LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

06.03.2008. Nr.90/TA-3054

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Krastiņš 67028280, aigars.krastins@sam.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 11 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 20 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 19.februāra sēdes protokola Nr.11  6.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 41.⁴ un 41.⁵ pantu šādā redakcijā:

"41.⁴ pants. Tādu personu iekārtošana darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu

Par tādu personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, –

uzliek naudas sodu komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

41.⁵ pants. Jūrnieka strādāšana uz kuģa, ja tā panākta nelikumīgā veidā

Par strādāšanu uz kuģa, ja darba līguma noslēgšana panākta ar nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot nederīgus dokumentus vai citādā nelikumīgā veidā, –

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem."

2. 43.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "jūras un upju";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem."

3. Papildināt 65.pantu aiz vārda "kvalitāti" ar vārdiem "vai ikgadējo vides kvalitātes valsts statistikas pārskatu neiesniegšanu noteiktajā termiņā".

4. Aizstāt 87.¹ panta sestajā daļā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".

5. Izteikt 115. un 116.pantu šādā redakcijā:

"115.pants. Kuģošanas drošības noteikumu pārkāpšana, izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos

Par 1972.gada Konvencijā par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem, ostu noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto kuģošanas drošības noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā uzlikto ziņošanas pienākumu neievērošanu, –

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par kuģošanas drošības noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piectūkstoš latiem.

Par atpūtas kuģi šajā pantā, 116., 116.¹, 117.¹ un 117.³–117.⁹ pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, ko neizmanto komerciālos nolūkos un kam nav profesionālas apkalpes, kā arī mazizmēra kuģošanas līdzeklis.

116.pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos

Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos kuģa sardzes dienesta noteikumus, –

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru un apgādes operācijām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā aizsardzības sistēma neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām kuģa aizsardzības prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatācijas noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par tādu prasību pārkāpšanu, kuru dēļ Latvijas kuģis ticis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā (izņemot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktos pārkāpumus), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par citu kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas noteikti saskaņā ar starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piectūkstoš latiem."

6. Papildināt kodeksu ar 116.¹, 116.², 116.³, 116.⁴ un 116.⁵ pantu šādā redakcijā:

"116.¹ pants. Atrašanās uz kuģa alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos

Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, –

uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem.

Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes laikā vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā –

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu (izņemot alkoholu) ietekmē –

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē –

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā –

uzliek naudas sodu jūrniekam vai atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes –

uzliek naudas sodu jūrniekam vai atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem.

116.² pants. Ostas un ostas iekārtas, un tām blakus esošo teritoriju ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošās teritorijas ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošās teritorijas ekspluatāciju, ja to aizsardzības sistēma neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par ostas un ostas iekārtas, un tām blakus esošo teritoriju ekspluatācijas noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

116.³ pants. Uz kuģa, ostā un ostas iekārtā, un tām blakus esošajās teritorijās noteikto drošības un aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto kuģa drošības un aizsardzības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošo teritoriju drošības un aizsardzības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par tādu institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, kuras īsteno uz kuģa, ostā un ostas iekārtā, un tām blakus esošajās teritorijās noteiktās drošības un aizsardzības sistēmas uzraudzību, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

116.⁴ pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana

Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, ziņu nesniegšanu vai nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai (izņemot pārkāpumus, par kuriem atbildība noteikta saskaņā ar šā kodeksa 115., 116., 116.², 116.³ un 117.¹⁰ pantu) –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

116.⁵ pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana

Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ziņu nesniegšanu vai nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam (izņemot pārkāpumus, par kuriem atbildība noteikta saskaņā ar šā kodeksa 115., 116. un 117.¹⁰ pantu) vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."

7. 117.¹ pantā:

aizstāt desmitajā daļā vārdus "kuģošanas līdzekļu" ar vārdiem "atpūtas kuģu";

izslēgt vienpadsmito daļu.

8. 117.⁴ pantā:

papildināt nosaukumu aiz vārda "kuģojot" ar vārdiem "ar atpūtas kuģi";

aizstāt vārdus "kuģošanas līdzekļa" ar vārdiem "atpūtas kuģa".

9. Aizstāt 117.⁵, 117.⁶, 117.⁷, 117.⁸ un 117.⁹ pantā vārdus "kuģošanas līdzeklis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atpūtas kuģis" (attiecīgā locījumā).

10. Izteikt 117.¹⁰ pantu šādā redakcijā:

"117.¹⁰ pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

Par navigācijas zīmju un uguņu bojāšanu, patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu vai par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par izmaiņām navigācijas līdzekļa darbībā, ja persona pārvalda vai apsaimnieko attiecīgo navigācijas līdzekli, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par konstatēto navigācijas līdzekļu un navigācijas šķēršļu neatbilstību apzīmējumiem kartēs, locijā vai citos oficiālajos navigācijas izdevumos –

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim no simt līdz piecsimt latiem.

