2008. gada 31. janvārī

Nr. 8/4 – 2 - ______(9/08)

LR 9. Saeimas Prezidijam

Iesniedzam izskatīšanai Saeimas plenārsēdē likumprojektu: “Grozījumi Krimināllikumā”.

Pielikumā:

Likumprojekts uz 4 lapām un anotācija uz 9 lapām.

LR 9. Saeimas deputāti:

1. __________________________________

2. __________________________________

3. __________________________________

4. __________________________________

5. __________________________________

Anotācija

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā šādus grozījumus:

1. Izteikt Krimināllikuma 124. pantu šāda redakcijā:

"124.pants. Novešana līdz pašnāvībai

(1) Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par tādām pašām darbībām attiecībā uz personu, kas atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, vai par tādām pašām darbībām attiecībā uz sievieti, vai par tādām pašām darbībām attiecībā uz mazgadīgo —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. ".

2. Izteikt Krimināllikuma 130. pantu šāda redakcijā:

"130.pants. Tīšs viegls miesas bojājums

(1) Par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudēšanu (viegls miesas bojājums), kā arī par tīšu sišanu, ja tā nav izraisījusi minētās sekas,—soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas izraisījis īslaicīgu veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudēšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Par sistemātisku sišanu, kam ir spīdzināšanas raksturs, vai citāda veida spīdzināšanu, ja šīm darbībām nav bijušas šā likuma 125. vai 126.pantā paredzētās sekas, vai par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudēšanu, kā arī par tīšu sišanu, ja tā nav izraisījusi minētās sekas, bet tas izdarīts attiecībā uz sievieti vai attiecībā uz mazgadīgo —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.”

3. Izteikt Krimināllikuma 132. pantu šāda redakcijā:

" 132.pants. Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu

(1) Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti un ja tas tiek izdarīts attiecībā pret sievieti vai pret mazgadīgo –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

4. Izteikt Krimināllikuma 152. pantu šāda redakcijā:

"152.pants. Nelikumīga brīvības atņemšana

(1) Par prettiesisku darbību, atņemot personai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu (nelikumīga brīvības atņemšana), ja nav valsts amatpersonas noziedzīga nodarījuma pazīmju, -

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā vai ja tās saistītas ar fizisku ciešanu nodarīšanu viņam, vai ja tās ilgušas vairāk par vienu nedēļu, vai ja tās izdarītas atkārtoti, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarītas attiecībā uz sievieti, vai attiecībā uz mazgadīgo, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par nelikumīgu brīvības atņemšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.”

5. Izteikt Krimināllikuma 153. pantu šāda redakcijā:

"153.pants. Personas nolaupīšana

(1) Par personas sagrābšanu, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu (personas nolaupīšana) atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti, vai attiecībā uz sievieti, vai attiecībā uz mazgadīgo, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par personas nolaupīšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.”

6. Izteikt Krimināllikuma 154. pantu šāda redakcijā:

"154.pants. Ķīlnieku sagrābšana

(1) Par personas kā ķīlnieka sagrābšanu vai aizturēšanu, ja tas saistīts ar draudiem noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai turpmāk aizturēt šo personu nolūkā piespiest fizisko vai juridisko personu vai personu grupu izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, izvirzot to par noteikumu ķīlnieka atbrīvošanai,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret nepilngadīgo, vai pret sievieti, vai atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izraisījušas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.”

7. Izteikt Krimināllikuma 231. pantu šāda redakcijā:

"231.pants. Huligānisms

(1) Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, vai ja tā saistīta ar miesas bojājumu nodarīšanu sievietei, vai mazgadīgajam, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

8. Izteikt Krimināllikuma 252. pantu šāda redakcijā:

252.pants. Narkotisko un psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu

(1) Par narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšanu citai personai vai to pievienošanu citas personas ēdienam vai dzērienam pret šīs personas gribu vai tai nezinot —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja narkotiskajām vai psihotropajām vielām pievienotas tādas vielas, kas pastiprina to iedarbību, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas pret nepilngadīgo, vai pret sievieti, vai lietojot vardarbību, vai draudot lietot vardarbību vai ja tās izraisījušas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem.”

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000. gada 29. jūnijā tika pieņemta Eiropas Savienības Padomes Direktīva Nr. 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.

2004.gada 13.decembrī tika pieņemta Eiropas Savienības Padomes Direktīva Nr. 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Atbilstoši Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 10. pantā noteiktajam principam dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu no šī līguma izrietošo pienākumu izpildi.

Lai gan Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ir paredzēts vispārējs diskriminācijas aizliegums, bet 110. pantā paredzētā valsts aizsardzība un atbalsts laulībai, ģimenei, vecākiem un bērna tiesībās un ir noteikta īpaši palīdzība bērniem, kas cietuši no varmācības, bet tas nav konkretizēts citos normatīvajos aktos, nav ieviestas efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem.

