Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”

VALSTS  KANCELEJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

17.12.2007.               Nr.90/TA-2583

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Jarkina 67036941, viktorija.jarkina@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 17 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 18 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokola Nr.69  18.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     A.Kalvītis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 154., 207.nr.) šādus grozījumus:< /p>

 

1. Aizstāt 44.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "par advokātu atlīdzības taksi" ar vārdiem "par Ministru kabineta noteikumos noteikto maksimālo atlīdzināmo advokāta samaksas apmēru par sniegto juridisko palīdzību nemantiskajos strīdos".

 

2. Aizstāt 72.panta otrajā daļā vārdus "Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem" ar vārdiem "Nepilngadīgām personām no 15 gadu vecuma".

 

3. Papildināt 74.panta otrās daļas 1.punktu aiz vārda "izgatavot" ar vārdu "neapliecinātas".

 

4.  131.pantā:

aizstāt vārdus "triju dienu laikā" ar vārdiem "septiņu dienu laikā";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu rakstiski paziņo prasītājam."

 

5. Papildināt 229.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja tiesas sēdē tiek pieņemts lēmums, kuru sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesa var sastādīt saīsinātu lēmumu, kurā norāda 230.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā noteikto. Šajā gadījumā pilnu lēmumu tiesa sastāda 10 dienu laikā. Pasludinot saīsinātu lēmumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns lēmums."

 

6. Papildināt likumu ar 265.1 pantu šādā redakcijā:

 

"265.1 pants. Sagatavošanas sēde

(1) Personai, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, nosūta pieteikuma norakstu un uzaicina uz sagatavošanas sēdi. Uz sagatavošanas sēdi aicina arī šā likuma 253.panta pirmajā daļā norādītos lietas dalībniekus.

(2) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā personu, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, kā arī citus lietas dalībniekus un lemj par šā likuma 266.pantā norādītās tiesu ekspertīzes noteikšanu.

(3) Ja persona, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, neierodas uz sagatavošanas sēdi, tas nav šķērslis lēmuma pieņemšanai."

 

7. Izteikt 266.pantu šādā redakcijā:

 

"266.pants. Lietas izskatīšana

(1) Lietu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.

(2) Personu, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, aicina uz tiesas sēdi. Pamatojoties uz eksperta atzinumu, tiesa var neaicināt uz tiesas sēdi personu, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, ja šīs personas veselības stāvoklis neļauj tai piedalīties tiesas sēdē."

 

8. Aizstāt 267.panta otrajā daļā vārdu "ekspertam" ar vārdiem "bāriņtiesas pārstāvim".

 

9. Izteikt 399.pantu šādā redakcijā:

 

"399.pants. Labprātīgās izsoles sekas

(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatā lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda saskaņā ar šā likuma 611.panta noteikumiem.

(2) Īpašuma tiesību nostiprināšanai un izsoles akta atzīšanai par spēkā neesošu piemēro šā likuma 615.1 un 617.panta noteikumus.

(3) Nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievieno tiesneša lēmumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē."

 

10. Izteikt 442.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ja tiesa pasludinājusi saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna lēmuma sastādīšanai."

 

11. Izteikt 447.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Blakus sūdzības par tiesneša lēmumiem ārpus tiesas sēdes un par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem (izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumus par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda piespiedu izpildes lietās, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu) izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi."

 

            12.  555.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"555.pants. Paziņojums par nolēmuma izpildes uzsākšanu

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam par viņa pienākumu izpildīt nolēmumu un segt sprieduma izpildes izdevumus 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš nosakāms ne īsāks par trim dienām. Vienlaikus paziņojumā norāda, ka sprieduma izpildes izdevumi palielināsies, ja parādnieks vilcināsies izpildīt nolēmumu.";

 

izslēgt otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Paziņojumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu, tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām;

3) nosūtīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai."

 

13. Papildināt likumu ar 555.1 pantu šādā redakcijā:

 

"555.1 pants. Tiesu izpildītāja uzaicinājumu, rīkojumu un paziņojumu nosūtīšana un nodošana

(1) Ja piedzinējs vai parādnieks ir fiziska persona, šajā likumā noteiktos uzaicinājumus, rīkojumus un paziņojumus tiesu izpildītājs viņiem izsniedz personiski pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā uz viņu deklarēto dzīvesvietu un pēdējo zināmo dzīvesvietu (ja tā atšķiras), bet, ja parādnieks vai piedzinējs norādījis citu dzīvesvietas adresi, – uz parādnieka vai piedzinēja norādīto adresi. Piedzinējam un parādniekam ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam savu dzīvesvietas adresi, kā arī nekavējoties paziņot jaunās dzīvesvietas adresi, ja piespiedu izpildes procesa laikā tā ir mainījusies. Ja tiesu izpildītājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz piegādājamo dokumentu kādam no kopā ar adresātu dzīvojošiem pilngadīgiem ģimenes locekļiem.

(2) Ja piedzinējs vai parādnieks ir juridiska persona, šajā likumā noteiktos uzaicinājumus, rīkojumus un paziņojumus tiesu izpildītājs izsniedz pret parakstu piedzinēja vai parādnieka pārstāvim vai nosūta ierakstītā sūtījumā uz piedzinēja vai parādnieka juridisko adresi.

(3) Ja piedzinējs, parādnieks vai to pārstāvis atsakās pieņemt tiesu izpildītāja uzaicinājumu, rīkojumu vai paziņojumu vai parakstīties par tā saņemšanu, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt tiesu izpildītāja uzaicinājumu, rīkojumu vai paziņojumu vai atteikšanās parakstīties par tā saņemšanu nav šķērslis turpmākai izpildu darbību veikšanai.

(4) Nosakot adresātam termiņu kādas darbības veikšanai, tiesu izpildītājs ņem vērā laiku, kas nepieciešams paziņojuma, rīkojuma vai uzaicinājuma piegādei pa pastu.

(5) Ja parādnieka – fiziskās personas – dzīvesvieta nav zināma, pazi­ņojums par izpildes uzsākšanu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Ja rīkojums, paziņojums vai uzaicinājums izsniegts vai nosūtīts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam vai piedzinējam rīkojuma, paziņojuma vai uzaicinājuma saturs ir darīts zināms. Ja rīkojums, paziņojums vai uzaicinājums šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūtīts pa pastu, uzskatāms, ka tā saturs darīts zināms septītajā dienā pēc rīkojuma, paziņojuma vai uzaicinājuma nodošanas pastā."

 

14. Izslēgt 556.pantu.

 

15.  565.pantā:

izteikt pirmās daļās 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un piedzinējs 10 dienu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam, visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildes līdzekļi tiek atcelti pēc tam, kad ir segti sprieduma izpildes izdevumi, izņemot gadījumu, ja sprieduma izpildes izdevumi jāsedz piedzinējam."

 

16. Papildināt 567.panta otrās daļas 1.punktu aiz vārda "citiem" ar vārdiem "darbinieku un dienestā esošu personu".

 

17.  568.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"568.pants. Sprieduma izpildes izdevumu segšanas pienākums";

 

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "labprātīga";

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem "no parādnieka" ar vārdiem "vai piedzinēja";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam saskaņā ar šā likuma 565.panta pirmās daļas 1.punktu vai ja pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, paziņojot par to piedzinējam, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs.

(7) Ja parādnieks pēc izpildu dokumenta iesniegšanas izpildei ir izpildījis savas saistības tieši piedzinējam, tiesu izpildītājs turpina izpildu darbības, lai no parādnieka piedzītu sprieduma izpildes izdevumus."

