VALSTS KANCELEJA

Rīgā

20.12.2007. Nr.90/TA-3443

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Valsts darba inspekcijas likums". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Laganovska-Dīriņa 67021704, Inta.Laganovska-Dirina@lm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 7 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra sēdes protokola Nr.70  89.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Valsts darba inspekcijas likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Valsts darba inspekcijas tiesisko statusu, funkciju un uzdevumus.

2.pants. Valsts darba inspekcijas tiesiskais statuss

(1) Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Darba inspekcijai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu Darba inspekcijas nosaukumu.

3.pants. Darba inspekcijas funkcija un uzdevumi

(1) Darba inspekcijas funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas izpildi, Darba inspekcija veic šādus uzdevumus:

1) uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu;

2) kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus;

3) veicina sociālo dialogu uzņēmumos;

4) veic pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un darbiniekiem;

5) analizē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus, lai sniegtu priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;

8) kontrolē darba vietās esošo darba aprīkojumu, personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

9) sniedz Labklājības ministrijas kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos izvērtēšanas komisijai informāciju par darba aizsardzības jautājumos kompetento institūciju un kompetento speciālistu darbību šā likuma 4.panta 3.punktā minētajos Darba inspekcijas kontroles objektos darba aizsardzības jomā;

10) sniedz darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām;

11) organizē Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta izveidi un nodrošina tā darbību.

(3) Darba inspekcija sniedz Labklājības ministrijai informāciju par šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas izpildi labklājības ministra noteiktā kārtībā.

4.pants. Darba inspekcijas uzraudzības un kontroles joma

Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti:

1) komersanti, valsts un pašvaldību iestādes, reliģiskās un sabiedriskās organizācijas, biedrības un nodibinājumi;

2) darba devēji un to pilnvarotās personas atbilstoši tām uzticētajiem pienākumiem un pilnvarām;

3) uzņēmumu (organizatoriskas vienības, kurās darba devēji nodarbina nodarbinātos) darba vietas, privātpersonai piederošie būvobjekti būvdarbu veikšanas laikā, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba laikā (turpmāk – uzraudzības un kontroles objekts).

5.pants. Darba inspekcijas amatpersonas

(1) Darba inspekcijas amatpersonas ir Darba inspekcijas direktors, Darba inspekcijas direktora vietnieks, visu līmeņu inspektori un citi valsts civildienesta ierēdņi.

(2) Darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, kad uzņēmums veic darbību (arī darba devēja prombūtnē):

a) apmeklēt un apskatīt Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļautos objektus,

b) pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus;

2) veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, un šai nolūkā:

a) iztaujāt darba devējus, darbiniekus un citas personas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumiem,

b) pieprasīt uzskaites, reģistrācijas un citus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba tiesiskajām attiecībām un darba aizsardzību, lai pārliecinātos, ka šie dokumenti atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasīt to kopijas un izrakstus,

c) pieprasīt informāciju, kas Darba inspekcijai nepieciešama, lai risinātu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus,

d) veikt darba vides faktoru mērījumus, fotografēt, veikt audioierakstus un videoierakstus, kā arī ņemt materiālu un vielu paraugus analīzei,

e) pieaicināt speciālistus atsevišķu uzdevumu veikšanai;

3) uzaicināt ierasties Darba inspekcijā darba devējus, darbiniekus un citas fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvjus, lai no viņiem iegūtu informāciju par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumiem vai sniegtu viņiem informāciju, paskaidrojumus un cita veida palīdzību šajos jautājumos;

4) organizēt darba devēju, darba devēju un darbinieku organizāciju pārstāvju un citu juridisko personu pārstāvju un fizisko personu tikšanos, lai apspriestu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus;

5) saņemt no darba devējiem tādu ar inspicējamā objekta specifiku, atrašanās vietu, veicamās pārbaudes raksturu un ilgumu samērojamu apstākļu nodrošinājumu, kāds nepieciešams Darba inspekcijas uzdevumu izpildei;

6) pieņemt lēmumus darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos, kā arī izteikt brīdinājumus un dot rīkojumus darba devējiem, lai nodrošinātu darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu;

