27.05.2008.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.646/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”

(reģ. nr. 646)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (10)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Enerģētikas likums	Grozījumi Enerģētikas likumā				Grozījumi Enerģētikas likumā
	Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; 2000, 17.nr.; 2001, 12.nr.; 2005, 8., 13.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; 2000, 17.nr.; 2001, 12.nr.; 2005, 8., 13.nr.) šādus grozījumus:
1.pants Likumā ir lietoti šādi termini:
1) enerģija - šā likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze;
2) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;
3) energoapgādes komersants — licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;
4) energoapgādes komersanta objekts - energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei;
5) energoefektivitāte - enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu;
6) energoresursi - apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
7) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);
8) sekundārie energoresursi - energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;
9) vietējie energoresursi - Latvijā apzinātie atjaunojamie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
10) enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;
11) enerģijas pārvade - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;
12) enerģijas sadale - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;
13) enerģijas tirdzniecība— energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;
14) enerģijas ražošana - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā;
15) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);
16) kurināmais - nafta un naftas produkti, dabasgāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;	1. Izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā: “16) kurināmais – nafta un naftas produkti, dabasgāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;".	1	Atbildīgā komisija Izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā: “16) kurināmais – nafta un naftas produkti, arī sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, arī sašķidrinātā dabasgāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;".	Atbalstīts	1. Izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā: “16) kurināmais – nafta un naftas produkti, arī sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, arī sašķidrinātā dabasgāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;".
17) kurināmā drošības rezerve - energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;
18) licence - saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes komersanta tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;
19) licences darbības zona - licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs;
20) regulators - valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē energoapgādi;
21) horizontālā integrācija — viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;
22) vertikālā integrācija — viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība;
23) sistēmas operators — energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un, ja vajadzīgs, — attīstību noteiktā teritorijā, kā arī par sistēmas savstarpēju savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;
24) atjaunojamie energoresursi - vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos];
25) sistēmas lietotājs—fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus;
26) savstarpēji savienota sistēma — vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;
27) fiksēta maksājuma apjoma līgums — līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;
28) tiešā līnija — dabasgāzes vads, kas papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas;
29) pārvades sistēma — enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;
30) sadales sistēma — enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;
31) tīkls — līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;
32) autonomais ražotājs — komersants, fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām;
33) neatkarīgais ražotājs — energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts;
34) sistēma — visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un ko tas ekspluatē, kā arī šim komersantam piederošās iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un komersanti, kuru pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei;
35) papildpakalpojumi — visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;
36) balansēšana — nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu;
37) starpvalstu savienojums — enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;
38) galalietotājs — enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam);
39) mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;
40) saistītais lietotājs — enerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos enerģijas tirgotāju;
41) tirgotājs — lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, 17.03.2005. likumu un 26.05.2005. likumu)
2.pants	2. Izteikt 2., 3. un 4.pantu šādā redakcijā: "2.pants				2. Izteikt 2., 3. un 4.pantu šādā redakcijā: "2.pants
Šis likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības infrastruktūru, kas aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu un dažāda veida enerģijas ražošanu, iegādi, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, piegādi enerģijas lietotājiem un energoresursu patēriņu, kā arī nosaka pārvades kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un attīstības principus.	Šis likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu.				Šis likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu.
3.pants	3.pants				3.pants
Lai nodrošinātu tautsaimniecību un iedzīvotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un gāzi noteiktā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī veicinātu Latvijas integrāciju starptautiskajā enerģētisko materiālu un produktu tirgū, investīciju piesaistīšanu un privatizāciju enerģētikā, energoapgādes attīstību un energoefektivitātes paaugstināšanu, šā likuma mērķis ir:	Likuma mērķis ir:				Likuma mērķis ir:
1) nodrošināt efektīvu enerģijas lietošanu un paaugstināt energoapgādes efektivitāti, sabalansējot enerģijas patēriņu;	1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības;				1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības;
2) nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi;	2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un tās līdzsvarotu patēriņu;			Redakc. precizēts	2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un līdzsvarotu patēriņu;
3) radīt labvēlīgus apstākļus vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanai un importēto energoresursu daudzveidībai;	3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju;				3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju;
4) veicināt enerģijas tirgus un tranzīta attīstību un infrastruktūras modernizāciju, cenu un tarifu noteikšanas atklātību, pārskatāmību un pakāpenību;	4) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;				4) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;
5) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu;	5) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un regulēšanas principus;				5) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un regulēšanas principus;
6) veidot investīcijām labvēlīgu vidi;	6) veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu;				6) veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu;
7) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;	7) veicināt saudzējošu enerģētikas ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu.				7) veicināt saudzējošu enerģētikas ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu.
8) veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
4.pants	4.pants				4.pants
Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās īstenošanas stratēģiju nosaka Ministru kabinets Latvijas enerģētikas nacionālajā programmā, kuru izstrādā 15 gadiem un periodiski - ik pēc pieciem gadiem - koriģē, pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem, pārmaiņām tautsaimniecībā un tās attīstību, kā arī ņemot vērā starptautiskus faktorus, kuri ietekmē enerģētiku un energoapgādi valstī.	Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās pamatprincipus, mērķus un virzienus nosaka Ministru kabinets politikas plānošanas dokumentos."				Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās pamatprincipus, mērķus un virzienus nosaka Ministru kabinets politikas plānošanas dokumentos."
6.pants
(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei, ja šī pieeja ir pastāvīgi savietojama ar atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem un drošības prasībām.
(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas, ja mainās kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai gadījumos, kad nepieciešama jauna licence, līdz tās saņemšanai.
(3) Energoapgādes komersants, kas piegādā enerģiju saistītajiem lietotājiem, pārdod enerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.
(26.05.2005. likuma redakcijā)
	3. Papildināt 6.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Strīdus par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, izskata Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.”				3. Papildināt 6.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Strīdus par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”
8.pants
Energoapgādes komersantam izsniegtajā licencē norāda:
1) veicamās energoapgādes veidu un tā nodrošināšanai nepieciešamās prasības;
2) licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju;
3) licences termiņu;
4) energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt savus energoapgādes veikšanai nepieciešamos objektus.	4. 8.pantā: papildināt 4.punktu pēc vārda "objektus" ar vārdiem "(izņemot licenci enerģijas tirdzniecībai)";				4. 8.pantā: papildināt 4.punktu pēc vārda "objektus" ar vārdiem "(izņemot licenci enerģijas tirdzniecībai)";
5) vides aizsardzības (ekoloģiskās ekspertīzes) nosacījumus;	izslēgt 5.punktu;				izslēgt 5.punktu;
6) kurināmā drošības rezerves apjomu, nosakot kurināmā veidus un energoapgādes komersanta pienākumu enerģētiskās krīzes laikā pārdot kurināmo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma;	papildināt 6.punktu pēc vārda "pieprasījuma" ar vārdiem "(licencē enerģijas ražošanai) ".				papildināt 6.punktu pēc vārda "pieprasījuma" ar vārdiem "(licencē enerģijas ražošanai) ".
7) energoapgādes komersanta pienākumu plānveidīgi attīstīt savu darbību un piedalīties koordinētas un efektīvas energoapgādes plānošanā, nodrošināšanā un attīstīšanā;
8) energoapgādes komersanta pienākumu periodiski sniegt regulatoram informāciju par savu darbību un pārmaiņām energoapgādē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu)
42.^1pants
(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes komersanti un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto gāzi, nosaka Ministru kabinets.	5. 42.^1 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto dabasgāzi, kā arī gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets.";				5. 42.^1 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto dabasgāzi, kā arī gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets.";
		2	Juridiskais birojs Papildināt 42 .^1pantu ar 1.^1daļu šādā redakcijā: “(1.^1) Energoapgādes komersantam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotājam, ja tas vairs nav gazificētā objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs”.	Atbalstīts	papildināt pantu ar 1.^1daļu šādā redakcijā: “(1.^1) Energoapgādes komersantam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotājam, ja tas vairs nav gazificētā objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.”;
(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), palīgobjekti, priekšmeti un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), palīgobjekti, priekšmeti un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.	papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Energoapgādes komersants līgumā var noteikt papildu tehniskās prasības norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem, kurus izmanto dabasgāzes sistēmā, un publiskot šīs prasības savā mājaslapā internetā.”;				papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Energoapgādes komersants līgumā var noteikt papildu tehniskās prasības norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem, kurus izmanto dabasgāzes sistēmā, un publiskot šīs prasības savā mājaslapā internetā.”
(3) Dabasgāzes sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales vai uzglabāšanas pakalpojumus.
