Rīgā

VALSTS  KANCELEJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

15.01.2008.          Nr.90/TA-3335

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Ramane 67021617, Liene.Ramane@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā latviešu valodā uz 14 lp.

4. Labklājības ministrijas 2008.gada 11.janvāra vēstule
Nr.15-04/131 uz 1 lp.

5. Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokola Nr.69  70.§ izraksts uz 1 lp.

6. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

 

1.pants. 2007.gada 18.decembrī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Labklājības ministrija.

 

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

I.Purne

 

 

Likumprojekta par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šobrīd Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas sadarbība sociālās drošības jomā netiek regulēta ar starptautisku līgumu palīdzību, līdz ar to var tikt negatīvi ietekmētas personu, kas pārvietojas no Latvijas Republikas uz Krievijas Federācijas teritoriju un otrādi, uzkrātās un uzkrāšanas procesā esošās sociālās drošības tiesības.

 

Pēc Centrālās statistikas biroja datiem Krievija ir viena no tām valstīm, kas nav Eiropas Savienības valsts, ar kuru Latvijai ir salīdzinoši liela iedzīvotāju migrācija. Piemēram, 2006.gadā uz Latviju no Krievijas imigrēja 753 personas, uz Krieviju no Latvijas emigrēja 1653 personas.

 

Darbs pie Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumprojekta par sadarbību sociālās drošības jomā tika uzsākts 1993.gadā.

 

Pēdējās tikšanās notika 2007.gada 26.-27.februārī Maskavā. Ar Krievijas Pusi ir panākta vienošanās par līgumprojekta galīgo redakciju.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līgums sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Krievijas Federācijas teritoriju un otrādi, kā arī novērsīs dubultu sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu.

Līgums ba lstās uz šādiem principiem:

1) vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz Pušu pilsoņiem (4.pants);

2) ierobežojumu atcelšana sociālās drošības pabalstu izmaksai Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas sociālās drošības sistēmām pakļautajām personām, ja tās rezidē otras Puses teritorijā (5.pants);

3) vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktu piemērošanas principa noteikšana (6.-7.pants);

4) stāža summēšana tiesību noteikšanai uz sociālās drošības pakalpojumu (8.pants, 10.pants, 13.pants).

 

Vispārējā gadījumā abas Puses, ievērojot nacionālos normatīvos aktus, pensiju piešķir par savā teritorijā iegūto apdrošināšanas stāžu. Līgumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka pensiju par stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, piešķir tā Puse, kuras teritorijā persona dzīvo pensijas pieprasīšanas (pārrēķināšanas) brīdī. Šis izņēmums ir kompromisa variants starp Latviju un Krieviju, un tas apstiprināts Ministru kabinetā (Ministru kabineta 2002.gada 5.marta sēdes protokola Nr.10/MK pi (32.§) 2.1.punkts).

 

3. Cita informācija

 

 

 

 

 

Šobrīd Latvija ir noslēgusi šādus divpusējos līgumus sociālās drošības jomā:

Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums;

Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu;

Pagaidu līgums starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 17.pantam attiecībā uz Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem.

 

Taču Eiropas Savienības teritorijā sociālās drošības jomu regulē Padomes 1971.gada 14.jūnija Regula (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (ar visiem grozījumiem, kas ir izdarīti līdz 2006.gada 18.decembrim).

Plānots noslēgt līgumus sociālās drošības jomā ar Baltkrieviju un Austrāliju.

 

2002.gada 5.marta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.10/MKpi 32.§. „Par Latvijas – Krievijas sociālās drošības līgumprojekta diskutabliem jautājumiem” 2.3.punkts paredz slēgt Līgumu vienlaicīgi ar vienošanos starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Krievijas Federācijas Darba un sociālās attīstības ministriju par kārtību, kādā piemērojams līgums (turpmāk – Vienošanās). Vienošanās izstrāde vēl nav pabeigta, tomēr tas nav apstāklis, lai atliktu Līguma parakstīšanu. Pēc Līguma parakstīšanas tiks turpināts darbs pie Vienošanās, lai tās redakciju saskaņotu līdz Līguma ratificēšanai Saeimā. Kārtība atrunāta likumprojekta protokollēmumā.

 

 


 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

Ietekme būs pozitīva, jo līgums vienkāršos sociālās drošības pakalpojumu administrēšanu abu valstu teritorijās.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

Likumprojekts sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Krievijas Federācijas teritoriju un otrādi.