 

18. Izslēgt 573.panta otro daļu.

 

19.  574.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Pēc kustamās mantas apķīlāšanas tiesu izpildītājs pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī noskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka apķīlātā manta pieder trešajām personām, tas nekavējoties atbrīvo to no apķīlājuma. Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka kustamo mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs pieprasa, lai parādnieks un komercķīlas ņēmējs paziņo par atlikušo parāda apmēru.";

 

izslēgt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "un pats bez attaisnojoša iemesla vilcinās pārdot ieķīlāto lietu";

izslēgt devīto daļu.

 

20. Izteikt 581.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja ir vienādas lietas, ja apķīlāta galvenā lieta un tās blakus lietas vai apķīlātās lietas nav lietderīgi pārdot atsevišķi."

 

21. Izteikt 582.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Pēc apķīlātās mantas pārdošanas vai tās nodošanas piedzinējam (šajā likumā noteiktajos gadījumos) tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par pārdotās mantas atbrīvošanu no apķīlājuma, kā arī nosūta attiecīgajam kustamo lietu reģistra turētājam vai citam publiskajam reģistram paziņojumu par parādu saistību dzēšanu, kas ierakstītas uz šo mantu, ja pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas šīs parādu saistības, un par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma."

 

22. Papildināt 587.panta pirmās daļas otro teikumu aiz vārdiem "ne mazāku par vienu procentu" ar vārdiem "un ne lielāku par 10 procentiem".

 

23. Izteikt 597.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina ieskaitīt ieturētās summas tiesu izpildītāja depozīta kontā."

 

24. Aizstāt 598.pantā vārdus "nosūtījis piedzinējam" ar vārdiem "ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā".

 

25. Izteikt 599.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām, tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu, lai tās paziņo, vai tām ir pienākums samaksāt kādus naudas līdzekļus parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām naudas līdzekļi jāieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā."

 

26.  600.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "nosūta" ar vārdiem "ierakstītā sūtījumā";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Tiesu izpildītājs nosūta zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.";

 

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemes­grāmatas nodalījuma norakstu un nosūta ierakstītā sūtījumā paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam (ja tas nav pats parādnieks), nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:";

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja parādnieks līdz nekustamā īpašuma izsoles dienai pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, neatkarīgi no tā, vai šī summa ieskaitīta tiesu izpildītāja depozīta kontā vai samaksāta tieši tiesu izpildītājam skaidrā naudā, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta. Par nekustamā īpašuma pārdošanas atcelšanu tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam (ja tas nav pats parādnieks), nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, hipotekārajiem kreditoriem, kā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme. Ja izsole ir izziņota šā likuma 606.pantā noteiktajā kārtībā, tiesu izpildītājs nekavējoties publicē sludinājumu par izsoles atcelšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", izņemot gadījumu, ja sludinājuma publicēšana vairs nav lietderīga, ņemot vērā noteikto izsoles dienu un sludinājuma publicēšanai nepieciešamo laiku, un izliek attiecīgu sludinājumu pie nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā, kā arī paziņo Tiesu administrācijai informācijas ievietošanai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā pie attiecīga nekustamā īpašuma."

 

27.  602.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "ar tiesu izpildītāja piekrišanu publicēt sludinājumus par izsoli" ar vārdiem "un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam";

papildināt trešo daļu aiz vārda "solīšanā" ar vārdiem "iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu".

 

28.  603.pantā:

papildināt pirmās daļas otro teikumu aiz vārda "nosūtot" ar vārdiem "ierakstītā sūtījumā";

izslēgt otrās daļas 7.punkta "a" apakšpunktā vārdus "vērtību, ja tāda ir norādīta, tā".

 

29. Izteikt 604.pantu šādā redakcijā:

 

"604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Nekustamo īpašumu pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma vērtību.

(2) Tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā par novērtējumu paziņo parādniekam un piedzinējam, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanu.

(3) Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa noteiktajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida."

 

30.  606.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā, kā arī par nekustamā īpašuma izsoli paziņo Tiesu administrācijai informācijas ievietošanai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā pie attiecīga nekustamā īpašuma.";

 

izslēgt trešās daļas 5.punktu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam (ja tas nav pats parādnieks), kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir."

 

31. Izteikt 607.1 pantu šādā redakcijā:

 

"607.1 pants. Izsoles sākumcena

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējuma summas. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas."

 

32.  608.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Pirms izsoles personas, kuras ieradušās uz izsoli, uzrāda tiesu izpildītājam personu un pilnvarojumu (pārstāvības tiesības) apliecinošus dokumentus un iesniedz šo dokumentu kopijas. Uzsākot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas.";

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.";

 

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Par izsoles iznākumu paziņo Tiesu administrācijai informācijas ievietošanai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā pie attiecīga nekustamā īpašuma."

 

33.  611.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Vienlaikus pircējs iemaksā tiesu izpildītāja depozītu kontā valsts nodevu un kancelejas nodevu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs iesniedz izsoles aktu un nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda.";

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(31) Tiesu izpildītājs iesniedz nostiprinājuma lūgumu un izsoles aktu zemesgrāmatā ne agrāk par četrpadsmito dienu pēc tam, kad beidzies šā likuma 617.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā par izsoles procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, bet, ja sūdzība iesniegta, – ne agrāk par četrpadsmito dienu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda."

 

34. Izslēgt 613.pantu.

 

35.  614.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu "nopircis" ar vārdu "nosolījis";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo pircējam un pēdējam pārsolītajam pircējam (ja tādi ir), parādniekam, viņa līdzīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē, kā arī paziņo Tiesu administrācijai informācijas ievietošanai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā pie attiecīga nekustamā īpašuma."

 

36. Izteikt 615.pantu šādā redakcijā:

 

"615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot tos paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam pircējam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais pircējs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, katram kreditoram vai parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

(3) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās šīs personas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt šo nekustamo īpašumu. Ja uz izsoli ierodas viena persona, šī persona var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu, ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus, kā arī valsts un kancelejas nodevas īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda.

(5) Pēc tam, kad persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, ir samaksājusi visas no tās pienākošās summas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, tiesu izpildītājs par to nekavējoties paziņo parādniekam, piedzinējam, kreditoriem, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem un hipotekārajiem kreditoriem, kā arī izskaidro viņu tiesības 15 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas sūdzību par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Sūdzību izskata šā likuma 617.pantā noteiktajā kārtībā. Par sūdzības iesniegšanu nekavējoties paziņo tiesu izpildītājam. Ja tiesa apmierina sūdzību un atzīst par nepamatotām personas tiesības paturēt nekustamo īpašumu, un nav citas personas, kurai ir tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev vai tā atsakās, rīkojama jauna izsole.

(6) Tiesu izpildītājs iesniedz nostiprinājuma lūgumu un pievienotos dokumentus zemesgrāmatā īpašuma tiesību nostiprināšanai uz tās personas vārda, kas patur nekustamo īpašumu, ne agrāk par četrpadsmito dienu pēc tam, kad beidzies šā panta piektajā daļā noteiktais sūdzības iesniegšanas termiņš, bet, ja sūdzība iesniegta, – ne agrāk par četrpadsmito dienu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

(7) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

(8) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz un izskata arī sūdzību par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību reģistrāciju kuģu reģistrā uz tās personas vārda, kas patur kuģi."

 

37. Papildināt likumu ar 615.1  un 615.2 pantu šādā redakcijā:

 

"615.1 pants. Īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības vienpersoniski lūgt īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un šā panta ceturtajā daļā noteikto parāda saistību un atzīmju dzēšanu.

