Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

07.02.2008.                Nr.90/TA-3406

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Glāzere 67774877, sarmite.glazere@fktk.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra sēdes protokola Nr.7     15.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

 

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 6.panta pirmajā daļā:

skaitļus "81., 82.";

skaitli "94.".

 

2. Izslēgt 81. un 82.pantu.

 

3. Papildināt likumu ar 89.1 pantu šādā redakcijā:

 

"89.1 pants. (1) Kredītiestāde 10 dienu laikā pēc gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru sapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (pēc kredītiestādes reģistrācijas vietas) gada pārskata (konsolidētā gada pārskata), kā arī zvērināta revidenta ziņojuma norakstu kopā ar akcionāru pilnsapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) apstiprināšanu. Minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru.

(3) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas piecu dienu laikā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka šā panta pirmajā daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā."

 

4. Izteikt 91.pantu šādā redakcijā:

 

"91.pants. Kredītiestāde izvēlas piemērotu informācijas nesēju vai vietu, lai nodrošinātu, ka gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) pēc tā apstipri­nāšanas kredītiestādes akcionāru sapulcē kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Minētajam gada pārskatam (konsolidētajam gada pārskatam) jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Attiecīgo informāciju kredītiestāde var publiskot savā mājas lapā internetā."

 

5. Izslēgt 92.pantu.

 

6. Izslēgt 94.pantu.

 

7.  95.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

aizstāt otrajā daļā vārdu "ārvalstu" ar vārdiem "ārvalsts vai dalībvalsts".

 

8. Izteikt 96.pantu šādā redakcijā:

 

"96.pants. Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes filiāle izvēlas piemērotu informācijas nesēju vai vietu, lai nodrošinātu, ka ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pilns gada pārskats, kā arī gada pārskata bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un zvērināta revidenta pilna atzinuma tulkojums latviešu valodā tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Attiecīgo informāciju ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes filiāle var publiskot savā mājas lapā internetā."

 

9. Izslēgt 97.pantu.

 

10. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

 

"10) Padomes 1968.gada 9.marta Pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija Direktīvas 2003/58/EK, ar ko Padomes Direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām."

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

Finanšu ministrs

A.Slakteris

 

Likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija sēdes protokollēmuma Nr.35 20.paragrāfa "Par vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus" 2.punktā doto uzdevumu – izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā tiesību aktu projektus, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

Pašlaik banka attiecīgi sagatavota, apstiprināta un pārbaudīta gada pārskata norakstu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc bankas reģistrācijas vietas un Uzņēmumu reģistram, kā arī gada pārskata norakstu pilnībā vai saīsinātā formā par saviem līdzekļiem publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".< /span>

Situācija, kad bankai viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs un vēl jāpublicē valsts oficiālajā izdevumā, tai rada papildu administratīvo slogu un papildu izmaksas.

Padomes 1968.gada 9.marta Pirmā direktīva 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīva 2003/58/EK, ar ko Padomes direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām, un Padomes 1986.gada 8.decembra direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem nosaka, ka gada pārskati jānodod atklātībai, tos iekļaujot lietā vai ievadot reģistrā un nodrošinot lietotājiem iespēju pēc pieprasījuma saņemt gada pārskata vai kādas tā daļas kopiju, kā arī tos pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālajā izdevumā, ko dalībvalsts ir izraudzījusi šim nolūkam, vai arī norādot uz dokumentu, kas ir iekļauts lietā vai ievadīts reģistrā.     

Lai būtu iespējams piemērot vienas pieturas aģentūras principu un samazināt bankām administratīvo slogu un izmaksas, tika izstrādāti grozījumi Kredītiestāžu likumā.   

Lai nodrošinātu banku kapitāla pietiekamību regulējošajās prasībās noteikto par informācijas atklāšanu (Pillar III) bija nepieciešams papildināt grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Pašlaik vienlaicīgi divos normatīvajos aktos ir noteiktas prasības banku finanšu pārskatu posteņu vērtēšanas vispārējiem principiem. Šo principu piemērošana ir obligāta bankām sagatavojot savus finanšu pārskatus un kārtojot grāmatvedību, t.i. ne tikai veicot gada pārskata posteņu vērtēšanu. Lai novērstu dubultu vienu un to pašu principu uzskaitījumu dažādos normatīvajos aktos, kā arī noteiktu vienkopus visas prasības, kuras ir saistošas bankām, sagatavojot gada pārskatus un kārtojot grāmatvedību, bija nepieciešams papildināt grozījumus Kredītiestāžu likumā.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts paredz, ka:

1) turpmāk bankām gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestam, kurš gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) kopiju elektroniskā formā nodos Uzņēmumu reģistram;