 

4. Ietekme uz vidi

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

 

 

Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības pamatprincipiem.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

 

 

Rādītāji

Kārtējais gads

 

2007

 

Trīs nākamie gadi

 

 

    2008            2009          2010

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumos

0

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos*

0

0

+9 779,6

+10 499,4

+8 575,6

3. Finansiālā ietekme

0

0

–9 779,6

–10 499,4

–8 575,6

4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Izdevumi tiks nodrošināti no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiks aprēķināta un izmaksāta pensijas apmēra daļa tiem  nepilsoņiem, kuri pensionējušies Latvijā pēc 1996.gada un kuri vēl turpmāk varētu pensionēties, ņemot vērā Krievijā nostrādāto darba stāžu. Aprēķinā ir izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā iedzīvotāju skaits uz 01.01.2007. ir bijis 2 284 871,  no kuriem  krievu tautības nepilsoņi – 259 651 (11,4% no visiem iedzīvotājiem);

piešķirto vecuma pensiju kopskaits periodā no 1996.gada – 2007.gada septembrim ir 189 898. Tiek aprēķināts, ka no šī kopskaita 21 648 personas (189898 x 11,4% krievu tautības nepilsoņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) ir bijušas krievu tautības. Tiek pieņemts, ka 70% no tām  ir bijis darba stāžs Krievijā (15 154 personām);

jaunpiešķirto vecuma pensiju skaits 2006.gadā bija 11 725, kas veido 1% no visiem darbspējas vecuma Latvijas iedzīvotājiem. Šis īpatsvars tiek piemērots visiem krievu tautības nepilsoņiem darbspējas vecumā un tiek aprēķināts, ka ik gadu vēl varētu pensionēties 1 696  nepilsoņi;

tiek pieņemts, ka vidējais darba stāžs nepilsoņiem Krievijā ir bijis 10 gadi;

vidējais vecuma pensijas apmērs tiek aprēķināts, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju (VSAA), t.i., apmērs tiek noteikts proporcionāli pie 10 gadu darba stāža. 2009.gadā vidējais vecuma pensijas apmērs par Krievijā nostrādāto 10 gadu darba gadu  stāžu ir 47,55Ls, 2010.gadā – 51,05Ls, 2011.gadā  – 53,60Ls, 2012.gadā  – 56,28Ls.

 

Papildus nepieciešamais finansējums, kas nepieciešams pensiju izmaksai  nepilsoņiem, kuri pensionējušies Latvijā pēc 1996.gada un kuri vēl turpmāk varētu pensionēties, ņemot vērā Krievijā nostrādāto darba stāžu:

2009.gadā:(15154+1696)x 47,55Lsx 12 mēn.= 9 614 610 Ls

2010.gadā: 16 850 x 51,05Ls x 12 mēn. = 10 322 310 Ls

2011.gadā: 16 850 x 53,60Ls x 12 mēn. = 10 837 920 Ls

2012.gadā: 16 850 x 56,28Ls x 12 mēn. = 11 379 816 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 8 430 931 Ls.

 

Par apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts Latvijā un/vai Krievijā līdz 1991.gada 1.janvārim, Latvija maksās tajos gadījumos, ja uz pensijas pieprasīšanas (pārrēķināšanas) brīdi personas pastāvīgā dzīvesvieta būs Latvija. Pensijas piešķiršanas kārtība noteikta Līguma 25.pantā un 26.pantā.

 

Kā arī tiks izmaksāta pensija no Latvijas uz Krieviju izbraukušajiem iedzīvotājiem par Latvijā nostrādāto darba stāžu. Aprēķinā ir izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes migrācijas datiem uz Krievijas Federāciju vidēji gadā ir emigrējušas 2543 personas darbspējas vecumā periodā no 1995.–2006.gadam;

par Latvijā nostrādāto darba stāžu pensiju varētu pieprasīt  vidēji gadā 254 personas jeb 10% (izbraukušo iedzīvotāju īpatsvars vecumā 55–64 gadi no visiem izbraukušajiem 15–64 gadu vecumā 2006.gadā) no emigrējušo skaita;

tiek pieņemts, ka migrācijas rādītāji turpmākajos gados saglabāsies iepriekšējo gadu līmenī;

tiek pieņemts, ka Latvijā nostrādātais darba stāžs, par kuru šī līguma ietvaros būs jāmaksā Latvijas pusei (t.i., jāmaksā daļa pensijas), ir 12 gadi;

vidējais pensijas apmērs tiek aprēķināts, izmantojot VSAA informāciju, t.i., apmērs tiek noteikts proporcionāli pie 12 gadu darba stāža. 2009.gadā vidējais pensijas apmērs par Latvijā nostrādāto 12 gadu darba stāžu ir 54,12Ls, 2010.gadā – 58,09Ls, 2011.gadā  – 61,00Ls, 2012.gadā  – 64,05Ls.

