LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

27.03.2008. Nr.90/TA-363

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā". Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Krastiņš 67028280, aigars.krastins@sam.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 25.marta sēdes protokola Nr.19   33.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 5.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru kabinets nosaka atbilstības sertifikātu izsniegšanas un anulēšanas kārtību jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmās."

2.  6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 28.apakšpunktu šādā redakcijā:

"28) izsniedz uzņēmuma atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu.";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "Avāriju izmeklēšanas nodaļas";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:

1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Latvijas Jūras administrācijas direktoram. Latvijas Jūras administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas direktors, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā."

3.  11.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.apakšpunktu šādā redakcijā:

"9) 2005.gada Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi;";

papildināt 11.panta pirmo daļu ar 10.apakšpunktu šādā redakcijā:

"10) 2001.gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli."

4. Izslēgt 40.panta pirmo daļu.

5. Aizstāt pārejas noteikumu 14.punktā vārdus "Latvijas Jūras administrācija" ar vārdiem "Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļa".

  ;

Satiksmes ministra vietā –

bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Izstrādājot jūrniecības nozares normatīvos aktus, ir konstatētas atsevišķas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma normas, kurās ir nepieciešams veikt labojumus. 1. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 7.punkts nosaka, ka Satiksmes ministrija izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām. Taču Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā nav dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek šo atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana. Pašlaik minimāls regulējums attiecībā uz šiem atbilstības sertifikātiem ir iekļauts Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos Nr.856 “Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem” (9., 10., 21. punkts), taču šis regulējums ir nepilnīgs. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams noteikt detalizētāku kārtību, kādā Satiksmes ministrija izsniedz un anulē atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām, bet, lai to izdarītu, nepieciešams atbilstošs deleģējums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. 2. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 1.apakšpunkts nosaka, ka Latvijas Jūras administrācija uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus. Uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturtajā daļā ietvertā deleģējuma pamata ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par kuģu drošību”, kas nosaka drošības prasības esošiem un jauniem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem komercdarbībai paredzētiem kuģiem, kā arī prasības kuģa būves, pārbūves, remonta un modernizācijas darbu veikšanai. Lai nodrošinātu kuģa būves, pārbūves, remonta un modernizācijas darbu veikšanu atbilstoši noteikumos noteiktajām drošības prasībām, šos darbus var veikt komersants, kurš saņēmis Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu atbilstības apliecību (sertifikātu). Līdz ar to nepieciešams papildināt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmo daļu, paredzot uzņēmuma atbilstības apliecības (sertifikāta) izsniegšanu komersantam, kas veic kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu. 3. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrā daļa pašreiz nosaka, ka “Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem”. Uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, tika konstatēts, ka Ministru kabinetam nepieciešams noteikt ne tikai pašu cenrādi, bet arī tā piemērošanas kārtību. Vienlaikus tika konstatēts, ka spēkā esošā deleģējuma formulējums nav korekts un tādēļ ir precizējams. Deleģējuma formulējums nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, bet faktiski ir nepieciešams, lai Ministru kabinets noteiktu pašas pakalpojumu cenas, nevis to apstiprināšanas kārtību. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets ir devis uzdevumu Satiksmes ministrijai veikt atbilstošus grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra sēdes protokols Nr.61, 17.§, 2.punkts). 4. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta trešajā daļā ir noteikts, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) cita starpā nodrošina arī Avāriju izmeklēšanas nodaļas darbību. Ar 2007.gada 10.maija grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 12.nr.) no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma tika izslēgta 6.panta pirmās daļas 5.punkta daļa, kas noteica Latvijas Jūras administrācijai funkciju izmeklēt un analizēt jūras negadījumus. Tā kā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmā daļa vairs nenosaka Latvijas Jūras administrācijai funkciju izmeklēt un analizēt jūras negadījumus, nepieciešams precizēt arī Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta trešo daļu, kas nosaka, kādu struktūrvienību darbību nodrošina Latvijas Jūras administrācija, lai veiktu 6.panta pirmajā daļā minētās funkcijas – nepieciešams izslēgt atsauci uz Avāriju izmeklēšanas nodaļu. Latvijas Jūras administrācija Avāriju izmeklēšanas nodaļas darbību turpmāk nodrošinās saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma Pārejas noteikumu 14.punktu, kas nosaka, ka Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs jūras negadījumu izmeklēšanu un analīzi uzsāk tikai no 2010.gada 1.janvāra, bet līdz tam laikam attiecīgo funkciju kā līdz šim turpina nodrošināt Latvijas Jūras administrācija. Lai nodrošinātu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta trešās daļas redakcionālo saskaņotību ar šī likuma pārejas noteikumu 14.punktu, pārejas noteikumu 14.punktā nepieciešams noteikt, kura no Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienībām nodrošinās jūras negadījumu izmeklēšanu un analīzi līdz brīdim, kad attiecīgo funkciju izpildi pārņems Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. 5. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 5.punktu uzraudzību un kontroli pār Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildi īsteno Satiksmes ministrija. Šīs normas interpretācija ir radījusi dažādus viedokļus un dažādu praksi attiecībā uz to, kam būtu apstrīdami Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienību pieņemtie administratīvie akti un Latvijas Jūras administrācijas direktora pieņemtie administratīvie akti. Lai nepārprotami noteiktu Latvijas Jūras administrācijas pieņemto administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, Valsts kancelejas Juridiskais departaments vairāku jūrniecības nozares normatīvo aktu projektu izskatīšanas gaitā ir izteicis priekšlikumu regulējumu par Latvijas Jūras administrācijas pieņemto administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu nostiprināt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Šo priekšlikumu ir atbalstījis arī Ministru kabinets un devis uzdevumu Satiksmes ministrijai veikt atbilstošus grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra sēdes protokols Nr.64, 5.§, 2.punkts). 6. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11 panta pirmajā daļā ir dots Latvijai saistošo starptautisko līgumu uzskaitījums, kuru prasības Latvijai ir jāievēro attiecībā uz kuģu drošību un kuģu drošības uzraudzības kārtību. Saistībā ar jaunu starptautisko normatīvo aktu pieņemšanu, 11. panta pirmās daļas 9 apakšpunktā minētos 1969.gada Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskos medicīniski sanitāros noteikumus nepieciešams aizstāt ar 2005.gada Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem. Bez tam, tā kā ar 2003.gada 22.oktobri Latvijā ir stājies spēkā likums, ar kuru tika pieņemta un apstiprināta 2001.gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli, ir nepieciešams papildināt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta pirmo daļu ar atsauci uz minēto konvenciju. 7. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem Latvijas ostās piemēro ostu maksas atlaides un par navigācijas pakalpojumiem iekasējamās maksas atlaides atbilstoši samazinātajai bruto tilpībai. Augstāk minētā norma Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā tika iekļauta, lai piemērotu Padomes 1994.gada 21.novembra Regulu (EK) Nr.2978/94, ar ko īsteno SJO Rezolūciju A.747 (18) par balasta tilpņu tilpības noteikšanu naftas tankkuģiem ar izolētā balasta tilpnēm (turpmāk – Regula Nr.2978/94) un tādējādi sasniegtu tajā noteikto mērķi – veicināt dubultkorpusa vai līdzvērtīgu konstrukciju ieviešanu attiecībā uz vienkorpusa naftas tankkuģiem (lai mazinātu draudus jūras videi). Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 18.februāra Regulas (EK) Nr.417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.2978/94 (turpmāk – Regula Nr.417/2002) 12.pantu no 2007.gada 31.decembra Regula Nr.2978/94 tiek atcelta, jo tās piemērošanai zūd praktiska nepieciešamība sakarā ar to, ka: 1) saskaņā ar Regulas Nr.417/2002 4.panta 1.punkta a) apakšpunktu uz doto brīdi visiem 1.kategorijas naftas tankkuģiem, kas kuģo zem dalībvalsts karoga vai ieiet dalībvalsts ostās vai piestātnēs atklātā jūrā, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā, ir jābūt ar dubultkorpusu – līdz ar to ir zudusi nepieciešamība veicināt videi drošas konstrukcijas 1.kategorijas tankkuģu izmantošanu; 2) saskaņā ar Regulas Nr.417/2002 4.panta 1.punkta b) apakšpunktu attiecībā uz vairākiem 2. un 3. kategorijas vienkorpusa naftas tankkuģiem, kas kuģo zem dalībvalsts karoga vai ieiet dalībvalsts ostās vai piestātnēs atklātā jūrā, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā, uz doto brīdi jau ir jābūt ar dubultkorpusu, attiecībā uz pārējiem 2. un 3. kategorijas naftas tankkuģiem šis termiņš tuvojas (visu 2. un 3. kategorijas vienkorpusa naftas tankkuģu ekspluatācija nedrīkst turpināties pēc to piegādes datuma 2010.gadā, ja vien tas nav dubultkorpusa vai ar līdzvērtīgu naftas tankkuģu konstrukciju) – līdz ar to ir ievērojami mazinājusies nepieciešamība veicināt videi drošas konstrukcijas 2. un 3. kategorijas tankkuģu izmantošanu, turklāt šīs kategorijas naftas tankkuģi rada salīdzinoši mazākus draudus videi, nekā 1.kategorijas naftas tankkuģi, uz ko primāri tika vērsts Regulas Nr.2978/94 regulējums. Ņemot vērā augstāk minēto, atbilstoši ir precizējams arī Jūrlietu pārvaldes jūras drošības likums, vairs neparedzot tajā ostu maksas un maksas par navigācijas pakalpojumiem atlaides tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Normatīvā akta mērķis ir precizēt atsevišķas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma normas, lai tādējādi uzlabotu jūrniecības nozares normatīvo aktu sistēmu. Šīs anotācijas I nodaļas 1.punktā minētās problēmas paredzēts atrisināt: 1. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā ietverot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām; 2. nosakot, ka Latvijas Jūras administrācija izsniedz uzņēmuma atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu; 3. nosakot, ka Ministru kabinets nosaka nevis cenrāža apstiprināšanas kārtību, bet gan pašu cenrādi, kā arī nosakot, ka Ministru kabinets nosaka ne tikai Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, bet arī tā piemērošanas kārtību; 4. izslēdzot no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta trešās daļas norādi, ka Latvijas Jūras administrācija nodrošina Avāriju izmeklēšanas nodaļas darbību un atbilstoši papildinot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma pārejas noteikumu 14.punktu; 5. nosakot Latvijas Jūras administrācijas pieņemto administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību; 6. izsakot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta pirmās daļas 9.apakšpunktu jaunā redakcijā, atbilstoši starptautiskajam normatīvajam aktam, kas aizstāj pašreiz likumā norādīto starptautisko normatīvo aktu; 7. papildinot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta pirmo daļu ar atsauci (10. apakšpunkts) uz 2001.gada Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli; 8. atbilstoši Regulā Nr.417/2002 noteiktajam izslēdzot no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 40.panta pirmo daļu.
3. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Attiecībā par ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, likumprojekts ir vērsts uz starptautiskā pakalpojumu sektora sakārtošanu, paredzot vienotus noteikumus komersantiem atbilstības sertifikāta iegūšanai jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām.
