LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

14.02.2008. Nr.90/TA-1833

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gaiķis 67028907, juris.gaiķis@vid.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra sēdes protokola Nr.9 11.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. 4.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punkta otro teikumu;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ierosina vai pieprasa ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas, kā arī var pārņemt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora ierosināto disciplinārlietu;";

aizstāt otrās daļas 14.punktā vārdu "kopīgas" ar vārdu "kopīgās";

aizstāt otrās daļas 15.punktā vārdu "kopīgu" ar vārdu "kopīgo".

2. Papildināt 5.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ierosina disciplinārlietu pret teritoriālās iestādes ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt teritoriālās iestādes ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas."

3. 8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu aprēķināšanu un uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām, deklarāciju aizpildīšanu, citu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamo dokumentu un darījumus apliecinošo dokumentu noformēšanu, kā arī ieteikumus par nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanu;";

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu (budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu) summu;".

4. 10.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem "izejvielas un izgatavoto produkciju" ar vārdiem "apmeklēt fiziskajām vai juridiskajām personām piederošos vai to lietošanā esošos būvobjektus un veikt tajos nodokļu kontroles pasākumus";

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;";

papildināt otrās daļas 10.punktu aiz vārdiem "nodokļu deklarāciju" ar vārdiem "un informatīvo deklarāciju".

5. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) attiecībā uz personu nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu."

6. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām nosaka piemaksas par speciālo dienesta pakāpi, amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku ierēdņa drošībai vai veselībai, darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem."

7. Papildināt likumu ar 20.¹pantu šādā redakcijā:

"20.¹pants. Pabalsti un kompensācijas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus sakaru virsnieka statusā var nosūtīt dienesta pienākumu pildīšanai ārvalstīs.

2. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

3. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

4. Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

5. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem."

8. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu, un rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

9. Izteikt 24.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem."

10. Papildināt 25.panta pirmo daļu aiz vārdiem "dienesta apliecība" ar vārdiem "kuras aprakstu nosaka Ministru kabinets".

11. Aizstāt pārejas noteikumu 20.punktā vārdu "amatalgām" ar vārdu "mēnešalgām".

Finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Sakarā 2006.gada 26.oktobrī un 2006.gada 19.decembrī izdarītajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī izvērtējot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu u.c. normatīvos aktus, ir konstatēts, ka vairākas pašreiz spēkā esošās likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” tiesību normas neatbilst šo normatīvo aktu tiesību normām.

Tika arī konstatēts, ka sakarā ar vienotās valsts pārvaldes darba samaksas sistēmas ieviešanu Valsts ieņēmumu dienestā, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” 20.panta trešā daļa neatbilst normatīvajiem aktiem, kas regulē šo jomu. Tādējādi likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 20.panta trešo daļu nepieciešams saskaņot ar Valsts civildienesta likumu un Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešams efektivizēt kontroles pasākumus būvniecības jomā, kurā par lielu skaitu nodarbinātajiem nemaksā vai nodokļus maksā tikai daļēji. Tomēr saskaņā ar pašreizējām Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pilnvarām ierēdņu tiesības apmeklēt būvobjektus ir ierobežotas. Tādējādi likumu nepieciešams papildināt ar tiesisko regulējumu, kas pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus apmeklēt un veikt kontroles pasākumus būvobjektos. Minētos kontroles pasākumus būvobjektos Valsts ieņēmumu dienests veiks esošā finansējuma ietveros.

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot starpinstitūciju sadarbību ar Valsts policijas Eiropola nacionālo biroju noziedzības apkarošanas jomā, un ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu labākās prakses, ir konstatējis, ka nepieciešams nosūtīt sakaru virsnieku darbam Eiropas Policijas Biroja Latvijas sakaru virsnieku birojā, lai veicinātu informācijas apmaiņu, nodrošinot Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes optimālāku darbību. Taču normatīvie akti neparedz regulējumu Valsts ieņēmumu dienesta sakaru virsnieka pabalstu un kompensāciju apmēra noteikšanai un izmaksas kārtībai. Tāpēc šādu kārtību nepieciešams noteikt likumā.