 

Līdz ar to papildus nepieciešamais finansējums pensiju izmaksai uz Krieviju izbraukušajiem iedzīvotājiem par Latvijā nostrādāto darba stāžu:

2009.gadā: 254 x 54,12Ls x 12 mēn. = 164 958 Ls

2010.gadā: 254 x 58,09Ls x 12 mēn. = 177 058 Ls

2011.gadā: 254 x 61,00Ls x 12 mēn. = 185 928 Ls

2012.gadā: 254 x 64,05Ls x 12 mēn. = 195 224 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: 144 634 Ls.

 

Kopā līgumam nepieciešams:

2009.gadā: 9 614 610 + 164 958 = 9 779 568Ls

2010.gadā: 10 499 368 Ls

2011.gadā: 11 023 848 Ls

2012.gadā: 11 575 040 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados:  8 575 5 65 Ls.

 

Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma aprēķinā tiks iekļauts Krievijā uzkrātais apdrošināšanas (darba) stāžs. Ņemot vērā, ka potenciālo bezdarbnieku skaits, kuriem apdrošināšanas (darba) stāžā būs Krievijas periodi nav liels, tad ietekme uz budžetu būs minimāla. Izmaksa tiks nodrošināta piešķirtā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ietvaros.

6. Cita informācija

*Labklājības ministrija papildu nepieciešamo finansējumu Latvijas Republikas pusei Līgumā paredzēto pasākumu īstenošanai 2009.gadam un turpmākajiem gadiem iekļaus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes projektā atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam.”

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Nav nepieciešama papildu normatīvo aktu izstrādāšana.

 

2. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

 

 

 

 

Šis Līgums neietekmē Latvijas tiesības un saistības, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces tā ir.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

-

 

-

-

-

 

5. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Nav notikušas konsultācijas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

 

Nav notikušas konsultācijas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Nav veikti pasākumi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

 

 

 

Normatīvais akts tiks publicēts likumā noteiktajā kārtībā, kā arī Labklājības ministrija sagatavos preses relīzi.

Pēc līguma stāšanās spēkā tas tiks ievietots Labklājības ministrijas interneta mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

 

 

Normatīvais akts neparedz indivīda tiesību ierobežošanu, taču indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Labklājības ministre      I.Purne

 

 

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

D.Zabiņako

 

 

17.12.2007. 14:49

1782

D.Zabiņako

67021554, Dace.Zabiņako@lm.gov.lv

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU SOCIĀLĀS DROŠĪBAS JOMĀ

 

Latvijas Republika un Krievijas Federācija, turpmāk tekstā – Līgumslēdzējas Puses, lai attīstītu sadarbību sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas jomā, ir vienojušās par sekojošo:

 

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

1.pants

 

Līguma piemērošanas nolūkā izmantotie termini nozīmē sekojošo:

 

1) “tiesību akti” – likumi un citi Līgumslēdzēju Pušu normatīvie tiesību akti, kas regulē attiecības Līguma 2.pantā norādītajās sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas jomās;

 

2) “pilnvarotā organizācija” –

no Latvijas Puses – Latvijas Republikas Labklājības ministrija;

no Krievijas Puses – Krievijas Federācijas Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministrija;

 

3) “kompetentā organizācija” – iestāde, kuras pienākumos ietilpst sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas īstenošana, tai skaitā pensiju un pabalstu piešķiršana un izmaksāšana, kā arī apdrošināšanas iemaksu uzskaite šiem mērķiem;

 

4) “apdrošinātie” – Līguma 3.pantā norādītās personas, kuras par tādām atzītas saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem;

 

5) “ģimenes locekļi” – personas, kuras par tādām noteiktas vai atzītas saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem;

 

6) “dzīves vieta” – pastāvīga vai pagaidu legāla uzturēšanās Latvijas Republikas vai Krievijas Federācijas teritorijā, kas par tādu noteikta vai atzīta saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem;

 

7) “pensijas un pabalsti” – valsts maksājumi naudas izteiksmē, kas norādīti Līguma 2.pantā (izņemot darba vecuma pensijas uzkrāto daļu saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem), ietverot visas to sastāvdaļas un visus palielinājumus, pielikumus un piemaksas pie tiem, kas ir paredzēti Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktos;

 

2

 

8) “pabalsti ģimenēm ar bērniem”:

Latvijas Republikā – bērna piedzimšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, bērna invalīda kopšanas pabalsts;

Krievijas Federācijā – vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts;

 

9) “maternitātes pabalsti”:

Latvijas Republikā – maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts;

Krievijas Federācijā – vienreizējs pabalsts sievietēm, kuras stājušās uzskaitē medicīniskajās iestādēs grūtniecības sākumposmā, grūtniecības un dzemdību pabalsts, ikmēneša bērna kopšanas pabalsts;

 

10) “pabalsti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību”:

Latvijas Republikā – apdrošināšanas atlīdzība (naudas izteiksmē) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ;

Krievijas Federācijā – obligātās sociālās apdrošināšanas nodrošinājums sakarā ar nelaimes gadījumiem ražošanā vai arodslimībām;

 

11) “apdrošināšanas (darba) stāžs” – periods, kas saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas pensijām un pabalstiem, un to apmēriem, kā arī konvertējot pensiju tiesības saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem.