2) Uzņēmumu reģistrs publicēs paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ka informācija par gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu) ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistrā;

3) zvērināta revidenta pārbaudīta gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) publiskošanai bankas var izmantot savu interneta mājas lapu;

4) turpmāk finanšu pārskatu posteņu vērtēšanas principi noteikti normatīvajos aktos, kas saistoši bankām sagatavojot gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

 

3. Cita informācija

     Nav

 


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

        Normatīvā akta projektam ir pozitīva ietekme uz makroekonomiskajiem faktoriem, jo, vienkāršojot gada pārskata publiskošanas noteikumus (arī attiecībā uz gada pārskata publicēšanu valsts oficiālajā izdevumā), kā arī paredzot iespēju iesniegt elektroniskajā dokumentu formā, bankām tiks atvieglots administratīvais slogs un samazinātas izmaksas.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

     Tiešais ieguvums pēc likumprojekta pieņemšanas būs šāds:

     1) bankas būs atbrīvotas no prasības iesniegt gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu) vienlaicīgi divās valsts iestādēs, tādēļ uzņēmējiem samazināsies laiks, kas nepieciešams, lai nodotu gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu) valsts institūcijās;

     2) bankas būs atbrīvotas arī no prasības pašām publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) informāciju;

     3) visi gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) lietotāji saņems identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem. 

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

2008.

2009.

2010.

2011.

 

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

6. Cita informācija:

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepieciešams

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepieciešams

Jaunās funkcijas tiks īstenotas plānotā budžeta finansējuma ietvaros, tādēļ papildu budžeta finansējums Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram nebūs nepieciešams

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saistībā ar likumprojektā paredzētajiem likuma grozījumiem papildus tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā", likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā", likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", likumprojek ts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"". Papildus ir izstrādāti attiecīgie grozījumi Gada pārskatu likumā, Konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā.

 

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

     Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Direktīvas:

1) Padomes 1986.gada 8.decembra direktīva par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem 86/635/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz banku un citu finanšu iestāžu gada un konsolidētajiem gada pārskatiem (OJ No L 372 p.1, 1986/12/31) (turpmāk – direktīva 86/635/EEK);

2) Padomes 1968.gada 9.marta Pirmā direktīva 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OJ No L 65  p.8, 1968/03/14) (turpmāk – direktīva 68/151/EEK);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīva 2003/58/EK ar ko Padomes direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām (OJ No L 221 p.13, 2003/09/04) (turpmāk – direktīva 2003/58/EEK).

 

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un

attiecīgā panta Nr.

Atbilstī-bas pakāpe (atbilst/
neat-bilst)

Komentāri

 

Projekta 3.pants: likuma 89.1 panta pirmā, otrā un trešā daļa

Direktīvas 86/635/EEK 44.panta 1.punkts.

Direktīvas 68/151/EEK 3. pants un direktīvas 2003/58/EK 1.panta 3.punkts ar ko groza direktīvu 68/151/EEK.

Atbilst

Direktīvas 86/635/EEK 44.panta 1.punkts nosaka, ka pienācīgi apstiprinātus gada pārskatus kopā ar vadības ziņojumu, kā arī tās personas atzinumu, kas ir atbildīga par pārskatu revīziju, publicē atbilstoši katras dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar direktīvas 68/151/EEK 3.pantu. Minētā panta 4.punkts nosaka, ka gada pārskati jānodod atklātībai, tos pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālajā izdevumā, ko dalībvalsts ir izraudzījusi šim nolūkam, vai arī norādot uz dokumentu, kas ir iekļauts lietā vai ievadīts reģistrā.

 

 

5. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

     1. Latvijas Darba devēju konfederācija piedalījās darba grupā, kas tika izveidota ar Ministru kabineta 2006.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.492 (turpmāk – darba grupa) un kura sagatavoja saskaņoto risinājumu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanas nodrošināšanai (informatīvais ziņojums Ministru kabinetam).

2. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas  Konsultatīvās padomes, kurā ietilpst finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītāji, 2007.gada 5.septembra sēdē tika izskatīts likumprojekts.

 

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

1. Likumprojekta pamatā ir darba grupas sagatavotais saskaņotais risinājums, kas ietverts informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam un Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija sēdes protokollēmumā Nr.35 20.§.

2. Iebildumi no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītājiem netika saņemti.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

     Informēšanas pasākumi nav veikti.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

     Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Likumprojekts paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra funkcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likuma pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kurā ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

 

 

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

iekšlietu ministrs            M.Segliņš

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

 

 

 

 

 

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

S. Glāzere

 

23.01.2008  14:50

1592

S. Glāzere

6777 4877; sarmite.glazere@fktk.lv