(2) Pēc tam, kad ir beigušies likumā noteiktie termiņi sūdzības iesniegšanai un paziņošanai, tiesu izpildītājs pārliecinās, ka sūdzība nav iesniegta, vai, ja sūdzība iesniegta, kad ir stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, izdara par to atzīmi uz nekustamā īpašuma izsoles akta vai paziņojuma par nekustamā īpašuma paturēšanu un sastāda nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem lūgumam pievieno tā tiesas sprieduma norakstu, uz kura pamata ir vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu, dokumentus, kas apliecina likumā noteikto paziņojumu nosūtīšanu vai izsniegšanu, nekustamā īpašuma novērtēšanu, nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu, aktu par izsoles atzīšanu par nenotikušu, ja izsole atzīta par nenotikušu, spēkā stājušos tiesas nolēmuma norakstu, ja ir iesniegta sūdzība par izsoles procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, vai sūdzību par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

(4) Nostiprinot īpašuma tiesības nekustamā īpašuma ieguvējam, zemesgrāmatu tiesnesis dzēš:

1) uz šo nekustamo īpašumu gulošas ķīlas atzīmes un hipotēkas un ar šīm hipotēkām saistītās aizlieguma atzīmes, izņemot parādu saistības, par kurām nekustamā īpašuma ieguvējs ir paziņojis, ka uzņemas šīs saistības;

2) piedziņas atzīmes;

3) maksātnespējas atzīmi, ja tiesu izpildītājs pabeidzis izsoli šā likuma 563.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā vai ja izsoli rīkojis administrators, vai ja izsole bijusi labprātīga;

4) apgrūtinājumu šā likuma 609.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

(5) Ja, pamatojoties uz nostiprinājuma lūgumam pievienotajiem dokumentiem, zemesgrāmatu tiesnesis konstatē trūkumus izsoles procesā, kas dod pamatu izsoles akta atzīšanai par spēkā neesošu (617.panta sestā daļa), vai izpildes procesa pārkāpumus, kas nepieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, un tos nevar novērst, viņš atsaka īpašuma tiesību nostiprināšanu. Šādos gadījumos izsoles akts uzskatāms par spēkā neesošu, iemaksātās naudas summas nekavējoties atdodamas ieguvējam un rīkojama jauna izsole. Tiesu izpildītājs vai nekustamā īpašuma ieguvējs var pārsūdzēt zemesgrāmatu tiesneša lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja triju mēnešu laikā no izsoles dienas nav iespējams nostiprināt īpašuma tiesības uz ieguvēja vārda vai ja ir iesniegta sūdzība par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu, ar kuru atteikta īpašuma tiesību nostiprināšana, pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru atstāts negrozīts zemesgrāmatu tiesneša lēmums atteikt īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, izsoles akts ir uzskatāms par spēkā neesošu, un iemaksātās summas nekavējoties atdodamas ieguvējam. Ja nekustamajam īpašumam tiek ierakstīta prasības nodrošinājuma atzīme vai uzlikts arests, ieguvējam ir tiesības atteikties no nekustamā īpašuma iegūšanas, un iemaksātās summas nekavējoties atdodamas ieguvējam. Par to, ka izsoles akts nav spēkā, tiesu izpildītājs izdara atzīmi uz izsoles akta.

(7) Pēc tam, kad īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā uz nekustamā īpašuma ieguvēja vārda, nekustamā īpašuma īpašnieks var vērsties pie tiesu izpildītāja, kas rīkoja izsoli, ar lūgumu par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā. Ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā izdara šā likuma 74.2 nodaļā noteiktajā kārtībā. Pret trešajām personām ceļ prasību vispārējā kārtībā.

 

615.2 pants. Kuģa izsoles sekas un īpašuma tiesību reģistrācija

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības vienpersoniski lūgt īpašuma tiesību reģistrāciju uz kuģi un šā panta piektajā daļā noteikto parāda saistību un atzīmju dzēšanu kuģu reģistrā.

(2) Pēc tam, kad ir beigušies likumā noteiktie termiņi sūdzības iesniegšanai un paziņošanai, tiesu izpildītājs pārliecinās, ka sūdzība nav iesniegta, vai, ja sūdzība iesniegta, kad ir stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pieļauj īpašuma tiesību reģistrāciju uz ieguvēja vārda (šā panta trešā daļa), izdara par to atzīmi uz kuģa izsoles akta vai paziņojuma par kuģa paturēšanu un sastāda iesniegumu īpašuma tiesību reģistrācijai kuģu reģistrā uz ieguvēja vārda.

(3) Tiesu izpildītājs iesniedz kuģu reģistrā iesniegumu īpašuma tiesību reģistrācijai uz ieguvēja vārda ne agrāk par četrpadsmito dienu pēc tam, kad beidzies šā likuma 617.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā par izsoles procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, vai šā likuma 615.panta piektajā daļā noteiktais termiņš sūdzības iesniegšanai kuģu reģistrā par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību reģistrāciju uz personas vārda, kas patur kuģi, bet, ja sūdzība iesniegta, – ne agrāk par četrpadsmito dienu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pieļauj īpašuma tiesību reģistrāciju uz ieguvēja vārda.

(4) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem iesniegumam pievieno tā tiesas sprieduma norakstu, uz kura pamata ir vērsta piedziņa uz kuģi, dokumentus, kas apliecina likumā noteikto paziņojumu nosūtīšanu vai izsniegšanu, kuģa novērtēšanu un izsoles sākumcenas noteikšanu, kuģa izsoles izziņošanu, aktu par izsoles atzīšanu par nenotikušu, ja izsole atzīta par nenotikušu, spēkā stājušos tiesas nolēmuma norakstu, ja iesniegta sūdzība par izpildes procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, vai sūdzību par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību reģistrāciju uz personas vārda, kas patur kuģi.

(5) Reģistrējot īpašuma tiesības kuģa ieguvējam, kuģu reģistrators dzēš:

1) saskaņā ar Jūras kodeksa 56.pantu visas kuģa hipotēkas un citus apgrūtinājumus, izņemot tos, kurus ar šo tiesību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs;

2) piedziņas atzīmes;

3) maksātnespējas atzīmi, ja tiesu izpildītājs pabeidzis izsoli šā likuma 563.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā vai ja izsoli rīkojis administrators.

(6) Ja, pamatojoties uz iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, kuģu reģistrators konstatē trūkumus izsoles procesā, kas dod pamatu izsoles akta atzīšanai par spēkā neesošu (617.panta sestā daļa), vai izpildes procesa pārkāpumus, kas nepieļauj īpašuma tiesību reģistrāciju uz tās personas vārda, kas patur kuģi, un tos nevar novērst, viņš atsaka īpašuma tiesību reģistrāciju. Šādos gadījumos kuģa izsoles akts uzskatāms par spēkā neesošu un rīkojama jauna izsole. Tiesu izpildītājs vai kuģa ieguvējs var pārsūdzēt kuģu reģistratora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā."

 

38.  616.pantā:

papildināt pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Šī summa uzskatāma par otrās izsoles sākumcenu.";

 

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Šī summa uzskatāma par trešās izsoles sākumcenu."

 

39. Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:

 

"617.pants. Sūdzība par izpildes procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu

(1) Sūdzību par izpildes procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai, ja izsoli rīkojis administrators, rajona (pilsētas) tiesā, kuras tiesvedībā ir konkrēta maksātnespējas procesa lieta.

(2) Sūdzībā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta (ja sūdzību iesniedz viņa pārstāvis, arī pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta), bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

3) tā tiesu izpildītāja vārds, uzvārds un amata vietas adrese, kas rīkoja izsoli. Piedzinēja, parādnieka, nekustamā īpašuma ieguvēja, hipotekāro kreditoru, nekustamā īpašuma īpašnieka (ja tas nav parādnieks), kopīpašnieku un citu ieinteresēto personu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi norāda tad, ja tie ir zināmi;

4) ziņas par izsoli, kuras procesā ir pieļauti pārkāpumi, un nekustamo īpašumu, kura pārdošanai rīkota šī izsole;

5) apstākļi, uz kuriem ir pamatots sūdzības iesniedzēja lūgums atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Ja sūdzības iesniedzējam pašam nav iespējams iesniegt pierādījumus, tiesa tos var izprasīt pēc sūdzības iesniedzēja lūguma;

6) likums, uz kuru ir pamatots sūdzības iesniedzēja lūgums atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu;

7) sūdzības iesniedzēja lūgums atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu saraksts;

9) sūdzības sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Par sūdzības iesniegšanu tiesa nekavējoties paziņo tiesu izpildītājam, kas rīkoja izsoli, kā arī Tiesu administrācijai informācijas ievietošanai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā pie attiecīga nekustamā īpašuma.