 

Citu Līgumā lietoto terminu nozīme atbilst attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktos noteiktajam.

 

2. pants

 

1. Līgums tiek piemērots jomās, kas tiek regulētas ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem par sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu, kas attiecas:

 

Krievijas Federācijā uz:

pārejošas darbnespējas un maternitātes pabalstiem;

bezdarbnieka pabalstiem;

apbedīšanas pabalstiem;

vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma darba pensijām;

nodrošinājumu sakarā ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem ražošanā vai arodslimībām;

pabalstiem ģimenēm ar bērniem;

 

3

 

sociālajām pensijām;

 

Latvijas Republikā uz:

slimības un maternitātes pabalstiem;

bezdarbnieka pabalstiem;

apbedīšanas pabalstiem;

vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām, izdienas pensijām strādājušiem noteiktās profesijās;

apdrošināšanas atlīdzībām (naudas izteiksmē) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ;

pabalstiem ģimenēm ar bērniem;

valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem;

vienreizējo pabalstu laulātā pensionāra nāves gadījumā.

 

2. Līgums tiek piemērots arī uz attiecībām, kas tiek regulētas ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem, kas ir saistīti ar obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu.

 

3. Līgums tiek piemērots arī uz attiecībām, kas tiek regulētas ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem par sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu, kas izmaina šā panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

 

3.pants

 

1. Līgums regulē to personu sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu, kuru dzīves vieta ir Līgumslēdzēju Pušu teritorijās un kuras ir tās pilsoņi, vai ir personas bez pilsonības, ieskaitot tos Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, kuriem ir nepilsoņa statuss, kā arī minēto personu ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas vai tika attiecināti Līgumslēdzēju Pušu tiesību akti.

 

2. Līgums tiek piemērots arī attiecībā uz bēgļiem, kuru statuss tiek noteikts saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļu statusu, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecās vai attiecas Līgumslēdzēju Pušu tiesību akti par sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu.

 

3. Līgums neattiecas uz Līgumslēdzēju Pušu bruņoto spēku un citu saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem izveidoto militāro


 

4

 

formējumu militārpersonām, iekšlietu sistēmās komandējošā un ierindas sastāva personām, viņu ģimenes locekļiem, kā arī:

Latvijas Republikā – uz personām, kuru pensiju nodrošinājums nav īstenots valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros;

Krievijas Federācijā – uz personām, kuras pensiju nodrošināšanas jomā ir pielīdzinātas minētajām militārpersonām.

 

4.pants

1. Līguma 3.pantā noteiktās vienai Līgumslēdzējai Pusei piederošās personas, kuru dzīves vieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās un pienākumos ir pielīdzinātas šīs otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem attiecībā uz to, kas noteikts Līguma 2.pantā. 

 

2. Šī panta pirmā daļa neattiecas uz kārtību, kāda Latvijas Republikā noteikta apdrošināšanas stāža, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, aprēķināšanai Latvijas Republikas pilsoņiem.

 

5.pants

 

Personas, kura saņem pensiju (izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, piemaksas pie vecuma pensijas pensionāriem, kas dzīvo Latvijas Republikā – Latvijas Republikā, sociālo pensiju – Krievijas Federācijā), kā arī personas, kura saņem pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, pārceļošanas gadījumā no vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijas uz pastāvīgo dzīvi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pēc šī Līguma stāšanās spēkā, pensiju, pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību turpina izmaksāt tā Līgumslēdzēja Puse, kura piešķīrusi attiecīgo pensiju vai pabalstu.

 

 

II. TIESĪBU AKTU PIEMĒROŠANA

 

6. pants

 

1. Apdrošinātajiem, uz kuriem attiecas Līgums, tiek piemēroti tikai tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā viņi ir nodarbināti.