7) apturēt komersantu, iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, iekārtu un citu objektu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju, kā arī apturēt vai ierobežot produkcijas izlaidi (turpmāk – uzņēmuma darbības apturēšana);

8) kontrolēt darba aizsardzības jautājumos kompetento institūciju un kompetento speciālistu darbību šā likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos Darba inspekcijas uzraudzības un kontroles objektos darba aizsardzības jomā;

9) kārtībā, kāda noteikta administratīvo pārkāpumu izskatīšanai, administratīvi sodīt darba devējus, kā arī citas personas;

10) kontrolēt, vai darba devēji veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu Darba inspekcijas rīkojumu izpildi, un ņem vērā izteiktos brīdinājumus;

11) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem;

12) pēc uzņēmuma darbības pilnīgas vai daļējas apturēšanas:

a) noplombēt vai aizzīmogot vadības un komunikāciju ierīces, kas iedarbina apturamās iekārtas vai piegādā tām enerģiju, kā arī par to sastādīt noplombēšanas aktu,

b) kontrolēt lēmuma izpildi par uzņēmuma darbības apturēšanu.

6.pants. Darba inspekcijas direktors

(1) Darba inspekcijas direktora (turpmāk – direktors) kandidatūru pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Labklājības ministrs direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata, ievērojot Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības.

(2) Direktors:

1) vada Darba inspekciju un ir atbildīgs par Darba inspekcijas uzdevumu izpildi;

2) apstiprina Darba insp ekcijas ikgadējo darbības programmu un kalendāra plānu;

3) nosaka Darba inspekcijas struktūru;

4) nosaka Darba inspekcijas amatpersonu un darbinieku pienākumus un pārrauga viņu darbību;

5) izskata sūdzības un pieņem lēmumus par Darba inspekcijas amatpersonu rīcību;

6) ir tiesīgs pagarināt rakstveida brīdinājumā par uzņēmuma apturēšanu noteikto termiņu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai un atcelt Darba inspekcijas amatpersonu lēmumus par uzņēmuma darbības apturēšanu;

7) ir tiesīgs ar pamatotu lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu no četriem mēnešiem līdz vienam gadam, ja administratīvā akta izdošanai objektīvu iemeslu dēļ nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija;

8) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Darba inspekciju.

7.pants. Uzņēmuma darbības apturēšanas kārtība

(1) Darba inspekcijas amatpersonas ir tiesīgas pieņemt lēmumu par uzņēmuma darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja konstatē, ka ir pārkāpti darba aizsardzības normatīvie akti vai darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu Darba inspekcijas amatpersonai ir pienākums rakstveidā brīdināt Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas, minot visus konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai, izņemot šā panta devītajā daļā minētos gadījumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais rakstveida brīdinājumā noteiktais pārkāpuma novēršanas termiņš nedrīkst būt īsāks par:

1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;

2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts;

3) no viena mēneša līdz trim mēnešiem – pārējos gadījumos, ja puses nevienojas par īsāku termiņu pārkāpuma novēršanai.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie pārkāpuma novēršanas termiņi neattiecas uz atkārtotiem brīdinājumiem, kad Darba inspekcija var uzdot novērst pārkāpumu īsākā termiņā vai nekavējoties.

(5) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsti visi brīdinājumā minētie pārkāpumi, Darba inspekcijas amatpersona, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu un samērīguma principu, var pieņemt rakstveida lēmumu par uzņēmuma darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu.

(6) Uzņēmuma darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu nodrošina darba devējs vai viņa pilnvarota persona, piedaloties Darba inspekcijas amatpersonai.

(7) Uzņēmuma darbības pilnīga apturēšana izdarāma tā, lai:

1) uzņēmums varētu netraucēti novērst pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu uzņēmuma telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ.

(8) Uzņēmuma darbības daļēja apturēšana izdarāma tā, lai:

1) uzņēmums varētu netraucēti novērst pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu uzņēmuma telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta pārējo struktūrvienību un iekārtu darbība.

(9) Darba inspekcijas amatpersonai ir pienākums nekavējoties pieņemt lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, izdodot rakstveida rīkojumu, ja, apsekojot uzņēmumu, konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

1) darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpums rada draudus cilvēka dzīvībai, var notikt ugunsgrēks, eksplozija, bīstamu vielu noplūde vai neprognozēta radiācijas paaugstināšanās;

2) 50 % vai vairāk no uzņēmumā nodarbinātajiem ir nelegāli nodarbinātas personas.

