Spēkā esošā likuma redakcija

Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija

Nr.

(29)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1.

Papildināt kodeksu ar jaunu 8.¹ pantu šādā redakcijā:

„8.¹ Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa principus un nevainīguma prezumpcijas principu”.

neatbalstīts

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.

2.

Izslēgt likumprojekta 1. pantu.

atbalstīts

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.’’

Lauku atbalsta dienests izskata šā kodeksa 66.¹, 103.¹⁰, 103.¹¹, 103.¹² un 103.¹³ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Lauku atbalsta dienesta vārdā ir tiesīgi Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji, viņu vietnieki un Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītājs.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu)

2. Aizstāt 230.⁶ panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "66.¹ pantā" ar skaitļiem un vārdiem "66.¹, 103.¹⁰, 103.¹¹, 103.¹² un 103.¹³ pantā".

3.

Izslēgt likumprojekta 2. pantu.

Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 līdz 14 gadiem.

Izņēmuma gadījumā šādu lēmumu var pieņemt desmit dienu laikā. Lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju.

Iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt augstākā iestādē trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs.

Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības nav pārsūdzams.

4.

Aizstāt 238.¹ panta trešajā daļā vārdus ‘’Administratīvā rajona tiesa’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’rajona (pilsētas) tiesa‘’ (attiecīgā locījumā).

atbalstīts

1. Aizstāt 238.¹ panta trešajā daļā vārdus ‘’Administratīvā rajona tiesa’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’rajona (pilsētas) tiesa‘’ (attiecīgā locījumā).

Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

5.

Izteikt kodeksa 240.pantu šādā redakcijā:

„240.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, ievērojot vienlīdzības principu

Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.”

neatbalstīts

Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, kā arī jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties jaunā šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto , viedokli un tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem viņš pats.

Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.”

8.

Izslēgt 270.¹ pantu, attiecīgi grozot pārējo pantu numerāciju.

Izteikt 270.² pantu šādā redakcijā:

„270.¹ pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana.

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām vai ar citu lietas izskatīšanā iesaistītu tiesnesi;

3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata.

Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.”

Izteikt 270.³ pantu šādā redakcijā:

Motivētu noraidījumu pieteic pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos.”

atbalstīts

„270.¹ pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām vai ar citu lietas izskatīšanā iesaistītu tiesnesi;

3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata.

Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.”

Motivētu noraidījumu pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos.”

Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto personu, viedokli un tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem viņš pats.

Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.”

Lietas izskatīšana sākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumu s, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie, liecinieki un uzklausīts eksperta atzinums. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja lietvedībā piedalās pārstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir arests, raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas.

4. Papildināt 271.¹ panta pirmo daļu pēc vārda „pienākumus” ar vārdiem „noskaidro, vai ir noraidījumi”.

3. Papildināt 271.¹ panta pirmo daļu pēc vārda „pienākumus” ar vārdiem „noskaidro, vai ir noraidījumi”.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņem lēmumu, ar kuru pēc būtības izlemj jautājumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī lēmumus, kas nepieciešami procesuāla rakstura jautājumu izlemšanai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros.”

Izslēgt likumprojekta 5. un 6.pantu.

atbalstīts

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru izlemts procesuāla rakstura jautājums, var iesniegt blakus sūdzību.’’

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

2¹) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu - administratīvajā rajona tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – Administratīvajā apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība septiņu dienu laikā kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.

No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 28.05.1997. likumu, Satversmes tiesas 20.06.2002. spriedumu, 25.03.2004., 17.03.2005. likumu, 17.05.2007. likumu un 03.07.2008. likumu)

7. 280.panta

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – rajona (pilsētas) tiesā;

2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – rajona (pilsētas) tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu –padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet augstākas institūcijas lēmumu – rajona (pilsētas) tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt norādīta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „septiņu dienu laikā” ar vārdiem „bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, – triju darba dienu laikā”.

10.

