LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

28.02.2008. Nr.90/TA-2636

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Sarma 67013169, Ugis.Sarma@em.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 5 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra sēdes protokola Nr.9  15.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs A.Šlesers

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; 2000, 17.nr.; 2001, 12.nr.; 2005, 8., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā:

"16) kurināmais – nafta un naftas produkti, dabasgāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;".

2. Izteikt 2., 3. un 4.pantu šādā redakcijā:

"2.pants

Šis likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu.

3.pants

Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības;

2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un līdzsvarotu enerģijas patēriņu;

3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju, ievērojot normatīvo aktu prasības;

4) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;

5) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un regulēšanas principus;

6) veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu;

7) veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu.

4.pants

Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nosaka Ministru kabinets politikas plānošanas dokumentos."

3. Papildināt 6.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Energoapgādes komersantu aktus un citus dokumentus, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

4.  8.pantā:

papildināt 4.punktu aiz vārda "objektus" ar vārdiem "(izņemot licenci enerģijas tirdzniecībai)";

izslēgt 5.punktu;

papildināt 6.punktu aiz vārda "pieprasījuma" ar vārdiem "(licencē enerģijas ražošanai) ".

5.  42.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto dabasgāzi, kā arī gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets.";

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Energoapgādes komersants līgumā var noteikt papildu tehniskās prasības norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem, kurus lieto dabasgāzes sistēmā, un publisko šīs prasības savā mājaslapā internetā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Energoapgādes komersants var vienpusēji atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotājam, ja enerģijas lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesības."

6. Papildināt likumu ar 42.³ pantu šādā redakcijā:

"42.³ pants

(1) Ja energoapgādes komersants konstatē patvaļīgi pievienotas dabasgāzes iekārtas vai aparatūru, tīšus uzskaites mēraparātu vai dabasgāzes patēriņa skaitītāju bojājumus, kā arī bojātas, viltotas vai norautas plombas vai citus pārkāpumus, kuru dēļ ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, energoapgādes komersants aprēķina nelikumīgi izlietotās dabasgāzes daudzumu, ņemot vērā lietotāja (izņemot mājsaimniecības lietotāju) faktiski patērēto dabasgāzi līdzīgā laika posmā vai pamatojoties uz enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā, ja faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu līdzīgā laika posmā noteikt nav iespējams. Energoapgādes komersants var aprēķināt līgumsodu, reizinot aprēķināto dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu divkāršā apmērā.

(2) Enerģijas lietotājs par katru nokavēto maksājuma dienu maksā nokavējuma procentus energoapgādes komersanta noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā 0,15 % no parāda summas.

(3) Ja mājsaimniecības lietotājam konstatē šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, energoapgādes komersants var aprēķināt līgumsodu, reizinot nelikumīgi izlietotās dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu divkāršā apmērā. Nelikumīgi izlietotās dabasgāzes daudzumu aprēķina saskaņā ar sistēmas operatora noteiktajām dabasgāzes diferencētā patēriņa normām par laika posmu no pēdējās energoapgādes komersanta izdarītās pārbaudes vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja vai norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanas dienas līdz dabasgāzes padeves pārtraukšanai, bet ne ilgāku par diviem gadiem."

7. Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets."

8. Papildināt likumu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

"46.¹ pants

(1) Siltumenerģiju lietotājam piegādā saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzēto kārtību un energoapgādes komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi (turpmāk – līgums). Ja līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.

(2) Enerģijas lietotājs brīdina energoapgādes komersantu par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.

(3) Ja enerģijas lietotājs neizpilda līgumsaistības, bet energoapgādes komersants uz piederības robežas ir nodrošinājis siltumnesēja parametrus, energoapgādes komersants ir tiesīgs iekasēt līgumsodu:

1) par patvaļīgu atļautās maksimālās slodzes un siltumnesēja caurplūdes pārsniegšanu – atbilstoši trīskāršam tarifam par enerģijas daudzumu, kas patērēts, pārsniedzot līgumā noteikto daudzumu;

2) par atgaitas siltumnesēja temperatūras paaugstināšanu vairāk nekā par trim grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līgumā noteikto temperatūras grafiku – papildu maksu atbilstoši tarifam par siltumenerģijas daudzumu, ko aprēķina, reizinot siltumnesēja caurplūdes daudzumu ar temperatūras starpību starp faktisko atgaitas temperatūru un atgaitas temperatūru, kas noteikta saskaņā ar grafiku;

3) par siltumnesēja zudumiem, kas pārsniedz līgumā noteikto daudzumu, kā arī par siltumnesēja patvaļīgu lietošanu – atbilstoši trīskāršai maksai par siltumnesēja piebarošanu, lai segtu siltuma zudumus, kas radušies, piegādājot šo siltumnesēju;

4) par kondensāta daudzumu, ko enerģijas lietotājs nav atdevis energoapgādes komersantam saskaņā ar līgumā noteikto apjomu un kvalitāti, – atbilstoši trīskāršai maksai par siltumnesēja piebarošanu.

