Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz spēkā esošajā likumā „Par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu” (turpmāk – likums), kas Saeimā pieņemts 1994. gadā 15. jūnijā, ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šī likuma subjektiem.

Spēkā esošais likums paredz iespēju personai mainīt vārdu un uzvārdu, ja personas esošais vārds un uzvārds ir grūti izrunājams, nelabskanīgs vai neatbilst personas tautībai. Persona savu esošo vārdu un uzvārdu var mainīt, ja tā vēlas pievienot savam vārdam otru vārdu vai savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā vai iegūt sava faktiskā audzinātāja uzvārdu. Par pamatu vārda, uzvārda maiņai var būt arī cits iemesls, ja to par pietiekami svarīgu atzīst Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors (turpmāk – direktors).

Vārda un uzvārda maiņu atsaka, ja jaunais vārds vai uzvārds aizskar trešo personu intereses, ir pretrunā labiem tikumiem, ir grūti izrunājams vai nelabskanīgs. Vārda un uzvārda maiņa nav iespējama personai, kura tiek apsūdzēta nozieguma izdarīšanā vai ir sodīta par nozieguma izdarīšanu un sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

Likums noteic, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet 2002. gada 23. maija Personu apliecinošu dokumentu likums noteic, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kura likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā jauna personu un tās statusu apliecinoša dokumenta saņemšanai.

Ļoti liela šā likuma subjektu daļa ir nepilngadīgās personas, kuras ir sasniegušas 16 gadu vecumu un vēlas mainīt savu vārdu, uzvārdu vai nereti abus. Tā kā likums paredz iespēju personai to darīt, sasniedzot 16 gadu vecumu, tas rada zināmas neērtības tām personām, kuras saņem vispārējās pamatizglītības dokumentu pirms 16 gadu sasniegšanas.

Lai izslēgtu šādu situāciju rašanos nākotnē un lai persona pilnvērtīgi varētu izmantot tai ar likumu piešķirtās tiesības un izpildīt uzliktos pienākumus, jāpārskata jautājums par minimālā vecuma noteikšanu vārda, uzvārda un tautības maiņai.

Likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka lai novērstu vārda un uzvārda maiņas izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos, dzimtsarakstu nodaļa vārda vai uzvārda maiņas dokumentus nosūta pārbaudei valsts policijas teritoriālajai pārvaldei (nodaļai), kas 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas sniedz atzinumu par pārbaudes rezultātiem. Tomēr likumā noteiktais termiņš ir pārlieku ilgs, tāpēc likumprojekts paredz, ka dzimtsarakstu nodaļa pieprasa izrakstu no Sodu reģistra par personas sodāmību

Tādā veidā tiks nodrošināta iespēja saņemt nepieciešamo informāciju ātrāk–saskaņā ar Sodu reģistra likuma 15. panta noteikumiem to sniedz 15 darba dienu laikā.

Likums pilnībā izslēdz iespēju mainīt vārdu un uzvārdu nepilngadīgai personai līdz 16 gadu sasniegšanai. Šāds tiesiskais regulējums nevar būt pietiekams, jo būtiski ierobežo bērna tiesības uz tādiem individualitātes elementiem kā vārds, uzvārds un tautība. Līdz ar to spēkā esošais likums ne tikai nesekmē bērna individualitātes atjaunošanu, bet arī zināmā mērā bērnu kā atsevišķas sociālas grupas pārstāvi diskriminē.

Tautības ieraksta maiņas gadījumā likums paredz iespēju personai mainīt savu tautības ierakstu uz savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. Likums paredz tautību ierakstīt pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, tomēr likumā noteiktās darbības nevar tikt izdarītas attiecībā uz personu, kura atbilst likumā noteiktajām prasībām, bet kura ir ārvalstnieks un uzrāda ārvalstī izdotu personu un tās tiesisko statusu apliecinošu dokumentu. Atzīmes ārvalstī izsniegtā pasē vai personas apliecībā ir tiesīga izdarīt tikai attiecīgā ārvalsts, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts ārvalsts suverenitātes princips.

Ja persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību „latvietis”, tai jāuzrāda izglītības vai cits dokuments, kas apliecina augstāko (trešo) valsts valodas prasmes pakāpi, bet gadījumos, kad persona ir 1., 2. vai 3. grupas invalīds, – izglītības vai cits dokuments, kas apliecina viņas vidējo (otro) valsts valodas prasmes pakāpi.

Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu tiek iekasēta valsts nodeva LVL 20 apmērā.

