Rīgā, 2008.gada 14.februārī

Nr.9/3 -

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu Juridiskā komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā š.g. 21.februāra Saeimas sēdē.

Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts uz .lpp. un anotācija uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs V.Stepaņenko

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.; 1997, 20.nr.; 2001, 2.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 4.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1. panta trešo daļu.

2. Izteikt 17.panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) tiesībsargam, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;”

3. Izteikt 20.panta devītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par vienu mēnesi, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;”

4. Aizstāt 22.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “pieprasa papildu paskaidrojumus” ar vārdiem “lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus”.

5. Papildināt 29.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, amatpersonām, tiesām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(5) Satversmes tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”

6. Papildināt likumu ar 34.¹ pantu šādā redakcijā:

“34.¹ pants. Kārtība, kādā Satversmes tiesas tiesnesis var pildīt amatu starptautiskā tiesā vai starptautiskā institūcijā

(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis ievēlēts starptautiskā tiesā vai deleģēts (norīkots) pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskā institūcijā, šādu amatu var savienot ar Satversmes tiesas tiesneša amatu, ja tam piekrīt Satversmes tiesa. Lēmumu par atļauju savienot Satversmes tiesas tiesneša amatu ar amatu starptautiskā tiesā vai citā starptautiskā institūcijā pieņem, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

(2) Ja Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par atļauju savienot Satversmes tiesas tiesneša amatu ar amatu starptautiskā tiesā vai citā starptautiskā institūcijā, Satversmes tiesa var lemt par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšanu uz laiku, kamēr tiesnesis pilda minētos pienākumus, bet ne ilgāku kā trīs gadi.

Ja Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu uz laiku, kamēr viņš pilda amatu starptautiskā tiesā vai citā starptautiskā institūcijā, Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš par šo laiku netiek pagarināts.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Neskatoties uz to, ka Tiesībsargas ir pārņēmējs Valsts cilvēktiesību biroja tiesības un saistības, Satversmes tiesas likums vēl aizvien paredz Valsts cilvēktiesību birojam tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu.

Satversmes tiesas likums paredz, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, amatpersonām un tiesām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām obligāts ir spriedums un tajā iekļautā interpretācija. Lai nodrošinātu procesuālās ekonomijas principu, ir nepieciešams paredzēt, ka arī lēmums par lietas izbeigšanu un tajā iekļautā interpretācija ir obligāts.

Nav noregulēts jautājums par Satversmes tiesas tiesneša iespējām uz noteiktu laiku pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskā institūcijā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

2007. gada 1. janvārī spēkā stājās Tiesībsarga likums. Ar šo brīdi darbu beidza Valsts cilvēktiesību birojs, uz kā bāzes tika izveidota Tiesībsarga institūcija. Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs. Satversmes tiesas likums vēl aizvien paredz Valsts cilvēktiesību birojam tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmo daļu tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja ir iestājies viens no šā panta pirmajā daļā uzskaitītajiem apstākļiem. Tā, piemēra, gadījumā, ja apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi spēku, Satversmes tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu. Tomēr gadījumā, ja apstrīdētā norma ir aizskārusi kāda indivīda tiesības un aizskārumu novērst ir iespējams vienīgi, atceļot normu ar tās spēkā stāšanās brīdi vai arī ar brīdi, kad ir noticis tiesību aizskārums, Satversmes tiesai, lai novērstu konkrētās personas tiesību aizskārumu, ir jātaisa spriedums, jo atbilstoši līdzšinējam regulējuma vienīgi Satversmes tiesas spriedums un tajā ietvertā interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, amatpersonām un tiesām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Lai nodrošinātu iespēju Satversmes tiesas tiesnesim uz noteiktu laiku pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskā institūcijā, nepieciešams likumā paredzēt iespēju savienot šo amatu ar Satversmes tiesas tiesneša amatu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Cita informācija Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Konsultācijas notikušas ar Satversmes tiesu un Saeimas Juridisko biroju

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Nav