LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, LV-1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008.gada 15.maijs

Nr.9/2 – 2 – 95 – (9/08)

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta ”Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.638/Lp9) izskatīšanu 3.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 65 lp.

Godbijībā,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

(Nr.638/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (42)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu labojumiem)
	Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 100.nr.; 2007, 62., 22.nr.) šādus grozījumus:	1	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta ievaddaļā skaitļus un saīsinājumus „2006, 100.nr.; 2007, 62., 22.nr.” ar skaitļiem un saīsinājumiem „2006, 14.nr.; 2007, 10., 22.nr.”.	Atbalstīts	Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10., 22.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 6) izcelsmes valsts - dalībvalsts, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 3.¹panta prasībām;		2	Deputāts K.Leiškalns Aizstāt likuma 1. panta 6. punktā vārdus "izcelsmes valsts" ar vārdiem "izcelsmes dalībvalsts".	Atbalstīts	1. 1.pantā: aizstāt 6. punktā vārdus "izcelsmes valsts" ar vārdiem "izcelsmes dalībvalsts";
		3	Deputāts K.Leiškalns Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus "izcelsmes valsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "izcelsmes dalībvalsts" (attiecīgā locījumā).	Atbalstīts
	1. Papildināt 1.pantu ar 63.punktu šādā redakcijā: “63) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums komercsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un komercsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar komercsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai.”				papildināt pantu ar 63.punktu šādā redakcijā: “63) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums komercsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un komercsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar komercsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai.”
27.pants. Tirgus organizētāja pienākumi un tiesības (11) Tirgus organizētājs ievieto savā mājaslapā internetā to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība regulētā tirgus organizētāja kapitālā, un šo sarakstu pastāvīgi atjauno.	2. Papildināt 27.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā: “(12) Tirgus organizētājs katra kalendāra gada pirmo triju darba dienu laikā publicē attiecīgā kalendāra gada finanšu instrumentu tirdzniecības dienu kalendāru savā mājas lapā internetā.”				2. Papildināt 27.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā: “(12) Tirgus organizētājs katra kalendāra gada pirmo triju darba dienu laikā publicē attiecīgā kalendāra gada finanšu instrumentu tirdzniecības dienu kalendāru savā mājas lapā internetā.”
54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū (2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par: 3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; (3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par: 3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; (6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi, grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas.	3. 54.pantā: aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus “pirmpirkuma tiesību” ar vārdu “pirmtiesību”; aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus “pirmpirkuma tiesību” ar vārdu “pirmtiesību”; izslēgt sestajā daļā vārdus “vai mainīt juridisko adresi”.				3. 54.pantā: aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus “pirmpirkuma tiesību” ar vārdu “pirmtiesību”; aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus “pirmpirkuma tiesību” ar vārdu “pirmtiesību”; izslēgt sestajā daļā vārdus “vai mainīt juridisko adresi”.
	4. Papildināt likumu ar 54.¹ pantu šādā redakcijā: “54.¹ pants. Revīzijas komiteja (1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā – kapitālsabiedrība), izveido revīzijas komiteju.	4	Finanšu ministrs A.Slakteris Izslēgt likumprojekta 4.pantā paredzētā likuma 54.¹ panta pirmajā daļā vārdus iekavās „(turpmāk šajā pantā – kapitālsabiedrība)”;	Atbalstīts	4. Papildināt likumu ar 54.¹ pantu šādā redakcijā: “54.¹ pants. Revīzijas komiteja (1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izveido revīzijas komiteju.
	(2) Revīzijas komitejas uzdevumi ir šādi: 1) uzraudzīt finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu (ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu) sagatavošanu;	5	Finanšu ministrs A.Slakteris Papildināt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta otrās daļas 1.punktu pēc vārda „uzraudzīt” ar vārdu „kapitālsabiedrības”;	Atbalstīts	(2) Revīzijas komitejas uzdevumi ir šādi: 1) uzraudzīt kapitālsabiedrības finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu (ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu) sagatavošanu;
	2) uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska vadības sistēmas darbības efektivitāti;	6	Finanšu ministrs A.Slakteris Aizstāt likumprojekta 4.pantā paredzētā likuma 54.¹ panta otrās daļas 2.punktā vārdu „vadības” ar vārdu „pārvaldības”;	Atbalstīts	2) uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas darbības efektivitāti;
	3) uzraudzīt likumā noteikto gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu) revīziju;	7	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: „3) uzraudzīt likumā noteiktās gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu) pārbaudes norisi un pārbaudes rezultātā konstatēto trūkumu novēršanu;”;	Atbalstīts	3) uzraudzīt likumā noteiktās gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu) pārbaudes norisi un pārbaudes rezultātā konstatēto trūkumu novēršanu;
	4) ieteikt zvērinātu revidentu revīzijas pakalpojumu sniegšanai kapitālsabiedrībā;				4) ieteikt zvērinātu revidentu revīzijas pakalpojumu sniegšanai kapitālsabiedrībā;
	5) pārbaudīt un uzraudzīt zvērināta revidenta neatkarību likuma „Par zvērinātiem revidentiem” izpratnē, tajā skaitā, vai zvērināta revidenta neatkarība nav apdraudēta sakarā ar citu pakalpojumu sniegšanu kapitālsabiedrībai.	8	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: „5) pārbaudīt un uzraudzīt zvērināta revidenta neatkarību likuma „Par zvērinātiem revidentiem” izpratnē;”;	Atbalstīts	5) pārbaudīt un uzraudzīt zvērināta revidenta neatkarību likuma „Par zvērinātiem revidentiem” izpratnē.
	(3) Revīzijas komiteja ir tiesīga pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes un, ja kapitālsabiedrībā tāds ir izveidots, iekšējā audita dienesta, iekšējā revidenta vai sabiedrības kontroliera informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai varētu izpildīt tai noteiktos uzdevumus. Revīzijas komiteja ir tiesīga veikt nepieciešamās pārbaudes.	9	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Revīzijas komiteja ir tiesīga pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes, kā arī no iekšējā audita dienesta, iekšējā revidenta vai sabiedrības kontroliera, ja tādi ir, informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai varētu izpildīt tai noteiktos uzdevumus. Šajā pantā noteikto uzdevumu izpildei revīzijas komitejai ir tiesības veikt arī pārbaudes.”;	Atbalstīts	(3) Revīzijas komiteja ir tiesīga pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes, kā arī no iekšējā audita dienesta, iekšējā revidenta vai sabiedrības kontroliera, ja tādi ir, informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai varētu izpildīt tai noteiktos uzdevumus. Šajā pantā noteikto uzdevumu izpildei revīzijas komitejai ir tiesības veikt arī pārbaudes.
	(4) Revīzijas komitejas locekļus ievēlē uz trim gadiem (ja statūtos nav noteikts īsāks termiņš) dalībnieku sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu, nosakot viņiem atlīdzību.	10	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Revīzijas komitejas locekļus ievēlē uz trim gadiem akcionāru vai dalībnieku sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu, nosakot viņiem atlīdzību. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanas termiņu.”;	Atbalstīts	(4) Revīzijas komitejas locekļus ievēlē uz trim gadiem akcionāru vai dalībnieku sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu, nosakot viņiem atlīdzību. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanas termiņu.
	(5) Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija, nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību un kura nav notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Par revīzijas komitejas locekli var būt padomes loceklis.	11	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Par revīzijas komitejas locekli var būt kapitālsabiedrības padomes loceklis.”;	Atbalstīts	(5) Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija, nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību un kura nav notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Par revīzijas komitejas locekli var būt kapitālsabiedrības padomes loceklis.
	(6) Par revīzijas komitejas locekli nevar būt valdes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks, kā arī šīs kapitālsabiedrības atkarīgās (kontrolētās) sabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo (kontrolēto) sabiedrību (meitas sabiedrību). Statūti var paredzēt papildus ierobežojumus revīzijas komitejas loceklim.	12 13 14	Finanšu ministrs A.Slakteris Papildināt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta sesto daļu pēc vārdiem „nevar būt” ar vārdu „kapitālsabiedrības”; Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildus ierobežojumus revīzijas komitejas loceklim.”; Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Par revīzijas komitejas locekli nevar būt kapitālsabiedrības valdes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks, kā arī šīs kapitālsabiedrības kontrolētās sabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto sabiedrību (meitas sabiedrību). Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus revīzijas komitejas loceklim.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.14 Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.14 Atbalstīts	(6) Par revīzijas komitejas locekli nevar būt kapitālsabiedrības valdes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks, kā arī šīs kapitālsabiedrības kontrolētās sabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto sabiedrību (meitas sabiedrību). Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus revīzijas komitejas loceklim.
	(7) Vismaz viens revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs (uz viņu neattiecas neviens no šā panta astotajā daļā minētajiem apstākļiem) un viņam ir nepieciešamā izglītība grāmatvedības vai revīzijas jomā (viņš ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvis augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai ārvalstīs ieguvis attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju, vai arī ir zvērināts revidents atbilstoši likumam „Par zvērinātiem revidentiem”) un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze.	15	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Vismaz viens revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs un viņam ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze grāmatvedības vai revīzijas jomā. Revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šā panta astotajā daļā minētajiem apstākļiem. Revīzijas komitejas loceklim ir nepieciešamā izglītība, ja viņš ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvis augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai ārvalstīs ieguvis attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju, vai arī ir zvērināts revidents atbilstoši likumam „Par zvērinātiem revidentiem”.”;	Atbalstīts	(7) Vismaz viens revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, un viņam ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze grāmatvedības vai revīzijas jomā. Revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šā panta astotajā daļā minētajiem apstākļiem. Revīzijas komitejas loceklim ir nepieciešamā izglītība, ja viņš ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvis augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai ārvalstīs ieguvis attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju, vai arī ir zvērināts revidents atbilstoši likumam „Par zvērinātiem revidentiem”.
	(8) Revīzijas komitejas loceklis nav neatkarīgs, ja uz viņu attiecas vismaz viens no turpmāk šajā daļā minētajiem apstākļiem: 1) tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība kapitālsabiedrības darījumos; 2) esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar kapitālsabiedrību; 3) valdes locekļa funkciju pildīšana kapitālsabiedrībā;				(8) Revīzijas komitejas loceklis nav neatkarīgs, ja uz viņu attiecas vismaz viens no turpmāk šajā daļā minētajiem apstākļiem: 1) tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība kapitālsabiedrības darījumos; 2) esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar kapitālsabiedrību; 3) valdes locekļa funkciju pildīšana kapitālsabiedrībā;
	4) radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar kapitālsabiedrības amatpersonu vai dalībnieku;	16	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā: „4) radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar kapitālsabiedrības valdes locekli, akcionāru vai dalībnieku;”;	Atbalstīts	4) radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar kapitālsabiedrības valdes locekli, akcionāru vai dalībnieku;
	5) citi apstākļi, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību.	17	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta astotās daļas 5.punktu šādā redakcijā: „5) citi apstākļi, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādiem atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulce.”;	Atbalstīts	5) citi apstākļi, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādiem atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulce.
