Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

19.02.2008.                   Nr.90/TA-2718

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Majevska 67095616, Gunta.Majevska@fm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 18.februāra sēdes protokola Nr.10     6.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


Likumprojekts

 

Grozījumi Gada pārskatu likumā

 

Izdarīt Gada pārskatu likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1998, 6., 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 9.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  66.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrība, kuras darbības apjoms pārsniedz divus no šā likuma 24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un sabiedrība, kas ir koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei (pēc sabiedrības reģistrācijas vietas) gada pārskata, kā arī zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts (kapitālsabiedrības minēto paskaidrojumu aizstāj ar dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu). Minētos dokumentus iesniedz papīra formā (personīgi, pa pastu vai ar kurjeru) vai elektroniski.";

 

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskās kopijas (ja tie iesniegti papīra formā) Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Kārtību, kādā apliecina  dokumentu elektroniskās kopijas un elektroniski nodod dokumentus, nosaka starpresoru vienošanās.

(5) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu saņemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā."

 

2. Izslēgt 67.pantu.

 


3. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

 

"68. Ja sabiedrības vadība nav iesniegusi dokumentus saskaņā ar šā likuma 66.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona uzliek naudas sodu likumā noteiktajā kārtībā."

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9. Grozījumi šā likuma 66., 67. un 68.pantā stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā un ir attiecināmi uz gada pārskatiem, kas iesniegti šajā datumā vai vēlāk."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

Ministru prezidents

I.Godmanis


 

Likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija sēdes protokollēmuma Nr.35 20.§ „Par vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus” 2.punktā doto uzdevumu – izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt tiesību aktu projektus, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus.

        Pašlaik Gada pārskatu likums (turpmāk – likums) nosaka, ka komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kas ir šā likuma subjekts  (turpmāk  - sabiedrība), attiecīgi sagatavota, apstiprināta un pārbaudīta gada pārskata norakstu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc sabiedrības reģistrācijas vietas un Uzņēmumu reģistram. Likums arī nosaka, ka lielākās sabiedrības gada pārskata norakstu pilnībā vai saīsinātu par saviem līdzekļiem publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

        Situācija, kad sabiedrībai viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs un vēl jāpublicē valsts oficiālajā izdevumā, tai rada papildu administratīvo slogu un papildu izmaksas. Gada pārskata lietotājiem, ievērojot šīs informācijas atšķirīgo izmantošanu (nodokļu maksāšanas kontrole un trešo personu informēšana), ir būtiski saņemt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem. Pašlaik ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie un valsts oficiālajā izdevumā publicētie gada pārskati ir identiski.  

Komercdarbību un gada pārskatus reglamentējošās direktīvas (ES Pirmā direktīva 68/151/EEK, ES Ceturtā direktīvā 78/660/EEK, ES Septītā direktīva 83/349/EEK) nosaka, ka sabiedrību gada pārskati jānodod atklātībai, tos iekļaujot lietā vai ievadot reģistrā un nodrošinot lietotājiem iespēju pēc pieprasījuma saņemt gada pārskata  vai kādas tā daļas kopiju, kā arī tos pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālajā izdevumā, ko dalībvalsts ir izraudzījusi šim nolūkam, vai arī norādot uz dokumentu, kas ir iekļauts lietā vai ievadīts reģistrā.     

     Tādēļ bija nepieciešams izstrādāt likumprojektu par attiecīgiem likuma grozījumiem, lai būtu iespējams piemērot vienas pieturas aģentūras principu un samazināt sabiedrībām administratīvo slogu un izmaksas.   

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

     Likumprojekts  paredz:

     1) lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, izslēgt no likuma prasību, ka sabiedrībai jāiesniedz (jānosūta) gada pārskats divām valsts iestādēm (Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram); turpmāk gada pārskats būtu iesniedzams tikai Valsts ieņēmumu dienestam, kurš gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodotu Uzņēmumu reģistram (66.panta pirmā un ceturtā daļa);

     2) izslēgt no likuma prasību sabiedrībām pašām publicēt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” gada pārskata informāciju; turpmāk Uzņēmumu reģistrs publicētu šajā laikrakstā paziņojumu, ka gada pārskata informācija ir pieejama Uzņēmumu reģistrā (66.panta piektā daļa un 67.pants).

 

 

3. Cita informācija

     Nav

 



II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

        Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz makroekonomiskajiem faktoriem, jo, vienkāršojot gada pārskata publiskošanas noteikumus (arī attiecībā uz gada pārskata publicēšanu valsts oficiālajā izdevumā), sabiedrībām tiks atvieglots administratīvais slogs un samazinātas izmaksas.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

     Tiešais ieguvums pēc likumprojekta pieņemšanas būs šāds:

     1) visas sabiedrības tiks atbrīvotas no prasības iesniegt gada pārskatu dublējoši divās valsts iestādēs, tādēļ uzņēmējiem samazināsies laiks, kas nepieciešams, lai nodotu gada pārskatus minētajās iestādēs;

     2) sabiedrības tiks atbrīvotas no prasības pašām publicēt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” gada pārskata informāciju;

     3) visi gada pārskatu lietotāji saņems identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem. 

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

2008.

2009.

2010.

2011.

 

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

6. Cita informācija:

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepiecie-šams.

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepiecie-šams.

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepiecie-šams.

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepiecie-šams.

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepiecie-šams.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

         Saistībā ar likumprojektā paredzētajiem likuma grozījumiem papildus tiek virzīts likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” (likumprojekts sagatavots). Papildus jāizstrādā attiecīgi grozījumi Komerclikumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”.

 

2. Cita informācija

Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektiem                      „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”, „Grozījumi Komerclikumā”, „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” un „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” 2008.gada 1.jūlijā.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

     Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, kuras tā uzņēmusies 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

     Direktīvas:

1) Padomes 1978.gada 25.jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta “g” apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OJ No L 222 p.11, 1978/08/14) (turpmāk – direktīva 78/660/EEK);
2) Padomes 1983.gada 13.jūnija Septītā direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta “g” apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OJ No L 193 p.1, 1983/07/18) (turpmāk – direktīva 83/349/EEK).

 

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un

attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

Projekta 1.pants: likuma 66.panta pirmā, ceturtā un piektā daļa

Direktīvas 78/660/EEK 47.panta 1.punkts (ievērojot grozījumu, kas izdarīts ar  direktīvas 83/349/EEK  38.panta 3.punktu)

Atbilst

Direktīvas 78/660/EEK 47.panta 1.punkts (ievērojot grozījumu, kas izdarīts ar  direktīvas 83/349/EEK  38.panta 3.punktu) nosaka, ka pienācīgi apstiprinātus gada pārskatus un gada ziņojumu, kā arī tās personas atzinumu, kas ir atbildīga par pārskatu revīziju, publicē atbilstoši katras dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar direktīvas 68/151/EEK 3.pantu. Minētā panta 4.punkts nosaka, ka gada pārskati jānodod atklātībai, tos pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālajā izdevumā, kuru dalībvalsts ir izraudzījusi šim nolūkam, vai arī norādot uz dokumentu, kas ir iekļauts lietā vai ievadīts reģistrā. Direktīvas 78/660/EEK 47.panta 1.punkts nosaka arī, ka dalībvalsts likumi tomēr var atļaut nepublicēt gada ziņojumu tā, kā norādīts iepriekš. Ir jābūt iespējai pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju. Šādas kopijas cena nedrīkst pārsniegt tās administratīvās izmaksas.

 

 

5. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

     Latvijas darba devēju konfederācija piedalījās darba grupā, kas tika izveidota ar Ministru kabineta 2006.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.492 (turpmāk – darba grupa) un kura sagatavoja saskaņoto risinājumu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanas nodrošināšanai (informatīvais ziņojums Ministru kabinetam).

 

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekta pamatā ir darba grupas sagatavotais saskaņotais risinājums, kas ietverts informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam un Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija sēdes protokollēmumā Nr.35 20.§.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

          Informēšanas pasākumi nav veikti.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

     Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Likumprojekts paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra funkcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums “Grozījumi Gada pārskatu likumā” pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Par jaunākajiem grozījumiem grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos tiks plaši informēts vairākos specializētajos periodiskajos izdevumos. Sabiedrības informēšanas pasākumi tiks veikti arī ar ministrijas mājas lapas www.fm.gov.lv un sabiedrisko attiecību speciālistu starpniecību dažādos plašsaziņas līdzekļos.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

     Ja būs neskaidrības, indivīds varēs griezties ar viņu interesējošiem jautājumiem šā likumprojekta sagatavotājā un iesniedzējā institūcijā – Finanšu ministrijā. Indivīds lēmumus varēs apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt savas tiesības indivīds varēs aizstāvēt arī vispārējā kārtībā, griežoties tiesā.

 

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

 

Finanšu ministrs            A.Slakteris

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

 

 

 

 

 

I.Krūmane

 

E.Strazdiņa

M.Radeiko
G.Majevska

 

 

06.02.2008. 10:30

1653

G.Majevska

67095616;Gunta.Majevska@fm.gov.lv