(4) Dabasgāzes sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:
1) sistēmas jauda nav pietiekama;
2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;
3) netiks izpildītas ilgtermiņa (10 gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;
4) regulators šā likuma 45.^3pantā noteiktajos gadījumos pieņēmis lēmumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu.
	papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:  "(5) Energoapgādes komersants var vienpusēji atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotājam, ja enerģijas lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesības."	3	Juridiskais birojs Izslēgt 42.^1panta piekto daļu.	Atbalstīts
	6. Papildināt likumu ar 42.^3 pantu šādā redakcijā: "42.^3 pants				6. Papildināt likumu ar 42.^3 pantu šādā redakcijā: "42.^3 pants
	(1) Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu par dabasgāzes piegādi un lietošanu vai līguma par dabasgāzes piegādi prasības, un tā rezultātā enerģijas lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam par izlietoto dabasgāzi, kā arī kompensāciju. Kārtību, kādā energoapgādes komersants nosaka faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un tās aprēķināšanas kārtību, nosaka Ministru kabinets.			Redakc. precizēta	(1) Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu vai līgumu par dabasgāzes piegādi un tā rezultātā enerģijas lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam par izlietoto dabasgāzi, kā arī kompensāciju. Kārtību, kādā energoapgādes komersants nosaka faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, nosaka Ministru kabinets..
	(2) Par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu enerģijas lietotājs maksā energoapgādes komersantam nokavējuma procentus. Nokavējuma procentu apmēru nosaka Ministru kabinets.”				(2) Par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu enerģijas lietotājs maksā energoapgādes komersantam nokavējuma procentus. Nokavējuma procentu apmēru nosaka Ministru kabinets.”
46.pants
(1) Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, nosaka Ministru kabinets.	7. Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets."				7. Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets."
(2) Siltumapgādi var nodrošināt, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu vai lokālo siltumapgādi, ko veic autonomais ražotājs.
(3) Centralizētās siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu)
	8. Papildināt likumu ar 46.^1 pantu šādā redakcijā:  "46.^1 pants				8. Papildināt likumu ar 46.^1 pantu šādā redakcijā:  "46.^1 pants
	(1) Siltumenerģiju lietotājam piegādā šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un saskaņā ar energoapgādes komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi (turpmāk — līgums). Ja līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.				(1) Siltumenerģiju lietotājam piegādā šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un saskaņā ar energoapgādes komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi (turpmāk — līgums). Ja līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.
	(2) Enerģijas lietotājs brīdina energoapgādes komersantu par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.				(2) Enerģijas lietotājs brīdina energoapgādes komersantu par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.
	(3) Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu vai līguma par siltumenerģijas piegādi prasības, bet energoapgādes komersants uz piederības robežas ir nodrošinājis siltumnesēja parametrus, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam kompensāciju. Kompensācijas apmēru, tās aprēķināšanas kārtību, kā arī gadījumus, kādos kompensācija aprēķināma, nosaka Ministru kabinets.			Redakc. precizēta	(3) Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par siltumenerģijas piegādi un lietošanu vai līgumu par siltumenerģijas piegādi, bet energoapgādes komersants uz piederības robežas ir nodrošinājis siltumnesēja parametrus, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam kompensāciju. Kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, kā arī gadījumus, kādos kompensācija aprēķināma, nosaka Ministru kabinets.
	(4) Energoapgādes komersants, kura vainas dēļ nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums, atlīdzina enerģijas lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzuma vērtību.”				(4) Energoapgādes komersants, kura vainas dēļ nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums, atlīdzina enerģijas lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzuma vērtību.”
50.pants
Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
51.pants	9. Izteikt 51.un 52. pantu šādā redakcijā: “51.pants				9. Izteikt 51.un 52. pantu šādā redakcijā: “51.pants
(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.	(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.				(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.
(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru	(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas plānojuma ietvaros, ņemot vērā vides un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru un izdodot saistošos noteikumus.				(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas plānojuma ietvaros, ņemot vērā vides un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru un izdodot saistošos noteikumus.
(2001.gada 10.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu)
52.pants	52.pants				52.pants
Atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas vai pieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)	Ēku un būvju pieslēgšana vai atslēgšana no centralizētās siltumapgādes sistēmas nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem.”			Redakc. precizēts	Ēku un būvju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai atslēgšana no tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem.”