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

„ 280.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1., 2., 2.¹ un 4. punktā vārdus ‘’administratīvajā rajona tiesā’’ ar vārdiem ‘’rajona (pilsētas) tiesā’’;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdu „Administratīvajā”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „septiņu dienu laikā” ar vārdiem „bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, - triju darba dienu laikā”.”

atbalstīts

4. 280.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1., 2., 2.¹ un 4. punktā vārdus ‘’administratīvajā rajona tiesā’’ ar vārdiem ‘’rajona (pilsētas) tiesā’’;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdu „Administratīvajā”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „septiņu dienu laikā” ar vārdiem „bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, – triju darba dienu laikā”.

8. 281.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā, bet lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, – piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.”;

Papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai, apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu.”

12.

 Izteikt likumprojekta 8. pantu šādā redakcijā:

„281.¹ pantā:

Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja iestādes lēmumā (rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā) nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā, bet lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, – piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.”

Papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai, apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu.””

Izteikt 281.¹ panta pirmo un trešo daļu šādā redakcijā:

„Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā divdesmit dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.”

atbalstīts

5. 281.¹ pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā divdesmit dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā, bet lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, – piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.’’

Papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu.”

9. Izteikt 281.² pantu šādā redakcijā:

„281.² pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.’’

6. Izteikt 281.² pantu šādā redakcijā:

„281.² pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.’’

10. Papildināt kodeksu ar 281.³pantu šādā redakcijā:

„281.³ pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, atjaunošana un pagarināšana

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma. Lūgumu par termiņa pagarināšanu iesniedz iestāde vai tiesai, kura noteikusi termiņu. Iestāde, tiesa vai tiesnesis lūgumu izskata triju darba dienu laikā.

Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj 10 dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis, ja nepieciešams var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.”

14.

Apvienot 281.³ panta ceturto un piekto daļu un izteikt šādā redakcijā:

„Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei, kas apstrīdēšanas kārtībā ir tiesīga izskatīt sūdzību vai tiesai, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.”

Izteikt 281.³panta sesto daļu šādā redakcijā:

„Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj desmit dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis, ja nepieciešams var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.”

Priekšlikums paredz noteikt termiņu, kādā ir iesniedzama blakus sūdzība.

atbalstīts

7. Papildināt kodeksu ar 281.³pantu šādā redakcijā:

„281.³ pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, atjaunošana un pagarināšana

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma. Lūgumu par termiņa pagarināšanu iesniedz iestādei vai tiesai, kura noteikusi termiņu. Iestāde, tiesa vai tiesnesis lūgumu izskata triju darba dienu laikā.

Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei, kas apstrīdēšanas kārtībā ir tiesīga izskatīt sūdzību, vai tiesai, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj desmit dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis, ja nepieciešams, var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.”

Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

11. Aizstāt 283. panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus 25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31. pantā” ar skaitļiem un vārdiem „25. un 29. pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.

8. Aizstāt 283. panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31. pantā" ar s kaitļiem un vārdiem "25. un 29. pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) ".

12. Izteikt 284. pantu šādā redakcijā:

„284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – pēc lietas materiālu saņemšanas.

Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, tiesa izskata 15 dienu laikā no dienas, kad ierosināta apelācijas tiesvedība.

Sūdzību vai protestu par citu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesa izskata saprātīgā termiņā.

Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. Šajā gadījumā lēmums, kas tiek pieņemts, veicot iesniegtās sūdzības vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzams.”

9. Izteikt 284. pantu šādā redakcijā:

„284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – pēc lietas materiālu saņemšanas.

Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, tiesa izskata 15 dienu laikā no dienas, kad ierosināta apelācijas tiesvedība.

Sūdzību vai protestu par citu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesa izskata saprātīgā termiņā.

Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. Šajā gadījumā lēmums, kas tiek pieņemts, veicot iesniegtās sūdzības vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzams.”

Apelācijas instances tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus nosaka Administratīvā procesa likums.