Likumā lietotā terminoloģija neatbilst terminoloģijai, kas lietota Civillikumā, Civilstāvokļa aktu likumā, Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā, Krimināllikumā, Iedzīvotāju reģistra likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta „Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai.

Likumprojekts konkretizē to personu loku, kuri var tikt uzskatīti par šī likuma subjektiem, un tās personas, uz kurām šis likums neattiecas. Likumprojekts pieļauj personai mainīt vārdu un uzvārdu vairākkārtīgi, bet tautību pēc pilngadības sasniegšanas – tikai vienreiz.

Likumprojekts attiecas uz jebkuru 15 gadu vecumu sasniegušu Latvijas Republikas pilsoni un nepilsoni.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 29. panta trešo daļu bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus, līdz ar to likumprojekts paredz iespēju personai savā dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu, ja tas nav izdarīts, reģistrējot dzimšanas faktu, vai arī ja šādu iespēju neparedzēja personas dzimšanas fakta reģistrācijas laikā spēkā esošie tiesību akti. Civillikuma 86. panta trešās daļas noteikumi paredz iespēju vienam no laulātajiem, noslēdzot laulību, savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem ir dubults uzvārds, vai arī abi laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem. Arī likumprojekts paredz iespēju personai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, ja tas nav izdarīts, stājoties laulībā. Civillikuma 82. panta otrā daļa paredz, ka laulātais, kurš, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šajā uzvārdā vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Likumprojekts paredz personai iespēju iegūt ne tikai savu pirmslaulības vai dzimto uzvārdu, ja persona, šķirot laulību, nav izmantojusi šīs tiesības saskaņā ar Civillikuma 82. pantā noteikto, bet iegūt arī savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā. Tas nozīmē, ka personai ir iespēja iegūt ne tikai savu vecāku, bet arī savu vecvecāku utt. uzvārdu. Personas vārds un uzvārds ir viena no cilvēka privātās dzīves sastāvdaļām un līdz ar to ir svarīgs personas identitātes kultūras elements. Likumprojekts paredz, ka persona var mainīt gan vārdu, gan uzvārdu, ja personas esošais vārds un uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Tas nozīmē, ka persona var mainīt gan savu esošo vārdu, gan uzvārdu, ja viņai tas šķiet nepieņemams vai nepiemērots vai ja personai ir grūti sevi identificēt ar konkrēto vārdu un uzvārdu. Likumprojekts paredz vārda un uzvārda maiņu personai, kurai ir mainīts dzimums, jo vārds un uzvārds, kas nav atbilstošs personas dzimtei, liedz iespēju tai turpmāk pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai gan likumprojekts attiecas uz personu, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tomēr izņēmuma gadījumā vārdu un uzvārdu var mainīt arī jaunākai personai, ja šīs nepilngadīgās personas tēvs vai māte ir tiesāti par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu un ir atņemtas aizgādības tiesības. Saskaņā ar likumprojekta prasībām vārda un uzvārda maiņu atsaka personai, kura vēlas mainīt savu vārdu un uzvārdu citu iemeslu dēļ nekā paredz likumprojekta 2. panta noteikumi, kā arī, ja persona saskaņā ar likumprojekta 5. panta ceturtajā daļā noteikto izrakstu par personas sodāmību no Soda reģistra tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai ir bijusi sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Šāda prasība apsūdzētajām un notiesātajām personām liedz iespēju mainīt vārdu un uzvārdu, tādā veidā nepieļaujot likumprojektā reglamentēto tiesību izmantošanu prettiesisku interešu realizēšanai, piemēram, izvairoties no soda saņemšanas vai kompetentu valsts institūciju kontroles jau pēc soda izciešanas.

Likumprojekts neattiecas uz personu, kura maina uzvārdu, stājoties laulībā, jo uzvārda maiņu šajā gadījumā reglamentē Civillikuma 86. panta noteikumi.

Nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem vārdu, uzvārdu un tautību drīkst mainīt tikai ar rakstisku vecāku piekrišanu vai ar rakstisku aizbildņu piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu. Ja starp bērna vecākiem vārda, uzvārda un tautības maiņas jautājumā pastāv strīds, saskaņā ar „Bāriņtiesu likuma” 19. panta 1. daļu šo jautājumu izlemj bāriņtiesa. Likumprojekts paredz izņēmuma gadījumu, kad vārdu, uzvārdu un tautību iespējams mainīt nepilngadīgai personai līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai – ja nepilngadīgās personas māte vai tēvs ir tiesāti par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu, ir atņemtas aizgādības tiesības un bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par vārda, uzvārda maiņas atbilstību nepilngadīgā bērna interesēm. Šajā gadījumā iesniegumu par bērna vārda, uzvārda un tautības maiņu iesniedz bērna māte vai tēvs, vai arī aizbildnis, pievienojot bāriņtiesas lēmumu par bērna vārda, uzvārda vai tautības maiņu, jo saskaņā ar „Bāriņtiesu likuma” 4. panta otro daļu bāriņtiesa nodrošina bērna vai citas rīcībspējīgas personas tiesību un citu tiesisko interešu aizsardzību. Šādā veidā likumprojekts veicinās nelabvēlīgu seku novēršanu bērna tālākajai sociālajai, garīgajai un morālajai labklājībai un psihiskajai attīstībai, kā arī sekmēs bērna tiesību respektēšanu un individualitātes saglabāšanu.

Saskaņā ar likumprojekta noteikumiem tautību iespējams mainīt arī gadījumos, kad persona saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 5. panta ceturto daļu nevēlas pasē vai personas apliecībā norādīt savu tautību. Šajā gadījumā informācija par personas tautību, ja personas tautība nav ierakstīta jau esošajā personas pasē vai personas apliecībā, tiks aktualizēta tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzē un pases vai personas apliecības maiņa nebūs nepieciešama. Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas gadījumos, kad persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību „latvietis”. Saskaņā ar likumprojekta prasībām personai vairs nav nepieciešams uzrādīt izglītības vai citu dokumentu, kas apliecina šīs personas augstāko (trešo) vai vidējo (otro) valsts valodas prasmes pakāpi. Likumprojekts paredz, ka persona ir tiesīga mainīt vārdu, uzvārdu un tautību, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu. Līdz ar to persona, sasniedzot likumprojektā noteikto vecumu, ir tiesīga mainīt tautību uz „latvietis” pirms pamatizglītības dokumenta saņemšanas.

Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas personas iesnieguma vārda, uzvārda un tautības maiņai iesniegšanas un izskatīšanas kārtībā. Spēkā esošajā likumā noteiktais termiņš vārda, uzvārda maiņas iesnieguma izskatīšanai ir trīs mēneši, bet tautības ieraksta maiņas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Savukārt likumprojekts paredz iespēju vārda, uzvārda un tautības maiņas iesniegumu iesniegt gan personīgi, gan elektroniski. Personas, kuras atrodas ārzemēs, iesniegumu drīkstēs iesniegt Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā iestādē, kas to pārsūtīs izskatīšanai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam. Likumprojekts paredz, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis.

Likumprojekts būtiski sašaurinājis iesniegumam pievienojamo dokumentu klāstu, pieprasot uzrādīt tikai pašus nepieciešamākos, piemēram, personas pasi vai personas apliecību, kas ļauj identificēt konkrēto personu un tās tiesisko statusu. Pārējie dokumenti, piemēram, izraksts no personas dzimšanas, laulības, laulības šķiršanas reģistra, izraksti no personas bērnu dzimšanas reģistriem un cita informācija, kas nepieciešama lietas izskatīšanai, tiks pieprasīta no citām valsts institūcijām. Tādā veidā personai būtiski tiks atvieglots nepieciešamo dokumentu vākšanas process, kas līdz šim bijis pārlieku birokrātisks un nav nepieciešams.

Likumprojekts nosaka valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu LVL 50 apmērā.

Likumprojekts, būtiski sašaurinot to dokumentu klāstu, kas personai ir jāiesniedz un jāuzrāda, iesniedzot iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu, uzliek pienākumu tos sagādāt valsts iestādei. Tā rezultātā palielinās valsts iestāžu noslogojums. Ievērojami palielinās iestādes administratīvie izdevumi (pasta, telekomunikāciju un dokumentu elektroniskās aprites pakalpojumu izdevumi, kā arī izdevumi par elektroenerģiju, kancelejas piederumiem u. c.)

Līdz ar to valsts nodevas paaugstināšana ir viena no metodēm, kā nodrošināt valsts iestādes produktīvu darbu. Valsts nodevas apmērs ir palielināms, jo būtiski pieaug samaksa par procesā ieguldīto darbu un atbildību.

Valsts nodevas palielināšana ir preventīva darbība, kas palīdzētu formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu. Vārda, uzvārda un tautības maiņa nav pirmā nepieciešamība, tai piemīt ekskluzīvs raksturs.