72.^1pants	10. Izteikt 72.^1 pantu šādā redakcijā:  "72.^1 pants	4	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 72.^1 pantu šādā redakcijā: “72.^1pants	Atbalstīts redakc. precizējot	10. Izteikt 72.^1 pantu šādā redakcijā:  "72.^1 pants
Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā. (26.05.2005. likuma redakcijā)	Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjomu, šo rezervju izveidošanai, uzglabāšanai un atjaunošanai nepieciešamo pakalpojumu iepirkšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā naftas produktus iepērk, izveido to rezerves, kā arī uzglabā un izmanto šos naftas produktus enerģētiskās krīzes periodā.”		(1) Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā:		(1) Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā:
			1) iepērk naftas produktus valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanai;		1) iepērk naftas produktus valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanai;
			2) izveido un uzglabā valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves;		2) izveido un uzglabā valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves;
			3) pērk valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanas, uzglabāšanas un atjaunošanas pakalpojumus;		3) iepērk valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanas, uzglabāšanas un atjaunošanas pakalpojumus
			4) aizstāj daļu no izveidojamām valsts īpašumā vai valdījumā esošajām naftas produktu rezervēm ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu;		4) aizstāj daļu no izveidojamo valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjoma ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu;
			5) pērk šīs daļas 4.punktā minētos pakalpojumus;		5) iepērk šā panta pirmās daļas 4. punktā minētos pakalpojumus;
			6) izmanto valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves enerģētiskās krīzes periodā.		6) izmanto valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves enerģētiskās krīzes periodā.
			(2) Šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjoma daļu, ko aizstāj ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu, nosaka Ministru kabinets.”		(2) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju daļu, ko aizstāj ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu, nosaka Ministru kabinets.”
		5	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Papildināt likumu ar 72.^2 pantu šādā redakcijā: “72.^2 pants Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) degvielas mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām.”	Atbalstīts	11. Papildināt likumu ar 72.^2 pantu šādā redakcijā: “72.^2 pants Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) degvielas mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām.”
82.pants
(1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:	11. 82. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Valsts energoinspekcija” ar vārdiem ”Valsts būvinspekcija”;				12. 82. pantā: aizstāt pirmajā daļā vār dus “Valsts energoinspekcija” ar vārdiem ”Valsts būvinspekcija”;
1) kontrolēt energoapgādes komersantu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaudes, to atbilstošu un savlaicīgu veikšanu;
2) kontrolēt un uzraudzīt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādē izmantojamo iekārtu atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes komersantos;
3) veikt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes kvalitātes prasību izpildes un atbilstības kontroli un uzraudzību, lai veicinātu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes efektīvu izmantošanu;
4) piedalīties elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādes sistēmu avāriju cēloņu noskaidrošanā un nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisiju darbā.
(2) Valsts energoinspekcija savas kompetences ietvaros sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus un uzliek administratīvos sodus saskaņā ar likumu.	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts būvinspekcija savas kompetences ietvaros saskaņā ar likumiem un enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus, uzliek administratīvos sodus, kā arī pilnīgi vai daļēji aptur energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību.”;				izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts būvinspekcija savas kompetences ietvaros saskaņā ar likumiem un enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus, uzliek administratīvos sodus, kā arī pilnīgi vai daļēji aptur energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību.”;
(3) Valsts energoinspekciju izveido Ministru kabinets. Valsts energoinspekcija ir civiliestāde, un tās darbību pārrauga par enerģētiku atbildīgais ministrs.	izslēgt trešo daļu.				izslēgt trešo daļu.
91.pants
Komercdarbībai siltumenerģijas apgādē ir nepieciešama licence:
1) siltumenerģijas ražošanai iekārtās ar maksimālo slodzi, kas lielāka par vienu megavatu;
2) siltumenerģijas pārvadei pa cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks par 200 milimetriem;
3) siltumenerģijas sadalei un tirdzniecībai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā.		6	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 91. panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) siltumenerģijas sadalei jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā.”	Atbalstīts	13. 91. pantā: izteikt 3. punktu šādā redakcijā: “3) siltumenerģijas sadalei jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā;”;
		7	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Papildināt 91. pantu ar 4. punktu šādā redakcijā: “4) siltumenerģijas tirdzniecībai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar 4. punktu šādā redakcijā: “4) siltumenerģijas tirdzniecībai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā.”