(4) ja energoapgādes komersanta vainas dēļ nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums, energoapgādes komersants atlīdzina enerģijas lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzuma vērtību."

9. Izteikt 72.¹ pantu šādā redakcijā:

"72.¹ pants

Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjomu, pakalpojumu iepirkšanas kārtību, kas nepieciešami šo rezervju izveidošanai, uzglabāšanai un atjaunošanai, kā arī kārtību, kādā naftas produktus iepērk, izveido rezerves, uzglabā un izmanto enerģētiskās krīzes periodā."

10. Izteikt 82.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts būvinspekcija savas kompetences ietvaros saskaņā ar likumiem un enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus, uzliek administratīvos sodus, kā arī pilnīgi vai daļēji aptur energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību."

11. Aizstāt pārejas noteikumu 10.punktā skaitļus un vārdus "46.panta pirmajā daļā un 72.¹ pantā" ar vārdiem un skaitļiem "un 46.panta pirmajā daļā".

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

"16. Ministru kabinets izdod šā likuma 72.¹ pantā paredzētos noteikumus līdz 2008.gada 1.jūlijam."

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Likumprojekta

„Grozījumi Enerģētikas likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums				Enerģētikas likuma izstrādes laikā pastāvēja atšķirīgi priekšstati par turpmākajiem enerģētikas nozares attīstības virzieniem. Šobrīd vairākās enerģētikas jomās (elektroenerģijas tirgus, sašķidrinātās naftas gāzes tirdzniecība, primāro energoresursu iepirkuma cenas energoapgādes komersantiem, energoresursu un kurināmā definīcijas un klasifikācija) beidzamo desmit gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Parādoties konkurences un tirgus elementiem enerģētikas nozarē, ir samazinājusies valsts iejaukšanās nepieciešamība. Vienlaikus ir izstrādāta virkne jaunu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu energoefektivitātes, izmantojamo energoresursu dažādošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā, kā arī notikušas izmaiņas gāzes apgādes un siltumapgādes nozaru darbībā, tādēļ pašreizējie likuma mērķi nepilnīgi atbilst likuma saturam. Viena no būtiskākajām izmaiņām enerģētikas nozarē ir nozares uzņēmumu privatizācijas nepieciešamības pārskatīšana. Likumprojektā paredzēts arī noteikt tiesvedības kārtību strīdos par energoapgādes komersantu sastādītajiem rēķiniem, kas nākotnē novērstu atšķirīgu pieeju šo jautājumu risināšanā un ne siltumapgādes, ne dabasgāzes apgādes jomā netiktu atkārtota elektroenerģijas jomā izveidojusies prakse, kad AT Senāta Administratīvo lietu departaments vairākās lietās ar lēmumu, atsaucoties uz administratīvo tiesību speciālistu publikācijām, it īpaši uz Vācijas administratīvo tiesību doktrīnu, ir atzinis energoapgādes komersantu sastādītos aktus un uz tā pamata veiktos pārrēķinus par nelikumīgi patērēto elektroenerģiju par administratīvu aktu un administratīvā procesa ietvaros skata personu sūdzības par tiem. Šāda prakse neatbilst Administratīvā procesa likumam (APL), jo tā mērķis ir pakļaut tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskām attiecībām starp valsti un privātpersonu. Administratīvais akts, saskaņā ar APL 1.panta trešo daļu ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā. Attīstoties izpratnei par Ministru kabineta noteikumu vietu normatīvo aktu hierarhijā, nepieciešams likumā ietvert papildu regulējumu, kas attiecas uz līgumsodu apjomu, kas tiek piemēroti energoapgādes komersantu un enerģijas lietotāju attiecībās un veido speciālās tiesību normas, kas atšķiras no Civillikumā noteiktā regulējuma. Šāds regulējums ir nepieciešams no energoapgādes sistēmu efektīvas un operatīvas darbības viedokļa, kā arī aizsargā enerģijas lietotājus, neļaujot dominējošā stāvoklī esošiem energoapgādes komersantiem piemērot nepamatotus atšķirīgus līgumu nosacījumus dažādiem enerģijas lietotājiem. Likumā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam noteikt valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā, nav pietiekams, lai Ministru kabinets varētu lemt arī par naftas rezervju iepirkšanas kārtību. Tādēļ nepieciešams papildināt attiecīgo deleģējumu Valsts būvinspekcija (turpmāk – VBI) veic energoapgādes komersantu, t.i. – dabasgāzes apgādes komersantu, siltumenerģijas apgādes komersantu un elektroenerģijas apgādes komersantu, valsts tehnisko kontroli un uzraudzību. Veicot uzraudzību, nereti tiek konstatēti normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpumi energoapgādes objektu izbūvē, ekspluatācijā, energodrošībā un elektroenerģijas, gāzes vai siltuma enerģijas apgādē. VBI ir tiesības piemērot administratīvos sodus, bet dažkārt noteikto prasību pārkāpšana var ietekmēt vides un objektu ekspluatācijas drošību, kā arī cilvēku drošību, tādēļ, lai novērstu iespējamo apdraudējumu, VBI nepieciešamas tiesības arī apturēt energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību. Pašreiz normatīvajos aktos šādas tiesības VBI nav noteiktas. Ar minēto grozījumu likumā tiek izpildīts arī Ministru kabineta 2006. gada 10. janvāra protokola Nr.2 9.