Partnera vardarbība pret sievieti ģimenē atbilstoši 1979.gada ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir viena no diskriminācijas

pret sievieti formām;

Ar 1979.gada ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ratificēšanu Latvijas valsts ir apņēmusies veikt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu diskrimināciju attiecībā uz sievietēm no jebkādas personas, organizācijas vai uzņēmuma puses, tai skaitā, no vardarbības ģimenē;
Vardarbība pret sievieti ir uz dzimumu balstītas vardarbības rīcība, kā rezultātā rodas vai var rasties fizisks, seksuāls vai garīgs kaitējums vai ciešanas sievietei, ieskaitot šādas darbības draudus, piespiedu darbības vai patvaļīgu brīvības atņemšanu, neatkarīgi, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros (ANO Deklarācijas par vardarbības pret sievieti izskaušanu 1.pants, 1993.gada 20.decembra ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija Nr.48);
Vardarbība pret sievieti ietver fizisku, seksuālu un garīgu vardarbību ģimenē, tajā skaitā sišanu, sieviešu dzimuma bērnu seksuāla izmantošanu ģimenē, vardarbību pūra dēļ, izvarošanu laulībā, sieviešu ģenitāliju kropļošanu un citu tradicionālo praksi, kas nodara kaitējumu sievietēm, vardarbību, kas nenotiek laulības ietvaros, kā arī ar ekspluatāciju saistītu vardarbību (ANO Deklarācijas par vardarbības pret sievieti izskaušanu 2.panta (a) daļa, 1993.gada 20.decembra ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija Nr.48);

ANO ir atzinusi, ka tieši pret sievietēm vērstā vardarbība ir tā, kas nopietni kavē sieviešu iespējas izmantot tiesības un brīvības uz vienlīdzīgiem pamatiem ar vīriešiem, bet sabiedrībā valdošie aizspriedumi un paražas attaisno uz dzimumu balstītu vardarbību kā sievietes aizsardzības vai kontroles formu.

Vardarbība pret sievieti, vardarbība pret bērnu ģimenē – tā nav tikai šīs ģimenes lieta.

Vardarbība ģimenē ir valsts problēma. Pagājušā gada laikā krīzes centrā Skalbes pēc palīdzības vērsās 530 sievietes un bērni, kuri bija cietuši no vardarbības ģimenē.

Aptuveni 120 sievietes gadā smagi tiek piekautas pašu ģimenēs, 35 – nonāvētas. Tā ir tikai statistika par smagākajiem gadījumiem. Eksperti atzīst, ka daudz vairāk ir tādu gadījumu, kad sievietes tiek iekaustītas un emocionāli pazemotas regulāri, bet policija neiejaucas, jo nav smagu miesas bojājumu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta pirmajā daļā paredzēts, ka katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu vai citādu viņa apdraudējumu, vai viņa tiesību pārkāpumu.

Vardarbības sekas, ja tā netiek savlaicīgi atklāta un pārtraukta, ir ne tikai tā fiziskā vai emocionālā trauma, ko bērns iegūst. Bērnībā pārdzīvotās vardarbības sekas var izpausties arī vēlāk, bērnam kļūstot pieaugušam, kā nespēja pilnvērtīgi sociāli funkcionēt, un bieži vien kļūstot par vardarbības izdarītāju pret saviem bērniem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir pārņemt Direktīvu prasības un nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju, kā arī spert vel vienu soli sieviešu un bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts ietekmēs krimināltiesisko soda politiku par noziegumiem, kas vērsti pret sievietēm un nepilngadīgajiem

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts paredz pārņemt 2000. gada 29. jūnija Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2000/43/EK un 2004.gada 13.decembra Eiropas Savienības Padomes Direktīvas Nr. 2004/113/EK.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

ANO Deklarācija par vardarbības pret sievieti izskaušanu 1.pants, 1993.gada 20.decembra ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija Nr.48

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2000.gada 29.jūnija Eiropas Savienības Padomes direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OJ 19.07.2000, L 180)

2004. gada 13. decembra Eiropas Savienības Padomes direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OJ 21.12.2004, L 373)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.pants

Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2000/43/EK 2.pants, 3.panta 1.punkta h) apakšpunkts, 8.pants un 9.pants

Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2004/113/EK 3.panta 1.punkts, 4.pants, 9.pants un 10.pants

Atbilst

Direktīvas 4.pantā ir noteikta diskriminācija dzimuma dēļ, tostarp, grūtniecības un maternitātes gadījumi.

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav notikušas

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās tiesas savu funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS informatīvajā sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

No normatīvā akta izrietošie strīdi izskatāmi tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

__.__.2007. plkst._____

_____ talr._____, e-mail: