10.06.2008.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.660/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

( Nr. 660 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 19 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Patērētāju tiesību aizsardzības likums	Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā				Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
	Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 9., 12.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 9., 12.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) lietošanas noteikumi - ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietoša nas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;
2) pakalpojums - personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;
3) patērētājs - fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;	1. 1.pantā: izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;”;				1. Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā: “3) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;”.
4) pakalpojuma sniedzējs - persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam;
5) pārdevējs - persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā;
6) prece - jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam;
7) ražotājs - persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu un 27.10.2005. likumu)
	papildināt pantu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: “8) tieša diskriminācija — tāda attieksme pret personu, kas atkarībā no tās dzimuma, rases vai etniskās piederības salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu;	1	Juridiskais birojs Izslēgt likumnprojekta 1.panta papildinājumu ar 8., 9. un 10.punktu.	Atbalstīts
	9) netieša diskriminācija — šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas atkarībā no personas dzimuma, rases vai etniskās piederības, izņemot gadījumu, ja šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi;	2	Juridiskais birojs Pārcelt likumprojektā piedāvātā termina „tieša diskriminācija” un „netieša diskriminācija” skaidrojumu un izteikt kā 3.^1panta sesto daļu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.9
	10) aizskaršana — personas pakļaušana tās dzimuma, rases vai etniskās pieder ības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.”	3	Juridiskais birojs Pārcelt likumprojektā piedāvātā termina „aizskaršana” skaidrojumu un izteikt kā 3.^1panta astoto daļu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.14
		4	Tiesībsargs R.Apsītis Papildināt 1.pantu ar 11.punktu: „seksuālā aizskaršana – personas pakļaušana no personas viedokļa nevēlamai seksuāla rakstura psihiskai, fiziskai, verbālai vai neverbālai rīcībai, kuras mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana, radot iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu degradējošu vai aizskarošu vidi.”.	Neatbalstīts
3.pants. Patērētāja tiesību pārkāpums
Patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja:
1) iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumu, nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba;
2) nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi;
3) nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu vai preces vai pakalpojuma cenu;
4) patērētājam pārdota nedroša vai līguma noteikumiem neatbilstoša prece vai sniegts nedrošs vai līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums;
5) samaksa par pirkumu un svars vai mērs nav noteikti pareizi, kā arī nav nodrošināta iespēja pārliecināties par to;
6) līgumsaistības nav pienācīgi izpildītas;
7) patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, noslēgta līguma nosacījumu grozīšanas vai citas likumīgās vai līgumiskās tiesības;
8) nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
	2. Papildināt likumu ar 3.^1 pantu šādā redakcijā:				2. Papildināt likumu ar 3.^1 pantu šādā redakcijā:
	“3.^1pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums	5	Tiesībsargs R.Apsītis Aizstāt 3.^1 panta nosaukumā vārdus „atšķirīgas attieksmes aizliegums” ar vārdiem „diskriminācijas aizlieguma princips”.	Neatbalstīts	“3.^1pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums
	(1) Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no patērētāja dzimuma, rases vai etniskās piederības.	6	Tiesībsargs R.Apsītis Aizstāt 3.^1panta pirmajā daļā vārdus „atšķirīga attieksme” ar vārdiem „sliktāka attieksme”.	Neatbalstīts Redakc. precizēts daļas teksts	(1) Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.
	(2) Atšķirīga attieksme pret patērētāju pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana, preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.				(2) Atšķirīga attieksme pret patērētāju pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana, preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
	(3) Atšķirīgas attieksmes aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.	7	Tiesībsargs R.Apsītis Aizstāt 3.^1panta trešajā daļā vārdus „atšķirīgas attieksmes aizliegums” ar vārdiem „diskriminācijas aizlieguma princips”.	Neatbalstīts	(3) Atšķirīgas attieksmes aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.
	(4) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums tiek pārkāpts, patērētājs var aizstāvēt savas tiesības Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.				(4) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums tiek pārkāpts, patērētājs var aizstāvēt savas tiesības Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
	(5) Ja strīda gadījumā patērētājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.	8	Tiesībsargs R.Apsītis Aizstāt 3.^1panta piektajā daļā vārdus „atšķirīgas attieksmes aizliegums” ar vārdiem „diskriminācijas aizlieguma princips”.	Neatbalstīts	(5) Ja strīda gadījumā patērētājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.
		9	Atbildīgā komisija Izteikt 3.^1panta sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.”.	Atbalstīts	(6) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
	(6) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt. Par diskrimināciju atkarībā no dzimuma uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.	10	Juridiskais birojs Izteikt 3.^1panta sestās daļas pirmo teikumu kā septīto daļu.	Atbalstīts	(7) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.
		11	Juridiskais birojs Izteikt 3.^1panta sestās daļas otro teikumu kā 3.^1panta devīto daļu.	Atbalstīts
	(7) Aizliegts tieši vai netieši radīt patērētājam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā pantā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.	12	Juridiskais birojs Izteikt 3.^1panta septīto un astoto daļu attiecīgi kā panta desmito un vienpadsmito daļu.	Atbalstīts
	(8) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, patērētājam ir tiesības prasīt līguma izpildi, kā arī zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.”	13	Tiesībsargs R.Apsītis Aizstāt 3.^1panta astotajā daļā vārdus „atšķirīgas attieksmes aizliegums” ar vārdiem „diskriminācijas aizlieguma princips”.	Neatbalstīts
		14	Atbildīgā komisija Pārcelt likumprojektā piedāvātā termina „aizskaršana” skaidrojumu un izteikt kā 3.^1panta astoto daļu šādā redakcijā: (8) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.	Atbalstīts	(8) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.
					(9) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.
					(10) Aizliegts tieši vai netieši radīt patērētājam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā pantā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.
					(11) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, patērētājam ir tiesības prasīt līguma izpildi, kā arī zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.”
6.pants. Netaisnīgi līguma noteikumi
(1) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā. Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.	3. 6.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā.”; papildināt pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā: „(2^1) Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.”;				3. 6.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā.”; papildināt pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā: “(2^1) Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.”;
(3) Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas:
1) ir pretrunā ar šā likuma 5.pantu;
2) samazina ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildību vai atbrīvo tos no atbildības gadījumos, kad patērētājs guvis kaitējumu veselībai, vai patērētāja nāves gadījumā, kuram par cēloni bijusi ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbība vai bezdarbība;
3) ierobežo vai izslēdz iespēju patērētājam izmantot savas likumīgās prasījuma tiesības gadījumā, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis līgumsaistības vai ir tās izpildījis daļēji, ieskaitot arī ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja prasījuma dzēšanu ar patērētāja pretprasījumu;
4) uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu;
5) paredz preces vai pakalpojuma cenas noteikšanu piegādes brīdī vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam palielināt cenu un nedod patērētājam tiesības atcelt līgumu, ja galīgā cena ir pārmērīgi augsta salīdzinājumā ar cenu, par kuru līgumslēdzējas puses vienojās, slēdzot līgumu;
6) ierobežo ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu pildīt saistības, ko uzņēmies viņa pārstāvis, vai pakārto šīs saistības kādai formalitātei;
7) izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā;
8) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji atkāpties no līguma, izņemot gadījumu, kad tāda iespēja ir nodrošināta arī patērētājam, vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt beztermiņa līgumu bez brīdinājuma;
9) paredz automātiski pagarināt noteikta termiņa līgumu, ja patērētājs neinformē par līguma nepagarināšanu, un nosaka patērētājam nepamatoti īsu laiku šīs informācijas sniegšanai;
10) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam paturēt patērētāja samaks āto summu, ja patērētājs atkāpjas no līguma, bet neparedz patērētājam tādu pašu iespēju, proti, saņemt ekvivalentu summu, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no līguma;
11) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam nodot tālāk savas tiesības un pienākumus, tādējādi samazinot piedāvātās garantijas apjomu bez patērētāja piekrišanas;
12) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji grozīt līguma noteikumus vai preces vai pakalpojuma raksturojumu.
(4) Novērtējot līguma noteikumus, ņem vērā pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts, kā arī noslēgtā līguma un ar to saistītā līguma noteikumus.
(5) Līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.	papildināt piekto daļu pēc vārda “patērētājam” ar vārdiem “līdz ar to”;				papildināt piekto daļu pēc vārda “patērētājam” ar vārdiem “līdz ar to”;
(6) Ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi.
(7) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt.