	(9) Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē revīzijas komitejas locekļi (ja kapitālsabiedrības statūtos nav noteikts citādi).	18	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē revīzijas komitejas locekļi. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt citu revīzijas komitejas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību.”;	Atbalstīts	(9) Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē revīzijas komitejas locekļi. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt citu revīzijas komitejas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību.
	(10) Revīzijas komiteja pastāvīgi pieņem lēmumus, veic tai noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.”	19	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 54.¹ panta desmito daļu šādā redakcijā: „(10) Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar tai šajā likumā noteiktajiem uzdevumiem un vienu reizi gadā, vai, ja nepieciešams, biežāk informē akcionāru vai dalībnieku sapulci par to izpildi.”.	Atbalstīts	(10) Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar tai šajā likumā noteiktajiem uzdevumiem un vienu reizi gadā vai, ja nepieciešams, biežāk informē akcionāru vai dalībnieku sapulci par to izpildi.”
56.pants. Gada pārskats (1) Gada pārskats sastāv no: 1) revidētiem finanšu pārskatiem; 2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām; 3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras.	5. 56.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, ja kapitālsabiedrība šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu.”;				5. 56.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, ja kapitālsabiedrība šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu.”;
(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā finanšu pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un kapitālsabiedrības nekonsolidētā finanšu pārskata, kas sagatavots saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.	izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētos finanšu pārskatus tā sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, bet nekonsolidētos finanšu pārskatus — saskaņā ar izcelsmes valsts normatīvo aktu prasībām.	20	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 5.pantā (likuma 56.panta otrajā daļā) vārdu ”nekonsolidētos” kā lieku.	Atbalstīts	izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētos finanšu pārskatus tā sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, bet finanšu pārskatus — saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.
(3) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”. (5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu iesniedz oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.	(3) Ja kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”.”; papildināt piekto daļu pēc vārda “pārskatu” ar vārdiem “un konsolidēto gada pārskatu”.				(3) Ja kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”.”; papildināt piekto daļu pēc vārda “pārskatu” ar vārdiem “un konsolidēto gada pārskatu”.
	6. Papildināt likumu ar 56.²pantu šādā redakcijā: “56.²pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību (1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību. (2) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj šādu informāciju: 1) atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai būtisku informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, kuru piemēro papildus minētajiem ieteikumiem; 2) informāciju par to, kur ir publiski pieejami ieteikumi, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai informāciju par šīs daļas 1.punktā minēto praksi; 3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — norādi par to, kuri no ieteikumiem netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu; 4) ja kapitālsabiedrība nepiemēro korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — šādas rīcības pamatojumu;				6. Papildināt likumu ar 56.²pantu šādā redakcijā: “56.²pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību (1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību. (2) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj šādu informāciju: 1) atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai būtisku informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, kuru piemēro papildus minētajiem ieteikumiem; 2) informāciju par to, kur ir publiski pieejami ieteikumi, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai informāciju par šīs daļas 1.punktā minēto praksi; 3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — norādi par to, kuri no ieteikumiem netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu; 4) ja kapitālsabiedrība nepiemēro korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — šādas rīcības pamatojumu;
	5) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska vadības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;	21	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 6.pantā (likuma 56.²panta otrās daļas 5.punktā) vārdus „riska vadības” ar vārdiem „riska pārvaldības”.	Atbalstīts	5) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;
	6) šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju; 7) pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu.				6) šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju; 7) pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu.
	(3) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot tādu kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj: 1) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska vadības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;	22	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 6.pantā (likuma 56.²panta trešās daļas 1.punktā) vārdus „riska vadības” ar vārdiem „riska pārvaldības”.	Atbalstīts	(3) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot tādu kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj: 1) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;
	2) šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju.				2) šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju.
	(4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības ievēro šā panta otrās daļas prasības, ja tām ir akcijas, kas tiek tirgotas daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. (5) Ja šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā minēto informāciju kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, jau sniegusi citā publiski pieejamā dokumentā, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību var iekļaut atsauci uz šo dokumentu un informāciju par to, kur šis dokuments ir publiski pieejams. (6) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu un publicē kopā ar vadības ziņojumu vai norāda vadības ziņojumā savas mājas lapas adresi internetā, kur paziņojums par korporatīvo pārvaldību ir publiski pieejams elektroniskā veidā. (7) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kā arī šā panta otrās daļas 5.punktā un šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju.				(4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības ievēro šā panta otrās daļas prasības, ja tām ir akcijas, kas tiek tirgotas daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. (5) Ja šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā minēto informāciju kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, jau sniegusi citā publiski pieejamā dokumentā, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību var iekļaut atsauci uz šo dokumentu un informāciju par to, kur šis dokuments ir publiski pieejams. (6) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu un publicē kopā ar vadības ziņojumu vai norāda vadības ziņojumā savas mājas lapas adresi internetā, kur paziņojums par korporatīvo pārvaldību ir publiski pieejams elektroniskā veidā. (7) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kā arī šā panta otrās daļas 5.punktā un šā likuma 56.¹panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju.
	(8) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām to iekļauj vienā no šiem pārskatiem. Papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai tā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniedz informāciju par konsolidācijā iesaistīto komercsabiedrību iekšējās kontroles un riska vadības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.”	23	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 6.pantā (likuma 56.²panta astotajā daļā) vārdus „riska vadības” ar vārdiem „riska pārvaldības”.	Atbalstīts	(8) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām to iekļauj vienā no šiem pārskatiem. Papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai tā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniedz informāciju par konsolidācijā iesaistīto komercsabiedrību iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.”
57.pants. Starpperiodu pārskati (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no: 2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un, ja tas ir sešu mēnešu pārskats, norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām personām; (7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem.	7. 57.pantā: izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un, ja tas ir sešu mēnešu pārskats, norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus norāda arī šādu informāciju par tās svarīgākajiem darījumiem ar saistītajām personām: a) informāciju par pārskata periodā veiktajiem darījumiem ar saistītajām personām, ja šie darījumi ir būtiski ietekmējuši kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus šajā laikposmā, b) informāciju par jebkurām izmaiņām darījumos ar saistītajām personām, kas bija norādīti iepriekšējā gada pārskatā un varētu būtiski ietekmēt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus pārskata periodā. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kura nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, informāciju par tās darījumiem ar saistītajām personām norāda saskaņā ar izcelsmes valsts normatīvo aktu prasībām;”; izteikt septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās saīsinātie finanšu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Saīsinātajā bilancē un saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda tos posteņus un starpsummas, kas ir iekļauti kapitālsabiedrības iepriekšējā gada bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Papildu posteņus iekļauj tad, ja, tos nenorādot, starpperiodu pārskats sniegtu maldinošu priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, kapitālsabiedrība ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādus tā izmanto, sagatavojot gada pārskatu. Katru finanšu pārskata posteni salīdzina ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci.”				7. 57.pantā: izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un, ja tas ir sešu mēnešu pārskats, norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus norāda arī šādu informāciju par tās svarīgākajiem darījumiem ar saistītajām personām: a) informāciju par pārskata periodā veiktajiem darījumiem ar saistītajām personām, ja šie darījumi ir būtiski ietekmējuši kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus šajā laikposmā, b) informāciju par jebkurām izmaiņām darījumos ar saistītajām personām, kas bija norādīti iepriekšējā gada pārskatā un varētu būtiski ietekmēt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus pārskata periodā. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kura nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, informāciju par tās darījumiem ar saistītajām personām norāda saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;”; izteikt septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās saīsinātie finanšu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Saīsinātajā bilancē un saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda tos posteņus un starpsummas, kas ir iekļauti kapitālsabiedrības iepriekšējā gada bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Papildu posteņus iekļauj tad, ja, tos nenorādot, starpperiodu pārskats sniegtu maldinošu priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, kapitālsabiedrība ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādus tā izmanto, sagatavojot gada pārskatu. Katru finanšu pārskata posteni salīdzina ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci.”
59.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk, kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.	8. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā: “59.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem, to nosūtot oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.²pantā noteiktajā kārtībā. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir: 1) izmaiņas emitenta valdes vai padomes sastāvā, iekšējā revidenta (sabiedrības kontroliera) vai prokūrista maiņa. Attiecībā uz jaunievēlētajiem valdes un padomes locekļiem emitentam ir pienākums sniegt šo personu triju iepriekšējo gadu profesionālās pieredzes īsu aprakstu un informāciju par šīm personām piederošo emitenta balsstiesīgo akciju skaitu; 2) emitenta firmas (emitenta nosaukuma), juridiskās adreses vai faktiskās atrašanās vietas maiņa; 3) tiesas vai šķīrējtiesas process, ko ierosinājis emitents vai kas ierosināts pret emitentu, kā arī tiesas vai šķīrējtiesas saīsināts vai pilns spriedums vai pasludinātais spriedums, kas vēl nav stājies spēkā; 4) emitenta, tā mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības lēmums iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesai vai bankrota procedūras uzsākšana kādam no to debitoriem; 5) maksātnespējas pieteikuma iesniegšana pret emitentu, tā mātes sabiedrību vai meitas sabiedrību; 6) emitenta, tā mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības maksātnespējas vai sanācijas pasludināšana; 7) emitenta nodoms ierosināt komercdarbības izbeigšanu vai likvidāciju; 8) emitenta nodoms regulētajā tirgū iekļautos emitenta finanšu instrumentus iekļaut citā regulētajā tirgū, kā arī emitenta emitēto finanšu instrumentu iekļaušana citā regulētajā tirgū vai izslēgšana no cita regulētā tirgus; 9) emitenta darbības finansiālie rezultāti un to prognozes; 10) darījumi ar emitenta pamatlīdzekļiem nozīmīgos apjomos; 11) būtiskas emitentam svarīgu preču, izejvielu vai pakalpojumu cenu svārstības; 12) emitentam svarīgu līgumu slēgšana, laušana vai anulēšana, būtiski noslēgto līgumu pārkāpumi emitenta vainas dēļ vai attiecībā pret emitentu; 13) jaunu produktu vai pakalpojumu noieta tirgu apgūšana vai zaudēšana; 14) nozīmīga apjoma ieguldījumi; 15) akciju kapitāla palielinājums vai samazinājums; 16) pašu akciju iegāde; 17) emitenta nodoms veikt reorganizāciju, kā arī emitentam izteikts priekšlikums nopirkt tā meitas sabiedrības akcijas un emitenta atbilde uz šādu priekšlikumu; 18) būtiskas līdzdalības iegūšana vai izbeigšana citās komercsabiedrībās; 19) ar citu komercsabiedrību noslēgts līgums par tādas komercsabiedrības izveidi, kurā katrai līgumslēdzējai pusei pieder daļa kapitāla, vai kopīga darījuma noslēgšana, ja šā darījuma apjoms ir nozīmīgs; 20) emitenta komercdarbības jomas maiņa.				8. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā: “59.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem, to nosūtot oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.²pantā noteiktajā kārtībā. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir: 1) izmaiņas emitenta valdes vai padomes sastāvā, iekšējā revidenta (sabiedrības kontroliera) vai prokūrista maiņa. Attiecībā uz jaunievēlētajiem valdes un padomes locekļiem emitentam ir pienākums sniegt šo personu triju iepriekšējo gadu profesionālās pieredzes īsu aprakstu un informāciju par šīm personām piederošo emitenta balsstiesīgo akciju skaitu; 2) emitenta firmas (emitenta nosaukuma), juridiskās adreses vai faktiskās atrašanās vietas maiņa; 3) tiesas vai šķīrējtiesas process, ko ierosinājis emitents vai kas ierosināts pret emitentu, kā arī tiesas vai šķīrējtiesas saīsināts vai pilns spriedums vai pasludinātais spriedums, kas vēl nav stājies spēkā; 4) emitenta, tā mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības lēmums iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesai vai bankrota procedūras uzsākšana kādam no to debitoriem; 5) maksātnespējas pieteikuma iesniegšana pret emitentu, tā mātes sabiedrību vai meitas sabiedrību; 6) emitenta, tā mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības maksātnespējas vai sanācijas pasludināšana; 7) emitenta nodoms ierosināt komercdarbības izbeigšanu vai likvidāciju; 8) emitenta nodoms savus regulētajā tirgū iekļautos finanšu instrumentus iekļaut citā regulētajā tirgū, kā arī emitenta emitēto finanšu instrumentu iekļaušana citā regulētajā tirgū vai izslēgšana no cita regulētā tirgus; 9) emitenta darbības finansiālie rezultāti un to prognozes; 10) darījumi ar emitenta pamatlīdzekļiem nozīmīgos apjomos; 11) būtiskas emitentam svarīgu preču, izejvielu vai pakalpojumu cenu svārstības; 12) emitentam svarīgu līgumu slēgšana, laušana vai anulēšana, būtiski noslēgto līgumu pārkāpumi emitenta vainas dēļ vai attiecībā pret emitentu; 13) jaunu produktu vai pakalpojumu noieta tirgu apgūšana vai zaudēšana; 14) nozīmīga apjoma ieguldījumi; 15) akciju kapitāla palielinājums vai samazinājums; 16) pašu akciju iegāde; 17) emitenta nodoms veikt reorganizāciju, kā arī emitentam izteikts priekšlikums nopirkt tā meitas sabiedrības akcijas un emitenta atbilde uz šādu priekšlikumu; 18) būtiskas līdzdalības iegūšana vai izbeigšana citās komercsabiedrībās; 19) ar citu komercsabiedrību noslēgts līgums par tādas komercsabiedrības izveidi, kurā katrai līgumslēdzējai pusei pieder daļa kapitāla, vai kopīga darījuma noslēgšana, ja šā darījuma apjoms ir nozīmīgs; 20) emitenta komercdarbības jomas maiņa.
(3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem.	(3) Šā panta izpratnē nozīmīga apjoma darījumi vai ieguldījumi ir emitenta vai tā meitas sabiedrības darījumi, kuros par aktīviem samaksātā vai saņemamā summa, tai skaitā aktīvu vai finanšu instrumentu tirgus vērtība, vai arī emitenta uzņemtās parāda saistības vai aizņēmumi ir vienādi ar 10 procentiem vai pārsniedz 10 procentus no emitenta pašu kapitāla saskaņā ar zvērināta revidenta pēdējo pārbaudīto konsolidēto bilanci.	24	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 8.pantā (likuma 59.panta trešajā daļā) vārdu ”uzņemtās” kā lieku.	Atbalstīts	(3) Šā panta izpratnē nozīmīga apjoma darījumi vai ieguldījumi ir emitenta vai tā meitas sabiedrības darījumi, kuros par aktīviem samaksātā vai saņemamā summa, tai skaitā aktīvu vai finanšu instrumentu tirgus vērtība, vai arī emitenta parāda saistības vai aizņēmumi ir vienādi ar 10 procentiem vai pārsniedz 10 procentus no emitenta pašu kapitāla saskaņā ar zvērināta revidenta pēdējo pārbaudīto konsolidēto bilanci.
	(4) Emitenta pienākums ir sniegt informāciju par nozīmīga apjoma darījumiem, vienlaikus atklājot informāciju par darījuma ietekmi uz emitenta komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem, darījumā saņemamo vai maksājamo summu, tai skaitā summu, ko paredzēts saņemt vai samaksāt nākamajos periodos, samaksas noteikumus un maksājumu grafiku. (5) Emitents nodrošina, ka informācija ir precīza, patiesa, saprotama un pilnīga. Emitents nedrīkst sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par būtiskiem notikumiem.”				(4) Emitenta pienākums ir sniegt informāciju par nozīmīga apjoma darījumiem, vienlaikus atklājot informāciju par darījuma ietekmi uz emitenta komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem, darījumā saņemamo vai maksājamo summu, tai skaitā summu, ko paredzēts saņemt vai samaksāt nākamajos periodos, samaksas noteikumus un maksājumu grafiku. (5) Emitents nodrošina, ka informācija ir precīza, patiesa, saprotama un pilnīga. Emitents nedrīkst sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par būtiskiem notikumiem.”
60.pants. Šīs nodaļas darbības joma (4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3.panta otrajā daļā un kas dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc tādas personas iniciatīvas, kurai pieder finanšu instrumenti, iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas.	9. Izteikt 60.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem vai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3.panta otrās daļas 4.punktā un dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida līgumu pēc tādas personas iniciatīvas, kurai pieder pārvedami vērtspapīri vai finanšu instrumenti, iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas. Šādu pārvedamu vērtspapīru vai finanšu instrumentu turētājam līgumā noteiktajā termiņā ir jābūt neierobežotām tiesībām iegādāties attiecīgās akcijas vai arī izvēles tiesībām pēc saviem ieskatiem tās iegādāties vai neiegādāties.”				9. Izteikt 60.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem vai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3.panta otrās daļas 4.punktā un dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida līgumu pēc tādas personas iniciatīvas, kurai pieder pārvedami vērtspapīri vai finanšu instrumenti, iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas. Šādu pārvedamu vērtspapīru vai finanšu instrumentu turētājam līgumā noteiktajā termiņā ir jābūt neierobežotām tiesībām iegādāties attiecīgās akcijas vai arī izvēles tiesībām pēc saviem ieskatiem tās iegādāties vai neiegādāties.”
61.¹ pants. Paziņošanas kārtība (2) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai iesniedzams pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta trešajā daļā: 1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā; 2) tiek informēta par notikumu, kas minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā.	10. 61.¹pantā: papildināt otrās daļas 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Šā punkta izpratnē uzskatāms, ka persona par balsstiesību iegūšanu, atsavināšanu vai iespēju tās izmantot uzzina ne vēlāk kā divu tirdzniecības dienu laikā pēc darījuma izpildes;”; papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴, 2.⁵, 2.⁶, 2.⁷ un 2.⁸ daļu šādā redakcijā: “(2¹) Lai noteiktu šā panta otrajā daļā un šā likuma 61.panta septītajā un desmitajā daļā minētās tirdzniecības dienas, izmanto emitenta izcelsmes valsts tirdzniecības dienu kalendāru, ko attiecīgais regulētā tirgus organizētājs ir publicējis savā mājas lapā internetā. Komisija savā mājas lapā internetā publicē katra regulētā tirgus organizētāja noteikto tirdzniecības dienu kalendāru. (2²) Ja paziņojums tiek sniegts saskaņā ar šā likuma 60.panta ceturtās daļas prasībām un finanšu instrumenta bāzes aktīvs ietver vairāku akciju sabiedrību emitētās akcijas, paziņojumu sniedz katrai attiecīgajai akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām. (2³) Aprēķinot šā likuma 60.panta ceturtajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, persona summē visas balsstiesības, kas izriet no viena emitenta emitētajiem finanšu instrumentiem. (2⁴) Par netieši iegūtās līdzdalības īpatsvaru, kad tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto īpatsvaru, paziņo katrs akcionārs vai katra persona, kas netieši ir ieguvusi līdzdalību saskaņā ar šā likuma 8.pantu, vai arī abi, ja katras minētās personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto. (2⁵) Par šā likuma 8.panta 1.punktā minēto gadījumu visas personas, kas noslēgušas vienošanos, sniedz kopīgu paziņojumu. (2⁶) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja akcionārs izdod pilnvaru par pārstāvību vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaras izsniegšanas dienā. Paziņojumā norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem. (2⁷) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja pilnvarnieks vienā dienā saņēmis vienu vai vairākas pilnvaras pārstāvībai vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaru saņemšanas dienā. Paziņojumā norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.				10. 61.¹pantā: papildināt otrās daļas 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Šā punkta izpratnē uzskatāms, ka persona par balsstiesību iegūšanu, atsavināšanu vai iespēju tās izmantot uzzina ne vēlāk kā divu tirdzniecības dienu laikā pēc darījuma izpildes;”; papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴, 2.⁵, 2.⁶, 2.⁷ un 2.⁸ daļu šādā redakcijā: “(2¹) Lai noteiktu šā panta otrajā daļā un šā likuma 61.panta septītajā un desmitajā daļā minētās tirdzniecības dienas, izmanto emitenta izcelsmes dalībvalsts tirdzniecības dienu kalendāru, ko attiecīgais regulētā tirgus organizētājs ir publicējis savā mājas lapā internetā. Komisija savā mājas lapā internetā publicē katra regulētā tirgus organizētāja noteikto tirdzniecības dienu kalendāru. (2²) Ja paziņojums tiek sniegts saskaņā ar šā likuma 60.panta ceturtās daļas prasībām un finanšu instrumenta bāzes aktīvs ietver vairāku akciju sabiedrību emitētās akcijas, paziņojumu sniedz katrai attiecīgajai akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām. (2³) Aprēķinot šā likuma 60.panta ceturtajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, persona summē visas balsstiesības, kas izriet no viena emitenta emitētajiem finanšu instrumentiem. (2⁴) Par netieši iegūtās līdzdalības īpatsvaru, kad tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto īpatsvaru, paziņo katrs akcionārs vai katra persona, kas netieši ir ieguvusi līdzdalību saskaņā ar šā likuma 8.pantu, vai arī abi, ja katras minētās personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto. (2⁵) Par šā likuma 8.panta 1.punktā minēto gadījumu visas personas, kas noslēgušas vienošanos, sniedz kopīgu paziņojumu. (2⁶) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja akcionārs izdod pilnvaru par pārstāvību vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaras izsniegšanas dienā. Paziņojumā norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem. (2⁷) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja pilnvarnieks vienā dienā saņēmis vienu vai vairākas pilnvaras pārstāvībai vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaru saņemšanas dienā. Paziņojumā norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.
	(2⁸) Ja paziņošanas pienākums attiecas uz vairākām personām, šajā pantā minēto paziņojumu var sniegt kā vienu kopēju paziņojumu. Kopēja paziņojuma sniegšana neatbrīvo no atbildības saistībā ar paziņojumu personas, kuras šo paziņojumu ir sniegušas.”;	25 26	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 10.pantā (likuma 61.¹panta 2.⁸daļā) vārdus „kuras šo paziņojumu ir sniegušas” ar vārdiem „kurām ir pienākums šo paziņojumu sniegt”. Deputāts K.Leiškalns Izteikt likumprojekta 9. panta (likuma 61.¹ panta) 2.⁸ daļā otro teikumu šādā redakcijā: "Kopēja paziņojuma sniegšana neatbrīvo no atbildības saistībā ar paziņojumu personas, kurām ir pienākums šo paziņojumu sniegt.".	Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.26 Atbalstīts	(2⁸) Ja paziņošanas pienākums attiecas uz vairākām personām, šajā pantā minēto paziņojumu var sniegt kā vienu kopēju paziņojumu. Kopēja paziņojuma sniegšana neatbrīvo no atbildības saistībā ar paziņojumu personas, kurām ir pienākums šo paziņojumu sniegt.”;
	papildināt pantu ar 6.¹, 6.², 6.³, 6.⁴, 6.⁵ un 6.⁶ daļu šādā redakcijā: “(6¹) Šā panta trešo un piekto daļu piemēro gadījumos, kad ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — mātes sabiedrība) atbilst šādiem nosacījumiem: 1) tā nedrīkst ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem vai citādā veidā ietekmēt no tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībai (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — meitas sabiedrība) piederošajām akcijām izrietošo balsstiesību izmantošanu. Šā punkta izpratnē tiešs norādījums ir jebkurš norādījums, ko sniedz mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība un ar ko nosaka, kā meitas sabiedrībai konkrētajā gadījumā jāizmanto balsstiesības. Ar netiešu norādījumu saprot jebkuru vispārēju vai konkrētu norādījumu, ko sniedz mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība, ierobežojot meitas sabiedrības izvēles brīvību attiecībā uz balsstiesību izmantošanu tā, lai kalpotu noteiktām mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības darījumu interesēm; 2) meitas sabiedrība var brīvi un neatkarīgi no mātes sabiedrības izmantot balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldījumā esošajām akcijām. (6²) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta trešajā un piektajā daļā paredzēto iespēju, tā nekavējoties nosūta emitenta izcelsmes valsts kompetentajai institūcijai šādu informāciju: 1) meitas sabiedrību sarakstu, norādot katras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas vai norādot, ka šādu uzraudzības institūciju nav. Sniedzot šo informāciju, nav nepieciešams norādīt attiecīgos emitentus; 2) apliecinājumu, ka attiecībā pret katru savu meitas sabiedrību mātes sabiedrība ir izpildījusi šā panta 6.¹ daļā minētos nosacījumus. (6³) Mātes sabiedrība pastāvīgi atjauno šā panta 6.² daļas 1.punktā minēto sarakstu un par to informē emitenta izcelsmes valsts kompetento institūciju. (6⁴) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta trešās un piektās daļas prasības tikai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 60.panta ceturtajā daļā, tā attiecīgā emitenta izcelsmes valsts kompetentajai institūcijai nosūta tikai šā panta 6.² daļas 1.punktā minēto sarakstu. (6⁵) Pēc Komisijas pieprasījuma mātes sabiedrības pienākums ir pierādīt, ka: 1) mātes sabiedrības un meitas sabiedrības organizatoriskā struktūra ir tāda, ka meitas sabiedrībai ir iespējams izmantot no tās pārvaldījumā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības; 2) personas, kas pieņem lēmumus par balsstiesību izmantošanu, rīkojas neatkarīgi; 3) ja mātes sabiedrība ir meitas sabiedrības klients vai arī pārvalda tādus pašus finanšu instrumentus, kādus pārvalda meitas sabiedrība, starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību ir noslēgta rakstveida vienošanās, ka abas puses attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akcionāru sapulcēs rīkojas neatkarīgi. (6⁶) Uzskatāms, ka šā panta 6.⁵ daļas 1.punkts ir ievērots, ja mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir izstrādājusi vismaz politikas un procedūras, kas nodrošina ar balsstiesību izmantošanu saistītās informācijas neizplatīšanu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību.”				papildināt pantu ar 6.¹, 6.², 6.³, 6.⁴, 6.⁵ un 6.⁶ daļu šādā redakcijā: “(6¹) Šā panta trešo un piekto daļu piemēro gadījumos, kad ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — mātes sabiedrība) atbilst šādiem nosacījumiem: 1) tā nedrīkst ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem vai citādā veidā ietekmēt no tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībai (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — meitas sabiedrība) piederošajām akcijām izrietošo balsstiesību izmantošanu. Šā punkta izpratnē tiešs norādījums ir jebkurš norādījums, ko sniedz mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība un ar ko nosaka, kā meitas sabiedrībai konkrētajā gadījumā jāizmanto balsstiesības. Ar netiešu norādījumu saprot jebkuru vispārēju vai konkrētu norādījumu, ko sniedz mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība, ierobežojot meitas sabiedrības izvēles brīvību attiecībā uz balsstiesību izmantošanu tā, lai kalpotu noteiktām mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības darījumu interesēm; 2) meitas sabiedrība var brīvi un neatkarīgi no mātes sabiedrības izmantot balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldījumā esošajām akcijām. (6²) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta trešajā un piektajā daļā paredzēto iespēju, tā nekavējoties nosūta emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai šādu informāciju: 1) meitas sabiedrību sarakstu, norādot katras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas vai norādot, ka šādu uzraudzības institūciju nav. Sniedzot šo informāciju, nav nepieciešams norādīt attiecīgos emitentus; 2) apliecinājumu, ka attiecībā pret katru savu meitas sabiedrību mātes sabiedrība ir izpildījusi šā panta 6.¹ daļā minētos nosacījumus. (6³) Mātes sabiedrība pastāvīgi atjauno šā panta 6.² daļas 1.punktā minēto sarakstu un par to informē emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju. (6⁴) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta trešās un piektās daļas prasības tikai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 60.panta ceturtajā daļā, tā attiecīgā emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai nosūta tikai šā panta 6.² daļas 1.punktā minēto sarakstu. (6⁵) Pēc Komisijas pieprasījuma mātes sabiedrības pienākums ir pierādīt, ka: 1) mātes sabiedrības un meitas sabiedrības organizatoriskā struktūra ir tāda, ka meitas sabiedrībai ir iespējams izmantot no tās pārvaldījumā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības; 2) personas, kas pieņem lēmumus par balsstiesību izmantošanu, rīkojas neatkarīgi; 3) ja mātes sabiedrība ir meitas sabiedrības klients vai arī pārvalda tādus pašus finanšu instrumentus, kādus pārvalda meitas sabiedrība, starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību ir noslēgta rakstveida vienošanās, ka abas puses attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akcionāru sapulcēs rīkojas neatkarīgi. (6⁶) Uzskatāms, ka šā panta 6.⁵ daļas 1.punkts ir ievērots, ja mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir izstrādājusi vismaz politikas un procedūras, kas nodrošina ar balsstiesību izmantošanu saistītās informācijas neizplatīšanu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību.”
62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi (3) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz gadījumu, kad tirgus uzturētājs ieguvis vai zaudējis tādu nozīmīgu līdzdalību, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja tirgus uzturētājs šajā statusā darbojas, ievērojot nosacījumu, ka tas: 1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldē, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu.		27	Deputāts K.Leiškalns Aizstāt likuma 62. panta trešās daļas 2. punktā vārdus "lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu" ar vārdiem "lai tiktu pirktas akcijas vai uzturēta akciju cena".	Atbalstīts	11. 62.panta trešajā daļā: aizstāt 2. punktā vārdus "lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu" ar vārdiem "lai tiktu pirktas akcijas vai uzturēta akciju cena";
	11. Papildināt 62.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) ievēro šā likuma 62.¹panta prasības.”				papildināt daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) ievēro šā likuma 62.¹panta prasības.”
	12. Papildināt likumu ar 62.¹pantu šādā redakcijā: “62.¹pants. Tirgus uzturētāja kontrole (1) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā paziņo Komisijai par to, ka attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem tas rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus uzturētājs. Ja tirgus uzturētājs attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem vairs nerīkojas kā tirgus uzturētājs, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā par savu lēmumu paziņo Komisijai. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem paziņojumiem izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Komisija. (3) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, Komisija var pieprasīt, lai tirgus uzturētājs norāda tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs. Tirgus uzturētājs minētos finanšu instrumentus norāda ar jebkuriem pārbaudāmiem līdzekļiem, bet, ja tirgus uzturētājs nespēj precīzi norādīt tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai identifikācijas nolūkos tirgus uzturētājs šos finanšu instrumentus tur atsevišķā finanšu instrumentu kontā.”				12. Papildināt likumu ar 62.¹pantu šādā redakcijā: “62.¹pants. Tirgus uzturētāja kontrole (1) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā paziņo Komisijai par to, ka attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem tas rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus uzturētājs. Ja tirgus uzturētājs attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem vairs nerīkojas kā tirgus uzturētājs, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā par savu lēmumu paziņo Komisijai. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem paziņojumiem izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Komisija. (3) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, Komisija var pieprasīt, lai tirgus uzturētājs norāda tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs. Tirgus uzturētājs minētos finanšu instrumentus norāda ar jebkuriem pārbaudāmiem līdzekļiem, bet, ja tirgus uzturētājs nespēj precīzi norādīt tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai identifikācijas nolūkos tirgus uzturētājs šos finanšu instrumentus tur atsevišķā finanšu instrumentu kontā.”
63.pants. Prasības ārvalstī reģistrētam emitentam (3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuru sniegšanai dalībvalstī tai ir nepieciešama ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas atļauja, tai nav jāsummē šā likuma 61.¹ panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās akcijas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija. (4) Komisija nosaka prasības un kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai informācija, kas sniegta saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, kā arī nosaka prasības un kritērijus ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības neatkarības nosacījumu izvērtēšanai.	13. Izslēgt 63.panta ceturto daļu.				13. Izslēgt 63.panta ceturto daļu.
	14. Papildināt likumu ar 63.¹pantu šādā redakcijā: “63.¹pants. Ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšana par līdzvērtīgu (1) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tā vadības ziņojums sagatavots saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā sniedz vismaz: 1) skaidru pārskatu par emitenta komercdarbības attīstību un darbības finansiālajiem rezultātiem, kā arī pārskatu par galvenajiem riskiem un neskaidrajiem apstākļiem, ar kuriem tas saskaras. Pārskats sniedz visaptverošu un izsmeļošu emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu analīzi, ņemot vērā emitenta darījumu apjomu un sarežģītību. Šajā punktā minētajā analīzē, ciktāl tas ir nepieciešams emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu izpratnei, iekļauj galveno finansiālo un, ja iespējams, nefinansiālo darbības rezultātu rādītājus, kas raksturo attiecīgo komercdarbības jomu; 2) informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš iepriekšējā finanšu gada beigām; 3) informāciju par paredzamo emitenta turpmāko attīstību. (2) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība papildus starpperiodu vadības ziņojumam iesniegt saīsinātos finanšu pārskatus, šāda emitenta sagatavotais starpperiodu vadības ziņojums uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 57.panta ceturtās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā ir informācija vismaz par: 1) attiecīgo starpperiodu; 2) paredzamo emitenta attīstību finanšu gada nākamajos sešos mēnešos; 3) lielākajiem darījumiem ar saistītajām personām. Šī prasība attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, ja šāda informācija jau nav sniegta. (3) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka emitenta persona vai personas ir atbildīgas par gada un pusgada finanšu informācijas sagatavošanu, it īpaši attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanas atbilstību spēkā esošajiem finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem vai grāmatvedības standartiem, kā arī par paziņojuma par vadības atbildību patiesumu, šāda emitenta sagatavotais paziņojums par vadības atbildību uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 3.punkta un 57.panta ceturtās daļas 3.punkta prasībām.				14. Papildināt likumu ar 63.¹pantu šādā redakcijā: “63.¹pants. Ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšana par līdzvērtīgu (1) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tā vadības ziņojums sagatavots saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā sniedz vismaz: 1) skaidru pārskatu par emitenta komercdarbības attīstību un darbības finansiālajiem rezultātiem, kā arī pārskatu par galvenajiem riskiem un neskaidrajiem apstākļiem, ar kuriem tas saskaras. Pārskats sniedz visaptverošu un izsmeļošu emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu analīzi, ņemot vērā emitenta darījumu apjomu un sarežģītību. Šajā punktā minētajā analīzē, ciktāl tas ir nepieciešams emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu izpratnei, iekļauj galveno finansiālo un, ja iespējams, nefinansiālo darbības rezultātu rādītājus, kas raksturo attiecīgo komercdarbības jomu; 2) informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš iepriekšējā finanšu gada beigām; 3) informāciju par paredzamo emitenta turpmāko attīstību. (2) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība papildus starpperiodu vadības ziņojumam iesniegt saīsinātos finanšu pārskatus, šāda emitenta sagatavotais starpperiodu vadības ziņojums uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 57.panta ceturtās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā ir informācija vismaz par: 1) attiecīgo starpperiodu; 2) paredzamo emitenta attīstību finanšu gada nākamajos sešos mēnešos; 3) lielākajiem darījumiem ar saistītajām personām. Šī prasība attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, ja šāda informācija jau nav sniegta. (3) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka emitenta persona vai personas ir atbildīgas par gada un pusgada finanšu informācijas sagatavošanu, it īpaši attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanas atbilstību spēkā esošajiem finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem vai grāmatvedības standartiem, kā arī par paziņojuma par vadības atbildību patiesumu, šāda emitenta sagatavotais paziņojums par vadības atbildību uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 3.punkta un 57.panta ceturtās daļas 3.punkta prasībām.
