Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedz otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Reģ.nr. 605/Lp 9) (Steidzams).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

otrajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās,vides un

reģionālās politikas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

(Steidzams)

Grozījumi Vides aizsardzības likumā

(reģ. nr.605/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Pr.nr.	Iesniegtie priekšlikumi (1)	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4	5	6
	Grozījumi Vides aizsardzības likumā				Grozījumi Vides aizsardzības likumā
Vides aizsardzības likums	Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr., 2007, 15.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr., 2007, 15.nr.) šādus grozījumus:
39.pants. Vides vadības un audita sistēma
(1) Lai novērtētu un uzlabotu publisko un privāto tiesību subjektu (iestāžu, komersantu, biedrību, saimniecisko darbību veicēju u.tml.) veikumu vides jomā, kā arī sniegtu sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām attiecīgu informāciju, publisko un privāto tiesību subjekti drīkst piedalīties Eiropas Kopienas vides vadības un audita sistēmā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta regulai (EK) Nr.761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā.
(2) Vides pārraudzības valsts birojs veic pasākumus, kas nepieciešami šā panta pirmajā daļā minētās regulas 11., 12. un 13.panta prasību izpildei.
(3) Vides pārraudzības valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido un uztur vides vadības un audita sistēmas reģistru un reģistrē publisko un privāto tiesību subjektus minētajā reģistrā vai lemj par reģistrācijas atteikumu.	1. Aizstāt 39.panta trešajā daļā vārdus „publisko un privāto tiesību subjektus” ar vārdu „organizācijas”.	1	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 39.panta trešajā daļā vārdus „publisko un privāto tiesību subjektus” ar vārdiem “publisko un privāto tiesību subjektus, izņemot fiziskās personas”	Atbalstīt	1. Aizstāt 39.panta trešajā daļā vārdus „publisko un privāto tiesību subjektus” ar vārdiem “publisko un privāto tiesību subjektus, izņemot fiziskās personas.
(4) Reģistrācijai vides vadības un audita sistēmā nepieciešamos elementus pārbauda un apstiprina akreditēts vides verificētājs. Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību, kā arī izveido un uztur vides verificētāju reģistru.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 6.nr.; 2006, 15.nr.).
2. Šā likuma 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 34. un 35.pants stājas spēkā 2007.gada 30.aprīlī.
3. Ja piesārņojums radies pirms 2007.gada 30.aprīļa, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju veic saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”.
4. Kaitējumu videi, kas radies pirms 2007.gada 30.aprīļa, nosaka un kompensē šādā kārtībā:
1) privātpersonām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums:
a) pēc iespējas likvidēt vai samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un vides ilgtspējīgas attīstības apdraudējumu,
b) kompensēt izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst;
2) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors ar rīkojumu izveido komisiju, lai noteiktu zaudējumus, ko radījis kaitējums videi (turpmāk — komisija). Zaudējumus, ko radījis kaitējums videi, saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu;
3) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes, pamatojoties uz komisijas izdarītajiem aprēķiniem, izdod administratīvo aktu par videi nodarītā kaitējuma novēršanu un zaudējumu kompensēšanu (turpmāk — akts). Aktu dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrāda kopējos zaudējumus un nosaka atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņu, šo darbu veikšanas kārtību un termiņu, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts pamatbudžetā;
4) kopējos zaudējumus, ko radījis kaitējums videi, nosaka, pamatojoties uz darbu apjomu un izmaksām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī pamatojoties uz zaudējumu summām, kas saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem aprēķinātas par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu;
5) ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, ir pienākums atlikušo zaudējumu summu aktā noteiktajā termiņā iemaksāt valsts pamatbudžetā;
6) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktora izdoto aktu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
5. Ministru kabinets:
1) līdz 2008.gada 1.decembrim apstiprina Vides politikas pamatnostādnes;
2) līdz 2008.gada 1.martam apstiprina Vides monitoringa programmas pamatnostādnes;	2. Aizstāt Pārejas noteikumu 5.punkta 2.apakšpunktā un 5.apakšpunktā vārdus „1.martam” ar vārdiem „1.decembrim”.				2. Aizstāt Pārejas noteikumu 5.punkta 2.apakšpunktā un 5.apakšpunktā vārdus „1.martam” ar vārdiem „1.decembrim”.
3) līdz 2007.gada 1.martam izdod šā likuma 14.panta pirmajā daļā, 24.panta otrajā daļā un 41.panta pirmajā daļā minētos noteikumus;
4) līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 20.panta otrajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 39.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus;
5) līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 15.panta pirmajā daļā, 17.panta otrajā daļā un 31.panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.
6. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.martam piemēro šādus Ministru kabineta noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.162 “Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru”;	3. Izslēgt Pārejas noteikumu 6.punkta pirmo un otro apakšpunktu.				3. Izslēgt Pārejas noteikumu 6.punkta pirmo un otro apakšpunktu.
2) Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumi Nr.357 “Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība”;
3) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.320 “Kārtība, kādā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru un reģistrē tajā organizācijas”;
4) Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.689 “Noteikumi par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, sertificēšanas un inspicēšanas institūciju un vides verificētāju akreditāciju un uzraudzību”;
5) Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumi Nr.187 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”.
7. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
8. Šā likuma 26.pan ta pirmās daļas 4.punkts stājas spēkā vienlaikus ar 1996.gada 3.maija Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensēšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru spēkā stāšanos.
9. Šā likuma 21.panta trešā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
10. Grozījumi šā likuma 21.panta trešajā daļā par apdrošināšanas summas lieluma izslēgšanu un 38.panta otrajā daļā par Vides pārraudzības valsts biroja kompetenci stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
11. Šā likuma 25.panta ceturtās daļas 10.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.
	4. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 12.punktu šādā redakcijā:				4. Papildināt Pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:
	„12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro šādus Ministru kabineta noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:				„12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim, piemēro šādus Ministru kabineta noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
	1) Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.162 „Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru”;				1) Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.162 „Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru”;
	2) Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumi Nr.357 „Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība”.				2) Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumi Nr.357 „Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība”.”