 

2. Šī panta pirmās daļas noteikumiem ir noteikti sekojoši izņēmumi:

1) apdrošinātajiem, kuri strādā tās pašas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur dzīvo, bet uzņēmums, kurā viņi ir nodarbināti, reģistrēts otrās


 

5

 

Līgumslēdzējas Puses teritorijā, piemēro tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktus, kuras teritorijā reģistrēts uzņēmums;

 

2) apdrošinātajiem, uz kuriem attiecas vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti un kuri ir nosūtīti uz noteiktu laika periodu veikt darbu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, turpina piemērot pirmās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktus ar nosacījumu, ka komandējuma ilgums nepārsniedz divus gadus. Pilnvarotām organizācijām, individuālā kārtībā savstarpēji vienojoties, šī apakšpunkta darbības noteikumi var tikt pagarināti, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

 

3) attiecībā uz Līgumslēdzēju Pušu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kā arī uz privātiem mājkalpotājiem, tiek piemēroti attiecīgi 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem noteikumi;

4) uz jūras kuģu ekipāžas locekļiem attiecas tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, zem kādas valsts karoga brauc kuģis.

Uz personām, kuras pieņemtas darbā kravu iekraušanai, izkraušanai un kuģu remontam vai ostas apsardzes dienestā, attiecas tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā atrodas osta;

5) uz transporta uzņēmumu personālu, kas sakarā ar pārvietošanos strādā abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, attiecas tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā ir reģistrēts attiecīgais uzņēmums.

 

3. Obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas, sākot no personas pirmās darba dienas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuru darbībai tā ir pakļauta.

 

7.pants

 

1. Uz ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar apdrošināto, attiecas tās pašas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kas tiek piemēroti apdrošinātajam saskaņā ar Līguma 6.panta pirmo daļu.

2. Šā panta 1.punktu nepiemēro, ja uz ģimenes locekļiem, pamatojoties uz viņu pašu nodarbinātību, attiecas otras Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

 

 

6

 

III. SLIMĪBAS (PĀREJOŠAS DARBNESPĒJAS) UN MATERNITĀTES PABALSTI

 

8. pants

 

Tiesību noteikšanai uz slimības (pārejošas darbnespējas) un maternitātes pabalstiem, kā arī to apmēra noteikšanai, pilnībā ņem vērā apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi to iegūšanas laika ziņā pārklājas.

 

9.pants

 

Slimības (pārejošas darbnespējas) un maternitātes pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem un par tās līdzekļiem, kuras tiesību akti tika piemēroti apdrošinātās personas nodarbinātības laikā.

 

 

IV. VECUMA, INVALIDITĀTES, APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA PENSIJAS, IZDIENAS PENSIJAS STRĀDĀJUŠIEM NOTEIKTĀS PROFESIJĀS UN SOCIĀLĀS PENSIJAS (VALSTS SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PABALSTI)

 

10. pants

 

1. Nosakot tiesības uz pensiju saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kā arī konvertējot pensiju tiesības saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem, tiek ņemts vērā apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi to iegūšanas laika ziņā pārklājas.

 

2. Gadījumā, kad saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tiesības uz pensiju rodas arī neņemot vērā apdrošināšanas (darba) periodus, kas uzkrāti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad pirmā Līgumslēdzēja Puse piešķir pensiju, pamatojoties uz apdrošināšanas (darba) stāžu, kas iegūts tās teritorijā.

Šis noteikums tiek piemērots arī gadījumā, ja, piešķirot pensiju Krievijas Federācijā, saskaņā ar Līgumu, apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts Krievijas Federācijas teritorijā, un kuru ņem vērā konvertējot pensiju tiesības, ir ne mazāks kā 25 gadi vīriešiem un 20 gadi sievietēm.


 

7

 

Turklāt apdrošināšanas (darba) stāžu aprēķina un apstiprina saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kas piešķir pensiju.

 

3. Gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, ir mazāks nekā viens gads un šis periods nedod tiesības uz pensiju, tad šo periodu ņem vērā otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā organizācija, ar noteikumu, ka, ņemot vērā apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts šīs citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, rodas tiesības uz pensiju.

 

4. Nosakot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un izdienas pensiju strādājušiem noteiktās profesijās (Krievijas Federācijā – priekšlaicīgo darba vecuma pensiju), tiek ņemts vērā apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās un saskaņā ar tās tiesību aktiem analoģiskos darbos, profesijās, amatos, specialitātēs, iestādēs (organizācijās), izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi laika ziņā pārklājas.

 

11.pants

 

1. Katra Līgumslēdzēja Puse aprēķina pensijas apmēru, kas atbilst apdrošināšanas (darba) stāžam, kas iegūts tās teritorijā, saskaņā ar savu tiesību aktu noteikumiem. Turklāt apdrošināšanas (darba) stāža aprēķināšana un apstiprināšana tiek īstenota saskaņā ar šī Līguma 10.panta otrajā daļā noteikto kārtību.