(4) Lietu par nekustamā īpašuma izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no sūdzības iesniegšanas tiesā, iepriekš par to paziņojot sūdzības iesniedzējam, tiesu izpildītājam, piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam (ja tas nav pats parādnieks), kopīpašniekiem un hipotekārajiem kreditoriem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(5) Tiesa pieņem lēmumu par sūdzības apmierināšanu un nekustamā īpašuma izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, sūdzības daļēju apmierināšanu un izsoles akta atzīšanu par spēkā esošu vai sūdzības noraidīšanu. Ja tiesa apmierina sūdzību un atzīst izsoles aktu par spēkā neesošu, rīkojama jauna izsole. Par tiesas lēmumu paziņo Tiesu administrācijai informācijas ievietošanai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā pie attiecīga nekustamā īpašuma.

(6) Tiesa izsoles aktu atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

4) piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības;

5) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus.

(7) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(8) Šajā pantā noteiktajā kārtībā iesniedz un izskata arī sūdzību par izpildes procesa pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt kuģa izsoles aktu par spēkā neesošu."

 

40. Izteikt 619.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja piedzinējam ir piespriesti tiesas spriedumā norādīti noteikti priekšmeti, tiesu izpildītājs šā likuma 555. un 555.1 pantā noteiktajā kārtībā paziņo par sprieduma izpildes uzsākšanu un parādnieka pienākumu izpildīt spriedumu. Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu un laiku, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde."

 

41. Izteikt 620.1 pantu šādā redakcijā:

 

"620.1 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt tiesas spriedumu

(1) Paziņojumu par pienākumu izpildīt tiesas spriedumu un atbrīvot telpas tiesu izpildītājs izsniedz šā likuma 555. un 555.1 pantā noteiktajā kārtībā katrai pilngadīgai personai, kura saskaņā ar tiesas spriedumu ir izliekama.

(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks izlikšana no telpām, ja parādnieks telpas neatbrīvos paziņojumā noteiktajā termiņā."

 

42. Izteikt 620.4 panta sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu."

 

43. Izteikt 620.5 panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Paziņojumu par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam tiesu izpildītājs izsniedz šā likuma 555. un 555.1 pantā noteiktajā kārtībā personai, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemams (parādniekam).

(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks tiesas nolēmumu neizpildīs paziņojumā noteiktajā termiņā."

 

44.  621.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārda "prasījumus" ar vārdiem "kas pamatoti ar šim tiesu izpildītājam izpildei iesniegtiem izpildu dokumentiem";

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Summas, kas iegūtas, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, sadala un izmaksā pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas uz ieguvēja vārda.";

 

aizstāt piektajā daļā vārdus "tiesu izpildītājam" ar vārdiem "tam tiesu izpildītājam, kurš rīko izsoli".

 

45. Izslēgt 628.panta pirmajā daļā vārdus "kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu".

 

46. Izteikt 631.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors, parādnieka līdzīpašnieks vai pēdējais pārsolītais pircējs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas, un sadalītu to starp piedzinējiem."

 

47.  632.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt likumā noteiktās darbības sprieduma izpildīšanā, izņemot šā likuma 615.panta piektajā daļā un 617.pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par minētās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.";

 

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "Sūdzību" ar vārdiem "Motivēto sūdzību";

aizstāt trešajā daļā vārdu "lūguma" ar vārdiem "motivēta lūguma";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Par tiesas lēmumu attiecībā uz sūdzību par tiesu izpildītāja darbību sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt likumā noteiktās darbības sprieduma izpildīšanā var iesniegt blakus sūdzību."

 

48. Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā:

 

"29. Lietas par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, kas pieņemtas izskatīšanai tiesā līdz 2009.gada 1.janvārim, tiesa turpina izskatīt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 1.janvārim."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā”

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Ievērojot tiesu praksē un tiesas spriedumu izpildes procesa darbībā atklātos problēmjautājumus, Civilprocesa likumā (turpmāk – likums) konstatētas vairākas nepilnības tiesas spriedumu izpildes procesa regulējumā, kā arī virknē citu normu.

Likuma 602.panta otrajā daļā noteiktais, ka hipotekārajiem kreditoram tikai ar tiesu izpildītāja piekrišanu ir tiesības publicēt sludinājumus par izsoli nepamatoti ierobežo kreditora tiesības un samazina potenciālo pircēju loku, kas savukārt neveicina parādnieka īpašuma pārdošanu par maksimālu cenu.

Ievērojot, ka likuma 607.panta pirmā daļa paredz, ka personām, kas vēlas piedalīties izsolē, jāiemaksā nodrošinājums 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma vērtības, likuma 602.panta trešā daļa piešķir hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ekskluzīvas tiesības piedalīties solīšanā, neiemaksājot nodrošinājumu, kas nepamatoti dod šīm personām priekšrocības salīdzinājumā ar citiem potenciāliem pircējiem. Pie tam jāievēro, ka hipotekārie kreditori ne vienmēr ir piedzinēji un piedaloties izsolē bez nodrošinājuma iemaksas tie neko nezaudē, ja beigās nevarēs samaksāt pirkuma summu un līdz ar to var  noraut izsoli, atsakoties no pirkuma.

Zemesgrāmatā norādītā nekustamā īpašuma vērtība izsoles sākumcenas noteikšanai ir galvenais strīdu pamats par izsoles sākumcenas neatbilstību īpašuma patiesai vērtībai. Turklāt aprēķinātā sākumcena (likuma 6071.pants) var vairākkārtīgi pārsniegt īpašuma vērtību, tādējādi padarot neiespējamu tā izsolīšanu.

Pašreizējā likuma redakcija gan kustamas mantas, gan nekustamā īpašuma izsolei nosaka tikai minimālo izsoles soli, tā maksimālo robežu atstājot tiesu izpildītāja ziņā. Praksē sastopami gadījumi, kad tiesu izpildītājs nosaka nesamērīgi lielu izsoles soli, tādējādi apgrūtinot mantas pārdošanu.

Pašreizēja likuma redakcija paredz, ka tiesu izpildītājs nedrīkst apķīlāt pie parādnieka atrasto mantu, ja parādnieks vai kāda trešā persona apgalvo, ka manta nav apķīlājama, jo tā nepieder parādniekam vai ir kādi citi tiesiski šķērsli tās apķīlāšanai („rodas šaubas par mantas piederību”), kas apdraud sprieduma efektīvu izpildi, jo līdz ziņu saņemšanai no reģistriem manta var būt jau nobēdzināta. Līdz ar to mantas neapķīlāšanas līdz ziņu saņemšanai sekas faktiski ir atkarīgas no parādnieka rīcības un labticības un var radīt nelabvēlīgas sekas piedzinējam.

Pašreizēja likuma redakcija paredz vairākkārtēju vienas mantas apķīlāšanu, vēršot piedziņu uz šo mantu pēc vairākiem izpildu dokumentiem, kas neļauj piedzinējam, kura labā manta ir apķīlāta paļauties uz to, ka šo mantu cits tiesu izpildītājs neapķīlās un nerealizēs izsolē, likvidējot šī piedzinēja garantiju uz prasījuma apmierināšanu.

Pašreizēja likuma 555. un 556.panta redakcijas, neskatoties uz to, ka zvērināti tiesu izpildītāji veic nolēmumu piespiedu izpildi, kā arī ievērojot, ka likuma 2041. un 206.pantā ir noteiktas tiesas tiesības noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kā arī atlikt vai sadalīt sprieduma izpildi termiņos, izšķir nolēmuma labprātīgu un piespiedu izpildi. Šī nekonsekvence rada parādniekam maldīgu priekšstatu, ka gadījumā, ja viņš pats nomaksā parādu vai izdara citas tiesu izpildītāja pieprasītas darbības sprieduma izpildīšanai pēc tam, kad izpildu dokuments ir iesniegts izpildei, viņam nav jāsedz sprieduma izpildes izdevumi.

Pašreizēja likuma redakcija satur vairākus nekonkrētus un mazāk strukturētus noteikumus attiecībā uz tiesu izpildītāja uzaicinājumu, rīkojumu un paziņojumu nosūtīšanas un nodošanas kārtību, kas rada iztulkošanas atšķirības un traucē precīzu un vienveidīgu likuma piemērošanu. 

Pašreizēja likuma redakcija pieļauj, ka no sprieduma izpildes izdevumu samaksas prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem no darba tiesiskajām attiecībām izrietošiem un saistītiem prasījumiem ir atbrīvoti piedzinēji gan darbinieki, gan darba devēji. Ņemot vērā, ka gadījumā, ja parādnieks no sprieduma izpildes izdevumiem ir atbrīvots vai piedziņa no viņa nav iespējama, sprieduma izpildes izdevumi tiek segti no valsts budžeta, no sprieduma izpildes izdevumu atbrīvoto piedzinēju lokam jābūt maksimāli ierobežotam, proti, nebūtu pamatoti no tiem atbrīvot darba devējus.

Pašreizēja likuma redakcija satur vispārīgu normu, kas nosaka, ka sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Tomēr atsevišķos gadījumos, kad piedzinējam izsniedz atpakaļ izpildu dokumentu pēc viņa pieteikuma vai tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, būtu pamatotāk uzlikt sprieduma izpildes izdevumu samaksas pienākumu pašam piedzinējam, nevis parādniekam.

Pašreizēja likuma redakcija paredz, ka pirms piedziņas vēršanas uz juridiskās personas mantu, piedziņa vispirms jāvērš uz šīs juridiskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs. Līdz ar to tiesu izpildītājs būtu jāpārbauda visas kredītiestādes, noskaidrojot, vai tajās ir šai juridiskajai personai piederoši līdzekļi, kas ir darbietilpīgs un ilgstošs process, kas var būt vairāk kavēklis nolēmuma izpildei nekā garants parādnieka interešu aizsardzībai, ņemot vērā, ka parādniekam būtu pašam jāuzrāda savi līdzekļi un jāsamaksā parāds.

Pašreizēja likuma redakcija satur nepilnīgus un dažreiz pretrunīgus noteikumus attiecībā uz nekustamā īpašuma izsoles procesu, izsoles akta apstiprināšanas tiesā un ar izsoli saistīto sūdzību izskatīšanu. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana tiesā visos gadījumos, pat, ja neviena puse nav izteikusi kādas pretenzijas par izsoles norisi, noslogo apgabaltiesu. Līdz ar to, tiesa veic tai neraksturīgas formālas kontroles  funkcijas, nevis izšķir konkrētus strīdus. Statistikas dati norāda, ka visās apgabaltiesās 2005.gadā tika izskatītas 413 nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanas lietas, no kurām tikai 35 gadījumos pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu tika noraidīts, lieta izbeigta vai atstāta bez izskatīšanas; 2006.gadā – 354 lietas, no kurām tikai 30 lietās pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu tika noraidīts, lieta izbeigta vai atstāta bez izskatīšanas. Papildus jānorāda, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā ir laikietilpīga, it īpaši ievērojot apgabaltiesu noslogotību un lietu izskatīšanas ilgumu, līdz ar to pagarinās visa izpildes procesa un īpašuma tiesību iegūšanas laiks. Bez tam spēkā esošais regulējums nenodrošināta izpildes procesa pilnvērtīgu noslēgšanu un tiesisko noteiktību, proti, pilnvērtīgu risinājumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda, jo pēc izsoles akta apstiprināšanas īpašuma tiesību reģistrācija atstāta ieguvēja ziņā. Līdz ar to praksē ir iespējami gadījumi, kad persona ir ieguvusi nekustamo īpašumu izsolē un izpildes procesā attiecīgas naudas summas ir sadalītas un izmaksātas, īpašuma tiesības nav ilgstoši reģistrētas zemesgrāmatā, bet ieguvējs, griežoties zemesgrāmatā īpašuma tiesību nostiprināšanai, saņem atteikumu, jo tiek konstatēts, ka tam saskaņā ar likumu nav tiesību iegūt nekustamo īpašumu īpašumā vai ir neprecizitātes īpašuma sastāvā. Turklāt pašreizējs likuma regulējums nepietiekami risina sūdzību un ar izsoli saistīto strīdu izskatīšanas jautājumu.  Tas pieļauj trīs paralēlus procesus, proti, sūdzību par tiesu izpildītāja darbību var iesniegt vispārējā kārtībā rajona (pilsētas) tiesā, lieta par izsoles akta apstiprināšana tiek izskatīta apgabaltiesā, kā arī apgabaltiesā var iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu. Pie tam jāievēro, ka izsoles aktu nevar apstiprināt, kamēr nav izlemtas visas sūdzības, kas iesniegtas par tiesu izpildītāja rīcību šajā izpildu lietā, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz šo nekustamo īpašumu. Tādējādi ar izsoli saistīto lietas un sūdzību  izskatīšana tiesā šobrīd ir sadrumstalota un notiek dažādos termiņos un piekritīga dažādām tiesām un līdz ar to neefektīva.

Pašreizēja likuma redakcija paredz izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšanu pretējai pusei to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, — ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi. Tiesu praksē rodas problēmas ar minētās normas piemērošanu, piespriežot pretējai pusei ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksas apmērā nemantiskajos strīdos, kas ir atspoguļots vairākos tiesu spriedumos. Ņemot vērā, ka likumā minētās advokāta atlīdzības takses nav noteiktas un advokāta palīdzības samaksas apmēru nosaka advokātam un klientam brīvi vienojoties atbilstoši šo attiecību privāttiesiskam raksturam, nepieciešams noteikt advokāta sniegtās juridiskās palīdzības samaksas maksimālo apmēru nemantiskajos strīdos, kas jāatlīdzina pretējai pusei.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir novērst anotācijas pirmās sadaļas pirmajā punktā minētās nepilnības civilprocesuālajā regulējumā, kā arī uzlabot to, it īpaši optimizējot spriedumu izpildes procesu un ar nekustamā īpašuma izsoli saistīto regulējumu.

Grozījumi likuma 600.panta pirmajā daļā un trešajā daļā, 603.panta pirmajā daļā, 604.panta otrajā daļā un 606.panta ceturtajā daļā paredz precizēt tiesu izpildītāja paziņojumu nosūtīšanas kārtību, nosakot, ka paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma apraksti, nekustamā īpašuma novērtējumu, nekustamā īpašuma izsoli nosūtāms ierakstītā sūtījumā.