Par navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."

11. Izslēgt 119.pantu.

12. 120.pantā:

izslēgt nosaukumā vārdus "jūras, upju";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "jūras un upju".

13. 134.pantā:

izslēgt nosaukumā vārdus "jūras un upju";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "jūras vai upju".

14. 136.pantā:

izslēgt otrās daļas 3., 4. un 5.punktu;

izslēgt trešās daļas 3., 4. un 5.punktu.

15. Aizstāt 138.panta nosaukumā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".

16. Papildināt III sadaļas nosaukumu aiz vārda "lietas" ar vārdiem "un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus".

17. Izslēgt 213.pantā skaitli un vārdus "116.panta otrajā daļā".

18. Izteikt 217.pantu šādā redakcijā:

"217.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

Jūrlietu pārvaldes institūcijas izskata šā kodeksa 41.⁴ un 41.⁵ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 43.panta trešajā daļā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 115.–116.¹ pantā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) un 116.⁴ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus jūrlietu pārvaldes institūciju vārdā ir tiesīga Satiksmes ministrija.

Jūrlietu pārvaldes institūcijas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 41.⁴ un 41.⁵ pantā, 43.panta trešajā daļā, 115.–116.⁵ pantā un 117.¹⁰ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus jūrlietu pārvaldes institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta trešajā daļā;

2) ostu kapteiņi – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.⁵ pantā un 117.¹⁰ pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos);

3) kuģu kapteiņi – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 116.³ panta pirmajā daļā."

19. 226. ¹ pantā:

papildināt pirmo daļu aiz skaitļa un vārda "114.³ pantā" ar skaitļiem un vārdiem "115.–116.¹ pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas)";

papildināt otrās daļas 4.punktu aiz vārdiem "šā kodeksa" ar skaitļiem un vārdu "115.–116.¹ pantā".

20. Papildināt kodeksu ar 226.² pantu šādā redakcijā:

"226.² pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 116.², 116.³ un 116.⁵ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.⁵ pantā un 117.¹⁰ pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem."

21. Papildināt 243.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un narkotisko un citu apreibinošo vielu iespaidu konstatē, veicot pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko un citu apreibinošo vielu iespaids."

22. Papildināt 249.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus Latvijas teritorijas, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža."

23. Papildināt 257.panta pirmo daļu aiz vārdiem "Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas" ar vārdiem "vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi".

24. Papildināt 260.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem "kā arī gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru. Šajā gadījumā uz lietas izskatīšanu kuģa īpašnieka, berbouta fraktētāja vai operatora pārstāvja statusā uzaicina kuģa kapteini".

25. Papildināt 270.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.¹ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas."

26. 277.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "116." ar skaitli "114.³";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "upju transportā" ar vārdiem "jūras un iekšējo ūdeņu transportā";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja institūcijas vai amatpersonas izskata šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.³ pantā vai 117.¹⁰ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, tās par pārkāpuma izdarītājam uzliktajiem sodiem paziņo Latvijas Jūras administrācijai. Par jūrniekam uzlikto sodu Latvijas Jūras administrācija paziņo viņa darba devējam."

27. Papildināt 280.panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;".

28. Papildināt 283.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis."

29. Papildināt 291.panta trešo daļu aiz skaitļa un vārdiem "299.¹ panta trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "vai 299.² panta otrajā daļā".

30. Papildināt kodeksu ar 299.² pantu šādā redakcijā:

"299.² pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā

Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Latvijas Jūras administrācija:

1) neizsniedz pārkāpuma izdarītājam profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus;

2) neveic tāda kuģa kārtējo apskati, kas atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums;

3) nereģistrē kuģi, kas atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums.

Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Satiksmes ministrija pārkāpuma izdarītājam – komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, – neizsniedz un nepārreģistrē speciālo atļauju (licenci) šīs komercdarbības veikšanai.

Par administratīvo pārkāpumu jūras transportā vai vides aizsardzībā, ja to izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā triju dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam ir tiesības kuģim, ar kuru izdarīts pārkāpums, aizliegt izbraukt no Latvijas, ja nav samaksāts naudas sods saskaņā ar šā panta trešo daļu. Aizlieguma tiesības īsteno, izvērtējot pārkāpuma smagumu, atkārtotību, pārkāpēja personību un potenciālās iespējas izvairīties no naudas soda samaksas."

31. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"3) Padomes 1997.gada 11.decembra Direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

4) Padomes 1998.gada 17.marta Direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;

5) Padomes 1998.gada 18.jūnija Direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām;

6) Padomes 1999.gada 29.aprīļa Direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra Direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra Direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija Direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza Direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Pirmkārt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – APK) ir ietvertas vairākas normas, kas nosaka atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem jūras un upju transportā (piemēram, 115., 116., 119., 120., 134., 136., 138.pants), bet sakarā ar izmaiņām jūrniecības jomas tiesiskajā regulējumā, atbilstošs APK ietvertais tiesiskais regulējums ir kļuvis nepilnīgs: - tas neaptver visus pārkāpumus jūrniecības jomā, par kuriem Eiropas Savienības tiesību akti pieprasa dalībvalstīs ieviest darboties spējīgu soda sankciju sistēmu (piemēram, par pārkāpumiem ostu aizsardzības jomā); - tas neatbilst jaunākajiem nacionālajiem tiesību aktiem (piemēram, nosaka atbildību par pārkāpumiem upju transportā, lai gan šādu terminu attiecībā uz kuģošanu iekšējos ūdeņos vairs nelieto); - tas nosaka nesamērīgi mazas soda sankcijas par administratīvajiem pārkāpumiem jūrniecības jomā, kas nespēj nodrošināt šo pārkāpumu prevenciju (piemēram, APK 43.panta pirmā daļa par sanitāri higiēnisko noteikumu pārkāpšanu jūras transportā nosaka naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem). Tiesiskā regulējuma nepilnība ir arī tā, ka vairākas APK normas, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem jūrniecības jomā, pārklājas, piemēram, APK 120.panta pirmā daļa pārklājas ar APK 116.panta pirmās daļas 11.punktu. Otrkārt, APK 217.pants, kas nosaka amatpersonas, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas jūrniecības jomā: - ir novecojis – jo Latvijā vairs nav tādas amatpersonas kā Latvijas ostu galvenais kapteinis; - nekad praktiski nav darbojies, jo neatbilst šo amatpersonu funkcijām un tiešajiem pienākumiem (piemēram, ostu kapteiņu kompetencē neietilpst kuģošanas drošības kontrole ārpus ostas un ostas pievadceļu akvatorijas). Līdz ar to nepieciešams veidot jaunu administratīvo lietu jūrniecības jomā izskatīšanas institucionālo sistēmu. Treškārt, 2007.gada 17.maijā pieņemto grozījumu APK, kas saistīti ar kuģošanas līdzekļu kontroli iekšējos ūdeņos, atsevišķas normas ir noformulētas, attiecinot šo kontroli uz visiem kuģošanas līdzekļiem, ne tikai atpūtas kuģiem. Attiecināt kontroli uz visiem kuģošanas līdzekļiem nevarēja būt šo grozījumu mērķis, jo atpūtas kuģu un komercdarbībā iesaistīto kuģu darbības un uzraudzības tiesiskais regulējums ievērojami atšķiras, atpūtas kuģa izdarīts pārkāpums ir ar mazāku bīstamību, nekā, piemēram, tankkuģa izdarīts pārkāpums ostas akvatorijā, tādēļ ir skaidri jānosaka, ka ar 2007.gada 17.maija grozījumiem APK ietvertās normas attiecas tikai uz atpūtas kuģiem iekšējos ūdeņos. Normas attiecībā uz komercdarbībā iesaistītajiem kuģiem (ar pārkāpuma bīstamībai atbilstošām bargākām sankcijām un arī sabalansēti ar šo kuģu kontroli ārpus iekšējiem ūdeņiem) tiek veidotas ar šo likumprojektu. Minētais jautājums sasaistās arī ar kuģošanas līdzekļu terminoloģiju. Institūciju starpā dažkārt nav vienotas izpratnes par to, kas saprotams ar jēdzieniem kuģošanas līdzeklis, kuģis, atpūtas kuģis u.tml. Ceturtkārt, APK ietvertās procesuālās normas nav pietiekamas, lai nodrošinātu lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi gadījumos, kad par pārkāpumu atbildīgs ir ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis. No vienas puses, lai gan saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir pieļaujama ārvalsts kuģa aizturēšana par tā izdarītajiem pārkāpumiem piekrastes valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos, tomēr vienlaikus tiek prasīts ņemt vērā arī kuģošanas intereses un pārmērīgi neaizkavēt kuģi. No otras puses, ja lēmums netiek izpildīts labprātīgi, ir faktiski neiespējami to izpildīt, ja ārvalstu kuģis atstāj Latvijas teritoriju, nesniedzot nekādu garantiju par naudas soda nomaksu. Līdz ar to, veidojot APK procesuālās normas, ir nepieciešams sabalansēt šīs divas intereses (kuģa pārmērīgu neaizkavēšanu un lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi). Šī iemesla dēļ nepieciešams noteikt arī saīsinātu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņu gadījumos, kad pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģis vai tā apkalpes loceklis, citādi vai nu kuģis būs nesamērīgi ilgi jāaizkavē, vai arī nebūs iespējams izpildīt par administratīvo pārkāpumu uzlikto sodu (ņemot vērā, ka kuģis un tā apkalpe izbrauks no valsts). Piektkārt, 277.pants nepamatoti nosaka nepieciešamību par ikvienu jūrniecības jomas administratīvo pārkāpumu ziņot pārkāpēja darbavietai un citām APK 277.pantā noteiktajām institūcijām, piemēram, par to, ka persona nesankcionēti iekļuvusi ostas teritorijā un tādējādi pārkāpusi likumprojektā paredzētā 116.