Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas š.g. 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:

1. Likumprojekts „Grozījums Aizsargjoslu likumā” (Reģ. nr. 555/Lp9) (Dok. Nr. 1728) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.

2. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.

Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1) Komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” uz …. lpp.

2) anotācija alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija

Alternatīvais likumprojekts

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, un novērstu erozijas procesu attīstību.”

2. Izteikt 37. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot:

a) īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un īpaši paredzētās aizsargbūves esošās apbūves aizsardzībai pret plūdiem;

b) hidrotehniskās būves (arī teritorijas uzbēršanu), piestātnes, ar tām saistītos infrastruktūras objektus ostu teritorijās, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, kā arī attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;”

Likumprojekta

“Grozījumi Aizsargjoslu likumā”

anotācija

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Aizsargjoslu likuma 7.panta pirmajā daļā ir noteikti vispārīgie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu izveidošanas mērķi – samazināt piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērst erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabāt apvidum raksturīgo ainavu. Minētā likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktā ir noteikts aizliegums celt ēkas un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Ostām ir nozīmīga loma valsts ekonomiskajā attīstībā, tās sekmīga darbība nodrošina virkni citu komersantu darbību un valsts saimniecisko attīstību kopumā. Ostu darbības mērķis ir maksimāli attīstīt saimniecisko darbību teritoriāli ierobežotā teritorijā. Ņemot vērā to, ka ostu teritorijā nepieciešams būvēt hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), piestātnes un arī infrastruktūras objektus, kas nepieciešami ostu funkcionēšanai, kā arī ņemot vērā ostu darbības specifiku, nepieciešams izdarīt grozījumus Aizsargjoslu likumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Aizsargjoslu likuma 7. pantā un 37. pantā. Likumprojekta 7. pants tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, un novērstu erozijas procesu attīstību. Lai līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, likumprojekta 37. panta 4. punkts tiek papildināts ar normu, ka teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados kā izņēmumu var būvēt hidrotehniskās būves (arī teritorijas uzbēršanu), piestātnes, ar tām saistītos infrastruktūras objektus ostu teritorijās, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, kā arī attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Tiek redakcionāli precizēta arī 37. panta spēkā esošā redakcija, ka aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot: a) īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un īpaši paredzētās aizsargbūves esošās apbūves aizsardzībai pret plūdiem;
3. Cita informācija		Nav.
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Likumprojekts uzlabos uzņēmējdarbības vidi ostu teritorijās, jo, paredzot, ka tiks radīti priekšnosacījumi sekmīgai ostu saimnieciskās darbības attīstībai, ievērojot arī vides aizsardzības prasības. Tiks samazināti apgrūtinājumi attiecībā uz ostu ikdienas darbu un attīstības projektiem.
3. Ietekme uz vidi					Ietekme uz vidi tiks izvērtēta, izstrādājot konkrētus investīcijas projektus ostā.
4. Cita informācija					Nav.
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	Likumprojekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas Republikas noslēgtajiem divpusējiem līgumiem un daudzpusējiem līgumiem, kuros Latvijas Republika ir dalībvalsts Likumprojekts nepārkāpj 1992. gada 9.aprīļa Helsinku Konvenciju par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Latvijas ostu asociācija, Mazo ostu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība.
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt, vēršoties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesas likumā noteiktā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.