Grozījumi likuma 600.panta otrajā daļā un 555.pantā paredz juridiski precizēt tiesu izpildītāja rīcību piedziņas atzīmes reģistrēšanā, skaidri nosakot, ka piedziņas atzīmes reģistrēšanai zemesgrāmatā tiesu izpildītājs sastāda nostiprinājuma lūgumu, kas atbilst vispārējai kārtībai atzīmju nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Grozījumi likuma 600.pantā paredz papildināt to ar jaunu sesto daļu, paredzot, ka, ja parādnieks līdz izsoles dienai pilnībā samaksā parādu, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta, kā arī paredz tiesu izpildītāja pienākumu paziņot par izsoles atcelšanu ieinteresētajām personām, kā arī publicējot un izliekot attiecīgu sludinājumu. Papildinājumi novērstu situāciju, kad, neskatoties uz to, ka parāds un sprieduma izpildes izdevumi ir pilnībā segti, tiesu izpildītājs turpina uzsāktās izpildu darbības un pārdod nekustamo īpašumu, un kalpo parādnieka interešu aizsardzībai, kā arī ievēro izsoles dalībnieku tiesības un palīdz izvairīties no nevajadzīgiem strīdiem, nodrošinot tiesisko noteiktību.

Grozījumi likuma 602.panta otrajā daļā paredz hipotekārajiem kreditoriem tiesības par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam, kas veicinās potenciālo pircēju loka paplašināšanos

Grozījumi likuma 602.panta trešajā daļā paredz noteikt, ka hipotekārais kreditors un piedzinējs var piedalīties solīšanā tādā pašā kārtībā kā citas personas – iemaksājot likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu. Šie grozījumi novērš nevienlīdzību potenciālo pircēju starpā, kā arī nodrošinājuma iemaksai ir arī disciplinējošā nozīme, kas attur personas no nepārdomātas vai ļaunprātīgas dalības izsolē. Pie tam jāievēro, ka izsoles mērķis ir primāri pārdot īpašumu par iespējami augstāku cenu, nevis nodrošināt kādu personu intereses, līdz ar to visiem potenciāliem pircējiem jābūt vienlīdzīgā stāvoklī, lai veicinātu pamatotu izsolīšanu un adekvātu īpašuma pirkuma cenas noteikšanu.

Lai nodrošinātu piedzinēja un parādnieka intereses gūt pēc iespējas lielāku prasījuma apmierinājumu no konkrētā īpašuma pārdošanas, kā arī lai novērstu strīdus par izsoles sākumcenas aprēķina neatbilstību īpašuma tirgus vērtībai, grozījumi likuma 604.pantā un 6071.pantā, kas paredz tos izteikt jaunā redakcijā, nosaka, ka par nekustamā īpašuma vērtību tiek uzskatīts sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja novērtējums. Neatkarīga eksperta izdarītais novērtējums kā vienīgais izsoles sākumcenas noteikšanas pamats novērsīs neskaidrības par to, kas uzskatāms par „zemesgrāmatā ierakstīto vērtību” likuma 604.panta pirmās daļas izpratnē, kā arī diskusijas par to, vai tiesu izpildītāja sastādītais sākumcenas aprēķins (6071.pants) ir atbilstošs īpašuma „reālajai vērtībai”. Sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja novērtējums kā izsoles sākumcena atšķirībā no sākumcenas aprēķina, kas balstīts uz prasījumu summu apkopojumu, atspoguļos īpašuma patieso vērtību un palielinās iespējas īpašumu reāli pārdot. Tādējādi attiecīgi tiek grozītas 604. un 6071.panta redakcijas, nosakot, ka izsoles sākumcena ir nekustamā īpašuma novērtējuma summa, ko nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs un, ja ir bijušas vairākas novērtēšanas, par izsoles sākumcenu uzskatāma augstākā nekustamā īpašuma novērtējuma summa. Attiecīgi tiek atcelts tiesu izpildītāja sastādīta izsoles sākumcenas aprēķina institūts. Grozījumi 604.pantā paredz arī dažus juridiskus precizējumus, piemēram, pantā nav nepieciešams atkārtot, kura puse izpildu lietas ietvaros sedz novērtēšanas izdevumus pirmajā novērtēšanā, jo sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtību izpildes procesā regulē likuma 567.panta pirmā daļa un 568.pants.

Ievērojot, ka saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem par izsoles sākumcenu tiek izmantots sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja novērtējums, tiek precizēta 606.panta trešajā daļa, izslēdzot nepieciešamību norādīt hipotekāros kreditorus un viņu prasījumus sludinājumā par izsoli, jo to prasījumu apmērs neietekmē sākumcenu, bet tikai var radīt maldinošu priekšstatu.

Ievērojot grozījumus, kas paredz, ka par nekustamā īpašuma vērtību tiek uzskatīta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja novērtējumā norādītā summa, precizēts likuma 603.panta otrās daļas 7.punkta a.apakšpunkts, jo uz zemesgrāmatu ieraksta pamata aprakstāmā īpašuma vērtība nevar tikt noteikta un norādīta apraksties aktā.

Ievērojot izstrādātos grozījumus nekustamā īpašuma novērtēšanā un nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas noteikšanā, likuma 616.panta grozījumos redakcionāli skaidri definēts otrās un trešās izsoles sākumcena.

Grozījumi likuma 608.panta pirmajā daļā un 587.panta pirmajā daļā paredz papildināt normas par izsoles soļa noteikšanu, nosakot arī maksimālo izsoles soļa robežu – ne lielāku par 10 procentiem no nekustamā īpašuma vai kustamās lietas izsoles sākumcenas, tādējādi novēršot iespēju noteikt nesamērīgi lielu izsoles soli, bet vienlaicīgi saglabājot pietiekamu tiesu izpildītāja rīcības brīvību. Juridiski precizēts arī 608. panta pirmās daļas pirmais teikums, nosakot, ka personas, kas ir ieradušas tiesu izpildītājam iesniedz personu un pilnvarojumu (pārstāvības tiesības) apliecinošus dokumentu kopijas.

Grozījumi likuma 608.pantā, papildinot to ar otro daļu jaunā redakcijā, līdzīgi kā likuma 586.pantā, paredz noteikt to personu loku, kurām viņu saistības dēļ ar piedziņas procesu nav tiesību piedalīties arī nekustamā īpašuma solīšanā, proti, parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Vienlaicīgi panta otrais teikums norāda, ka, ņemot vērā, ka tiesu izpildītāja rīcībā nav pilnīgas informācijas par izsoles dalībnieku, par citu likumos noteikto ierobežojumu ievērošanu ir atbildīgi paši potenciālie pircēji, piemēram, pircēja tiesībām iegūt nekustamo īpašumu īpašumā.

 Vienlaikus ir precizēta likuma 628.panta pirmās daļas ievaddaļas redakcija, ievērojot, ka sprieduma izpildes izdevumi, kas radušies noteikto darbību rezultātā nevajadzētu būt prioritāriem salīdzinājumā ar pārējiem sprieduma izpildes izdevumiem, tādējādi ievērojot konsekvenci ar likuma 621.panta pirmajā daļā noteikto visu sprieduma izpildes izdevumu prioritāro segšanas principu.

Ievērojot lietderības principu, grozījumi likuma 614.panta otrajā daļā precizē to personu loku, kurām jāpaziņo, ka izsole ir uzskatāma par nenotikušu, proti, ņemot vērā likuma 615.pantā noteiktās tiesības paturēt nekustamo īpašumu un 614.pantā pirmajā daļā noteiktos gadījumus, kad izsoli atzīst par nenotikušu, par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, jāpaziņo pircējam un pēdējam pārsolītajam pircējam, ja tādi ir, kā arī, tāpat kā līdz šim,  parādniekam, viņa līdzīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē, nevis visiem izsoles dalībniekiem.

Ievērojot, ka likuma 615.pantā pirmajās divās daļās ir vienkopus noregulēti vairāki atšķirīgi gadījumi, kas apgrūtina panta uztveri un precīzu piemērošanu, redakcionāli precizēta panta struktūra un tajā lietotie jēdzieni, kā arī noteiktas sekas, ja pēdējais pārsolītais pircējs atsakās paturēt nekustamo īpašumu. Pants ir papildināts, ņemot vērā grozījumus sakarā ar izsoles akta apstiprināšanas tiesā institūta atcelšanu un sūdzību izskatīšanas kārtības pilnveidošanu. 