^3.panta otro daļu. Par citu līdzīgu pārkāpumu izdarīšanu APK nav paredzēta paziņošana sabiedrībai. Turklāt ļoti lielā daļā jūrniecības jomas administratīvo pārkāpumu pie administratīvās atbildības būs saucams arī pats darba devējs.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts paredz: Precizēt administratīvo pārkāpumu veidus jūrniecības jomā un par tiem paredzētās soda sankcijas atbilstoši spēkā esošajam jūrniecības jomas tiesiskajam regulējumam. 1) Ņemot vērā šīs sadaļas 1.punktā minēto par APK 43.panta regulējumu (nesamērīgi mazās soda sankcijas par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko prasību pārkāpšanu uz kuģiem), attiecībā uz kuģiem šai pantā izveidot atsevišķu daļu, paredzot tajā par attiecīgo pārkāpumu samērīgu soda sankciju. 2) Papildus citām likumprojekta normām noteikt administratīvo atbildību arī par tādu prasību pārkāpšanu, kuru dēļ Latvijas kuģis ticis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles rezultātā. Gadījumi, kādos Latvijas kuģi var aizturēt ārvalsts ostā visbiežāk atbilst tiem, kas ir noteikti Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli 1.pielikuma 9.daļā (skat. Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumus Nr.744 “Par Parīzes saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli”, ar ko šis memorands ir pieņemts un apstiprināts Latvijā), un visbiežāk tie būs pārkāpumi, par kuriem atbildība paredzēta jau citās likumprojekta normās. Bet bez šiem pārkāpumiem pastāv arī citi apstākļi, kura dēļ kuģi bieži tiek aizturēti, piemēram, “cilvēka faktors” – apkalpes locekļa vienaldzība un neprofesionalitāte savu pienākumu veikšanā, tas, cik labi (slikti) kuģa īpašnieks, operators un kuģa kapteinis ir sagatavojuši un motivējuši apkalpi būt gataviem avārijas situācijām. Tādējādi likumprojektā ietvertā APK 116.panta desmitās daļas iekļaušana APK stimulētu kuģošanas kompānijas rūpīgāk izturēties pret saviem pienākumiem, apkalpju sagatavošanu un motivēšanu. Šāda prakse pastāv arī citās valstīs. Piemēram, Igaunijas Jūras drošības likuma 94. paragrāfs paredz 50 000 kronu naudas sodu par Igaunijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles ietvaros. 3) APK 120.pantu un 134.pantu vairs neattiecināt uz jūras transportu, lai novērstu šīs sadaļas 1.punktā minēto pašreiz pastāvošo normu pārklāšanos. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana jūras un upju transportā (APK 120.panta pirmā daļa) un bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu jūras un upju transportā (APK 134.pants) ir jūras transporta noteikumu pārkāpumi, kas apdraud cilvēku vai kuģu drošību (APK 116.panta pirmās daļas 11.punkts) un kuģošanas līdzekļiem iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšana (APK 117.^1panta desmitā daļa). Saskaņā ar likumprojektu atbildība par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu turpmāk būs noteikta APK 116.panta vienpadsmitajā daļā. Atbildība par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu būs noteikta APK 116.panta septītajā daļa. 4) 2007.gada 17.maijā pieņemtos grozījumus APK, kas saistīti ar kuģošanas līdzekļu kontroli iekšējos ūdeņos, attiecināt tikai uz atpūtas kuģiem, bet regulējumu attiecībā uz pārējiem kuģiem veidot likumprojektā no jauna, lai tādējādi nodrošinātu samērīgas soda sankcijas par komercdarbībā iesaistīto kuģu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem iekšējos ūdeņos. Lai nerastos pārpratumi par to, kas saprotams ar atpūtas kuģi, likumprojektā ir ietverta norma, kas sniedz atpūtas kuģa definīciju. 5) Noteikt institūcijas, kuras ir kompetentas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus un izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas jūrniecības jomā, ņemot vērā, ka līdz šim noteiktā sistēma praktiski nedarbojas. Nosakot institūcijas, kas būs tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus un izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas attiecībā uz katru pārkāpuma veidu, tika ņemti vērā šādi apstākļi: - institūcijas atbilstība APK 205.panta prasībām; - normatīvajos aktos noteiktā katras institūcijas kompetence; - normatīvajos aktos noteiktās kompetences pārklāšanās gadījumā - katras institūcijas praktiskā kompetence (pieredze administratīvo lietu izskatīšanā un pārkāpumu kontrolē, profesionalitāte), resursi, kā arī nepieciešamība pēc iespējas nesadrumstalot attiecīgo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas sistēmu. Tā, piemēram likumprojekts paredz, ka jūrlietu pārvaldes institūcijas un Valsts robežsardze veic likumprojektā ietverto APK 115.-116.¹ pantā minēto administratīvo pārkāpumu kontroli dažādās teritorijās. Valsts robežsardze – Latvijas teritorijā, jo: saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām Valsts robežsardzes funkcijām tā nav tiesīga īstenot atbilstošu kontroli ārpus Latvijas teritorijas; var efektīvāk nekā jūrlietu pārvaldes un jūras drošības institūcijas realizēt attiecīgo kontroli Latvijas teritorijā, ņemot vērā tās statusu un resursus. Jūrlietu pārvaldes institūcijas attiecībā uz Latvijas kuģiem ārpus Latvijas teritorijas, jo: saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām jūrlietu pārvaldes institūcijas veic Latvijas kuģu uzraudzību neatkarīgi no to atrašanās vietas; var efektīvāk nekā Valsts robežsardze realizēt attiecīgo kontroli ārpus Latvijas teritorijas, ņemot vērā, ka ārvalstu kompetentās institūcijas informāciju par Latvijas kuģu izdarītajiem pārkāpumiem sūta jūrlietu pārvaldes institūcijām, vai arī pašas šīs institūcijas konstatē pārkāpumu ārpus Latvijas teritorijas. 