3. Sociālo seku izvērtējums			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2			3	4		5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Normatīvā akta projektā paredzēti pilnvarojumi Ministru kabinetam noteikt: 1) kārtību, kādā notiek atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām – pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumus Nr.856 “Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem” tiks pārstrādāti un izdoti no jauna, pamatojoties gan uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 26.panta pirmo daļu, gan uz jauno 5.panta otro daļu, kā arī tiks papildināti ar normām, kas attiecas uz atbilstības sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu. Šāds noteikumu projekts ir izstrādāts, un to paredzēts izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē divu mēnešu laikā pēc normatīvā akta projekta pieņemšanas Saeimā; 2) noteikt Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem – pēc satura atbilstošu regulējumu Ministru kabinets jau ir noteicis, pieņemot Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumus Nr.727 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Lai minētos noteikumus precizētu atbilstoši jaunajam deleģējumam, pēc normatīvā akta projekta pieņemšanas būs nepieciešams izstrādāt grozījumus šajos noteikumos. Attiecīgos grozījumus paredzēts izstrādāt divu mēnešu laikā pēc normatīvā akta projekta pieņemšanas Saeimā.
2. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Ar normatīvā akta projektu paredzēts piemērot Regulas Nr.417/2002 12.pantu, ar kuru tiek atcelta Regula Nr.2978/94. Pārējās Regulas Nr.417/2002 normas tiek piemērotas un to izpilde tiek kontrolēta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 12.pantā noteiktās kuģu karoga valsts uzraudzības un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 15.pantā noteiktās ostas valsts kontroles ietvaros. Regulas Nr.2978/94 mērķis bija veicināt tādu dubultkorpusa naftas tankkuģu vai alternatīvas konstrukcijas naftas tankkuģu ieviešanu, kas atbilst 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola ar tās grozījumiem I pielikuma 19.noteikuma prasībām. Lai sasniegtu šo mērķi, Regula Nr.2978/94 paredzēja tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem piemērot ostu maksas un maksas par navigācijas pakalpojumiem atlaides. Lai ieviestu Regulu Nr.2978/94, atbilstošu atlaižu piemērošana tika noteikta arī Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Regulas Nr.417/2002 preambulā tiek konstatēts, ka Regulas Nr.2978/94 mērķis lielā mērā ir sasniegts – tādēļ nav pamata saglabāt atšķirīgu tarifikācijas sistēmu un Regula Nr.2978/94 būtu atceļama. Saskaņā ar Regulas Nr.417/2002 12.pantu Regula Nr.2978/94 un attiecīgi arī atšķirīgā tarifikācijas sistēma tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem no 2007.gada 31.decembra tiek atcelta. Līdz ar to nepieciešams atcelt arī atbilstošās normas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Ar normatīvā akta projektu paredzēts to izdarīt.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra Starptautiskā Jūrniecības organizācija (turpmāk – SJO) ar Rezolūciju A.747(18) par balasta tanku tilpības noteikšanu naftas tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem (turpmāk – SJO Rezolūcija A.747(18)) SJO dalībvalstīm iesaka piemērot ostu maksas un maksas par navigācijas pakalpojumiem atlaides tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem (arī Regulas Nr.2978/94 prasības šajā sakarā tika pieņemta saskaņā ar šo ieteikumu). Uz doto brīdi SJO Rezolūcija A.747(18), atšķirībā no Regulas Nr.2978/94, netiek atcelta. Ar normatīvā akta projektu paredzēts no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma izslēgt normas, kas atbilst SJO Rezolūcijā A.747(18) ietvertajam ieteikumam piemērot ostu maksas un maksas par navigācijas pakalpojumiem atlaides tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem, jo: 1) saskaņā ar Regulā Nr.417/2002 noteikto šis ieteikums tiešām zaudē nozīmi Eiropas Savienības ietvaros; 2) attiecīgo normu neizslēgšana no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma draud ar sankcijām no Eiropas Savienības par nepamatotu atlaižu piemērošanu.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 18.februāra Regula (EK) Nr.417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.2978/94 (Oficiālais Vēstnesis L 064 , 07/03/2002 Lpp. 0001 – 0005)
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
4.		Regula Nr.417/2002 12.pants			Atbilst
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas						Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildei jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Normatīvais akts tiks publicēts arī tiesību aktu portālā www.likumi.lv un normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J.Maršāns	L.Priedīte-Kancēviča	I.Strauta	A.Krastiņš

26.02.2008 16:26

2833

A.Logina

67062156

anete.logina@lja.lv