Ievērojot, ka ziņu pieprasīšana no kustamo lietu reģistriem un komercķīlu reģistra ir pietiekami ilglaicīgs process un šajā laikā parādniekam būtu iespējams nobēdzināt mantu, tādējādi izvairoties no piespiedu izpildes, grozījumi likuma 573.pantā, 574.panta trešajā daļā paredz nostiprināt principu, ka, ja parādnieks vai trešā persona nevar uzrādīt attiecīgus dokumentus par mantas piederību trešajai personai vai komercķīlas esamību, tiesu izpildītājs nekavējoties apķīlā parādnieka mantu un pēc tam pārbauda mantas piederību parādniekam, pieprasot ziņas no kustamo lietu reģistriem un komercķīlu reģistra. Mantas nekavējoša apķīlāšana neaizskars trešo personu un komercķīlas turētāju tiesības un intereses, jo pēc oficiālu ziņu saņemšanas par apķīlātās mantas piederību citai personai vai komercķīlas esamību, tiesu izpildītājs apķīlājumu atceļ. Vienlaicīgi tiesības nekavējoties apķīlāt mantu palielina sprieduma izpildes izredzes.

Ievērojot, ka kustamās mantas apķīlāšana piedzinēja interesēs aizliedz jebkādas darbības ar apķīlāto mantu, kas var kaitēt piedzinēja prasījuma apmierināšanai, pie kā pieskaitāma arī apķīlātās mantas otrreizēja apķīlāšana citas piedziņas vajadzībām, likuma 574.panta devītās daļas izslēgšana paredz likvidēt kustamas mantas vairākkārtējo apķīlāšanu, vēršot piedziņu uz šo mantu pēc vairākiem izpildu dokumentiem.

Likuma grozījumi 581.panta trešajā daļā paredz piešķirt tiesu izpildītājam tiesības pārdot apķīlātas lietas kā vienu izsoles priekšmetu, ja tas ir lietderīgi, kas ļautu pārdot priekšmetus, kuru atsevišķā vērtība ir pārāk maza vai tos ir apgrūtinoši pārdot patstāvīgi. Līdz ar to tiks samazināti sprieduma izpildes izdevumi, jo nebūs jārīko atsevišķa izsole, lai pārdotu katru priekšmetu atsevišķi, un palielināsies iespējas iegūt lielākas summas no parādnieka mantas realizācijas.

Grozījumi likuma 597.panta pirmajā daļā paredz izslēgt iespēju pārskaitīt darba devēja ieturētos līdzekļus tieši piedzinējam, nosakot, ka tie ir pārskaitāmas tikai tiesu izpildītāja depozīta kontā. Tādējādi tiks ievērota vienota kārtība, kas paredzēta likuma 621.panta otrajā daļā, un nodrošināta pietiekama tiesu izpildītāja kontrole pār ieturēto līdzekļu izmaksas laiku un apmēru piedzinējam. Ievērojot minētos grozījumus attiecīgi precizēts likuma 598.pants.

Ievērojot, ka zvērināts tiesu izpildītājs, ja tā depozīta kontā atrodas naudas līdzekļi, kas izmaksājami parādniekam, arī atbilst personas, kurai ir pienākums samaksāt kādus naudas līdzekļus parādniekam statusam, precizēta likuma 599.panta pirmā daļa.

Ievērojot lietderības principu, precizēta likuma 6204.panta sestā daļa, nosakot, ka glabāšanā nodoto mantu, kuru parādnieks nav ieradies likumā noteiktajā termiņā saņemt tiesu izpildītājs var iznīcināt, ja tai nav tirgus vērtības vai, ja to nevar pārdot. Tādējādi, ja mantai nav tirgus vērtības nav nepieciešamas likumā noteiktajā kārtībā rīkot divas izsoles, lai konstatētu, ka konkrētu lietu nevar pārdot, un attiecīgi tiek samazināti sprieduma izpildes izdevumi.

Lai nodrošinātu konsekventu vispārīgā principa ievērošanu, kas paredz, ka piedzītās summas tiesu izpildītājs dala un izmaksā, pamatojoties tikai uz viņam izpildē iesniegtajiem izpildu dokumentiem  precizēta 621.panta pirmā un piektā daļa. 

Ievērojot, ka likuma 2041.pants paredz tiesas tiesības, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kā arī likuma 206.pantā ietvertos sprieduma izpildes atlikšanas, sadalīšanas termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanas noteikumus, grozījumi likuma 555.pantā un 556.panta izslēgšana paredz precizēt noteikumus attiecībā uz nolēmumu izpildes uzsākšanu, svītrojot norādi uz sprieduma labprātīgu izpildi. Tādējādi tiks konsekventi ievērots princips, ka sprieduma izpilde pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājam ir iesniegts izpildu dokuments un ievesta izpildu lieta ir sprieduma piespiedu izpilde ar visām no tā izrietošām sekām, tajā skaitā parādnieka pienākumu segt sprieduma izpildes izdevumus pat arī tad, ja viņš samaksā parādu pats, kā arī tiesu izpildītāja tiesībām veikt noteiktas piespiedu izpildes procesa pasākumus. Ievērojot minētos grozījumus attiecīgi precizēta likuma 568.panta pirmā daļa, kā arī likuma 619., 6201. un 6205.pants lai saskaņotu šīs normas ar jaunajām likuma 555. un 5551.panta redakcijām.

Grozījumi likuma 555.pantā, izslēdzot tā otro līdz sestajai daļai un papildinot likumu ar jaunu 5551.pantu, paredz precizēt un attiecīgi strukturēt tiesu izpildītāja uzaicinājumu, rīkojumu un paziņojumu nosūtīšana un nodošana kārtību. Izstrādātie grozījumi precizē tiesu izpildītāja uzaicinājumu, rīkojumu un paziņojumu nosūtīšanas kārtību piedzinējam un parādniekam, skaidri nosakot, ka tie ir nosūtāmi ierakstītā sūtījumā. Grozījumi precizē arī adresāta dzīvesvietas vai atrašanās vietas jautājumu, nosakot, ka tiesu izpildītāja uzaicinājumi, rīkojumi un paziņojumi nosūtāmi uz fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu un pēdējo zināmo dzīvesvietu, ja tā atšķiras, vai juridiskās personas gadījumā uz tās juridisko adresi. Tāpat izstrādātie grozījumi paredz tiesu izpildītāja pienākumu ņemt vērā laiku, kas nepieciešams paziņojuma, rīkojuma vai uzaicinājuma piegādei pa pastu, kā arī skaidri nosaka, ka, ja rīkojums, paziņojums vai uzaicinājums nosūtīts vai izsniegts likumā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam vai piedzinējam rīkojuma, paziņojuma vai uzaicinājuma saturs ir darīts zināms. Vienlaikus, lai novērstu iespējamās domstarpības par to, kāds termiņš ir nepieciešams paziņojuma, rīkojuma vai uzaicinājuma piegādei pa pastu, noteikta pasta sūtījumu saņemšanas prezumpcija septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

Ievērojot, ka savu tiesību izmantošana piespiedu izpildes procesā ir primāri paša piedzinēja pienākums, grozījumi likuma 565.panta pirmās daļas 6.punktā paredz precizēt izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ piedzinējam gadījumā, ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams, nosakot 10 dienu termiņu piedzinējam cita piespiedu līdzekļa paziņošanai.

Grozījumi likuma 565.panta trešajā daļā paredz precizējumu, nosakot, ka, ja izpildu dokumentu izsniedz atpakaļ piedzinējam, piespiedu izpildes līdzekļi tiek atcelti tad, kad ir samaksāti sprieduma izpildes izdevumi. Bet, ja sprieduma izpildes izdevumi saskaņā ar likumu jāsedz piedzinējam, visus piespiedu izpildes līdzekļus atceļ uzreiz.