6) Noteikt tādu procesuālo regulējumu, kas nodrošina lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu izpildi, ja administratīvais pārkāpums izdarīts ar kuģi vai atrodoties uz kuģa. Lai nodrošinātu lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi gadījumos, kad par pārkāpumu atbildīgs ir ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, vienlaikus pārmērīgi neaizkavējot kuģi, ir paredzēts attiecībā uz pārkāpumiem, ko izdarījis ārvalsts kuģis vai tā apkalpes loceklis: - noteikt saīsinātu lietas izskatīšanas termiņu. Attiecībā uz prognozi par institūciju kapacitāti attiecīgo resursu ietvaros nodrošināt lietu izskatīšanu saīsinātā termiņā vispārēji prognozējams, ka administratīvo pārkāpumu jūras transportā apjoms būs neliels, līdz ar to pārkāpumu izskatīšana neprasīs lielus papildus resursus. Precīzākas prognozes uz doto brīdi izdarīt ir grūti, jo praktiski nav prakses administratīvo pārkāpumu jūras transportā izskatīšanā, tādēļ nav iespējams pilnvērtīgi prognozēt visas iespējamās grūtības attiecīgā regulējuma piemērošanā; - noteikt, ka sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi; - noteikt saīsinātus naudas soda samaksas termiņus. 7) Ņemot vērā šīs sadaļas 1.punktā minēto par APK 277.panta regulējumu, noteikt jaunu sistēmu attiecībā uz paziņošanu sabiedrībai par jūrniecības jomas administratīvajiem pārkāpumiem, vienlaikus atrisinot arī to problēmu, ka par visiem jūrniecības jomā izdarītajiem pārkāpumiem jābūt informētai Latvijas Jūras administrācijai (lai tā, pamatojoties uz lēmumu administratīvo pārkāpumu lietā, varētu veikt tās kompetencē ietilpstošās darbības, ko pieprasa jūrniecības jomas starptautiskās konvencijas, piemēram, anulēt kuģim vai ostai izsniegto sertifikātu). Proti, paredzēts, ka informācija darba devējam tiks sniegta ar Latvijas Jūras administrācijas starpniecību. Turklāt informācija tiks sniegta darba devējam tikai tajos gadījumos, kad tā tiešā veidā norāda uz pārkāpēja nekompetenci veikt savus darba pienākumus un tādējādi var radīt lielu bīstamību, ja pārkāpējs šos pienākumus turpinās veikt – lai darba devējs varētu pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu. Satiksmes ministrija uzskata, ka kuģošanas drošības nolūkos būtiski ir sniegt informāciju kuģošanas kompānijai par tās jūrnieka izdarītu administratīvo pārkāpumu. Citos gadījumos šāda “paziņošana sabiedrībai” nav samērīga un tādēļ nav nepieciešama, arī par citiem līdzīgiem pārkāpumiem (ne jūrniecības jomā) šāda paziņošana nav paredzēta. Paredzams, ka ieviešot praksē augstāk minēto likumprojektā paredzēto regulējumu, tiks atrisinātas šīs anotācijas I sadaļas 1.punktā minētās problēmas.
3. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4		5	6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Valsts budžeta ieņēmumi nav prognozēja-mi		Valsts budžeta ieņēmumi nav prognozēja-mi	Valsts budžeta ieņēmumi nav prognozēja-mi	Valsts budžeta ieņēmumi nav prognozēja-mi	Valsts budžeta ieņēmumi nav prognozē-jami
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Fiskālā ietekme nav prognozēja-ma		Fiskālā ietekme nav prognozēja-ma	Fiskālā ietekme nav prognozēja-ma	Fiskālā ietekme nav prognozēja-ma	Fiskālā ietekme nav prognozē-jama
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekt s šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Lai nodrošinātu pārkāpuma “Atrašanās uz kuģa alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē” kontroli, nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu par kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, attiecinot šo regulējumu ne tikai uz sauszemes, bet arī uz jūras un iekšējo ūdeņu satiksmi. Līdz ar to paredzēts: 1) līdz 2008.gada 1.maijam - izstrādāt grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, tā 31.panta piektajā daļā: - nosakot, ka alkohola koncentrācijas pārbaudi var veikt tikai ar prasībām atbilstošu mērierīci (līdzīgi kā tas noteikts Ceļu satiksmes likuma 43.^5panta pirmajā daļā); - ietverot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā atpūtas kuģa vadītājam un jūrniekam nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids; 2) līdz 2008.gada 1.jūlijam – izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” un Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.977 “Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personu izelpotajā gaisā”, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā ietvertajiem jaunajiem deleģējumiem šos noteikumus attiecinot uz jūras un iekšējo ūdeņu satiksmi. Lai Latvijas normatīvajos aktos novērstu jēdziena “atpūtas kuģis” dažādas interpretācijas iespējas, līdz 2008.gada 1.jūlijam izstrādāt atbilstošus grozījumus Jūras kodeksā.
2. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts veicinās praktiski visu Eiropas Savienības tiesību aktu jūrniecības jomā (kuģošanas drošība, kuģu un ostu aizsardzība, jūrnieku sertificēšana u.c.) efektīvāku piemērošanu un nodrošinās šajos tiesību aktos ietverto prasību izveidot darboties spējīgu sankciju mehānismu par attiecīgajos tiesību aktos noteikto prasību neievērošanu. Ar likumprojektu paredzēts pārņemt tikai vienu normu no katras zemāk minētās direktīvas, proti, normu, kas pieprasa dalībvalstij nodrošināt efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju ieviešanu par attiecīgajā direktīvā noteikto normu pārkāpšanu. Ņemot vērā, ka Latvijas tiesību sistēma paredz visus administratīvos pārkāpumus un sodus par tiem kodificēt, nav iespējams attiecīgo direktīvu normu pārņemt ar citiem normatīvajiem aktiem kā vien ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Formāli šīs direktīvu normas ir jau pārņemtas ar APK 116. un 217.pantu, bet, kā jau minēts iepriekš, praktiski šīs APK normas nedarbojas un līdz ar to arī saistības pret Eiropas Savienību netiek pildītas – uz to atbilstošu Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts pārbaužu rezultātā ir norādījušas arī jūrniecības nozari pārraugošās Eiropas Savienības institūcijas. Pārējās zemāk minēto direktīvu normas jau ir pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos ar citiem normatīvajiem aktiem. Tātad likumprojekts nodrošina šādu Eiropas Savienības direktīvu daļēju pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.: 1) Padomes 1997.gada 11.decembra direktīva 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks. Šīs direktīvas mērķis ir noteikt drošības standartus jauniem un esošiem jūras zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248 “Noteikumi par zvejas kuģu drošību”. 2) Padomes 1998.gada 17.marta direktīva 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Šīs direktīvas mērķis ir ieviest dzīvības un īpašuma drošības vienādu līmeni uz jauniem un esošiem pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kad abu kategoriju kuģi veic vietējos reisus, un noteikt starptautiska līmeņa sarunu procedūru, lai saskaņotu noteikumus attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskus reisus. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.146 “Noteikumi par pasažieru kuģu drošības prasībām”. 3) Padomes 1998.gada 18.jūnija direktīva 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām. Šīs direktīvas mērķis ir paaugstināt drošību un to pasažieru un apkalpes izglābšanas iespējas, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri veic reisus uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, un nodrošināt to, ka paaugstinās meklēšanas un glābšanas darbu, kā arī jebkura negadījuma seku likvidēšanas efektivitāte. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.747 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”. 4) Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīva 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai. Šīs direktīvas mērķis ir noteikt obligāto apsekojumu sistēmu, kas nodrošinās lielāku pārliecību par to regulāro reisu pilnīgu drošību, kurus ro-ro prāmji un ātrgaitas pasažieru kuģi veic uz Kopienas ostām vai no tām, kā arī paredzēt dalībvalstu tiesības veikt, piedalīties vai sekmēt izmeklēšanu sakarā ar ikvienu negadījumu vai starpgadījumu uz jūras šāda veida reisos. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.145 “Noteikumi par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību”. 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīva 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot apkalpju sagatavotību un izglītību uz Kopienas kuģiem. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”. 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra direktīva 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot beramkravu kuģu drošību, kad tie piestāj dalībvalstu terminālos saistībā ar cietu beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, samazinot kuģa konstrukciju pārslodzes risku un fizisko bojājumu risku, kas rodas iekraušanas vai izkraušanas laikā. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.143 “Beramkravu kuģu drošas kraušanas noteikumi”. 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīva 2001/106/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole). Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt krasi samazināt standartiem neatbilstīgu kuģošanu dalībvalstu jurisdikcijām pakļautos ūdeņos. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumiem Nr.197 “Ostas valsts kontroles kārtība”. 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK. Šīs direktīvas mērķis ir izveidot Kopienā kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, lai palielinātu jūras satiksmes drošību un efektivitāti. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.826 “Kārtība, kādā nodrošināma Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros”. 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa direktīva 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem. Šīs direktīvas mērķis ir noteikt vienotu līmeni īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem, tādējādi uzlabojot šā tipa kuģu ilgizturību pēc bojājumu gūšanas sadursmē un nodrošinot augstu pasažieru un apkalpes drošības līmeni. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 17.novembris. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1042 “Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem”. 10)Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija direktīva 2003/44/EK, ar ko groza Direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem. Šīs direktīvas mērķis ir noteikt vienotus standartus izpriecu kuģiem. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2004.gada 30.jūnijs. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.647 “Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū”. 11)Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīva 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu. Šīs direktīvas mērķis ir dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēja atzīšana. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš ir 2007.gada 20.oktobris. Pārējās šīs direktīvas normas ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”. 12)Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīva 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu. Šīs direktīvas mērķis ir ieviest Kopienas pasākumus, lai pastiprinātu ostu aizsardzību, ņemot vērā ar aizsardzību saistītu incidentu draudus. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš bija 2007.gada 15.jūnijs. Daļa pārējo šīs direktīvas normu ir pārņemta ar Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumiem Nr.682 “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu”. Pārējās šīs direktīvas normas paredzēts pārņemt ar Ministru kabineta noteikumiem “Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības noteikumi” un Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām” (noteikumu projekti izsludināti valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada 17.maijā un uz doto brīdi notiek to saskaņošanas process). Likumprojektā ietvertās sankcijas atbilst direktīvās noteiktajiem “efektivitātes”, “samērīguma” un “prevencijas” kritērijiem. Vērtējot sankciju efektivitāti un preventīvo funkciju, jāsecina, ka mazas soda sankcijas par pārkāpumiem jūrniecības jomā ir mazefektīvas un nenodrošina prevenciju, jo jūrniecības nozares uzņēmumu un šajā nozarē strādājošo ienākumi lielākoties ir salīdzinoši lieli. Lai nodrošinātu sankcijas samērīgumu noteikumu projektā soda sankcijas noteiktas pietiekami plašās robežās. APK nav iespējams detalizēti izdalīt visas atšķirīgās situācijas, kādās iespējami noteiktie pārkāpumi, ņemot vērā, ka pārkāpuma bīstamību var ietekmēt, piemēram: - kuģa tips (piemēram, tankkuģa izdarīts pārkāpums var būt ar lielāku bīstamību nekā atpūtas kuģa izdarīts pārkāpums; tāpat jūrnieka pretlikumīga iekārtošana darbā uz tankkuģa potenciāli sevī satur lielāku bīstamību); - kuģa izmērs (piemēram, kuģa ar tilpību 10 000BT izdarīts pārkāpums var būt ar lielāku bīstamību nekā kuģa ar 1000 BT izdarīts pārkāpums); - pārkāpuma izdarīšanas vietas (piemēram, pārkāpuma izdarīšana ostā var būt ar lielāku bīstamību nekā tā izdarīšana atklātā jūrā; tāpat navigācijas zīmju bojāšana vietās, kur ir intensīva kuģu satiksme, ir bīstamāka kā vietās, kur satiksme ir mazāk bīstama) u.tml. Pastāvot šādai iespējamo faktisko apstākļu dažādībai, APK nosakot konkrētākus sodus, nebūs iespējams ievērot APK 32.panta otrās daļas prasības (respektīvi, samērīgumu) – uzliekot sodu, ņemt vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Ņemot vērā, ka lielākās daļas augstāk minēto direktīvu ieviešanas termiņš jau ir iestājies, likumprojektu nepieciešams pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no Eiropas Savienības sankcijām par attiecīgo direktīvu faktisku neieviešanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts nodrošina iespēju pilnvērtīgāk realizēt saistības pret Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializēto aģentūru Starptautisko Jūrniecības organizāciju, jo līdz šim par šo organizāciju jūrniecības jomā izdotajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepil dīšanu soda sankciju mehānisms Latvijā praktiski nedarbojās.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts nodrošina iespēju pilnvērtīgāk realizēt visus jūrniecības jomas starptautiskos līgumus, jo padara praktiski piemērojamu visu šo līgumu vienu būtisku aspektu, proti, sankcijas par šajos līgumos noteikto pienākumu nepildīšanu. Kā būtiskākos starptautiskos līgumus, kuru saistības būs iespējams realizēt pilnvērtīgāk, ja likumprojekts tiks pieņemts, var minēt: 1974.gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS); 1972.gada Starptautisko konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG); 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW). Pārējos aspektos šo starptautisko līgumu piemērošana ir nodrošināta.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		- Padomes 1997.gada 11.decembra direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks; - Padomes 1998.gada 17.marta direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem; - Padomes 1998.gada 18.jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām; - Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole); - Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza Direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu.