(10) Ja uzņēmuma darbība tiek turpināta pēc tam, kad saņemts lēmums par uzņēmuma darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vai tiek bojātas vai noņemtas plombas vai aizzīmogojumi, vainīgās personas atbilstoši nodarījumam saucamas pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11) Ja uzņēmuma darbība tiek apturēta, uzņēmumam ir pienākums rakstveidā ziņot Darba inspekcijai par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu.

8.pants. Uzņēmuma darbības atjaunošana

(1) Darba inspekcija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par pārkāpumu novēršanu pārbauda, vai normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti, un:

1) ja pārbaudes rezultāti liecina, ka visi brīdinājumā vai lēmumā par uzņēmuma darbības apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti, dod rakstveida atļauju atjaunot uzņēmuma darbību;

2) ja uzņēmumā bija noplombētas vai aizzīmogotas iekārtu vadības un komunikāciju ierīces, Darba inspekcijas amatpersona atplombē attiecīgās ierīces un noņem aizzīmogojumus, par ko sastāda aktu.

(2) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par uzņēmuma darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi nav novērsti, Darba inspekcija ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sniedz pamatotu rakstveida atteikumu atjaunot uzņēmuma darbību.

9.pants. Darba inspekcijas finansēšanas kārtība

(1) Darba inspekciju finansē no valsts budžeta, un tai ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

(2) Darba inspekcijas uzliktie administratīvie naudas sodi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

10.pants. Aizliegums izpaust informāciju

Darba inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem, pildot dienesta vai darba pienākumus, kā arī pēc valsts civildienesta atstāšanas vai tad, ja tiek izbeigtas vai pārtrauktas darba attiecības ar Darba inspekciju, aizliegts nelikumīgi izpaust šādu ierobežotas pieejamības informāciju:

1) informāciju, kas saistīta ar Darba inspekcijas izskatāmo iesniegumu un sūdzību lietas materiāliem;

2) komercnoslēpumus par darba procesiem, kuri kļuvuši zināmi, pildot darba vai dienesta pienākumus;

3) ziņas par personām, kuras iesniegušas sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī informāciju par to, ka pārbaude veikta sakarā ar šādas sūdzības saņemšanu.

11.pants. Informācijas sniegšana citām personām

(1) Darba inspekcijas amatpersonas nodrošina to rīcībā esošās informācijas pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

(2) Darba inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Šāda sadarbība īpaši attiecas uz informācijas sniegšanu saistībā ar darbinieku nosūtīšanu uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti. Minētā informācija sniedzama bez maksas.

12.pants. Darba inspekcijas nodrošināšana ar informāciju

(1) Tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes bez maksas sniedz Darba inspekcijai informāciju, kas nepieciešama tās funkcijas un uzdevumu veikšanai.

(2) Ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes pēc Darba inspekcijas pieprasījuma bez maksas sniedz to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama darbā notikušo nelaimes un arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanai un uzskaitei.

(3) Informācijas operatīvas apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Darba inspekcijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus

(1) Persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts vai faktiskā rīcība ierobežo tās tiesiskās intereses, ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēt Darba inspekcijas amatpersonu lēmumus, rīkojumus vai brīdinājumus, iesniedzot iesniegumu Darba inspekcijas direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Iesnieguma iesniegšana Darba inspekcijas direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur Darba inspekcijas amatpersonas lēmuma izpildi, izņemot gadījumus, ja tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Valsts darba inspekcijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 22.nr.).