(8) Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi pēc patērētāja prasības atzīstami par spēkā neesošiem, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.	aizstāt astotajā daļā vārdus “pēc patērētāja prasības atzīstami par spēkā neesošiem” ar vārdiem “nav spēkā un nav saistoši patērētājam”.	15	Juridiskais birojs Likumprojekta 6.pantā: izslēgt likumprojekta grozījumu astotajā daļā; aizstāt astotajā daļā vārdus „noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi pēc patērētāja prasības atzīstami par spēkā neesošiem” ar vārdiem „noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža”;	Atbalstīts	aizstāt astotajā daļā vārdus “noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi pēc patērētāja prasības atzīstami par spēkā neesošiem” ar vārdiem “noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža”;
(9) Šā panta noteikumi neattiecas uz tādiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtu starptautisko līgumu vai ievērojot cita normatīvā akta prasības.			izslēgt devīto daļu.		izslēgt devīto daļu;
			papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(10) Ja starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju rodas strīds par to vai noslēgtajā līgumā ietvertie noteikumi ir netaisnīgi, jebkurai no līgumslēdzēja pusēm ir tiesības vērsties tiesā, bet patērētājs ir tiesīgs vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.”;		papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(10) Ja starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju rodas strīds par to, vai noslēgtajā līgumā ietvertie noteikumi ir netaisnīgi, jebkurai no līgumslēdzējām pusēm ir tiesības vērsties tiesā, bet patērētājs ir tiesīgs vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
			“(11) Tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas procesuālās darbības, kas izriet no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma, izvērtē līguma noteikumus un jebkura strīda atrisināšanai attiecībā pret patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.”.		(11) Tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.”
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
8.pants. Patērētāja kreditēšana (1) Saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu, tai skaitā kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās.
(2) Patērētāja kreditēšanas līgums slēdzams rakstveidā, un patērētājam izsniedzams viens šā līguma eksemplārs. Samaksa par preci vai pakalpojumu nosakāma naudā. Patērētāja kreditēšanas līgumā aizliegts noteikt vērtspapīrus par norēķināšanās līdzekli.
(3) Patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības pirms patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Šajā gadījumā viņam ir tiesības uz kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu.
(4) Patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.		16	Juridiskais birojs Izteikt likuma 8.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”	Atbalstīts	4. 8.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”
(5) Persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu:
1) pirms kredīta izsniegšanas pieprasa un saņem Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīgu citas valsts nodokļu administrācijas izziņu. Minēto izziņu nepieprasa, ja patērētājs ir valsts amatpersona un informācija par viņa ienākumiem ir publiski pieejama;
2) pirms kredīta izsniegšanas patērētājam, dokumentējot veiktos pasākumus, izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ņemot vērā šīs daļas 1.punktā minētos dokumentus;
3) nodrošina visu ar kredīta izsniegšanu saistīto dokumentu glabāšanu vienu gadu pēc patērētāja kreditēšanas līgumā noteikto saistību izpildes.
(6) Ja kredīts tiek izsniegts preces iegādei vai pakalpojuma saņemšanai, patērētājs kredītu saņem tikai pēc sākotnējās iemaksas veikšanas, kas nav mazāka par 10 procentiem no finansētās preces vai finansētā pakalpojuma cenas.	4. 8.pantā: izslēgt sesto daļu;				izslēgt sesto daļu;
(7) Šā panta piektās, sestās un desmitās daļas noteikumi attiecināmi uz patērētāja kreditēšanas līgumu, kurā preces vai pakalpojuma cena ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka.	izteikt septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Šā panta piektās un desmitās daļas noteikumi attiecināmi uz patērētāja kreditēšanas līgumu, kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka.”;				izteikt septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Šā panta piektās un desmitās daļas noteikumi attiecināmi uz patērētāja kreditēšanas līgumu, kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka.”;
(8) Valsts ieņēmumu dienesta izsniedzamās izziņas par kredīta ņēmēja ienākumiem saturu, kā arī izziņas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(9) Šā panta piektās un sestās daļas noteikumi nav attiecināmi uz tādu darījumu kreditēšanu, kuri tiek veikti ar finanšu instrumentiem. Uz tādu darījumu kreditēšanu, kuros par norēķinu instrumentu tiek izmantota maksājumu karte, nav attiecināmi šā panta sestās daļas noteikumi.	izteikt devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Šā panta piektās daļas noteikumi nav attiecināmi uz tādu darījumu kreditēšanu, kuri tiek veikti ar finanšu instrumentiem.”;				izteikt devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Šā panta piektās daļas noteikumi nav attiecināmi uz tādu darījumu kreditēšanu, kuri tiek veikti ar finanšu instrumentiem.”;
(10) Kredīts, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
(11) Šā panta piektās, sestās un desmitās daļas noteikumus nepiemēro patērētāja kreditēšanas līgumiem, kas tiek slēgti ar citu valstu iedzīvotājiem, ja kredīta piešķiršanas mērķis nav nekustamā īpašuma vai cita Latvijas Republikas publiskajos reģistros reģistrējama īpašuma iegāde vai izmantošana.	izslēgt vienpadsmitajā daļā vārdu “sestās”.				izslēgt vienpadsmitajā daļā vārdu “sestās”.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu)
12.pants. Atteikuma tiesības
(1) Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot līgumsodu, procentus vai zaudējuma atlīdzību.