          Gadījumā, ja piešķirot pensiju Krievijas Federācijā saskaņā ar Līgumu apdrošināšanas (darba) stāžs, kas ir uzkrāts Krievijas Federācijas teritorijā, kas tiek ņemts vērā konvertējot pensiju tiesības, ir mazāks par 25 gadiem vīriešiem un 20 gadiem sievietēm, tad pensijas apmēra aprēķināšana, kas atbilst apdrošināšanas (darba) stāžam, kas iegūts Krievijas Federācijas teritorijā, tiek veikta sekojoši: pensijas apmērs, kas ir noteikts saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem, tiek dalīts ar 300 mēnešiem vīriešiem un 240 mēnešiem sievietēm, un tad reizināts ar faktisko apdrošināšanas (darba) stāža mēnešu skaitu, kas ir uzkrāts Krievijas Federācijas teritorijā (šajā stāžā, periods, kas pārsniedz 15 dienas, tiek noapaļots līdz pilnam mēnesim, bet periodu līdz 15 dienai, to ieskaitot, neņem vērā). Bez tam, saskaņā ar Līguma 10.panta 1.punktu apdrošināšanas (darba) stāžā, kas tiek ņemts vērā konvertējot pensiju tiesības, ieskaita apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts Latvijas Republikas teritorijā.

         


 

8

 

Gadījumā, kad, piešķirot Latvijas Republikas pensiju, saskaņā ar Līgumu apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts Latvijas teritorijā, ir mazāks nekā ir noteikts Latvijas Republikas tiesību aktos, lai iegūtu tiesības uz pensiju, tad pensiju piešķir aprēķinātajā apmērā. 

Turklāt, ja saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem pensiju neaprēķina, bet  piešķir noteiktā apmērā, tad, piešķirot pensiju saskaņā ar Līgumu par Latvijas Republikas teritorijā uzkrāto apdrošināšanas (darba) stāžu, pensiju aprēķina, no šī apmēra proporcionāli apdrošināšanas stāžam, kas uzkrāts Līgumslēdzēju Pušu teritorijās.  

 

2. Šī panta pirmās daļas pirmās un otrās rindkopas noteikumus nepiemēro to apdrošināšanas un darba pensijas uzkrāto daļu noteikšanai, kas tiek veidotas, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, iemaksājot apdrošināšanas iemaksas obligātajai pensijas apdrošināšanai saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem. Šajā gadījumā darba pensijas apdrošināšanas un uzkrātās daļas apmēru aprēķina saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktu normām.

 

3. Gadījumā, ja abu Līgumslēdzēju Pušu piešķirto un izmaksājamo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju kopējais apmērs nesasniedz tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā ir personas dzīves vieta, tiesību aktos noteikto minimālo apmēru (Krievijas Federācijā – darba pensijas pamata daļas apmēru, bet noteiktos gadījumos – darba pensijas pamata un apdrošināšanas daļu summu), tad šī Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem izmaksā starpību:

Latvijas Republikā – tādā apmērā, lai sasniegtu minimālo pensijas apmēru, nepiemērojot koeficientu;

Krievijas Federācijā –  tādā apmērā, kas iztrūkst līdz darba pensijas pamata daļas apmēram, bet noteiktos gadījumos – līdz darba pensijas pamata un apdrošināšanas daļu summai.

12.pants

 

1. Sociālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti tiek piešķirti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir attiecīgās personas dzīves vieta.

 

2. Tiesību noteikšanai uz Latvijas Republikas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri Latvijas Republikā nepārtraukti ir nodzīvojuši pēdējos 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, kopējā 60 mēnešu uzturēšanās periodā, tiek ieskaitīti Krievijas Federācijā nodzīvotie periodi.

9

 

V. BEZDARBNIEKA PABALSTI

 

13.pants

 

Tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, tiek ņemts vērā abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās uzkrātais apdrošināšanas (darba) stāžs, izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi to iegūšanas laika ziņā pārklājas.

 

14.pants

 

1. Bezdarbnieka statuss tiek zaudēts un pabalsta izmaksa tiek pārtraukta ar dienu, kad persona, kas saņem šo pabalstu, pārceļas uz dzīvi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Bezdarbnieka statusa noteikšana un tiesības iegūšana uz pabalstu tiek noteiktas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir personas dzīves vieta.

 

2. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Puse paredz aprēķināt bezdarbnieka pabalstu no personas vidējās mēneša izpeļņas, bet iztrūkst Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktos noteiktais periods vidējās mēneša izpeļņas aprēķināšanai, bezdarbnieka pabalstu aprēķina:

Latvijas Republikā – pamatojoties uz divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru;

Krievijas Federācijā – apmērā, kas nav mazāks par tiesību aktos noteikto minimālo bezdarbnieka pabalstu.