No valsts nodevas samaksas ir atbrīvojamas nepilngadīgas personas, kuras maina vārdu, uzvārdu un tautību pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas, personas, kuras atrodas aizgādībā, un personas, kuras vēlas mainīt esošo tautību uz tautību „lībietis (līvs)”.

Tā kā lībieši ir vienīgā Latvijas autohtonā minoritāte, kurai piešķirts pamattautas statuss, šī likumprojekta norma daļēji sekmētu lībiešu etnosa saglabāšanu un attīstību, kā arī etniskās identitātes un nacionālās pašapziņas stiprināšanu.

3. Cita informācija

Nav

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

2008

2009

2010

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

20,8

31,0

30,7

30,2

30,5

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

20,8

31,0

30,7

30,2

30,5

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

2007. gadā tiek prognozēti

1000 gadījumi kad persona izdarīs vārda vai uzvārda maiņu, un 40 gadījumi, kad persona izdarīs tautības ieraksta maiņu

1000 x 20Ls (spēkā esošā valsts nodeva par vārda un uzvārda maiņu) = 20 000 Ls

40 x 20Ls (spēkā esošā valsts nodeva par tautības ieraksta maiņu) = 800 Ls

2008. gadā tiek prognozēti 1000 gadījumi, kad persona izdarīs vārda vai uzvārda maiņu.

35 gadījumi, kad persona izdarīs tautības ieraksta maiņu

20,8

1000 x 50Ls (jaunā valsts nodeva par vārda un uzvārda maiņu) = 50 000Ls

35 x 50Ls (jaunā valsts nodeva par tautības ieraksta maiņu) = 1 750Ls

2009. gadā tiek prognozēti 1000 gadījumi, kad persona izdarīs vārda vai uzvārda maiņu.

30 gadījumi, kad persona izdarīs tautības ieraksta maiņu

1000 x 50Ls (jaunā valsts nodeva par vārda un uzvārda maiņu) = 50 000Ls

30 x 50Ls (jaunā valsts nodeva par tautības ieraksta maiņu) = 1 500Ls

2010. gadā tiek prognozēti 1000 gadījumi, kad persona izdarīs vārda vai uzvārda maiņu.

20 gadījumi, kad persona izdarīs tautības ieraksta maiņu

1000 x 50Ls (jaunā valsts nodeva par vārda un uzvārda maiņu) = 50 000Ls

20 x 50Ls (jaunā valsts nodeva par tautības ieraksta maiņu) = 1 000Ls

2010. gadā papildus 51 000 Ls – 20 800 Ls = 30 200 Ls

51,8

51,5

30,7

51,0

30,2

6. Cita informācija

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 „Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju” pielikuma 2.0 grupas 9.4.3.0. punktu valsts nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos ir ieskaitāma pašvaldību budžetā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Pamatojoties uz šī likumprojekta 4. panta septīto daļu, 7. panta trešo daļu, tiks gatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā tiks noteikti vārda, uzvārda un tautības maiņas iesniegumu un apliecību veidlapu paraugi. Minētā Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izstrādāts sešu mēnešu laikā pēc likumprojekta stāšanās spēkā.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Likumprojekta izstrādei Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā tika pārstāvēta Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas pārvalde.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

Iesnieguma personas vārda, uzvārda un tautības maiņai pieņemšanu un nepieciešamo dokumentu pieprasīšanu no citām valsts un pašvaldību iestādēm veiks dzimtsarakstu nodaļa. Iesnieguma un tai pievienoto dokumentu izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu par personas vārda, uzvārda un tautības maiņu un attiecīgas apliecības izdošanu veiks Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Iesniegums, kas tiks pieņemts Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā, tiks pārsūtīts Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.

Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

Līdz likumprojekta 7. panta trešajā daļā minēto apliecību veidlapu paraugu apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likumprojekta spēkā stāšanās, izsniegšanai derīgas iepriekšējā parauga vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas atļaujas veidlapas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī NAIS un tiesību aktu portālā www.likumi.lv.

Atsevišķs komunikācijas plāns normatīvā likumprojekta ieviešanai nav izstrādāts.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Lēmumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu indivīds varēs apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē vai uzreiz pārsūdzēt tiesā.

Minētā likuma 79. panta pirmā daļa norāda, ka administratīvais akts ir apstrīdams viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Tā kā Dzimtsarakstu departaments ir Tieslietu ministrijas struktūrvienība, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums” 20. un 21. punktu Tieslietu ministrijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijas valsts sekretāram. Savukārt valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību persona var pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija

Nav