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
1.	Direktīvas 2001/25/EK 8.pants Direktīvas 2005/45/EK 4.panta 2.punkts		Atbilst		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5.	Direktīvas 97/70/EK 11.pants Direktīvas 98/18/EK 13.pants Direktīvas 98/41/EK 14.pants Direktīvas 1999/35/EK 18.pants Direktīvas 2001/25/EK 8.pants Direktīvas 2001/96/EK 16.pants Direktīvas 2001/106/EK 1.panta 17.punkts Direktīvas 2002/59/EK 25.pants Direktīvas 2003/25/EK 12.pants Direktīvas 2003/44/EK 4.pants Direktīvas 2005/45/EK 4.panta 2.punkts Direktīvas 2005/65/EK 17.pants		Atbilst		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6.	Direktīvas 2005/65/EK 17.pants		Atbilst		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Normatīvā akta izpildei jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts robežsardze, Satiksmes ministrija un tās funkcionālā padotībā esošā Latvijas Jūras administrācija, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki, kā arī Latvijas ostu pārvaldes un Latvijas kuģu kapteiņi. Atbilstoši tiks paplašinātas visu šo institūciju funkcijas: - Valsts robežsardze – administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana par kuģošanas drošības un kuģu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu Latvijas teritorijā; - Satiksmes ministrija – administratīvo pārkāpuma protokolu sastādīšana un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana par kuģošanas drošības un kuģu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu no Latvijas kuģu puses ārpus Latvijas teritorijas, kā arī par pārkāpumiem, kas saistīti ar jūrnieku darba tiesiskajām attiecībām; - Latvijas Jūras administrācija – administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana par praktiski visiem administratīvajiem pārkāpumiem jūrniecības jomā; - Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki – administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana par kuģošanas drošības un kuģu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu Latvijas teritorijā un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana par ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību pārkāpšanu un uz kuģiem un ostās noteikto drošības/aizsardzības prasību pārkāpšanu; - Latvijas ostu pārvaldes - administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana par kuģošanas drošības un kuģu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu ostā un tās pievadceļos; - Latvijas kuģu kapteiņi – administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana par kuģa drošības/aizsardzības režīma pārkāpšanu. Ņemot vērā, ka atbilstošas funkcijas augstāk minētās institūcijas agrāk faktiski nav veikušas, nepieciešams pārejas periods, lai varētu sagatavoties attiecīgo funkciju veikšanai. Likumprojektā paredzēts, ka šīs funkcijas augstāk minētās institūcijas sāk veikt ar 2008.gada 1.jūlija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Normatīvais akts tiks publicēts arī tiesību aktu portālā www.likumi.lv
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Persona varēs pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtos lēmumus saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.-281.pantu.
4. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Satiksmes ministrs A.Šlesers

17.01.2008 10:31

4527

A.Logina

67062156

anete.logina@lja.bkc.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Jūrniecības departamenta direktors
J.Maršāns	L.Priedīte-Kancēviča	I.Strauta	A.Krastiņš