§ 2. punktā dotais uzdevums attiecībā uz energoapgādes komersantu darbības apturēšanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība				No likumprojekta I nodaļas izslēgtas normas, kas ir deklaratīvas un kurās noteiktais neatspoguļojas tālākajā likuma tekstā Enerģētikas likuma pieņemšanas brīdī tajā esošais regulējums šobrīd ir ietverts citos likumos, piemēram, likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Elektroenerģijas tirgus likumā un citos. Likumprojektā paredzēta Enerģētikas likuma 2. – 4. panta izteikšana jaunā redakcijā, kas paredz precizēt likuma mērķus un jomu, ko reglamentē šis likums. Paredzēts noteikt, ka energoapgādes komersantu sastādītos rēķinus iespējams pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz šim tas normatīvajos aktos nav noteikts. Satversmes tiesa 2006. gada 14. marta spriedumā lietā Nr.2005-18-01 ir secinājusi, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums nekādā veidā nereglamentē to, kura procesa (administratīvā procesa, civilprocesa vai kriminālprocesa) kārtībā izskatīt kādu lietu. Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt gan procesa veidu vispār, gan arī to, kādas lietas izskatīs konkrētā procesa kārtībā. Noteiktajai kārtībai ir jānodrošina iespēja, ka procesa dalībnieki var efektīvi īstenot savas tiesības un pienākumus. Likumprojektu paredzēts papildināt ar jaunām normām, kas nosaka enerģijas lietotāja un energoapgādes komersanta tiesības piemērot līgumsodu, energoapgādes komersanta tiesības vienpusēji atkāpties no dabasgāzes piegādes līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotājam, ja enerģijas lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesības. Tas nepieciešams enerģijas lietotāju disciplinēšanai, lai, atstājot nekustamo īpašumu, tiktu veikti norēķini par patērēto dabasgāzi, un jaunie dabasgāzes lietotāji pārslēgtu līgumus ar energoapgādes komersantiem, atbilstoši faktiskajai situācijai. Paredzēts likumu papildināt ar normu, kas ļauj energoapgādes komersantam noteikt papildus tehniskās prasības norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem, kurus lieto dabasgāzes sistēmā. Grozījums Enerģētikas likuma 72.^1 pantā nepieciešams, lai noteiktu valsts naftas produktu rezervju iepirkšanas kārtību, kā arī atļautu valsts vajadzībām iegādāties naftas produktus atlikto piegāžu statusā.   Likumprojekts paredz VBI tiesības apturēt energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību, ja pārkāpti normatīvie akti vai normatīvtehniskie dokumenti energoapgādes izbūves, ekspluatācijas vai energoapgādes drošības jomā.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu						Likumprojektā paredzēts noteikt kādā procesuālā kārtībā piemērojama izskatot strīdus par energoapgādes komersantu sastādītajiem rēķiniem. Tas veicinās efektīvu tiesu sistēmas darbību, atslogojot tiesas. Ministru kabinetam dotais deleģējums noteikt vienādus līgumsodu apjomus saistībās, kas izriet no enerģijas piegādātāju un enerģijas lietotāju attiecībām, vienkāršos enerģijas piegādes līgumu slēgšanas procesu.
3. Sociālo seku izvērtējums						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi						Pastiprinot energoapgādes komersantu objektu drošības kontroli, tiks paaugstināta arī vides drošība.
5. Cita informācija
	III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Likumprojekts neskar valsts budžetu un pašvaldību budžetus
		(tūkst. latu)
	Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	1	2	3		4		5	6
	1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	1	2	3		4		5	6
	4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabinetu noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Saistībā ar grozījumiem Enerģētikas likuma 42.^1 panta pirmajā daļā un 46. panta pirmajā daļā no jauna jāizdod Ministru kabineta noteikumi siltumenerģijas un dabasgāzes piegādes un lietošanas jomā.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Akciju sabiedrība „Latvenergo”, akciju sabiedrība „Latvijas gāze”, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsts, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem		Nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Šā likuma 8. pantā (Enerģētikas likuma 82. panta otrā daļa) noteikto funkciju izpildi nodrošinās Valsts būvinspekcija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Normatīvā akta publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS un www.likumi.lv.
3. Kā indivīds vai uzņēmums var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		No šā likuma 8. panta (Enerģētikas likuma 82. panta otrā daļa) izrietošos administratīvos aktus iespējams pārsūdzēt Latvijas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši LAPK 280.pantā noteiktajam, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ekonomikas ministrs K. Gerhards

Valsts sekretāra vietā-valsts sekretāra vietnieks	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Matīss	Dž.Innusa	I.Vanaga	U.Sarma

24.01.2008 08:37

1576

I. Freimane

67013229, ina.freimane@em.gov.lv;