LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

29.02.2008. Nr.90/TA-3284

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par likuma "Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai" atzīšanu par spēku zaudējušu". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mekons 67016236, kaspars.mekons@mfa.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra sēdes protokola Nr.68  56.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs A.Šlesers

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Par likuma "Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai" atzīšanu par spēku zaudējušu

Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.).

Likumprojekta

“Par likuma “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” atzīšanu par spēku zaudējušu”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2001.gada decembrī Lākenas Eiropadomē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāji pieņēma Deklarāciju par ES nākotni, apņemoties panākt demokrātiskāku, caurskatāmāku un efektīvāku Savienību, kā arī lēmumu par Konventa izveidošanu. Par Konventa uzdevumu tika noteikts plašās un atklātās debatēs diskutēt par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, lai nākamajai starpvaldību konferencei sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamajām ES reformām un grozījumiem pamatlīgumos. Ar 2002.gada 14.februāra un 24.decembra Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumiem Nr. 85 (zaudējis spēku) un Nr. 714 attiecīgi tika iecelts valdības pārstāvis un viņa vietnieks dalībai Lākenas Eiropadomes izveidotajā Konventā. Savukārt ar 2002.gada 28.decembra Saeimas paziņojumu Eiropas Konventa darbā iesaistījās četri Latvijas pārstāvji, kuru uzdevums bija pārstāvēt Latvijas pozīciju šī jaunā Eiropas Savienības primārā tiesību akta izstrādē. Papildus oficiāli norīkotiem pārstāvjiem no Latvijas Konventa darbā piedalījās arī vairāki neatkarīgie eksperti un akadēmiskās jomas pārstāvji. 2003.g. 20. jūnijā Konventa Prezidents V. Žiskārs Destēns (V. Giscard D’Estaing) Eiropadomei iesniedza Līguma par Konstitūciju Eiropai (Konstitucionālā līguma) projektu. Galīgā vienošanās ES dalībvalstu starpā par visiem būtiskajiem jautājumiem tika panākta 2004.g. 18. jūnijā, kad Starpvaldību konferencē 25 ES dalībvalstis vienojās par jautājumiem, par kuriem netika panākta vienošanās Konventā, galvenokārt, institucionālo jautājumu jomā. Konstitucionālais līgums tika parakstīts 2004. gada 29.oktobrī Romā, Itālijā. Lai Konstitucionālais līgums stātos spēkā 2006. gada 1. novembrī (Konstitucionālā līguma IV-447 pants), to bija nepieciešams ratificēt visās ES dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajām procedūrām. 2004. gada 11. novembrī Lietuva kā pirmā ES dalībvalsts ratificēja Konstitucionālo līgumu. 2005. gada 29. maijā Francijas un 2005. gada 1. jūnijā Nīderlandes iedzīvotāji tautas nobalsošanā noraidīja Konstitucionālo līgumu. 2006. gada 5. decembrī Konstitucionālo līgumu ratificēja Somija. Tādējādi Konstitucionālo līgumu bija ratificējušas 18 no 27 ES dalībvalstīm. Konstitucionālo līgumu ratificējušās dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija un Vācija. Konstitucionālo līgumu nav ratificējušas - Apvienotā Karaliste, Čehija, Dānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Polija, Portugāle un Zviedrija. Pēc negatīvajiem referendumiem Francijā un Nīderlandē 2005. gada 16. - 17. jūnija Eiropadomē ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji pieņēma Deklarāciju par Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikāciju. Deklarācija paredzēja t.s. "pārdomu periodu", kura laikā rūpīgi jāizvērtē sabiedrības paustās bažas un jāveic plašas diskusijas ar sabiedrību par Eiropas nākotni. 2006. gada 15. – 16. jūnija Eiropadomē dalībvalstu valstu un valdību vadītāji vienojās par t.s. "two-track" pieeju. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, tiek turpināts darbs pie konkrētu, sabiedrībai svarīgu projektu īstenošanas, izmantojot esošo līgumu dotās iespējas. No otras puses, notiek konsultācijas ar dalībvalstīm par Konstitucionālā līguma nākotni. 2007. gada 21. – 22.jūnija Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji vienojās atteikties no Konstitucionālā līguma projekta un apstiprināja Vācijas ES prezidentūras sagatavoto mandātu starpvaldību konferencei (SVK) par Reformu līguma izstrādāšanu. 2007. gada 23. - 24. jūlija Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes ietvaros tika atklāta SVK. 2007. gada 3. oktobrī SVK juristu ekspertu grupa noslēdza savu darbu pie Līguma izstrādes. 2007. gada 18. - 19. oktobra neformālajā Eiropadomē Lisabonā ES dalībvalstu un valdību vadītāji panāca vienošanos par jautājumiem, par kuriem netika panākta vienošanās SVK juristu ekspertu darba grupā, un apstiprināja Līguma tekstu. Līgums tiks saukts par Lisabonas līgumu (pilnajā nosaukumā Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu), jo, sekojot ES ietvaros vispārpieņemtajai praksei, ES pamatlīgumiem tiek dots to pilsētu vārds, kurās tie tiek parakstīti. Līgums tiks parakstīts 2007. gada 13. decembrī Lisabonā. Lai Lisabonas līgums stātos spēkā to nepieciešams ratificēt visās ES dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajām procedūrām. Paredzēts, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī ar noteikumu, ka deponēti visi ratifikācijas raksti vai, ja tas nav noticis, nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas dokumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ņemot vērā to, ka Līgums par Konstitūciju Eiropai nav stājies spēkā, ir jāatzīst par spēku zaudējušu likums “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”.
3. Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Citas informācija nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Citas informācija nav	Citas informācija nav		Citas informācija nav	Citas informācija nav	Citas informācija nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) nav jāizdod.
2. Cita informācija	Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
					2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe	Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšana nav notikusi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Citas informācijas nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildi nodrošinās valdība un ministrijas to kompetences un funkciju ietvaros. Likumprojekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas procedūrai.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Ārlietu ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
M.Riekstiņš	N.Penke	I.Mangule	E.Vijupe	K.Mekons

30.11.2007. 13:43

1205

K.Mekons

kaspars.mekons@mfa.gov.lv

67016459