13. Izslēgt 286.¹ un 286.² pantu.

10. Izslēgt 286.¹ un 286.² pantu.

14. Papildināt kodeksu ar 286.³, 286.⁴, 286.⁵, 286.⁶, 286.⁷, 286.⁸, 286.⁹, 286.¹⁰, 286.¹¹, 286.¹², 286.¹³, 286.¹⁴, 286.¹⁵, 286.¹⁶ un 286.¹⁷ pantu šādā redakcijā:

Apelācijas sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);
3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;
5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;
6) sūdzībai pievienotos dokumentus;
7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

286.⁴ pants. Apelācijas sūdzības noraksti

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietā piedalās citi administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki, apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam.

286.⁵ pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā kodeksa 286.³ panta prasībām.

Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz 10 dienām, skaitot no dienas, kad saņemts lēmums par trūkumu novēršanu.

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izskatot iespēju ierosināt apelācijas tiesvedību.

286.⁶ pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju darba dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, piedalās citi šīs lietas dalībnieki, tiesa pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas triju darba dienu laikā nosūta pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

286.⁷ pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

Tiesnesis referents pārliecinājies, ka ir ievērota sūdzības iesniegšanas kārtība, pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku vai dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.

Konstatējis, ka sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību — ja sūdzība iesniegta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei — ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā kodeksa 286.³ panta pirmās vai otrās daļas noteikumi.

Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu — ja apelācijas tiesvedība ierosināta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;

2) par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas — ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.

Izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu, apelācijas instances tiesas tiesnesis vienlaikus izlemj, vai ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņš, tostarp izlemj jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ja iesniegts šāds lūgums.

Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 286.³ un 286.⁵ panta nosacījumiem, apelācijas sūdzību atstāj bez virzības un lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz trim dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

286.⁹ pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 271.¹ panta noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši gan persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gan cietušais, — persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja apelācijas sūdzību atsauc tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa, tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

Ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegti par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumā noteikto sodu vai, administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju un ja apelācijas sūdzība vai protests neietver lūgumu, kura izpildes rezultātā pasliktinātos pārkāpēja stāvoklis, un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā, lietu var izskatīt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Rakstveida procesā tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu arī par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

286.¹¹ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:
1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;
2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu:
3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;
4) tiesneša lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
5) lietā nav pilna tiesneša lēmuma, kā arī – šajā kodeksā noteiktajos gadījumos – sēdes protokola.

Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:
1) atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;
3) atceļ nolēmumu un izbeidz lietu;
4) atceļ nolēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;
5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

286.¹² pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

Pēc nolēmuma sastādīšanas apelācijas instances tiesa triju darba dienu laikā nolēmuma norakstu vai kopiju nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, kā arī šajā kodeksā norādītajām institūcijām. Ja šajā pantā noteiktajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma noraksts vai kopija vairs nav jānosūta.

Nolēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu.

Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.

Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesnesis vai tiesa norāda:
1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;
2) tiesas nosaukumu un sastāvu;
3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu;
4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;
5) lēmuma motīvus;
6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;
7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesnesis vai tiesa var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesnesis vai tiesa sastāda triju darba dienu laikā.

Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesnesis vai tiesa pieņēma lēmumu, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesnesis vai tiesa pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā apelācijas instances tiesas tiesnesis. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību izskata mutvārdu procesā.

Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, pirmās instances tiesas tiesnesis, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka zemākas instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

286.¹⁶ pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesnesis vai tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.

Tiesnesis vai tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Amatpersonai, kura neizpilda blakus lēmumu vai laikā nesniedz atbildi, tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 100 latiem.

Tiesnesis vai tiesa, kas izskatot lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma pazīmes, prokuratūrai nosūta blakus lēmumu.’’

Aizstāt 286.⁸ panta nosaukumā vārdu „aresta lietās” ar vārdiem „administratīvo pārkāpumu lietās, kurās noteikts administratīvais arests.”

Izteikt 286.⁹ panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„ Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. „

Aizstāt 286.¹¹ panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „tiesneša lēmums” ar vārdu „nolēmums”, 5.punktā vārdus „tiesneša lēmuma” – ar vārdu „nolēmuma”, kā arī izslēgt 286.¹¹ panta otrajā daļā vārdus „par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu”.

Izteikt 286.¹² panta otro daļu šādā redakcijā:

„Apelācijas instances tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, apelācijas instances tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu apelācijas instances tiesa sastāda 10 dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu.”

Izteikt 286.¹⁵.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’Šajā kodeksā paredzētajos gadījumos par tiesas vai tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Par citiem tiesas vai tiesneša nolēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.”

Aizstāt 286.¹⁵ panta sestās daļas otrajā teikumā vārdu „izskata” ar vārdiem „var izskatīt”.

Izteikt 286.¹⁵panta astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu, uzskatāms, ka persona saņēmusi lēmumu:

1. datumā, kas norādīts paziņojumā par saņemšanu, ja lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;
2. septītajā dienā no lēmuma nosūtīšanas dienas.”

Juridiskais birojs

Pārvietot 286.¹⁶ panta pirmās daļas pēdējo teikumu uz otro daļu, bet otrās daļas pēdējo teikumu izslēgt.

Juridiskais birojs

Apsvērt 286.¹⁶ panta trešās daļas izslēgšanu.

atbalstīts

11. Papildināt kodeksu ar 286.³, 286.⁴, 286.⁵, 286.⁶, 286.⁷, 286.⁸, 286.⁹, 286.¹⁰, 286.¹¹, 286.¹², 286.¹³, 286.¹⁴, 286.¹⁵, 286.¹⁶ un 286.¹⁷ pantu šādā redakcijā:

Apelācijas sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);
3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;
5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;
6) sūdzībai pievienotos dokumentus;
7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

286.⁴ pants. Apelācijas sūdzības noraksti

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam.

286.⁵ pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā kodeksa 286.³ panta prasībām.

Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz desmit dienām, skaitot no dienas, kad saņemts lēmums par trūkumu novēršanu.

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izskatot iespēju ierosināt apelācijas tiesvedību.

286.⁶ pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju darba dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, tiesa pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas triju darba dienu laikā nosūta pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

286.⁷ pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

Tiesnesis referents, pārliecinājies, ka ir ievērota sūdzības iesniegšanas kārtība, pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku vai dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.

Konstatējis, ka sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību — ja sūdzība iesniegta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei — ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā kodeksa 286.³ panta pirmās vai otrās daļas noteikumi.

Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu — ja apelācijas tiesvedība ierosināta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;

2) par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas — ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.

Izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu, apelācijas instances tiesas tiesnesis vienlaikus izlemj, vai ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņš, tostarp izlemj jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ja iesniegts šāds lūgums.

Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 286.³ un 286.⁵ panta nosacījumiem, apelācijas sūdzību atstāj bez virzības un lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz trim dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

286.⁹ pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 271.¹ panta noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegusi gan persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gan cietušais, — persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

Ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegts par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumā noteikto sodu vai administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju un ja apelācijas sūdzība vai protests neietver lūgumu, kura izpildes rezultātā pasliktinātos pārkāpēja stāvoklis, un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā, lietu var izskatīt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Rakstveida procesā tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu arī par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

286.¹¹ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:
1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;
2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu:
3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;
4) nolēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
5) lietā nav pilna nolēmuma, kā arī – šajā kodeksā noteiktajos gadījumos – sēdes protokola.

Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;
3) atceļ nolēmumu un izbeidz lietu;
4) atceļ nolēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;
5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

286.¹² pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā desmit dienu laikā.

Apelācijas instances tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, apelācijas instances tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu apelācijas instances tiesa sastāda desmit dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu.

Pēc nolēmuma sastādīšanas apelācijas instances tiesa triju darba dienu laikā nolēmuma norakstu vai kopiju nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, kā arī šajā kodeksā norādītajām institūcijām. Ja šajā pantā noteiktajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma noraksts vai kopija vairs nav jānosūta.

Nolēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu.

Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.

Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesnesis vai tiesa norāda:
1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;
2) tiesas nosaukumu un sastāvu;
3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu;
4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;
5) lēmuma motīvus;
6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;
7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesnesis vai tiesa var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesnesis vai tiesa sastāda triju darba dienu laikā.

Šajā kodeksā paredzētajos gadījumos par tiesas vai tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Par citiem tiesas vai tiesneša nolēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.

Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesnesis vai tiesa pieņēma lēmumu, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesnesis vai tiesa pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā apelācijas instances tiesas tiesnesis. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību var izskatīt mutvārdu procesā.

Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, pirmās instances tiesas tiesnesis atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu, uzskatāms, ka persona saņēmusi lēmumu:

286.¹⁶ pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesnesis vai tiesa var pieņemt blakus lēmumu.

Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai. Tiesnesis vai tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde.’’

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi.

Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par šādiem administratīvā soda veidiem:

1) brīdinājums;

2) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana;

3) naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā vai 299.¹ panta trešajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas.

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.¹ panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa.

15. Papildināt 291. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa.”

12. Papildināt 291. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa.”

16. Izteikt 317. pantu šādā redakcijā:

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies, un lēmums nav pārsūdzēts. Ja sūdzība ir iesniegta, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu par administratīvo arestu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā.’’

13. Izteikt 317. pantu šādā redakcijā:

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts. Ja sūdzība ir iesniegta, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu par administratīvo arestu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā.’’

1. Kodeksa 12.¹ pants, 210.panta trešā daļa, 238.¹ panta pirmās daļas 4.punkts, 268.panta 6.punkts, 269.panta ceturtā daļa, kā arī ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem saistītie grozījumi 275.pantā un 283.panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". 

2. Kodeksa 88.⁶ panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. 

3. Līdz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidei šā kodeksa 172.² un 172.³ pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību administratīvās komisijas vai šo komisiju bērnu lietu apakškomisijas. 

4. Kodeksa 190.¹⁵ pants un grozījums 215.¹ pantā par papildināšanu ar 190.¹⁵ pantu stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā. 

5. Kodeksa 103.⁸ un 103.⁹ pants, grozījums 230.pantā par papildināšanu ar 103.⁹ pantu un grozījums 230.⁵ pantā par papildināšanu ar 103.⁸ pantu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 

6. Kodeksa 204.¹⁶ pants un grozījums 236.¹⁰ pantā par papildināšanu ar 204.¹⁶ pantu stājas spēkā 2007.gada 1.jūnijā. 

7. Kodeksa 117.¹-117.¹¹ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas Valsts robežsardze izskata ar 2007.gada 1.oktobri. 

8. Kodeksa 257.panta astotā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.augustā. 

9. Kodeksa 258.panta trešā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. 

10. Šā kodeksa 155.¹⁵ pants piemērojams pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

„11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu, Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2008. gada 1. oktobra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus.

12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pirms šo grozījumu spēkā stāšanās ierosinājis tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu iesniegtās kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības izskatīšanai, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.”

25.

Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

„11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu, Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2009. gada 1. janvāra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus.

12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdz 2009.gada 1.janvārim ierosinājis tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu iesniegtās kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības izskatīšanai, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

‘’13. Grozījumi kodeksa 238.¹ panta 3. daļā, 280. panta 1. daļā un 281.¹ panta 1. daļā par administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesas uz rajona (pilsētas) tiesām stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.’’

atbalstīts

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu, Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2009. gada 1. janvāra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus.

12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdz 2009.gada 1.janvārim ierosinājis tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu iesniegtās kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības izskatīšanai, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

13. Grozījumi šā kodeksa 238.¹ panta trešajā. daļā, 280. panta pirmajā. daļā un 281.¹ panta pirmajā. daļā par administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesa uz rajona (pilsētas) tiesām stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī."

28.

 Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Likuma 2.¹ - 17. pants stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.”

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.aprīlīm izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas regulē kārtību, kādā izskatāmas administratīvo pārkāpumu lietas un izpildāmi lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās.”

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem, kas izdarāmi likumos, lai īstenotu visu administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas uz rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām.”

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem, kas izdarāmi likumos, lai īstenotu visu administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas uz rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām.

29.

 Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.”

atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.