 

3.Gadījumā, kad bezdarbnieka pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas (darba) stāža, stāža aprēķināšana tiek veikta saskaņā ar Līguma noteikumiem, kas regulē apdrošināšanas (darba) stāža aprēķināšanu, piešķirot pensijas.

 

 

VI. APBEDĪŠANAS PABALSTI UN VIENREIZĒJIE PABALSTI LAULĀTĀ PENSIONĀRA  NĀVES GADĪJUMĀ

 

15.pants

 

1. Ja tiesības uz apbedīšanas pabalstu rodas saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras tiesību akti bija attiecināti uz personu tās nāves brīdī.

 

10

 

2. Personas nāves gadījumā, kura pensiju saņēma no vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentajām organizācijām un nomira otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kas līdz šīs personas nāves brīdim veica pensijas izmaksu.

Gadījumā, ja persona saņēma pensiju saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā bija šīs personas dzīves vieta.

 

3. Apdrošinātā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā apdrošinātais veic darbu.

 

4. Neapdrošinātā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā bija šī ģimenes locekļa dzīves vieta.

 

5. Personas nāves gadījumā pēc Līguma spēkā stāšanās, kura saņēmusi pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa (viņas) pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā.

Tiesības uz minēto vienreizējo pabalstu ir tikai personām, kuras saņēmušas pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

 

 

VII. PABALSTI ĢIMENĒM AR BĒRNIEM

 

16.pants

 

Pabalstus ģimenēm ar bērniem, izņemot bērna piedzimšanas pabalstus (bērna piedzimšanas gadījumā), izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir bērna dzīves vieta.

 

Bērna piedzimšanas pabalstu (bērna piedzimšanas gadījumā) izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras tiesību akti attiecās uz māti bērna piedzimšanas brīdī.

 

 

11

 

VIII. PABALSTI SAKARĀ AR NELAIMES GADĪJUMU DARBĀ VAI ARODSLIMĪBU

 

17.pants

 

1. Pabalstus sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ, piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras tiesību akti attiecās uz apdrošināto traumas, cita veselības bojājuma iegūšanas laikā, nāves brīdī vai darba veikšanas laikā, kas izraisīja arodslimību, arī tad, ja arodslimība pirmo reizi konstatēta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Ja arodslimība pirmo reizi konstatēta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad gadījumā, ja iztrūkst Līgumslēdzējas Puses tiesību aktos paredzētā perioda mēneša vidējās izpeļņas aprēķināšanai, Latvijas Republikā pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā divkāršu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

 

2. Ja apdrošinātais, kas ieguvis arodslimību, veica darbu abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās apstākļos un darbības sfērās, kas varēja izraisīt arodslimību, pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā pēdējo reizi tika veikts minētais darbs.

 

3. Gadījumā, kad mainās apdrošinātā darbspējas zaudējuma pakāpe, profesionālā darbspēja, pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēru pārrēķina saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā notika nelaimes gadījums vai tika iegūta arodslimība.     

 

 

IX. LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU SADARBĪBA

 

18. pants

 

Līguma īstenošanas nolūkos pilnvarotās organizācijas noslēdz vienošanos par tā piemērošanu.

19.pants

 

1. Līguma īstenošanas nolūkos pilnvarotās organizācijas nosaka kompetentās organizācijas.

 

12

 

2. Pilnvarotās organizācijas sadarbojas tieši par visiem sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas jautājumiem, kurus regulē Līgums.

 

3. Pilnvarotās organizācijas sniedz viena otrai nepieciešamo informāciju par izmaiņām savos tiesību aktos.

20. pants

 

1. Lēmumus par darbspēju zaudējuma pakāpi, profesionālo darbspēju zaudējumu, darbspēju ierobežojuma pakāpi, invaliditātes grupu un cēloni pieņem tās Līgumslēdzējas Puses medicīniskās ekspertīzes iestāde, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiek veikta attiecīgās pensijas vai pabalsta piešķiršana un izmaksa.

 

2. Personu medicīniskā pārbaude, arī atkārtota pārbaude, kas nepieciešama darbspēju zaudējuma pakāpes, profesionālo darbspēju zaudējuma, darbspēju ierobežojuma pakāpes, invaliditātes grupas un cēloņa noteikšanai, tiek veikta pēc viņu dzīves vietas.

