.03.2008.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta pirmo daļu, Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”.

Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” uz ........lpp;

2) anotācija likumprojektam „Grozījumi Jūras kodeksā” uz ........lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 8.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) atpūtas kuģus, izņemot šīs daļas 2.punkta “b” apakšpunktā minētos atpūtas kuģus”.

2. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz:

1) dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības uz reģistrējamo kuģi;

2) berbouta līgumu;

3) kuģa menedžmenta līgumu;

4) valsts dienesta pavēli vai rīkojumu.”;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus “Latvijā reģistrēta juridiskā persona” ar vārdiem “Latvijā reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums”.

3. Izteikt 12.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja kuģis netiek ekspluatēts, tā īpašniekam var izsniegt pagaidu reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā kodeksa 11.panta trešo daļu.”

4. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai tiesību turētāja rakstveida piekrišanu kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.”

5. Izslēgt 112.panta sesto daļu.

6. Izslēgt 268.panta pirmo daļu.

7. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā:

“271.pants. Vraks ostas akvatorijā

Ja vraks atrodas ostas akvatorijā, tai skaitā ostas iekšējā vai ārējā reidā, vai kuģu ceļos ostas pieejā, šajā nodaļā noteiktos Latvijas Jūras administrācijas pienākums veic attiecīgās ostas pārvalde.”

8. Izslēgt pārejas noteikumu 8.punktu.

Likumprojekta "Grozījumi Jūras kodeksā" anotācija

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1. Jūras kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta „e” apakšpunktā ir noteikts, ka valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) reģistrē „atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas)”. Lai gan šīs normas mērķis ir tikai noteikt tos atpūtas kuģus, kas ir reģistrējami Kuģu reģistrā (nošķirot tos no tiem atpūtas kuģiem, kas ir reģistrējami valsts akciju sabiedrībā „Ceļu satiksmes drošības direkcija”), nevis sniegt atpūtas kuģa definīciju, tomēr šīs normas redakcija dod arī pamatu interpretācijai, ka Jūras kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta „e” apakšpunktā ir sniegta atpūtas kuģa definīcija un līdz ar to – ka tikai buru jahtas un motorjahtas ir atpūtas kuģi. Šāds apgalvojums ir nepareizs un tādēļ ir jānovērš attiecīgas interpretācijas iespēja. 2. Vairākas Jūras kodeksa normas, kas attiecas uz ierakstu izdarīšanu Kuģu reģistrā, ir neprecīzas: 1) no Jūras kodeksa 11.panta pirmās daļas izriet, ka Kuģu reģistrā kuģi var reģistrēt tikai pamatojoties uz kuģa menedžmenta vai berbouta fraktēšanas līgumu, regulējums neparedz iespēju Kuģu reģistrā reģistrēt kuģi, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina kuģa iegūšanu īpašumā. Šāds nevarēja būt likumdevēja mērķis, jo: - kuģu reģistrācijas primārā funkcija ir īpašuma tiesību nostiprināšana; - šāds regulējums ir pretrunā ar citām kodeksa normām, piemēram, 9.pantu, kas nosaka, ka Kuģu reģistrā kuģus reģistrē ne tikai, pamatojoties uz kuģa menedžmenta līgumu vai berbouta līgumu. Turklāt Jūras kodeksa 11.panta pirmā daļa neparedz iespēju Kuģu reģistrā reģistrēt kuģi, pamatojoties uz valsts dienesta pavēli vai rīkojumu, lai gan šāds regulējums ir nepieciešams, lai varētu noteikt, uz kuras iestādes vārda kuģis ir reģistrējams Kuģu reģistrā; 2) Jūras kodeksa 11.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka īpašuma apliecību izsniedz „kuģa īpašniekam, kas ir Latvijā reģistrēta juridiskā persona”. Tas faktiski nozīmē, ka īpašuma apliecība nav jāizsniedz individuālajam komersantam, jo tas nav juridiska perona. Šāds regulējums nav pamatots, jo īpašuma apliecība ir nepieciešama, lai apliecinātu tiesības brīvi rīkoties ar kuģi, līdz ar to šo apliecību ir nepieciešams izsniegt ikvienam komersantam, biedrībai vai nodibinājumam, neskatoties uz to, vai tas ir juridiska persona vai fiziska persona (praksē jau tagad tas tā arī tiek darīts); 3) Jūras kodeksa 12.panta piektajā daļā ietvertā norma pēc būtības ir līdzīga Jūras kodeksa 11.panta trešajā daļā ietvertajai normai – abos gadījumos paredzēts uz laiku neekspluatēt kuģi. Neskatoties uz to, abās šajās normās ir noteikts dažāds mehānisms, kā kuģa ekspluatācijas apturēšana ir noformējama: vienā gadījumā paredzēts izsniegt pagaidu reģistrācijas apliecību, otrā – Kuģu reģistrā reģistrēt īpašu atzīmi. Ņemot vērā, ka minēto normu būtība ir līdzīga, būtu pareizāk vienveidot arī šajās normās noteiktās procedūras; 4) Jūras kodeksa 24.panta pirmā daļa nosaka, ka „kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, kam pievienots tiesas nolēmums vai tiesību turētāja rakstveida piekrišana kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai”. Šāds regulējums ir nepamatots un apgrūtina Kuģu reģistra darbu. Piemēram, šāds regulējums neļauj dzēst kuģa apgrūtinājumu uz tiesas atsūtīta tiesas sprieduma pamata (kamēr savu iesniegumu nav iesniedzis kuģa īpašnieks) – tādējādi var aizkavēties vai pat nenotikt tiesas sprieduma izpilde. Par pamatu kuģa apgrūtinājuma dzēšanai tādējādi ir jāatzīst pats tiesas nolēmums un pati tiesību turētāja rakstveida piekrišana apgrūtinājuma dzēšanai, neatkarīgi no tā, kura persona Kuģu reģistrā ir iesniegusi attiecīgos dokumentus. 3. Jūras kodeksa 112.panta sestajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību, kā arī prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem. Saskaņā ar šo deleģējumu Satiksmes ministrija bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par kuģu aģentēšanu Latvijas ostās”. Šī Ministru kabineta noteikumu projekta starpinstitūciju saskaņošanas procesā tika konstatēts, ka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi nav nepieciešami, jo: viss nepieciešamais regulējums attiecībā uz kuģu aģentu darbību jau ir ietverts Civillikumā, Jūras kodeksa 112.pantā, kā arī likumpakārtotajos normatīvajos aktos, piemēram, Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.892 „Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas” – līdz ar to vēl viena normatīvā akta izdošana, kas atkārtotu šo jau esošo regulējumu, būtu tikai deklaratīva, bez juridiskās slodzes. Ņemot vērā iepriekš minēto, Jūras kodeksa 112.panta sestajā daļā ietverto deleģējumu no Jūras kodeksa nepieciešams izslēgt. Attiecīgi no Jūras kodeksa nepieciešams izslēgt arī Pārejas noteikumu 8.punktu, kas nosaka Ministru kabinetam uzdevumu ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim izdot Jūras kodeksa 112.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus. 4. Nepieciešams precizēt atsevišķas Jūras kodeksa normas, kas attiecas uz vrakiem: 1) Jūras kodeksa 268.panta pirmajā daļā ir noteikts pienākums kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai kuģa operatoram, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, ziņot par to valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Jūras administrācija”. Faktiski šāds regulējums nepamatoti uzliek attiecīgajām personām dubultas ziņošanas pienākumu: atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 49.pantā ietvertajai jūras negadījuma definīcijai kuģa kļūšana par vraku ir jūras negadījums vai jūras negadījuma sekas, bet ziņošanas par jūras negadījumu pienākums jau ir noteikts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 50.panta pirmajā daļā. Līdz ar to no nepieciešams izslēgt Jūras kodeksa 268.panta pirmo daļu; 2) Jūras kodeksa 271.pants nosaka, ka visas ar vraka aizvākšanu saistītās darbības, ja vraks atrodas ostas akvatorijā, ir jāsaskaņo ar ostas pārvaldi, bet nenosaka nekādus citus ostas pārvaldes pienākumus šo vraku aizvākšanā. Tādējādi no šīs normas un pārējā Jūras kodeksa XXVIII nodaļas regulējuma izriet, ka ostas akvatorijā esoša vraka aizvākšana, ja to nedara vraka īpašnieks, ir tikai un vienīgi valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” pienākums, pirms tam to saskaņojot ar attiecīgās ostas pārvaldi. Ņemot vērā, ka vraka aizvākšana var būt saistīta ar lielu resursu patēriņu, kā arī ņemot vērā, ka saskaņā ar Likuma par ostām 16.pantu kuģošanas drošību ostā nodrošina ostas kapteinis (kas ir ostas pārvaldes darbinieks), nav samērīgi ostas akvatorijā esošo vraku aizvākšanas slogu uzlikt valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Jūras administrācija”, attiecīgo pienākumu būtu samērīgāk noteikt ostu pārvaldēm.
2. Likumprojekta būtība	Likumprojekta mērķis ir pilnībā atrisināt šīs sadaļas 1.punktā minētās problēmas: 1. Jūras kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta „e” apakšpunktu precizējot tā, lai tas nedotu pamatu interpretācijai, ka atpūtas kuģi ir tikai buru jahtas un motorjahtas; 2. atbilstoši precizējot Jūras kodeksa normas, kas attiecas uz ierakstu izdarīšanu Kuģu reģistrā: 1) Jūras kodeksa 11.panta pirmajā daļā nosakot, ka kuģi ir reģistrējami Kuģu reģistrā, pamatojoties ne tikai uz kuģa menedžmenta līgumu vai berbouta fraktēšanas līgumu, bet arī pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības, kā arī pamatojoties uz valsts dienesta pavēli vai rīkojumu; 2) Jūras kodeksa 11.panta otrās daļas 1.punktā aizstājot vārdus „Latvijā reģistrēta juridiskā persona” ar vārdiem „Latvijā reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums”; 3) paredzot, ka visos gadījumos, kad uz laiku tiek apturēta kuģa ekspluatācija, tiek izsniegta kuģa pagaidu reģistrācijas apliecība; 4) Jūras kodeksa 24.panta pirmajā daļā paredzot, ka pamats kuģa apgrūtinājuma dzēšanai no Kuģu reģistra ir tiesas nolēmums vai tiesību turētāja rakstveida piekrišana apgrūtinājuma dzēšanai, bet nevis kuģa īpašnieka iesniegums; 3. izslēdzot Jūras kodeksa 112.panta sesto daļu; 4. atbilstoši precizējot Jūras kodeksa normas, kas attiecas uz vrakiem: 1) izslēdzot Jūras kodeksa 268.panta pirmo daļu; 2) Jūras kodeksa 271.pantā nosakot, ka ostas akvatorijā esoša vraka aizvākšana, ja to neveic vraka īpašnieks, ir ostas pārvaldes pienākums.
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Likumprojekts paredz samazināt administratīvo slogu kuģu īpašniekiem, berbouta fraktētājiem un kuģu operatoriem, vairs neuzliekot viņiem dubultas ziņošanas pienākumu – pienākumu ziņot gan par jūras negadījumu, kurā ir iesaistīts viņu kuģis, gan par to, ka viņu kuģis ir kļuvis par vraku.
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
1. Ar kādām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Lai noskaidrotu viedokli par to, vai ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kas regulētu kuģu aģentu darbību, ir notikušas konsultācijas ar Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālo asociāciju.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija atbalsta Jūras kodeksa 112.panta sestās daļas izslēgšanu, norādot, ka Ministru kabineta noteikumus, kas regulētu kuģu aģentu darbību, nav nepieciešams izdot, jo šādos noteikumos ietvertās normas dublētu Civillikuma tiesību normas, bet atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām no tiesību normu dublēšanas ir jāizvairās.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Konsultācijas notika rakstiski sazinoties ar Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālo asociāciju. Vēstuli ar Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālās asociācijas viedokli par uzdoto jautājumu Satiksmes ministrija saņēma 2008.gada 18.janvārī. Sabiedrības informēšanas pasākumi par likumprojekta sagatavošanu un likumprojekta nepieciešamību nav notikuši, jo likumprojektā ietvertās normas ir tehniska rakstura, līdz ar ko nav nepieciešams par tām informēt sabiedrību kādā speciālā veidā.

4. Konsultācijas ar ekspertiem		Likumprojekta izstrādē ir piedalījušies valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” atbildīgie speciālisti.
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un vai pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta normas, kas attiecas uz ierakstu izdarīšanu Kuģu reģistrā, nodrošinās Kuģu reģistrs. Kuģu reģistra funkcijas ar likumprojektu netiks mainītas. Likumprojekta normu par ostas akvatorijā esoša vraka aizvākšanu nodrošinās ostu pārvaldes. Tādējādi ar likumprojektu paredzēts ostu pārvaldēm noteikt papildus pienākumu: aizvākt attiecīgās ostas akvatorijā esošus bīstamus vrakus (ja to nedara vraka īpašnieks), bet šis papildus pienākums ir uzlikts Likuma par ostām 16.pantā noteiktās funkcijas nodrošināt kuģošanas drošību ostā ietvaros. Likumprojekta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Normatīvais akts tiks publicēts arī tiesību aktu portālā www.likumi.lv, kā arī ietverts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā