R ī g ā

2006.gada 19.decembrī Nr. 9/10-

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2007.gada 20.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā pirms 13.punkta – likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts uz 2 lapām;

2) anotācija likumprojektam uz 7 lapām.

Komisijas priekšsēdētāja A.Barča

Likumprojekts

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

“13) profesionālā rehabilitācija — pasākumu kopums, kas nodrošina jaunas profesijas apgūšanu, profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, tajā skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējā izglītības pakāpē atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim;”;

papildināt 16.punktu pēc vārdiem “sociālā darbinieka” ar vārdiem “karitatīvā sociālā darbinieka”;

papildināt 24.punktu pēc vārdiem “sociālās rehabilitācijas” ar vārdiem “profesionālās rehabilitācijas;”.

2. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk — sociālie pakalpojumi) un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību, kā arī sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus.”

3. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja personai nepieciešami sociālie pakalpojumi naktspatversmē vai krīzes centrā, tā vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja, kurš lemj par pakalpojuma nodrošināšanu. Ja nepieciešams, personu, kuras dzīvesvieta nav konstatējama, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas.”

4. Papildināt 13.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās. Atbalsta veidu, apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets.”

5. Papildināt 13.¹ panta otro daļu pēc vārda “kārtībā” ar vārdiem “un apmērā”.

6. Papildināt likumu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

“15.¹ pants. Sociālās integrācijas valsts aģentūra

(1) Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk — Aģentūra) ir Labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura:

1) sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pielietojot ārstniecību;

2) sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus invalīdiem;

4) veic to personu uzskaiti, kurām nepieciešama profesionālā rehabilitācija;

3) īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai.

(2) Aģentūras darbību regulē saskaņā ar Publisko aģentūru likumu apstiprināts nolikums, kurā iekļauj arī koledžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz koledžas nolikumu.

(3) Aģentūras pedagogu darba samaksu nosaka normatīvie akti par pedagogu darba samaksu.”

7. 17.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas” ar vārdu “Sociālos”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālā dienesta” ar vārdiem “institūcijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus”.

8. Izteikt 41.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kas ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais a akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums					1) Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sociālā dienesta uzdevums ir veikt sociālo darbu ar ģimenēm. Tā paša likuma 41.pants nosaka sociālajiem darbiniekiem nepieciešamo izglītību. Pašlaik katra pašvaldība atšķirīgi nosaka sociālo darbinieku atalgojumu un kopējā informācija par atalgojuma apmēru nav pieejama. LM 2006.gadā veica pašvaldību aptauju par to, kas kavē sociālā darba attīstību. Kā viens no iemesliem tika minēts – nespēja nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sociālajiem darbiniekiem. 2005.gada 28.jūnijā MK ar rīkojumu Nr.413 ir apstiprinājis „Profesionāla sociālā darba attīstības programmu 2005.-2011.gadam”, kur viens no pasākumiem ir vērsts uz sociālo darbinieku atalgojuma daļēju nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam” šim mērķim tika atvēlēti 100 000 lati un mērķdotācija tika izmaksāta 196 sociālajiem darbiniekiem (no 97 pašvaldībām) par četriem mēnešiem – august u, septembri, oktobri un novembri. Saskaņā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2008.gadam” sociālo darbinieku mēneša amatalgas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām jeb mērķdotācijai papildu piešķirti 300 000 latu. Finansējums ietverts LM pamatbudžeta bāzes izdevumos, šāds finansējums ir paredzēts arī 2009.gadā - 300 000 latu un 2010.gada – 300 000 latu. Līdz ar to papildu finansējums šim mērķim nav nepieciešams. 2007.gadā mērķdotācija tika izmaksāta pamatojoties uz MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.400 „Noteikumi par Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 05.04.00 „Valsts sociālo pakalpojumu administrēšana, uzraudzība un kontrole” paredzētās apropriācijas sadalījumu pa pašvaldībām un kārtību, kādā republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas sociālo darbinieku atalgojuma daļējai nodrošināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”, kas izdoti saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2007.gadam” 37.pantu. 2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz trīs veida sociālos pakalpojumus – sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas (1.panta 24.punkts un 2.pants). Likumā definētā „profesionālā rehabilitācija” (1.panta 13.punkts) pēc būtības arī ir sociālais pakalpojums, kas pēc līdzšinējās likuma redakcijas nav skaidri noteikts. Šis apstāklis ir saistīts arī ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu, jo sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā jāreģistrē sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji (17.panta pirmā daļa). Līdz ar to profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem nav skaidrs, vai tiem ir jāreģistrējas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Lai novērstu šīs nepilnības tiek veikti attiecīgi grozījumi. 3) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.pants nosaka, ka viens no pašvaldības sociālā dienesta uzdevumiem ir veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām, kas pēc būtības ir sociālais pakalpojums. Līdz šim likuma 17.panta pirmā daļa neparedzēja, ka sociālā darba pakalpojumu sniedzējam būtu jāreģistrējas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Līdz ar to tiek precizēta 17.panta pirmās daļas redakcija. 4) Labklājības ministrijas padotībā atrodas valsts aģentūra „Sociālās integrācijas centrs” (turpmāk – SIC), kuras darbību regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums, Publisko aģentūru likums un 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.570 „Valsts aģentūras „Sociālās integrācijas centrs” nolikums” (turpmāk – SIC nolikums). Atbilstoši SIC nolikuma 3.1.apakšpunktam viena no SIC funkcijām ir sniegt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Likums nosaka, ka profesionālā rehabilitācija ir pasākumu kopums personām ar invaliditāti, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim. Lai sniegtu personām ar funkcionāliem traucējumiem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, SIC īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības, kā arī profesionālās pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmas. SIC kā izglītības iestādes funkcijas īsteno divas aģentūras struktūrvienības – Koledža RRC un Jūrmalas profesionālā vidusskola. SIC, īstenojot personu ar invaliditāti izglītošanas un profesionālās rehabilitācijas funkciju, ir radušās juridiska rakstura problēmas. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.^1panta pirmo daļu koledžas nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet likuma pārejas noteikumu 19.punktā noteikts, ka koledžas nodrošina nolikumu atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām līdz 2007.gada 1.septembrim. Nolikuma neapstiprināšanas gadījumā koledžai nav tiesību absolventiem izsniegt valsts atzītus diplomus. Ministru kabineta noteikumu projekts „Sociālās integrācijas valsts aģentūras-koledžas nolikums” tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada 28.jūnijā un bija jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu. Vairāku starpministriju saskaņošanas sanāksmju laikā netika panākta vienošanās ar Valsts kanceleju par jautājuma iespējamo juridisko risinājumu un netika atbalstīts neviens priekšlikums par noteikumu projekta turpmāko virzību. Kaut arī Labklājības ministrija iesniedza noteikumu projektu Valsts kancelejā, šobrīd nav paredzama projekta tālāka virzība. Lai saglabātu pakalpojumu kā vienotu kompleksu, sniedzot profesionālu sociālas rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, nostiprinātu invalīdu tiesības uz minēto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu kā pasākumu kopumu, kas vērsts uz personu reintegrāciju sabiedrībā un novērstu SIC sadalīšanu viens no risinājuma variantiem, ko atbalstīja gan Labklājības ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji, ir grozījumu izdarīšana Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.274 „Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus”, SIC var īstenot tālākizglītības programmas gan Jūrmalā, gan atbalsta punktos 120-960 stundu garumā, nesūtot personu vispirms uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai reģistrētos bezdarbnieku uzskaitē, kā tas bija pirms šo noteikumu pieņemšanas. Jāatzīmē, ka pirms profesionālās apmācības uzsākšanas, notiek profesionālās piemērotības izvērtēšanas obligātais kurss, lai palīdzētu cilvēkam ar invaliditāti saprast, ko viņš grib, var un drīkst mācīties atbilstoši savām spējām un vēlmēm, lai pēc tam varētu arī šajā profesijā strādāt. 5) 2007.02.13. noteikumu Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” Sociālā darba speciālistu grupā ir iekļauts sociālais karitatīvais darbinieks, kurš netiek norādīts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma sociālā darba speciālistu uzskaitījumā. Pašlaik pašvaldību Sociālajos dienestos tiek nodarbināti šādi speciālisti, bet ar 2008.gada 1.janvāri šādu speciālistu nodarbināšana saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 41. un 42.panta spēkā stāšanos būs prettiesiska Lai sociālā karitatīvā darbinieka darbība ar 2008.gada 1.janvāri iegūtu tiesisku statusu ir nepieciešams veikt grozījumus likumā un jau esošajam sociālā darba speciālistu uzskaitījumam pievienot sociālo karitatīvo darbinieku. Vienlaikus šāds grozījums nodrošinās veiksmīgu likuma 10.panta izpildi.
2. Normatīvā akta projekta būtība					Likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” sagatavošanas mērķis ir: 1) noteikt deleģējumu Ministri kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas sociālo darbinieku amatalgas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”, kuri jau ir sagatavoti un iesniegti MK; 2) precizēt terminu „sociālo pakalpojumu sniedzēja”, papildinot, ka sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedz arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu; 3) visus sociālo pakalpojumu sniedzējus turpmāk reģistrēt sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. 4) piedāvāt speciālu regulējumu par SIC darbību profesionālās izglītības sniegšanā profesionālās rehabilitācijas programmu ietvaros. 5) pievienot sociālā darba speciālistu uzskaitījumam sociālo karitatīvo darbinieku.
3. Cita informācija					Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums					Likumprojekts labvēlīgi ietekmē personu ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā. Veicinās sociālā darba labvēlīgu attīstību, nodrošinot sociālo darbinieku atalgojuma daļēju finansējumu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
4. Ietekme uz vidi					Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Nav.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)
Rādītāji	Kārtējais gads 2007	Trīs nākamie gadi 2008 2009 2010						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3				4	5	6
1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt					LM izstrādājusi Ministri kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projektu „Kārtība, kādā republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas sociālo darbinieku amatalgas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un tas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada 1.novembrī (prot. Nr.43 25.§, VSS - 1583).
2. Cita informācija					Nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Nav.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija			Nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī būs pieejams Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Vispārējā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				Nav.