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.431 "Informācijas operatīvas apmaiņas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Labklājības ministre

I.Purne

Likumprojekta

“Valsts darba inspekcijas likums”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreiz Valsts darba inspekcija, ja nepieciešams, pilnībā vai daļēji aptur uzņēmuma darbību darba aizsardzības, darba tiesību un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, pamatojoties uz 1991.gada 11.decembra likuma „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” prasībām. 2006.gada 8.jūnijā tika pieņemts likums „Par likuma „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”, kurš stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. 2006.gada 10.janvāra Ministru kabineta sēdes protokllēmumā (prot.Nr.2 9.§) ministrijām, tai skaitā Labklājības ministrijai, dots uzdevums izvērtēt grozījumu nepieciešamību tiesību aktos, lai nodrošinātu tiesību objekta vai subjekta darbības apturēšanas kārtību normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, un, ja nepieciešams, izstrādāt attiecīgos tiesību aktu projektus. Lai nodrošinātu Valsts darba inspekcijai tiesības arī pēc 2008.gada 1.janvāra apturēt uzņēmumu darbību, šīs normas jāparedz Valsts darba inspekcijas likumā. Pašreiz Valsts darba inspekcijas funkcijās ietilpst uzraudzības un kontroles īstenošana bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā. Ar 2008.gada 1.janvāri šīs funkcijas uzņemsies Valsts būvinspekcija. 2007.gada 16.augustā (prot. Nr.32 7.§) Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Valsts tehniskās inspekcijas nolikums”, ar kuru no 2008.gada 1.janvāra paredzēts izveidot Valsts tehnisko inspekciju. Saskaņojot 2007.gada 16.augustā (prot. Nr.32 7.§) VSS izsludināto MK rīkojuma projektu Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija vienojās, ka, ņemot vērā, ka arī politikas izstrāde bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības kontroles funkciju veiks Valsts būvinspekcija, un tādēļ nepieciešams veikt grozījumus Valsts darba inspekcijas likumā. Valsts būvinspekcijai pārņemot šo funkciju no Valsts darba inspekcijas, Valsts darba inspekcija tiks atbrīvota no tai neraksturīgām funkcijām. Jaunais Valsts būvinspekcijas nolikums stāsies spēkā vienlaicīgi ar jauno Valsts darba inspekcijas likumu, kas paredzēts 2008.gada 1.janvāris, tādējādi bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības joma ar 2008.gada 1.janvāri pāriet Valsts būvinspekcijai. Noteikumu projekts „Valsts būvinspekcijas nolikums” apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ekonomikas ministrija, un šī virzība ir saskaņota ar Labklājības ministriju, kas ir izstrādājusi Valsts darba inspekcijas likumu. Patreizējā situācijā, kad notiek intensīva būvniecība īpaši privātpersonām piederošās teritorijās, veicot gan rindu māju, gan privātmāju ciematiņu būvniecību, izveidojusies situācija, ka šajos būvobjektos Valsts darba inspekcija nevar veikt darba aizsardzības prasību un darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli un uzraudzību, jo privātpersonām piederošas teritorijas nepakļaujas Valsts darba inspekcijas uzraudzībai. Tai pašā laikā, veicot būvniecību šādās privātās teritorijās, bieži netiek ievēroti nepieciešamie drošības un veselības aizsardzības pasākumi, kā rezultātā tiek apdraudēta strādājošo veselība un dzīvība. Tādēļ nepieciešams paplašināt Valsts darba inspekcijas uzraudzības jomu, pakļaujot Valsts darba inspekcijas uzraudzībai arī privātpersonām piederošus būvobjektus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā: 1) noteiktas Valsts darba inspekcijas funkcijas un uzdevumi, uzraudzības un kontroles jomas, amatpersonas un darba inspekcijas direktora pienākumi un tiesības, Valsts darba inspekcijas finansēšanas kārtība, informācijas izpaušanas, sniegšanas un nodrošināšanas kārtība, kā arī tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas administratīvos aktus. 2) noteiktas Valsts darba inspekcijas tiesības pilnībā vai daļēji apturēt uzņēmumu darbību, ja tiek pārkāpti darba aizsardzības un darba tiesību normatīvie akti, kā arī atjaunošanas kārtība; 3) paredzēts, ka Valsts darba inspekcija turpmāk vairs neveiks bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības funkciju; 4) paplašinās Valsts darba inspekcijas uzraudzības un kontroles joma, paredzot, ka Valsts darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei būs pakļauti arī privātpersonai piederošie būvobjekti būvdarbu veikšanas laikā. Likumprojekts nodrošinās atbilstošu juridisko pamatu, lai Valsts darba inspekcija varētu pilnībā vai daļēji apturēt uzņēmumu darbību, ja tiek būtiski pārkāpti darba aizsardzības un darba tiesību normatīvie akti, no 2008.gada 1.janvāra. Tādējādi tiks pilnībā novērsta situācija, ka Valsts darba inspekcija nevar apturēt uzņēmuma darbību, zaudējot spēku 1991.gada 11.decembra likumam „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. Likumprojektā noteiktā likuma redakcija paredz bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības funkcijas izslēgšanu no Valsts darba inspekcijai deleģētajām uzraudzības jomām. Tiek paplašināta Valsts darba inspekcijas uzraudzības un kontroles joma, pakļaujot kontrolei arī privātpersonai piederošus būvobjektus, tādējādi novēršot situāciju, kad privātpersonai piederošos būvobjektos Valsts darba inspekcija nevar kontrolēt darba aizsardzības prasību un darba tiesības regulējošo normatīvu ievērošanu. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra.
3. Cita informācija	Citas informācijas nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts veicinās administratīvo procedūru darbību
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija			Likumprojekts ir neitrāls dzimumu līdztiesības jautājumā, jo izvirzītās prasības uzņēmumu apturēšanā vienādi attiecas uz nodarbinātajiem neatkarīgi no viņu dzimuma.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Atbilstoši apstiprinātajam budžetam (LM pamatbudžeta programma 21.00.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība"): 2 699 309	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Atbilstoši apstiprinātajam budžetam (LM pamatbudžeta programma 21.00.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība"): 2 699 309	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Nav	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Atbilstoši apstiprinātajam budžetam	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likumprojekta prasības tiks īstenotas Valsts darba inspekcijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros	Likumprojekta prasības tiks īstenotas Valsts darba inspekcijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros		Likumprojekta prasības tiks īstenotas Valsts darba inspekcijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros	Likumprojekta prasības tiks īstenotas Valsts darba inspekcijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros	Likumprojekta prasības tiks īstenotas Valsts darba inspekcijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	MK noteikumi „Valsts būvinspekcijas nolikums”, kurš paredz, ka Valsts būvinspekcija pilda funkcijas bīstamo iekārtu uzraudzības funkcijas stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri tā pat kā r Labklājības ministrijas paredzētais Valsts darba inspekcijas likuma spēkā stāšanās laiks 2008.gada 1.janvāris. Papildus sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumu Nr.674 „Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi” 11.punktā, un sagatavotos grozījumus Ekonomikas ministrija iesniegs kopējā paketē ar pārējiem saistītajiem normatīvu grozījumiem, kas izriet no bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības funkcijas nodošanas Valsts būvinspekcijai.
2. Cita informācija	Citas informācijas nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
					2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe	Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību notikušas likumprojekta saskaņošanas procesā, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai likumprojekts nosūtīts atzinumu sniegšanai.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		No Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes saņemts atzinums par likumprojektu ar Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktiem iebildumiem, kuri ņemti vērā vai ņemti vērā daļēji. Daļēji vērā ņemtie iebildumi izskatīti starpinstitūciju sanāksmē 5.decembrī un par tiem panākta vienošanās. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iebildumus, priekšlikumus nav izteikusi.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšana nav notikusi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Citas informācijas nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Likumprojekta normu izpildi veiks Valsts darba inspekcija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrības informēšanai likumprojekts tiks ievietots vairākās ar darba aizsardzību saistītās interneta mājas lapās (piemēram, Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālajā kontaktpunktā). Pēc pieņemšanas, tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, un būs pieejams Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv., kā arī tiks ievietots Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta interneta mājas lapā ( http://osha.lv ).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Darba devējs Valsts darba inspekcijas izdotos lēmumus var apstrīdēt Valsts darba inspekcijas direktoram. Ja darba devējs nepiekrīt Valsts darba inspekcijas direktora lēmumam, viņš to var pārsūdzēt tiesā. Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta ir piemērojams vispārējais administratīvais process.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

Labklājības ministre I.Purne

Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Atbildīgā amatpersona
B.Paševica	Z.Uzuliņa	E.Korčagins	I.Laganovska-Dīriņa

14.12.2007. plkst. 10:17

1513

I.Laganovska-Dīriņa

7021704, Inta.Laganovska-Dirina@lm.gov.lv