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 4.punktu un Kredītiestāžu likuma 65.panta pirmo daļu ir tiesības izdot rīkojumu apturēt norēķinu operācijas nodokļu maksātāja norēķinu kontā. Tomēr šāda rīkojuma (lēmuma) apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu tā darbība var tikt apturēta, kas apdraud efektīvu šāda tiesiskā instrumenta izmantošanu.

Likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 24.panta otrā punkta „a” apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido 80 procenti no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar grozījumiem likumos „Par policiju”, „Par Latvijas Republikas Zemessardzi” u.c. likumos, minētajām institūcijām vairs netiek paredzēts ieskaitīt daļu no ieņēmumiem, kas gūti realizējot konfiscēto mantu. Lai nodrošinātu vienotu kārtību no likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” jāizslēdz 24.panta otrā punkta "a" apakšpunkts.

Likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, veicot kontroles pasākumus uzrāda dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu. Taču normatīvajos aktos nav noteikts dienesta apliecības apraksts (izskats).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā tiek:

1) saskaņotas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” tiesību normas ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” – likumprojekta 4., 5., 6., 7., 9. un10.pants.

2) precizēta disciplinārlietu ierosināšanas kārtība, atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam un Valsts civildienesta likumam, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta struktūras specifiku.

3) saskaņots likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 11.punkts ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 4.¹daļu, kura nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz atzinumu kriminālprocesā, pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja pieprasījumu.

4) precizēta likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 20.panta trešā daļa, atbilstoši Valsts civildienesta likumam un Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

5) noteikta kārtība, kādā tiek noteikti un piešķirti pabalsti un kompensācijas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs kā sakaru virsnieki.

6) noteikts, ka rīkojums (lēmums) par norēķinu operāciju apturēšanu, kas pieņems saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 4.punktu stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu un tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

7) lai nodrošinātu vienotu kārtību valsts pārvaldē par ieņēmumu izmantošanu, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, no likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” jāizslēdz 24.panta otrā punkta "a" apakšpunkts.

8) paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dienesta apliecības aprakstu nosaka Ministru kabinets.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo kontroles pasākumi būvobjektos ļaus samazināt būvniecības finansēšanu no nelegāliem līdzekļiem un cīnīties ar nelegālo nodarbinātību, kas, savukārt, uzlabos godīgu konkurenci būvniecības jomā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Saskaņā ar pašreizējo likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 24.panta otrā punkta a) apakšpunktu Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido arī pašu ieņēmumi, atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests. Likumprojekts paredz, ka turpmāk minētie ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas, ko aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests, netiks ieskaitīti Valsts ieņēmumu dienesta pašu ieņēmumos, bet kopējā valsts budžetā. Pašreiz vidēji gadā faktiskie Valsts ieņēmumu dienesta ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas ir 90 tūkstoši latu (aprēķini izdarīti, ņemot vērā ieņēmumus laika periodā no 2004.-2006.gadam).

Valsts ieņēmumu dienestam likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nebūs nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta līdzekļiem un Valsts ieņēmumu dienests visus pasākumus īstenos piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1. Izstrādājami Ministru kabineta noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā. Lai nodrošinātu likuma izpildi, Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 15.marta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219.punktu, t.i., trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.

2. Izstrādājami Ministru kabineta noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku dienesta apliecību aprakstu. Lai nodrošinātu likuma izpildi, Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 15.marta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219.punktu, t.i., trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta prasību izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā www.vid.gov.lv un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv , kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo.

Finanšu ministra vietā

Iekšlietu ministrs M. Segliņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I. Krūmane

E. Strazdiņa

M. Radeiko

J. Gaiķis

24.01.2008 10:05,

1492 vārdi

J. Gaiķis

tel. 7028907, juris.gaiķis@vid.gov.lv