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets:
1) līdz 2001.gada 1.decembrim nosaka šā likuma 40.panta ceturtajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu, bet līdz 2001.gada 31.decembrim — šā likuma 41.pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām;
2) līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;
3) līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 21.nr.; 1997., 1., 14.nr.).
4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta. (2000.gada 3.augusta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.08.2000.)
5. Energoapgādi valsts regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
6. Energoapgādi pašvaldību regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.septembrim, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
7. Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001.gada 1.oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
8. Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001.gada 1.oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
9. Šā likuma grozījumi, kas attiecas uz vārda “reģeneratīvie” aizstāšanu ar vārdu “atjaunojamie”; grozījumi attiecībā uz 1.panta 7. un 15.punkta, 5.panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80.panta izslēgšanu, kā arī 1.panta 11. un 12.punkta jaunā redakcija (par terminiem “enerģijas pārvade” un “enerģijas sadale”) un grozījums attiecībā uz 1.panta papildināšanu ar 24.punktu stājas spēkā vienlaikus ar elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos. (2005.gada 17.marta likuma redakcijā)
10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta 1.^2daļā, 42.^1panta pirmajā daļā, 43.^1panta otrajā daļā, 46.panta pirmajā daļā un 72.^1pantā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim. (2005.gada 26.maija likuma redakcijā)	12.  Pārejas noteikumos: aizstāt 10.punktā skaitļus un vārdus "46.panta pirmajā daļā un 72.^1 pantā" ar vārdiem un skaitļiem "un 46.panta pirmajā daļā";				14.  Pārejas noteikumos: aizstāt 10.punktā skaitļus un vārdus "46.panta pirmajā daļā un 72.^1 pantā" ar vārdiem un skaitļiem "un 46.panta pirmajā daļā";
11. Regulators izdod šā likuma 12.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim. (2005.gada 26.maija likuma redakcijā)
12. Regulators izdod šā likuma 42.^2panta otrajā daļā paredzētos noteikumus sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas. (2005.gada 26.maija likuma redakcijā)
13. Šā likuma 84.^1panta pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas. (2005.gada 26.maija likuma redakcijā
14. Šā likuma 15.panta septītajā daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, 45.^2panta trešajā un sestajā daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu spēkā stāšanās dienas. (2005.gada 26.maija likuma redakcijā)
15. Šā likuma 15.panta piektās un septītās daļas, 42.panta, 42.^1panta trešās un ceturtās daļas, 42.^2panta, 43.panta otrās un trešās daļas, 45.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45.^1panta, 45.^2panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 45.^3panta spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu. (2005.gada 26.maija likuma redakcijā)\
	Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā: “16. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 42.^3panta pirmajā un otrajā daļā, 46.^1panta trešajā daļā un 72.^1 pantā paredzētos noteikumus.”	8	Atbildīgā komisija Izteikt pārejas noteikumu 16.punktu šādā redakcijā: “16. Ministru kabinets:	Atbalstīts	Papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18.un 19.punktu šādā redakcijā: “16. Ministru kabinets:
			1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 46. panta pirmajā daļā un 46.^1panta trešajā daļā paredzētos noteikumus;		1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 46. panta pirmajā daļā un 46.^1panta trešajā daļā paredzētos noteikumus;
			2) līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 42.^1panta pirmajā daļā, 42.^3panta pirmajā un otrajā daļā, 72.^1 panta pirmajā un otrajā daļā un 72.^2pantā paredzētos noteikumus.”		2) līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 42.^1panta pirmajā daļā, 42.^3panta pirmajā un otrajā daļā, 72.^1 panta pirmajā un otrajā daļā un 72.^2pantā paredzētos noteikumus.
		9	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 17.un 18.punktu šādā redakcijā:	Atbalstīts
			“17. Līdz jaunu šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumi Nr.971 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.		17. Līdz jaunu šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumi Nr.971 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
			18. Līdz jaunu šā likuma 42.^1panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 30.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumi Nr.99 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”.		18. Līdz jaunu šā likuma 42.^1panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 30.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumi Nr.99 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
		10	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: “19. Administratīvās lietas, kuras par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu un pamatotu maksājumu dokumentus administratīvajā tiesā ierosinātas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.panta ceturtā daļa, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.”.	Atbalstīts	19. Administratīvās lietas, kuras par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu un pamatotu maksājumu dokumentus administratīvajā tiesā ierosinātas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.panta ceturtā daļa, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.”