Rīgā, 2008.gada 28.februārī

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai otrajam lasījumam komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr.634/Lp9) (steidzams), kurš ir iekļauts Saeimas š.g. 6.marta sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: likumprojekts uz 15.lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs V.Stepaņenko

Juridiskā komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Satversmes tiesas likumā (Nr.634/Lp9) (steidzams)

1. Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (9)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.; 1997, 20.nr.; 2001, 2.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 4.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Satversmes tiesa

(1) Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk - Satversme) un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.

(2) Satversmes tiesa spriež tiesu saskaņā ar Satversmi un šo likumu.

(3) Satversmes tiesa ir juridiskā persona.

1. Izslēgt 1. panta trešo daļu.

1. Izslēgt 1. panta trešo daļu.

17. pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16.panta 1.–3.punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 6.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) pašvaldības domei (padomei);

8) Valsts cilvēktiesību birojam;

9) tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;

10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam (16.panta 4.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam.

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu (16.panta 5.punkts), ir attiecīgajai domei (padomei).

(2000.gada 30.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

2. Izteikt 17.panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) tiesībsargam, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“2.Izteikt 17.panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) tiesībsargam, ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;””.

Atbalstīts

2. Izteikt 17.panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) tiesībsargam, ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;”.

20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā.

(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.

(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.

(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:

1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.–19.² panta prasībām;

4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.

(6) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(8) Kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem;

2) nosūta pieteikuma norakstu institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, - viņu pilnvarotajam pārstāvim.

(2000.gada 30.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

3. Izteikt 20.panta devītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par vienu mēnesi, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;”

3. Izteikt 20.panta devītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

22.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;

3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.

(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.

(4) Pieaicinātās personas viedoklis, lietpratēja (eksperta) atzinums, pieprasītie paskaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.

(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.

(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ir tiesīga ar lēmumu šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par diviem mēnešiem.

(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.

(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.

(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:

1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;

2) tiesas sēdes laiku un vietu;

3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.

(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) paziņo lietas dalībniekiem sēdes laiku un vietu;

2) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sēdes laiku un vietu.

(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem.

(2000.gada 30.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

4. Aizstāt 22.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “pieprasa papildu paskaidrojumus” ar vārdiem “lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus”.

4. Aizstāt 22.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “pieprasa papildu paskaidrojumus” ar vārdiem “lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus”.

29.pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu:

1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;

2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;

3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20.panta piektās daļas prasībām;

4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;

5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;

6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

(2) Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam, kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats, lai atteiktos ierosināt lietu vai izbeigtu tiesvedību lietā.

(3) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem un publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, 30.11.2000. likum u un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

5. Papildināt 29.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, amatpersonām, tiesām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(5) Satversmes tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 5.pantu.

Juridiskais birojs

Papildināt 29.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.”

Juridiskais birojs

Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Satversmes tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem”.

Atbalstīts

5. 29.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

32.pants. Satversmes tiesas sprieduma spēks

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

(4) Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

Juridiskais birojs

Izteikt 32.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.”

Atbalstīts

6. Izteikt 32.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.”

33.pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana

(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".

(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

Juridiskais birojs

Papildināt 33.panta pirmo daļu pēc vārda “Ziņotājs” ar vārdiem “kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem”.

Atbalstīts

7. Papildināt 33.panta pirmo daļu pēc vārda “Ziņotājs” ar vārdiem “kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem”.

34.pants. Ierobežojumi strādāt citu algotu darbu un piedalīties sabiedriskajā darbībā

(1) Satversmes tiesas tiesnesis nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu. Viņš nedrīkst būt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāts.

(2) Satversmes tiesas tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām. Satversmes tiesas tiesnesis var būt citu sabiedrisko organizāciju vai to apvienību biedrs, bet šīs tiesības viņam jāizmanto tā, lai neciestu tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.)

Juridiskais birojs

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Satversmes tiesas tienešu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un citi ierobežojumi

(1) Satversmes tiesas tiesnešu ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Papildu tam tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis ir tiesīgs pildīt amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvēt Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, ja tas nav pretrunā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, un šāda amata pildīšanai piekritusi Satversmes tiesa. Piekrišanu izsaka pieņemot lēmumu aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

(3) Satversmes tiesa tādam tiesnesim, kas pilda amatu starptautiskā tiesā vai pārstāv Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, var apturēt Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uz laiku, kamēr tiesnesis pilda attiecīgo amatu, bet ne ilgāk kā trīs gadus. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš netiek pagarināts par laiku, uz kuru apturētas viņa pilnvaras.

(4) Ja Satversmes tiesas tiesnesis savieno tiesneša amatu ar citiem amatiem vai darbību, viņš nodrošina, lai tādēļ neciestu tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.”

Juridiskā komisija

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Satversmes tiesas tienešu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un citi ierobežojumi

(1) Satversmes tiesas tiesnešu ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis ir tiesīgs pildīt amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvēt Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, ja tas nav pretrunā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un šāda amata pildīšanai piekritusi Satversmes tiesa. Piekrišanu izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu aizklātā balsošanā ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

(4) Ja Satversmes tiesas tiesnesis savieno tiesneša amatu ar citiem amatiem vai darbību, viņš nodrošina, lai tādēļ neciestu tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.”

Atbalstīts daļēji (Iekļauts Juridiskās komisijas priekšl.nr.8)

Atbalstīts

8. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Satversmes tiesas tienešu i enākumu gūšanas, amatu savienošanas un citi ierobežojumi

(1) Satversmes tiesas tiesnešu ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis ir tiesīgs pildīt amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvēt Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, ja tas nav pretrunā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un šāda amata pildīšanai piekritusi Satversmes tiesa. Piekrišanu izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu aizklātā balsošanā ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

(4) Ja Satversmes tiesas tiesnesis savieno tiesneša amatu ar citiem amatiem vai darbību, viņš nodrošina, lai tādēļ neciestu tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.”

6. Papildināt likumu ar 34.¹ pantu šādā redakcijā:

“34.¹ pants. Kārtība, kādā Satversmes tiesas tiesnesis var pildīt amatu starptautiskā tiesā vai starptautiskā institūcijā

(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis ievēlēts starptautiskā tiesā vai deleģēts (norīkots) pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskā institūcijā, šādu amatu var savienot ar Satversmes tiesas tiesneša amatu, ja tam piekrīt Satversmes tiesa. Lēmumu par atļauju savienot Satversmes tiesas tiesneša amatu ar amatu starptautiskā tiesā vai citā starptautiskā institūcijā pieņem, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

(2) Ja Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par atļauju savienot Satversmes tiesas tiesneša amatu ar amatu starptautiskā tiesā vai citā starptautiskā institūcijā, Satversmes tiesa var lemt par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšanu uz laiku, kamēr tiesnesis pilda minētos pienākumus, bet ne ilgāku kā trīs gadi.

Ja Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu uz laiku, kamēr viņš pilda amatu starptautiskā tiesā vai citā starptautiskā institūcijā, Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš par šo laiku netiek pagarināts.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Juridiskās komisijas konsultante K.Vītola