 

21. pants

 

1.  Jebkāds iesniegums par pensijas vai pabalsta piešķiršanu vai pārskatīšanu, kas iesniegts saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, tiek uzskatīts par iesniegumu, kas ir iesniegts saskaņā arī ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem.

 

2. Jebkādi iesniegumi vai pretenzijas, kas saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tiek iesniegti noteiktā termiņā šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentajā organizācijā, ir uzskatāmi par iesniegtiem noteiktajā termiņā arī otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajā organizācijā.

 

22. pants

 

1. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās organizācijas sniedz nepieciešamās ziņas par apstākļiem, kuriem ir nozīme Līguma piemērošanai, kā arī veic pasākumus šo apstākļu noteikšanai.

          Sociālajai drošībai un obligātajai (valsts) sociālajai apdrošināšanai nepieciešamie dokumenti, kas izdoti jebkurā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, tiek pieņemti bez legalizācijas vai citas speciālās apliecināšanas.


 

13

 

2. Kārtību, kādā tiek apliecināti dokumentu tulkojumi, kas izdoti Līgumslēdzēju Pušu valsts valodās, nosaka Līgumslēdzējas Puses.

 

23. pants

 

Informācija attiecībā uz personām, ko viena Līgumslēdzēja Puse nosūta otrai Līgumslēdzējai Pusei, ir konfidenciāla un var tikt izmantota tikai šā Līguma piemērošanai.

 

24.pants

 

Visus strīdu jautājumus, kas var rasties sakarā ar šī Līguma iztulkošanu un piemērošanu, Līgumslēdzējas Puses risina sarunu ceļā starp Līgumslēdzēju Pušu pilnvarotajām organizācijām.

 

 

X. PĀREJAS UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

 

25.pants

 

Ja tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju, izdienas pensiju noteiktās profesijās strādājušiem radās pēc Līguma stāšanās spēkā, tad pensiju piešķir un izmaksā šādā kārtībā:

 

1) par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas līdz 1991.gada 1.janvārim ir uzkrāti vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, pensiju saskaņā ar Līgumu piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā pensijas pieprasīšanas brīdī ir personas dzīves vieta;

 

2) par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ir uzkrāti pēc 1991.gada 1.janvāra, katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar Līgumu aprēķina un izmaksā pensiju, kas atbilst tam apdrošināšanas (darba) stāžam, kas uzkrāts tās teritorijā.

 

Pēc Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu izvēles un uz iesnieguma pamata, viņiem var piešķirt pensiju saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras pilsoņi viņi ir, nepiemērojot Līguma noteikumus. Šāda izvēle ir galīga un nav pārskatāma.

 

14

 

26.pants

 

Pensijas, kas piešķirtas pirms Līguma spēkā stāšanās, uz personas iesnieguma pamata, var tikt pārskatītas saskaņā ar Līguma noteikumiem, sākot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas, bet ne agrāk kā ar Līguma spēkā stāšanās dienu. Šāda pārskatīšana nedrīkst samazināt pensijas apmēru.

Turklāt apdrošināšanas (darba) stāža periodi tiek ņemti vērā ar nosacījumu, ka pensiju par šiem periodiem nav piešķīrusi otra Līgumslēdzējas Puse.

27.pants

 

1. Līgums ir ratificējams un stājas spēkā trīsdesmitajā dienā no datuma, kad notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem.

 

2. Grozījumi šajā līgumā tiek izdarīti, Līgumslēdzējām Pusēm parakstot attiecīgos protokolus.

 

3. Gadījumā, ja vienā no Līgumslēdzējām Pusēm mainās pilnvarotā organizācija, kompetentā organizācija vai arī to nosaukumi, tā informē par to otru Līgumslēdzēju Pusi pa diplomātiskiem kanāliem.

 

28.pants

 

1. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga denonsēt Līgumu, rakstiski paziņojot par to otrai Līgumslēdzējas Pusei pa diplomātiskiem kanāliem. Līguma darbība tiek izbeigta sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas datuma.

3. Tiesības, kas iegūtas pamatojoties uz šī Līguma noteikumiem, nezaudē savu spēku tā denonsēšanas gadījumā.

Parakstīts Rīgā, 2007.gada 18.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodās, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS                          KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VĀRDĀ                                                VĀRDĀ

 

 

Labklājības ministre

Valsts sekretāra

vietā

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I.Purne

I.Alliks

A.Vanaga

E.Korčagins

L.Ramane

 

02.01.2008. 10:52

3261

Labklājības ministrija

Sociālās apdrošināšanas departaments

Starptautisko līgumu un attiecību nodaļas vecākā referente

L.Ramane

Tālr. 7021617, Fakss 7021560, Liene.Ramane@lm.gov.lv