Rīgā, 2008. gada 30. janvārī

Nr. 9/3-

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, Juridiskā komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu ‘’Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā’’.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu, Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 7. februāra sēdē.

Juridiskās komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts uz ___ lpp. un anotācija uz ___ lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs V.Stepaņenko

Anotācija

‘’Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā’’

Izteikts 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Papildus šā likuma 8. un 9.pantā minētajām tiesībām datu subjektam ir tiesības iegūt visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības, krimināltiesību jomā vai lai nodrošinātu valsts finanšu intereses nodokļu lietās.’’

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs V.Stepaņenko

Likumprojekta

“Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs	Saskaņā ar spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.panta pirmās daļas redakciju, pārzinim, tas ir, valsts institūcijai, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi, pēc datu subjekta pieprasījuma vai bez tā ir pienākums fiziskajai personai – datu subjektam sniegt visu informāciju, kas par fizisko personu ir savākta un ir pieejama dažādās datu apstrādes sistēmās, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā. Lai nodrošinātu likumos „Par Valsts ieņēmumu dienestu” un „Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam noteikto pienākumu un uzdevumu izpildi, t.i., sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai darbībai, kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, pārbaudīt no nodokļu maksātājiem saņemtajās deklarācijās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību, tiek veikta nodokļu maksātāju riska analīze, kas ir viena no nodokļu administrēšanas funkcijām. Riska analīzes vajadzībām Valsts ieņēmumu dienests iegūst, uzkrāj, apkopo un analizē par nodokļu maksātājiem no dažādiem avotiem iegūto informāciju, izdarot būtiskus secinājumus, tajā skaitā arī subjektīvus vērtējumus. Šādas informācijas sniegšana datu subjektam – fiziskai personai būtiski ierobežo un apgrūtina nodokļu administrācijas tiešo funkciju izpildes nodrošināšanu. Tāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām”” trešajam lasījumam, ierosinot papildināt likuma 22.pantu „Konfidencialitāte” ar 2.^1 daļu, kas nodokļu administrācijas ierēdnim aizliedz izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Šīs likuma normas spēkā stāšanos paredzēts noteikt ar Pārejas noteikumu 100.punktu, ka 22.panta 2.^1 daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.pantā, kas paredz informācijas izpaušanas aizlieguma noteikšanu valsts finanšu interešu nodrošināšanai nodokļu jomā. Lai pēc iespējas ātrāk Valsts ieņēmumu dienests varētu piemērot šos grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, nepieciešami grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.pantā. To pieļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995.gada 24.oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kuras 13.panta 1.punkta e)apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus attiecībā uz pienākumu un tiesību jomu par personas datu apstrādes un informācijas sniegšanas, kad dati tiek ievākti gan no datu subjekta, gan dati nav iegūti no datu subjekta, ierobežojumu, ja šāds ierobežojums ir nepieciešams aizsargpasākums dalībvalsts vai Eiropas Savienības svarīgās ekonomiskās vai finansiālās interesēs, ieskaitot monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995.gada 24.oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu	Konsultācijas notikušas ar Datu valsts inspekciju, Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde	Normatīvā akta izpildi nodrošinās valsts institūcijas noteiktās kompetences ietvaros. Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt likumā „Par nodokļiem un nodevām”, Fizisko personu datu aizsardzības likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.