(2) Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, lai atkāptos no:
1) līguma, kas noslēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas;
2) distances līguma;
3) līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.
(3) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs šā panta otrajā daļā minēto līgumu noslēgšanas brīdī vai preces pārdošanas vai pasūtījuma nodošanas brīdī iesniedz patērētājam rakstveida atteikuma veidlapu, kurā minēts ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese, kā arī sniegts atteikuma tiesību apraksts.
(4) Patērētājs rakstveida atteikumu adresē personai, kuras nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese norādīta atteikuma veidlapā. Atteikuma nosūtīšana noteiktā termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, izņemot izmaksas, kas saistītas ar preču atdošanu atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.
(5) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc rakstveida atteikuma nosūtīšanas atdot preci ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (ja prece vai lieta ir saņemta). Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar visiem procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma izbeigšanas brīdim. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, pamatojot to ar preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, un preci vai lietu atdod par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas jākompensē patērētājam arī ar preces vai lietas atdošanu saistītās izmaksas.
(6) Patērētājs ir atbildīgs par preces kvalitātes un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu un 27.10.2005. likumu)
		17	Deputāts J.Pliners Papildināt likumu ar jaunu 12.^1pantu šādā redakcijā:	Nav skatāms saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 107.pantu
			„12.^1 Patērētāja tiesības apmainīt atbilstošas kvalitātes preci
			(1) Patērētājs ir tiesīgs apmainīt atbilstošas kvalitātes nepārtikas preci uz analoģisku preci pie pārdevēja no kura tā ir nopirkta, ja šī prece pēc savas formas, gabarītiem, krāsas, izmēra vai komplektācijas nav apmierinājusi patērētāju.
			(2) Patērētājs ir tiesīgs apmainīt atbilstošas kvalitātes nepārtikas preci 14 dienu laikā, neskaitot pirkuma dienu.
			(3) Patērētājs ir tiesīgs apmainīt atbilstošas kvalitātes nepārtikas preci, ja šī prece nav tikusi lietota vai atrodas oriģinālajā iepakojumā, ir saglabājusi savu sākotnējo preces izskatu, īpašības un patērētājs var uzrādīt pirkumu apstiprinošu dokumentu.
			(4) Ja uz brīdi, kad patērētājs vēršas pie pārdevēja, analoģiska prece nav pārdošanā, tad patērētājs ir tiesīgs pieprasīt atgriezt viņam preces vērtību naudā. Patērētāja prasība par naudas atgriešanu ir apmierināma triju darba dienu laikā no brīža, kad prece ir atgriezta pārdevējam.
			(5) Ministru kabinets nosaka preces, kas netiek apmainītas saskaņā ar šajā pantā norādītajām prasībām.”
13.pants. Ražotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem
(1) Ražotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem. Precei un pakalpojumam jāatbilst ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem paziņojumiem (īpaši reklāmā un marķējumā ietvertajai informācijai) par šo preci vai pakalpojumu.
(2) Ražotājs, pārdevējs un pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību līguma noteikumiem, kas eksistē preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.	5. 13.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī” ar vārdiem “preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas dienā”;				5. 13.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī” ar vārdiem “preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas dienā”;
(3) Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas, uzskatāms, ka tā eksistēja preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī, izņemot gadījumu, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē pierāda pretējo.	aizstāt trešajā daļā vārdus “Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas, uzskatāms, ka tā eksistēja preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī” ar vārdiem “Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas, uzskatāms, ka tā eksistēja preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas dienā”.				aizstāt trešajā daļā vārdus “Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas, uzskatāms, ka tā eksistēja preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī” ar vārdiem “Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas, uzskatāms, ka tā eksistēja preces iegādes vai pakalpojuma sniegšanas dienā”.
(2001.gada 22.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
25.pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoru pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
(3) P atērētāju tiesību aizsardzības centra darbības mērķis ir efektīvas patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana.
(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas ir šādas:
1) tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču (izņemot medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, farmaceitiskos produktus, kosmētiskos līdzekļus, veterinārfarmaceitiskos produktus, dzīvnieku kopšanas līdzekļus, sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus) tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā;
2) pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizas noteikšanas, kā arī pirkuma samaksas pareizas aprēķināšanas uzraudzība;
3) patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības nevalstisko organizāciju sadarbības organizēšana un koordinēšana;
4) par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgo prasību izpildes pieprasīšana;
5) juridiskas palīdzības sniegšana patērētājiem viņu tiesību jautājumos;
6) patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, arī normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs grozītu līguma projektu vai pārtrauktu pildīt līguma noteikumus, ja līguma projektā vai noslēgtajā līgumā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi;
7) citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(5) (Izslēgta ar 27.10.2005. likumu).
(6) Aizstāvot patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu vai pieteikumu vai dot atzinumu lietā.
(7) Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonu izvirzītās prasības un dotie norādījumi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros katrā konkrētajā gadījumā ir saistoši ražotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam.
(8) Ja konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju individuālās vai grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt kaitējumu vai zaudējumus atsevišķa patērētāja tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:	6. 25.pantā: izteikt astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Ja konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt zaudējumus vai kaitējumu patērētājiem, tai skaitā atsevišķam patērētājam, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot pārkāpuma raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīgs veikt vienu vai vairākas šādas darbības:			Redakc. precizēts	6. 25.pantā: izteikt astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Ja konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt zaudējumus vai kaitējumu patērētājiem, arī atsevišķam patērētājam, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējis pārkāpuma raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīgs veikt vienu vai vairākas šādas darbības:
1) pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt pārkāpumu un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai un kurā nosaka termiņu šo darbību izpildei;	1) ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst izdarīto pārkāpumu;				1) ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst izdarīto pārkāpumu;
2) pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs).	2) pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt pārkāpumu un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai, nosakot termiņu šo darbību izpildei;				2) pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt pārkāpumu un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai, nosakot termiņu šo darbību izpildei;
	3) ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja rakstveida apņemšanos ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs).”;				3) ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja rakstveida apņemšanos ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs).”;
	papildināt pantu ar 8.^1un 8.^2 daļu šādā redakcijā: “(8^1) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šā panta astotās daļas 1.punkta noteikumiem parakstījis rakstveida apņemšanos, tiek uzskatīts, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā un šādā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu. Ja apņemšanās netiek pildīta, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saucams pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.				papildināt pantu ar 8.^1un 8.^2 daļu šādā redakcijā: “(8^1) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šā panta astotās daļas 1.punkta noteikumiem parakstījis rakstveida apņemšanos, tiek uzskatīts, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā un šādā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu. Ja apņemšanās netiek pildīta, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saucams pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
	(8^2) Pieņemot šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepiemēro šā likuma 6.panta 2.^2 daļas nosacījumu par neskaidru un neprecīzu līguma noteikumu tulkošanu.”;				(8^2) Pieņemot šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepiemēro šā likuma 6.panta 2.^2 daļas nosacījumu par neskaidru un neprecīzu līguma noteikumu tulkošanu.”;
(9) Šā panta astotās daļas 1.punktā minētais lēmums ir spēkā ar brīdi, kad tas kļūst zināms adresātam. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.	aizstāt devītajā daļā vārdu un skaitli “1.punktā” ar vārdu un skaitli “2.punktā”;			Redakc. precizēts	aizstāt devītajā daļā skaitli un vārdu “1.punktā” ar skaitli un vārdu “2.punktā”;
(10) Pirms šā panta astotās daļas 1.punktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par noteikto darbību izpildi. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs līdz termiņa beigām noteiktās darbības nav izpildījis vai nav informējis Patērētāju tiesību aizsardzības centru par to izpildi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēro par attiecīgo pārkāpumu paredzēto administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.	aizstāt desmitajā daļā vārdu un skaitli “1.punktā” ar vārdu un skaitli “2.punktā”.				aizstāt desmitajā daļā skaitli un vārdu “1.punktā” ar skaitli un vārdu “2.punktā”.
(11) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piedzenot izdevumus par patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.
(12) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veidot konsultatīvo padomi, iekļaujot tajā valsts iestāžu, patērētāju tiesību aizsardzības biedrību, ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju organizāciju pārstāvjus, kā arī izdot rekomendācijas patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, 29.04.2004. likumu un 27.10.2005. likumu)
27.pants. Patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu (1) Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.	7. Papildināt 27.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Par preces iegādes dienu tiek uzskatīta diena, kad ražotājs vai pārdevējs nodevis un patērētājs pieņēmis attiecīgo preci.”				7. Papildināt 27.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Par preces iegādes dienu tiek uzskatīta diena, kad ražotājs vai pārdevējs nodevis un patērētājs pieņēmis attiecīgo preci.”
(2) Ja ražotājs vai pārdevējs precei vai pakalpojuma sniedzējs pakalpojumam ir devis garantiju, pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu visā atlikušajā garantijas termiņa laikā saskaņā ar garantijas dokumentā norādītajiem nosacījumiem.
(3) Kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu, kā arī organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze, nosaka Ministru kabinets.
(2001.gada 22.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.12.2001. /skat. "Pārejas noteikumi" 8.punktu/)
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par patērētāju tiesību aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 5.nr.).
2. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumu.
3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod noteikumus, kas reglamentē:
1) šā likuma 8.pantā minētā patērētāja kreditēšanas līguma nosacījumus;
2) šā likuma 9.pantā minētā līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, nosacījumus;
3) šā likuma 10.pantā minētā distances līguma nosacījumus;
4) šā likuma 11.pantā minētā līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku nosacījumus.
4. Tiesības, kuras regulē šā likuma 31.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu.
5. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 9.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas.
6. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 10.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par distances līgumu.
7. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 11.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas reglamentē dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.
8. Grozījumi šā likuma 27.panta pirmajā daļā, 28.panta trešajā daļā, 29.panta trešajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Līdz 2003.gada 1.janvārim patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem gada laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas.
(2001.gada 22.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
9. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 10.panta ceturtajā daļā un 27.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
(2001.gada 22.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
10. Līdz šo pārejas noteikumu 9.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) 1999.gada 24.augusta noteikumi nr.299 “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze”;
2) 1999.gada 7.septembra noteikumi nr.316 “Noteikumi par distances līgumu”;
3) 2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.29 “Mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu, veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanas noteikumi”;
4) 2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.30 “Mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanas noteikumi”;
5) 2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.31 “Mājsaimniecības krāšņu marķēšanas noteikumi”;
6) 2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.32 “Mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanas noteikumi”;
7) 2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.33 “Mājsaimniecības spuldžu marķēšanas noteikumi”.
(2001.gada 22.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
11. Šā likuma 8.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 10.jūlijā.
(2007.gada 17.maija likuma redakcijā)
12. Ministru kabinets līdz 2007.gada 3.jūlijam izdod šā likuma 8.panta astotajā daļā minētos noteikumus.
(2007.gada 17.maija likuma redakcijā)
		18	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā: “13. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus, kuros paredz patērētāju kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu, kā arī nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.257 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”.	Atbalstīts	8. Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā: “13. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus, kuros paredz patērētāju kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu, kā arī nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.257 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”.
		19	Deputāts J.Pliners Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 13.un 14.punktu šādā redakcijā:	Neatbalstīts
			„13. Likuma 12.^1 pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
			14. Ministru kabinets līdz 2008. gada 30. decembrim izstrādā 12.^1panta piektajā daļā minētos noteikumus.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(Atsauce 27.10.2005. likuma redakcijā)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām;
2) Padomes 1986.gada 22.decembra direktīvas 87/102/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz patēriņa kredītu;
3) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 26.oktobra direktīvas 94/47/EK par tiesību ieguvēju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem līgumos par tādu tiesību pirkšanu, kas uz laiku ļauj izmantot nekustamo īpašumu;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 20.maija direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija direktīvas 98/27/EK par patērētāju interešu aizsardzības izpildrakstiem;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 25.maija direktīvas 99/44/EK par dažiem patēriņa preču tirdzniecības aspektiem un saistītajām garantijām;
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un ar kuru groza Padomes direktīvu 90/619/EEK un direktīvas 97/7/EK un 98/27/EK .
	8. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:				9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:
	“9) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;				“9) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;
	10) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.”				10) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.”