	(4) Ja emitenta, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, valsts normatīvajos aktos nav noteikta prasība iesniegt arī kapitālsabiedrības nekonsolidētos finanšu pārskatus, bet sagatavotais konsolidētais gada pārskats ietver informāciju par dividenžu aprēķinu un spēju izmaksāt dividendes (šī prasība attiecas uz akciju emitentiem), kā arī informāciju par emitenta likviditāti un minimālā kapitāla prasībām (ja tādas attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos ir noteiktas), tad šāda emitenta sagatavotais konsolidētais gada pārskats atbilst šā likuma 56. panta otrās daļas prasībām.	28 29	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 14.pantā (likuma 63.¹panta ceturtajā daļā) vārdu ”nekonsolidētos” kā lieku. Deputāts K.Leiškalns Izteikt likumprojekta 14. panta (likuma 63.¹ panta) ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja emitenta, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, valsts normatīvajos aktos nav noteikta prasība papildus konsolidētajam gada pārskatam iesniegt arī kapitālsabiedrības gada pārskatu, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas noteikumiem, ja konsolidētie finanšu pārskati ietver informāciju par: 1) dividenžu aprēķinu un spēju izmaksāt dividendes, 2) emitenta likviditāti un minimālā kapitāla prasībām, ja šādas prasības attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos ir noteiktas. Šīs daļas 1. punktā noteiktā prasība attiecas uz akciju emitentiem."	Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.29 Atbalstīts	(4) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos nav noteikta prasība papildus konsolidētajam gada pārskatam iesniegt arī kapitālsabiedrības gada pārskatu, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas noteikumiem, ja konsolidētie finanšu pārskati ietver informāciju par: 1) dividenžu aprēķinu un spēju izmaksāt dividendes, 2) emitenta likviditāti un minimālā kapitāla prasībām, ja šādas prasības attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos ir noteiktas. Šīs daļas 1. punktā noteiktā prasība attiecas uz akciju emitentiem.
	(5) Emitents pēc izcelsmes valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma iesniedz tai zvērināta revidenta pārbaudītu informāciju par saviem nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas saistīta ar konsolidētajā gada pārskatā iekļauto informāciju. Šāda informācija var būt sagatavota saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām.				(5) Emitents pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma iesniedz tai zvērināta revidenta pārbaudītu informāciju par saviem nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas saistīta ar konsolidētajā gada pārskatā iekļauto informāciju. Šāda informācija var būt sagatavota saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām.
	(6) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un saskaņā ar šīs ārvalsts normatīvo aktu prasībām emitentam nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, bet tā finanšu pārskats tiek sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām, šāda emitenta sagatavotais finanšu pārskats atbilst šā likuma 56.panta trešās un ceturtās daļas prasībām. Emitenta finanšu pārskatam ir jābūt revidētam.	30	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 14.pantā (likuma 63.¹panta sestajā daļā) vārdus „pārskats atbilst” ar vārdiem „pārskats uzskatāms par atbilstošu”.	Atbalstīts	(6) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un saskaņā ar šīs ārvalsts normatīvo aktu prasībām emitentam nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, bet tā finanšu pārskats tiek sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām, šāda emitenta sagatavotais finanšu pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta trešās un ceturtās daļas prasībām. Emitenta finanšu pārskatam ir jābūt revidētam.
	(7) Ja ārvalsts emitenta sagatavotais finanšu pārskats nav sagatavots saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām, šis emitents finanšu pārskatā papildus norāda arī datus, kas ir aprēķināti saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.				(7) Ja ārvalsts emitenta finanšu pārskats nav sagatavots saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām, šis emitents finanšu pārskatā papildus norāda arī datus, kas aprēķināti saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.
	(8) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvo aktu prasības paredz, ka kopējais termiņš, kurā jāsaņem informācija par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un jādara tā publiski pieejama, ir septiņas tirdzniecības dienas vai īsāks, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta septītajā daļā noteiktajai. Termiņi, kādos emitents jāinformē par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un saņemtā informācija jādara publiski pieejama, var atšķirties no šā likuma 61.panta septītajā daļā un 61.¹panta otrajā daļā noteiktā.	31	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 14.pantā (likuma 63.¹pantā) astoto daļu šādā redakcijā: „(8) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvo aktu prasības paredz, ka kopējais termiņš informācijas saņemšanai par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un tās publiskošanai, ir septiņas tirdzniecības dienas vai īsāks, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta septītajā daļā noteiktajai. Termiņi, kādos emitentu informē par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un saņemto informāciju dara publiski pieejamu, var atšķirties no šā likuma 61.panta septītajā daļā un 61.¹panta otrajā daļā noteiktā.”	Atbalstīts	(8) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvo aktu prasības paredz, ka kopējais termiņš informācijas saņemšanai par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un tās publiskošanai ir septiņas tirdzniecības dienas vai īsāks, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta septītajā daļā noteiktajai. Termiņi, kādos emitentu informē par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un saņemto informāciju dara publiski pieejamu, var atšķirties no šā likuma 61.panta septītajā daļā un 61.¹panta otrajā daļā noteiktā.
	(9) Ārvalsts normatīvo aktu prasības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.panta desmitās daļas prasībām, ja emitentam, kura juridiskā adrese ir šajā ārvalstī, ir pienākums ievērot šādas prasības: 1) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido līdz pieciem procentiem no balsstiesību īpatsvara, tam katru reizi, tiklīdz šis īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, ir jāsniedz par to paziņojums; 2) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido no pieciem līdz 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tam katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, ir jāsniedz par to paziņojums; 3) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido vairāk par 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tam katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, ir jāsniedz par to paziņojums.	32	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 14.pantā (likuma 63.¹panta devītās daļas 1., 2. un 3.punktā) vārdu „tam” ar vārdu ”tas” un vārdus „ir jāsniedz par to paziņojums” ar vārdiem „sniedz par to paziņojumu”.	Atbalstīts	(9) Ārvalsts normatīvo aktu prasības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.panta desmitās daļas prasībām, ja emitentam, kura juridiskā adrese ir šajā ārvalstī, ir pienākums ievērot šādas prasības: 1) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido līdz pieciem procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz šis īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu; 2) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido no pieciem līdz 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu; 3) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido vairāk par 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu.
	(10) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka 30 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad pieaudzis vai samazinājies balsstiesīgo akciju skaits vai pamatkapitāls, emitentam šī informācija ir jādara publiski pieejama, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta astotās daļas prasībai.	33	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 14.pantā (likuma 63.¹panta desmitajā daļā) vārdus „emitentam šī informācija ir jādara publiski pieejama” ar vārdiem „emitents šo informāciju dara publiski pieejamu”.	Atbalstīts	(10) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka 30 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad pieaudzis vai samazinājies balsstiesīgo akciju skaits vai pamatkapitāls, emitents šo informāciju dara publiski pieejamu, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta astotās daļas prasībai.
	(11) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība sniegt informāciju par akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, uzskatāms, ka attiecībā uz minētās informācijas saturu šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 54.panta otrās daļas 1.punkta un 54.panta trešās daļas 1.punkta prasībām. (12) Ārvalsts normatīvo aktu prasības uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.¹panta trešās un piektās daļas prasībām, ja tās paredz, ka šā likuma 63.panta trešajā daļā minētās komercsabiedrības ievēro šādus nosacījumus: 1) meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, brīvi un neatkarīgi no tās mātes sabiedrības izmanto balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldījumā esošajiem finanšu instrumentiem; 2) jebkāda interešu konflikta gadījumā meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, balso neatkarīgi no mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības interesēm. (13) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība ievēro šā likuma 61.¹panta 6.² daļas 1.punkta prasības un 6.⁴ daļas prasības, kā arī sniedz apliecinājumu tam, ka mātes sabiedrība attiecībā uz katru tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrību ir izpildījusi šā panta divpadsmitajā daļā minētos nosacījumus. (14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība pierāda Komisijai, ka tā ir izpildījusi šā likuma 61.¹panta 6.⁵ daļā noteikto pienākumu. (15) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikts pienākums publicēt starpperiodu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem, uzskatāms, ka šāda prasība ir līdzvērtīga šā likuma 57.panta pirmās daļas prasībai.”				(11) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība sniegt informāciju par akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, uzskatāms, ka attiecībā uz minētās informācijas saturu šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 54.panta otrās daļas 1.punkta un 54.panta trešās daļas 1.punkta prasībām. (12) Ārvalsts normatīvo aktu prasības uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.¹panta trešās un piektās daļas prasībām, ja tās paredz, ka šā likuma 63.panta trešajā daļā minētās komercsabiedrības ievēro šādus nosacījumus: 1) meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, brīvi un neatkarīgi no tās mātes sabiedrības izmanto balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldījumā esošajiem finanšu instrumentiem; 2) jebkāda interešu konflikta gadījumā meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, balso neatkarīgi no mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības interesēm. (13) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība ievēro šā likuma 61.¹panta 6.² daļas 1.punkta prasības un 6.⁴ daļas prasības, kā arī sniedz apliecinājumu tam, ka mātes sabiedrība attiecībā uz katru tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrību ir izpildījusi šā panta divpadsmitajā daļā minētos nosacījumus. (14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība pierāda Komisijai, ka ir izpildījusi šā likuma 61.¹panta 6.⁵ daļā noteikto pienākumu. (15) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikts pienākums publicēt starpperiodu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem, uzskatāms, ka šāda prasība ir līdzvērtīga šā likuma 57.panta pirmās daļas prasībai.”
64.pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības. (2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros.	15. Izslēgt 64. pantu.				15. Izslēgt 64. pantu.
64.² pants. Obligātās informācijas sniegšana un pieeja obligātajai informācijai (1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju nosūta oficiālajai glabāšanas sistēmai un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai vienlaikus izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs.	16. 64.²pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju nosūta oficiālajai glabāšanas sistēmai un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes valstī vai Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 64.²panta prasībām un citās dalībvalstīs.";	34	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 64.² panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju nosūta oficiālajai glabāšanas sistēmai un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī, šā likuma 61.¹panta astotajā daļā paredzētajā gadījumā Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs.".	Atbalstīts	16. 64.²pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju nosūta oficiālajai glabāšanas sistēmai un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī vai Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 64.²panta prasībām un citās dalībvalstīs.";
(3) Minimālās prasības emitentiem obligātās informācijas izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos nosaka Komisija.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Obligāto informāciju plašsaziņas līdzekļiem dara publiski pieejamu kā negrozītu pilnu tekstu. Attiecībā uz obligāto informāciju, kas minēta šā likuma 56., 56.¹ un 57.pantā, šo prasību uzskata par izpildītu, ja plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā paziņojumā norādīts, kādā mājas lapā internetā papildus oficiālajai glabāšanas sistēmai obligātā informācija ir publiski pieejama.”;				izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Obligāto informāciju plašsaziņas līdzekļiem dara publiski pieejamu kā negrozītu pilnu tekstu. Attiecībā uz obligāto informāciju, kas minēta šā likuma 56., 56.¹ un 57.pantā, šo prasību uzskata par izpildītu, ja plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā paziņojumā norādīts, kādā mājas lapā internetā papildus oficiālajai glabāšanas sistēmai obligātā informācija ir publiski pieejama.”;
	papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā: “(3¹) Obligāto informāciju plašsaziņas līdzekļiem sniedz tā, lai: 1) nodrošinātu norādi uz obligātās informācijas avotu un komunikāciju droš ību, mazinātu risku, ka dati varētu tikt sagrozīti vai būtu iespējama neatļauta piekļuve tiem; 2) nepārprotami būtu skaidrs, ka tā ir obligātā informācija, skaidri norādot attiecīgo emitentu, obligātās informācijas priekšmetu, kā arī laiku un datumu, kad obligātā informācija ir sniegta. (3²) Lai garantētu drošību attiecībā uz obligātās informācijas nodošanu plašsaziņas līdzekļiem, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc iespējas ātrāk novērš konstatētās komunikācijas kļūdas vai traucējumus (ja tādi radušies informācijas nodošanas procesā). Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, nav atbildīgi par to plašsaziņas līdzekļu sistēmiskām kļūdām vai trūkumiem, kuriem nodota obligātā informācija. ”				papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā: “(3¹) Obligāto informāciju plašsaziņas līdzekļiem sniedz tā, lai: 1) nodrošinātu norādi uz obligātās informācijas avotu un komunikāciju drošību, mazinātu risku, ka dati varētu tikt sagrozīti vai būtu iespējama neatļauta piekļuve tiem; 2) nepārprotami būtu skaidrs, ka tā ir obligātā informācija, skaidri norādot attiecīgo emitentu, obligātās informācijas priekšmetu, kā arī laiku un datumu, kad obligātā informācija ir sniegta. (3²) Lai garantētu drošību attiecībā uz obligātās informācijas nodošanu plašsaziņas līdzekļiem, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc iespējas ātrāk novērš konstatētās komunikācijas kļūdas vai traucējumus (ja tādi radušies informācijas nodošanas procesā). Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, nav atbildīgi par to plašsaziņas līdzekļu sistēmiskām kļūdām vai trūkumiem, kuriem nodota obligātā informācija. ”
64.³ pants. Komisijas tiesības (1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības: 9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi.	17. Papildināt 64.³panta pirmo daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā: “10) pieprasīt visu tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no tirgus uzturētāja, tai skaitā starp tirgus uzturētāju un regulētā tirgus organizētāju vai emitentu noslēgto līgumu (ja tāds ir); 11) pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, šādas ziņas par obligātās informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem: a) tās personas vārds un uzvārds, kura nodevusi plašsaziņas līdzekļiem obligāto informāciju, b) obligātās informācijas nodošanas procesā ievērotā drošība, c) datums un laiks, kad obligātā informācija tika nodota plašsaziņas līdzekļiem, d) informācijas nesējs, ar kuru obligātā informācija tika nodota, e) ziņas par jebkādiem emitenta noteiktajiem obligātās informācijas izpaušanas ierobežojumiem (ja tādi ir).”				17. Papildināt 64.³panta pirmo daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā: “10) pieprasīt visu tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no tirgus uzturētāja, tai skaitā starp tirgus uzturētāju un regulētā tirgus organizētāju vai emitentu noslēgto līgumu (ja tāds ir); 11) pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, šādas ziņas par obligātās informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem: a) tās personas vārds un uzvārds, kura nodevusi plašsaziņas līdzekļiem obligāto informāciju, b) obligātās informācijas nodošanas procesā ievērotā drošība, c) datums un laiks, kad obligātā informācija tika nodota plašsaziņas līdzekļiem, d) informācijas nesējs, ar kuru obligātā informācija tika nodota, e) ziņas par jebkādiem emitenta noteiktajiem obligātās informācijas izpaušanas ierobežojumiem (ja tādi ir).”
66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums (1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās: 1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita; 2) akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi “par”. Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums. Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši "par", pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu. (1¹) Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka, ja persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā. (2) Persona nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības, ja šī persona: 1) šajā likumā noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu; 2) izsaka akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas neatbilst likuma prasībām; 3) nav šajā likumā noteiktajā kārtībā veikusi norēķinus ar ieguldītājiem, kuri pieņēmuši akciju atpirkšanas piedāvājumu. (3) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot balsstiesības pretēji šā panta otrās daļas noteikumiem, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros.	18. Papildināt 66.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta otrajā daļā minētās balsstiesības persona var atsākt izmantot tikai tad, kad tā kaut vai ar kavēšanos, bet ir izpildījusi no šīs nodaļas izrietošos pienākumus vai novērsusi trūkumus.”	35	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 18.pantā (likuma 66.panta ceturtajā daļā) vārdus „ir izpildījusi no šīs nodaļas izrietošos pienākumus vai novērsusi trūkumus” ar vārdiem „ir izpildījusi šajā nodaļā noteiktos pienākumus un novērsusi Komisijas konstatētos trūkumus” .	Atbalstīts	18. Papildināt 66.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta otrajā daļā minētās balsstiesības persona var atsākt izmantot tikai tad, kad tā kaut vai ar kavēšanos, bet ir izpildījusi šajā nodaļā noteiktos pienākumus un novērsusi Komisijas konstatētos trūkumus.”
72.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta izskatīšanas kārtība (1) Komisija, saņemot prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, izmantojot tai pieejamos sakaru un informācijas līdzekļus, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju: 1) 71.panta 2.punktā minēto informāciju par piedāvātāju; 2) vienas akcijas atpirkšanas cenu; 3) piedāvājuma termiņu. (3) Komisija izskata iesniegumu un akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un 10 dienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu.	19. 72.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda “izteikšanu” ar vārdiem “ievieto to oficiālajā glabāšanas sistēmā, kā arī”; aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “vienas akcijas” ar vārdiem “prospektā norādīto vienas akcijas”; aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdu “10 dienu” ar skaitli un vārdiem “10 darba dienu”.	36	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 72. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "Pēc tam, kad Komisija saņēmusi prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, tā, izmantojot pieejamos sakaru un informācijas līdzekļus, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ievieto oficiālajā glabāšanas sistēmā, kā arī paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju:"	Atbalstīts	19. 72.pantā: izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "Pēc tam, kad Komisija saņēmusi prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, tā, izmantojot pieejamos sakaru un informācijas līdzekļus, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ievieto oficiālajā glabāšanas sistēmā, kā arī paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju:"; papildināt pirmo daļu pēc vārda “izteikšanu” ar vārdiem “ievieto to oficiālajā glabāšanas sistēmā, kā arī”; aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “vienas akcijas” ar vārdiem “prospektā norādīto vienas akcijas”; aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdu “10 dienu” ar skaitli un vārdiem “10 darba dienu”.
77.pants. Mērķa sabiedrības pienākumi (1) Mērķa sabiedrības valde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad publicēts sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, sagatavo atzinumu, kurā pauž savu viedokli par piedāvājumu un tā pamatojumu, par piedāvājuma īstenošanas ietekmi uz mērķa sabiedrības interesēm (īpaši — uz nodarbinātību), kā arī par piedāvātāja stratēģiskajiem plāniem attiecībā uz mērķa sabiedrību un šo plānu iespējamo netiešo ietekmi uz nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu. (2) Mērķa sabiedrības valde savu viedokli pauž, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek informēts iespējami plašāks to personu loks, kuru intereses skar piedāvājums. (3) Mērķa sabiedrības valde informē par savu viedokli tirgus organizētāju, kurš nekavējoties šo informāciju ievieto savā mājas lapā internetā vai dara to publiski pieejamu citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā. (4) Mērķa sabiedrības valde par savu viedokli informē mērķa sabiedrības darbiniekus vai viņu pārstāvjus. Ja mērķa sabiedrības darbinieku pārstāvji līdz valdes viedokļa publicēšanai ir iesnieguši valdei atsevišķu atzinumu par piedāvājuma ietekmi uz nodarbinātību, šo atzinumu pievieno valdes atzinumam. (5) Mērķa sabiedrības valde un padome no brīža, kad piedāvātājs ir informējis valdi un padomi par savu nodomu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz piedāvājuma termiņa beigām pirms tādu pasākumu veikšanas, kuri var izjaukt atpirkšanas piedāvājuma sekmīgu norisi, iegūst akcionāru sapulces atļauju šādām darbībām. Minētā atļauja nav nepieciešama, ja tiek meklēti alternatīvi akciju atpirkšanas piedāvājumi. (6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktie lēmumi ir pieņemti pirms tam, kad mērķa sabiedrības valde vai padome ir uzzinājusi par brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, un piedāvājums vēl nav daļēji vai pilnīgi īstenots, akcionāru sapulces piekrišana ir nepieciešama jebkuram lēmumam, kurš nav daļa no mērķa sabiedrības parastās saimnieciskās darbības un kura īstenošana var izjaukt akciju atpirkšanas piedāvājumu.	20. Papildināt 77.pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: “(7) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tika izteikts šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā, mērķa sabiedrībai ir pienākums ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, iesniegt regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. (8) Regulētā tirgus organizētājs pēc šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam nav radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja regulētā tirgus organizētājs šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nesaņem iesniegumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam nav radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. (9) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam ir radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, regulētā tirgus organizētājs 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pēc šim likumam atbilstoša akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēguma. Par šajā daļā minētā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēgumu uzskatāma diena, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (10) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam ir radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet piedāvātājs likumā paredzētajā termiņā savas tiesības, kas izriet no šā likuma 81.panta noteikumiem, neizmanto, Komisija ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no piedāvātāja tiesību izmantošanas termiņa beigām pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.”	37	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 20.pantā (likuma 77.panta septītajā daļā) vārdus „tika izteikts” ar vārdiem „tiek izteikts”.	Atbalstīts	20. Papildināt 77.pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: “(7) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā, mērķa sabiedrībai ir pienākums ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, iesniegt regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. (8) Regulētā tirgus organizētājs pēc šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam nav radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja regulētā tirgus organizētājs šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nesaņem iesniegumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam nav radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. (9) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam ir radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, regulētā tirgus organizētājs 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pēc šim likumam atbilstoša akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēguma. Par šajā daļā minētā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēgumu uzskatāma diena, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (10) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, piedāvātājam ir radušās tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet piedāvātājs likumā paredzētajā termiņā savas tiesības, kas izriet no šā likuma 81.panta noteikumiem, neizmanto, Komisija ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no piedāvātāja tiesību izmantošanas termiņa beigām pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.”
79.pants. Ziņošana par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem (4) Ziņojumu Komisijai un tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.	21. Izteikt 79.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Tirgus organizētājs ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā, bet Komisija — oficiālajā glabāšanas sistēmā.”				21. Izteikt 79.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Tirgus organizētājs ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā, bet Komisija — oficiālajā glabāšanas sistēmā.”
86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts (13) Komisija nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, pieeju tās rīcībā esošajiem aktuālajiem emitentu iekšējās informācijas turētāju sarakstiem. (14) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu tai pieejamo informāciju izmantot tikai darba pienākumu veikšanai. Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt šo informāciju, emitentu iekšējās informācijas sarakstos norādītās ziņas, ja viņam šī informācija bija uzticēta vai kļuva zināma kā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes akcionāram vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam, loceklim vai darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.	22. 86.pantā: papildināt trīspadsmito daļu pēc vārda “nodrošina” ar vārdiem “regulētā tirgus organizētājam, kā arī”; izteikt četrpadsmito daļu šādā redakcijā: “(14) Regulētā tirgus organizētājam, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu tai pieejamo informāciju izmantot tikai darba pienākumu veikšanai. Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt šo informāciju, emitentu iekšējās informācijas sarakstos norādītās ziņas, ja viņam šī informācija bija uzticēta vai kļuva zināma kā regulētā tirgus organizētāja, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes akcionāram vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam, loceklim vai darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.”				22. 86.pantā: papildināt trīspadsmito daļu pēc vārda “nodrošina” ar vārdiem “regulētā tirgus organizētājam, kā arī”; izteikt četrpadsmito daļu šādā redakcijā: “(14) Regulētā tirgus organizētājam, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu tai pieejamo informāciju izmantot tikai darba pienākumu veikšanai. Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt šo informāciju, emitentu iekšējās informācijas sarakstos norādītās ziņas, ja viņam šī informācija bija uzticēta vai kļuva zināma kā regulētā tirgus organizētāja, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes akcionāram vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam, loceklim vai darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.”
93.pants. Publiskajā apgrozībā esošo finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtība (7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu iegrāmatošanu, uzskaiti un norēķinus par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotajiem finanšu instrumentiem, nosaka Komisija. (8) Naudas līdzekļus, kas pieder finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.	23. Papildināt 93.pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā: “(7¹) Šā panta trešajā daļā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras finanšu instrumentu kontus savu un klientu finanšu instrumentu turēšanai nav atvērušas Centrālajā depozitārijā, bet Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu turēšanu nodrošina ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ir pienākums pēc tās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pieprasījuma, kuras kontos tā tur finanšu instrumentus, un tās noteiktajā termiņā: 1) sniegt informāciju par personām, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas finanšu instrumenti; 2) izplatīt klientiem informāciju par akcionāru sapulcēm; 3) iesniegt šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei to personu finanšu instrumentu bloķēšanas uzdevumu, kurām pieder finanšu instrumenti un kuras vēlas piedalīties akcionāru sapulcēs.”				23. Papildināt 93.pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā: “(7¹) Šā panta trešajā daļā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras finanšu instrumentu kontus savu un klientu finanšu instrumentu turēšanai nav atvērušas Centrālajā depozitārijā, bet Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu turēšanu nodrošina ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ir pienākums pēc tās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pieprasījuma, kuras kontos tā tur finanšu instrumentus, un tās noteiktajā termiņā: 1) sniegt informāciju par personām, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas finanšu instrumenti; 2) izplatīt klientiem informāciju par akcionāru sapulcēm; 3) iesniegt šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei to personu finanšu instrumentu bloķēšanas uzdevumu, kurām pieder finanšu instrumenti un kuras vēlas piedalīties akcionāru sapulcēs.”
94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi (1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā un šā likuma 94.panta otrās daļas 5. un 6.punktā minētajos jautājumos arī tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras nav Centrālā depozitārija dalībnieki, bet veic Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu turēšanu.	24. Izteikt 94.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros reglamentētas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā.”				24. Izteikt 94.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros reglamentētas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā.”
101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus (1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ir tiesīgs uzturēt arī tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.¹ panta kārtībā saņēmis tiesības uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.	25. 101.pantā: izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, apdrošināšanas brokeri — juridiskās personas, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”; papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “(1¹) Apdrošināšanas brokeris — juridiskā persona ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņem licenci šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā un ievēro ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai izvirzītās prasības.”				25. 101.pantā: izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, apdrošināšanas brokeri — juridiskās personas, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”; papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “(1¹) Apdrošināšanas brokeris — juridiskā persona ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņem licenci šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā un ievēro ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai izvirzītās prasības.”
102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — licence). (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga saņemt licenci tikai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu vai citu finanšu pakalpojumu sniegšanu. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājums “IBS”. Tikai sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājumu “IBS”.	26. 102.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — licence). Licencē norāda arī tos ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība paredz sniegt. (2) Šā likuma 3.panta piektās daļas 1. un 7.punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus ir tiesības sniegt tikai tad, ja saņemta licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.”; papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā: “(2¹) Šā likuma prasības netiek piemērotas komercsabiedrībām, kuras sniedz tikai šā likuma 3.panta piektās daļas 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus.”; izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu, citu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai apdrošināšanas brokera — juridiskās personas profesionālo darbību. (6) Tikai kapitālsabiedrībai, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājumu “IBS”.”				26. 102.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — licence). Licencē norāda arī tos ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība paredz sniegt. (2) Šā likuma 3.panta piektās daļas 1. un 7.punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus ir tiesības sniegt tikai tad, ja saņemta licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.”; papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā: “(2¹) Šā likuma prasības netiek piemērotas komercsabiedrībām, kuras sniedz tikai šā likuma 3.panta piektās daļas 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus.”; izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu, citu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai apdrošināšanas brokera — juridiskās personas profesionālo darbību. (6) Tikai kapitālsabiedrībai, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājumu “IBS”.”
121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls (6) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.	27. Aizstāt 121.panta sestajā daļā vārdu “banka” ar vārdiem “ieguldījumu brokeru sabiedrība”.				27. Aizstāt 121.panta sestajā daļā vārdu “banka” ar vārdiem “ieguldījumu brokeru sabiedrība”.
124.² pants. Tiesīgie darījumu partneri (1) Par tiesīgo darījumu partneri var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, pensiju fonds un tā pārvaldes sabiedrības, citas finanšu iestādes, kas licencētas un darbību veic saskaņā ar finanšu pakalpojumus regulējošiem dalībvalsts normatīvajiem aktiem, šā likuma 101.panta septītās daļas 10. un 11.punktā minētās komercsabiedrības, valstu valdības un citas valsts iestādes, kuras pārvalda valsts parādu, centrālā banka un pārnacionālas organizācijas.	28. 124.² pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “vai ārvalsts”;				28. 124.² pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “vai ārvalsts”;
	papildināt ar 1.¹daļu šādā redakcijā: "(1¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tiesīgā darījumu partnera statusu var piemērot arī citām 124.¹ panta otrajā daļā minētajām personām.";	38	Deputāts K.Leiškalns 124.² pantā: izteikt 1.¹daļu šādā redakcijā: "(1¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tiesīgā darījumu partnera statusu var piemērot arī šā likuma 124.¹ panta otrās daļas 1. punkta "g","h", "i" apakšpunktā, 2. un 3. punktā minētajām personām[1].";	Atbalstīts	papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā: "(1¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tiesīgā darījumu partnera statusu var piemērot arī šā likuma 124.¹ panta otrās daļas 1. punkta "g","h", "i" apakšpunktā, 2. un 3. punktā minētajām personām.";
(4) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības šā likuma 124.¹ pantā noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tām profesionāla vai privāta klienta statusu.	papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tieši nenorāda, kādu statusu — profesionāla vai privāta klienta statusu — tai piešķirt, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piešķir tai profesionāla klienta statusu.”;				papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tieši nenorāda, kādu statusu — profesionāla vai privāta klienta statusu — tai piešķirt, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piešķir tai profesionāla klienta statusu.”;
	papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “(5) Lai šā panta 1.¹daļā minētajai personai piemērotu tiesīgā darījumu partnera statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir nepieciešams saņemt šīs personas piekrišana. Piekrišanu var saņemt attiecībā uz sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem kopumā, individuāliem ieguldījumu pakalpojumiem vai individuāliem darījumiem.	39	Deputāts K.Leiškalns aizstāt piektajā daļā vārdus "šā panta 1.¹daļā minētajai personai" ar vārdiem "124.¹ panta otrās daļas 1. punkta "g","h","i", apakšpunktā, 2. un 3. punktā minētajām personām.";	Atbalstīts	papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “(5) Lai 124.¹ panta otrās daļas 1. punkta "g","h","i", apakšpunktā, 2. un 3. punktā minētajām personām piemērotu tiesīgā darījumu partnera statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir nepieciešams saņemt šīs personas piekrišana. Piekrišanu var saņemt attiecībā uz sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem kopumā, individuāliem ieguldījumu pakalpojumiem vai individuāliem darījumiem.
	(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes potenciālais klients ir šā panta 1.¹daļā minētā komercsabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tai piemēro tādu klienta statusu, kāds tai piemērojams saskaņā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga šādai komercsabiedrībai noteikt klienta statusu, pamatojoties uz šīs komercsabiedrības sniegto informāciju par attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.”				(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes potenciālais klients ir šā panta 1.¹daļā minētā komercsabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tai piemēro tādu klienta statusu, kāds tai piemērojams saskaņā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga šādai komercsabiedrībai noteikt klienta statusu, pamatojoties uz šīs komercsabiedrības sniegto informāciju par attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.”
127.pants. Interešu konflikts (7) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks klientu interesēm būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde skaidri atklāj klientam interešu konfliktu būtību vai avotus, ņemot vērā šā likuma 126.¹ panta prasības.	29. Papildināt 127.panta septīto daļu pēc vārda “avotus” ar vārdiem “pirms uzsākusi attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu klientam”.				29. Papildināt 127.panta septīto daļu pēc vārda “avotus” ar vārdiem “pirms uzsākusi attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu klientam”.
127.² pants. Interešu konfliktu novēršanas pasākumi personām, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu	30. Papildināt 127.²pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā: “(3¹) Ar finanšu instrumentu saistīts finanšu instruments šā panta izpratnē ir tāds finanšu instruments, kura cenu būtiski ietekmē tāda finanšu instrumenta cenas izmaiņas, par kuru izstrādāts pētījums. Ar finanšu instrumentu saistīts finanšu instruments var būt atvasināts finanšu instruments.”				30. Papildināt 127.²pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā: “(3¹) Ar finanšu instrumentu saistīts finanšu instruments šā panta izpratnē ir tāds finanšu instruments, kura cenu būtiski ietekmē tāda finanšu instrumenta cenas izmaiņas, par kuru izstrādāts pētījums. Ar finanšu instrumentu saistīts finanšu instruments var būt atvasināts finanšu instruments.”
128.³ pants. Rīkojumu izpildes politika (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā vai gadījumā, ja rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes spēju turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta rīkojumu, pastāvīgi izmantojot rīkojumu izpildes politikā minētās tirdzniecības vietas, pārskata rīkojumu izpildes politiku un rīkojumu izpildes pasākumus. Ja tiek veikti būtiski grozījumi rīkojumu izpildes politikā, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par tiem klientus.	31. Papildināt 128.³panta trešo daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri izvērtē klienta rīkojuma izpildes politikas efektivitāti.”				31. Papildināt 128.³panta trešo daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri izvērtē klienta rīkojuma izpildes politikas efektivitāti.”
129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana (6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, kam augstāko reitingu piešķīrušas visas kompetentās kredītreitingu aģentūras, kuras to ir novērtējušas. Kompetenta kredītreitingu aģentūra šā panta izpratnē ir aģentūra, kuru saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām Komisija ir atzinusi par piemērotu ārējās kredītu novērtēšanas institūciju un kura, veicot profesionālo darbību, regulāri piešķir kredītreitingus naudas tirgus fondiem.	32. Papildināt 129. pantu ar 6.¹daļu un devīto daļu šādā redakcijā: “(6¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē šā panta otrajā daļā minētās personas, ka naudas līdzekļi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība nodevusi tām turēšanā, pieder tās klientiem.”; “(9) Ja kredītiestāde klientu naudas līdzekļus, kas nepieciešami ar finanšu instrumentu veicamo darījumu nodrošināšanai, tur pie trešās personas, tā ievēro šā panta otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, 6.¹ un astotās daļas prasības un nodrošina, ka: 1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai kredītiestādes naudas līdzekļiem; 2) kredītiestādes turēto klientu naudas līdzekļu uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, kurā kredītiestāde tur klientu naudas līdzekļus.”				32. Papildināt 129. pantu ar 6.¹daļu un devīto daļu šādā redakcijā: “(6¹) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē šā panta otrajā daļā minētās personas, ka naudas līdzekļi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība nodevusi tām turēšanā, pieder tās klientiem.”; “(9) Ja kredītiestāde klientu naudas līdzekļus, kas nepieciešami ar finanšu instrumentu veicamo darījumu nodrošināšanai, tur pie trešās personas, tā ievēro šā panta otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, 6.¹ un astotās daļas prasības un nodrošina, ka: 1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai kredītiestādes naudas līdzekļiem; 2) kredītiestādes turēto klientu naudas līdzekļu uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, pie kuras kredītiestāde tur klientu naudas līdzekļus.”
129.¹ pants. Klientu finanšu instrumentu turēšana (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nodot klientam piederošos finanšu instrumentus ārvalstī reģistrētai trešajai personai, ja šajā valstī netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana trešo personu labā, izņemot gadījumu, kad izpildīti šādi nosacījumi: 1) finanšu instrumenta vai ar šo instrumentu saistīta ieguldījumu pakalpojuma raksturs prasa, lai tas tiktu nodots turējumā trešajai personai šajā valstī; 2) finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta vārdā un klients ir rakstveidā pieprasījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodot tos trešās personas turējumā šajā valstī.	33. Aizstāt 129.¹ panta piektās daļas ievaddaļā vārdus “kad izpildīti šādi nosacījumi” ar vārdiem “kad izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem”.				33. Aizstāt 129.¹ panta piektās daļas ievaddaļā vārdus “kad izpildīti šādi nosacījumi” ar vārdiem “kad izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem”.
133.pants. Regulāri sniedzamā informācija (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par klientu finanšu instrumentu turējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu), lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos. (2) Kredītiestāde sagatavo un iesniedz Komisijai sagatavotu pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu. (3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības un ar to saistītajām sabiedrībām konsolidētos finanšu pārskatus, kuru iesniegšanas kārtību un termiņus reglamentē Komisijas normatīvie noteikumi. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.		40	Deputāts K.Leiškalns Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu pēc likumprojekta 33. panta šādā redakcijā: "133. pantā: pirmajā daļā izslēgt vārdus "klientu finanšu instrumentu turējumu"; izslēgt otro daļu".	Atbalstīts	34. 133. pantā: pirmajā daļā izslēgt vārdus "klientu finanšu instrumentu turējumu"; izslēgt otro daļu.
133.² pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumi (6) Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētājs nekavējoties informē Komisiju par atklātajiem šā likuma un sistēmas uzturētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem pārkāpumiem.	34. Papildināt 133.² panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Sistēmas uzturētājs nekavējoties informē Komisiju, ja tam radušās aizdomas, ka, veicot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ir notikušas tirgus manipulācijas, un sniedz faktu un apstākļu noskaidrošanai nepieciešamo palīdzību.”				35. Papildināt 133.² panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Sistēmas uzturētājs nekavējoties informē Komisiju, ja tam radušās aizdomas, ka, veicot darījumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ir notikušas tirgus manipulācijas, un sniedz faktu un apstākļu noskaidrošanai nepieciešamo palīdzību.”
140.pants. Citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība (1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles, kas darbojas Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 11.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸panta prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 11.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸panta prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šīs dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta pirmās daļas 9. un 11.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸panta prasībām, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju. (9) Komisijai ir tiesības ar motivētu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, ja:	35. 140.pantā: aizstāt pirmajā un otrajā daļā skaitli un vārdu “11.punkta” ar skaitli un vārdu “10.punkta”; papildināt devītās daļas ievaddaļu pēc vārda “pārbaudē” ar vārdiem “vai sniegt informāciju dalībvalsts uzraudzības institūcijai”.				36. 140.pantā: aizstāt pirmajā un otrajā daļā skaitli un vārdu “11.punkta” ar skaitli un vārdu “10.punkta”; papildināt devītās daļas ievaddaļu pēc vārda “pārbaudē” ar vārdiem “vai sniegt informāciju dalībvalsts uzraudzības institūcijai”.
	36. Papildināt likumu ar 140.¹pantu šādā redakcijā: “140.¹pants. Uzraudzība pār citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā (1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124.panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸ panta prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸ panta prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šīs dalībvalsts kredītiestādes filiāle izbeidz šādas darbības. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124. panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸ panta prasībām, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai kredītiestādes filiālei turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju.”				37. Papildināt likumu ar 140.¹pantu šādā redakcijā: “140.¹pants. Uzraudzība pār citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā (1) Komisija uzrauga citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atbilstību šā likuma 124.panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸ panta prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt šādas filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124.panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸ panta prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šī filiāle izbeidz šādas darbības. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 124. panta otrās daļas 6. un 7.punkta, 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³, 133.⁶, 133.⁷ un 133.⁸ panta prasībām, Komisija informē izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai filiālei turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju.”
143.pants. Informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai (3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā. (4) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.1287/2006 15.panta prasībām veic ar citas dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas atzīta par kontaktpersonu informācijas apmaiņā.	37. Papildināt 143.pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā: “(3¹) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka komercsabiedrība, kas nav pakļauta tās uzraudzībai, citā dalībvalstī veic darbības, kuras ir pretrunā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem finanšu instrumentu tirgus jomā, Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.”				38. Papildināt 143.pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā: “(3¹) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka komercsabiedrība, kas nav pakļauta tās uzraudzībai, citā dalībvalstī veic darbības, kuras ir pretrunā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem aktiem finanšu instrumentu tirgus jomā, Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.”
148.pants. Atbildība (7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latiem.	38. 148.pantā: aizstāt septītajā daļā vārdus “naudas sodu” ar vārdiem “soda naudu”; papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā: “(7¹) Par paziņojuma par korporatīvo pārvaldību nesagatavošanu saskaņā ar šā likuma 56.²panta prasībām Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.”				39. 148.pantā: aizstāt septītajā daļā vārdus “naudas sodu” ar vārdiem “soda naudu”; papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā: “(7¹) Par paziņojuma par korporatīvo pārvaldību nesagatavošanu saskaņā ar šā likuma 56.²panta prasībām Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.”
Pārejas noteikumi	39. Papildināt pārejas noteikumus ar 41. un 42.punktu šādā redakcijā: “41. Šā likuma 56.² pants stājas spēkā 2008.gada 5.septembrī un ir attiecināms uz pārskata periodiem, kuri beidzas šajā datumā vai vēlāk.	41	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt pārejas noteikumu 41.punktā skaitli un vārdu „5.septembrī” ar skaitli un vārdu „1.septembrī”.	Atbalstīts	40. Papildināt pārejas noteikumus ar 41. un 42.punktu šādā redakcijā: “41. Šā likuma 56.² pants stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī un ir attiecināms uz pārskata periodiem, kuri beidzas šajā datumā vai vēlāk.
	42. Šā likuma 54.¹ pants stājas spēkā 2008.gada 29.jūnijā.”	42	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt pārejas noteikumu 42.punktu šādā redakcijā: „42. Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 54. ¹ panta noteikumus piemēro pēc revīzijas komitejas izveidošanas. Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, revīzijas komitejas locekļus ievēlē tuvākajā akcionāru vai dalībnieku sapulcē.”	Atbalstīts	42. Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 54. ¹ panta noteikumus piemēro pēc revīzijas komitejas izveidošanas. Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, revīzijas komitejas locekļus ievēlē tuvākajā akcionāru vai dalībnieku sapulcē.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:	40. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā: “18) Eiropas Komisijas 2007.gada 8.marta direktīvas 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai; 19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/46/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem; 20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK.”				41. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā: “18) Eiropas Komisijas 2007.gada 8.marta direktīvas 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai; 19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/46/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem; 20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK.”

[1] 124.¹pants. Klienta statuss

(2) Profesionāli klienti attiecībā uz visiem ieguldījumu pakalpojumiem un instrumentiem ir:

1) Latvijas Republikā vai citā valstī darbībai finanšu tirgū licencētas un uzraudzītas iestādes:

g) preču dīleri,

h) sabiedrības, kas iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai atvasināta instrumenta bāzes aktīva tirgos veic darījumus uz pašu rēķina, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto finanšu instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgus dalībnieku rēķina vai veido tiem cenas, un ko garantē norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū,

i) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;

2) komercsabiedrības, kas atbilst divām no minētajām trim prasībām:

a) pašu kapitāls — ne mazāks kā 2 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa,

b) neto apgrozījums — ne mazāks kā 40 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa,

c) bilances vērtība — ne mazāka kā 20 miljonu eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

3) valstis un pašvaldības, valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, valstu centrālās bankas, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un citas starptautiskās finanšu institūcijas;