Grozījumi likuma 567.pantā paredz noteikt, ka no spriedumu izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam prasībās par darba samaksas piedziņu un no darba tiesiskajām attiecībām izrietošiem un saistītiem prasījumiem kā piedzinēji atbrīvoti tikai darbinieki, ņemot vērā, ka nebūtu sociāla un ekonomiska pamatojuma no sprieduma izpildes izdevumiem atbrīvot darba devējus, un tiem nebūtu nepieciešama īpaša valsts aizsardzība.

Grozījumi likuma 568.pantā precizē panta nosaukumu ievērojot, ka sprieduma izpildes izdevumus ietur, ja tiesu izpildītāja rīcībā ir parādnieka līdzekļi, vai tiesu izpildītāja izrakstītu rēķinu ar sprieduma izdevumu aprēķinu nodod piespiedu izpildei vispārējā kārtībā citam tiesu izpildītājam. Ievērojot, ka gadījumā, ja piedzinējam izsniedz atpakaļ izpildu dokumentu pēc viņa pieteikuma vai tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, būtu pamatotāk uzlikt sprieduma izpildes izdevumu samaksas pienākumu pašam piedzinējam, nevis parādniekam, 568.pants tiek papildināts ar noteikumu, ka minētajos gadījumos sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs. Tāpat papildinājums likuma 568.pantā paredz, ka sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo no sprieduma izpildes izdevumu segšanas pienākuma un tiesu izpildītājs var turpināt piespiedu izpildes darbības sprieduma izpildes izdevumu segšanai.

Ievērojot, ka visu kredītiestāžu apzināšana, pārbaudot, vai tajās ir juridiskās personas naudas līdzekļi, pirms piedziņas vēršanas uz juridiskās personas mantu, ir apgrūtinoša un var būt nelietderīga, grozījumi likuma 572.pantā paredz, ka uz juridiskās personas līdzekļiem kredītiestādēs vispirms vērš piedziņu, ja par tādiem ir zināms. Vienlaikus grozījumi paredz, ka pirms piedziņas uzsākšanas tiesu izpildītājs pieprasa juridiskai personai ziņas par tās kontiem kredītiestādēs un tajos esošiem naudas līdzekļiem, kā arī brīdina par piedziņas vēršanu uz juridiskās personas mantu, ja piedziņas vēršanas uz naudas līdzekļiem nebūs iespējama.

Ņemot vērā, ka personas līdz 18 gadu vecumam ir nepilngadīgas, likuma 72.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Grozījumi likuma 74.pantā paredz precizēt tiesas funkcijas lietas materiālu kopiju  izgatavošanā lietas dalībniekiem, nosakot, ka pusēm ir tiesības izgatavot neapliecinātas lietas materiālu kopijas, kas ļaus izvairīties no situācijas, kad lietas dalībnieki pieprasa apliecināt lietā esošo kopiju kopijas, ievērojot, ka apliecinātas kopijas izgatavo no oriģināliem.  

Grozījumi likuma 131.pantā paredz pagarināt termiņu tiesneša lēmuma pieņemšanai par saņemto prasības pieteikumu no trim līdz septiņām dienām. Vienlaikus pants tiek papildināts ar noteikumu, ka tiesai jāpaziņo prasītajam par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, novēršot praksē esošo situāciju, ka prasītājam tiek paziņots par tiesneša lēmumu tikai, ja tas ir negatīvs.

Ņemot vērā, ka gadījumos, kad tiesas sēdē tiek pieņemts lēmums, kas jāsastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, var būt apgrūtinoši uzreiz izklāstīt šā lēmuma motīvus, grozījumi likuma 229.pantā paredz papildināt to ar saīsinātā lēmuma institūtu. Tādējādi, gadījumā, ja tiesas sēdē jāpieņem lēmums atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesa var taisīt saīsināto lēmumu, nenorādot lēmuma motīvus, un sastādīt pilnu lēmumu 10 dienu laikā, kas veicinās šo lēmumu pamatojuma kvalitāti. Ņemot vērā šos grozījumus, attiecīgi precizēta arī likuma 442.panta pirmā daļa.

Grozījumi likuma 33.nodaļā „Personas atzīšana par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšana” paredz papildināt šīs lietu kategorijas izskatīšanas kārtību, paredzot sagatavošanas sēdi, uz kuru uzaicina personu, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, kā arī citus lietas dalībniekus, tajā skaitā prokuroru un bāriņtiesas pārstāvi. Tādējādi tiek nodrošinātas personas, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesnesim ir iespēja, uzklausot visas puses, novērtēt personas stāvokli un izlemt jautājumu par ekspertīzes noteikšanu pirms lietas izskatīšanas. Līdz ar to tiks novērsta situācija, ka persona, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, uzzina par to tikai tad, kad tai jau ir noteikta ekspertīze. Attiecīgi precizēta arī lietas izskatīšanas kārtība, nosakot, ka personu, par kuras rīcības nespēju ierosināta lieta, var neaicināt uz lietas izskatīšanu, pamatojoties uz eksperta atzinumu, ja šīs personas veselības stāvoklis neļauj tai piedalīties tiesas sēdē. Attiecīgi precizēta arī pantu kārtība.

Grozījumi likuma 442.pantā paredz pagarināt blakus sūdzības iesniegšanas termiņu no 10 līdz 15 dienām, tādējādi ļaujot tiesīgām personām kvalitatīvāk sagatavot blakus sūdzības rakstu. Papildus, ievērojot, ka likumprojekts paredz saīsināta lēmuma institūta ieviešanu (grozījumi likuma 229.pantā) tiek noteikts šī termiņa atskaites brīdis, gadījumā, ja tiesa ir pasludinājusi saīsināto lēmumu. Šim nolūkam likumprojektā noteiktā likuma 229.panta piektā daļa, paredz, ka tāpat kā attiecībā uz spriedumu, pasludinot saīsinātu lēmumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns lēmums.

 

Grozījumi likuma 611., 615., 617, 621., 632., 399., 447.pantā, 613.panta izslēgšana, kā arī 73.nodaļas papildināšana ar 615.1 un 615.2 pantu paredz nomainīt spēkā esošo kārtību, kas paredz izsoles akta apstiprināšanu tiesā, nosakot, ka īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda nav nepieciešams tiesas lēmums un attiecīgi nosakot kārtību īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda un sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

Izsoles akta pastiprināšanas procedūras tiesā atcelšana gan atslogos apgabaltiesas, gan vienkāršos izpildes procesu, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, un īpašumu tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, ieviešot vienotu kārtību. Proti, tiesu izpildītājs veiks darbības izpildes procesā ne tikai izsoles rīkošanai, bet arī īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda, tādējādi nodrošinot, ka ieguvēja īpašuma tiesības iespējami ātri tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, iegūtie naudas līdzekļi sadalīti un izmaksāti piedzinējam. Līdz ar to tiks nodrošināta izpildes procesa pilnvērtīga noslēgšana un tiesiskā noteiktība.

Vienlaicīgi tiek vienkāršota izpildes procesa, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, procedūra, paredzot lietas izskatīšanu tiesā tikai tad, ja kādai no ieinteresētajām pusēm ir pamatotas pretenzijas par izpildes procesa norisi un tajā pieļautajiem pārkāpumiem, kas ir par pamatu izsoles akta atzīšanai par spēkā neesošu.

Bez tam tiek sakārtots sūdzību un ar izsoli saistīto strīdu izskatīšanas jautājums, paredzot vienotu kārtību šādu jautājumu izskatīšanai tiesā. Proti, likumprojekts paredz vienotu kārtību, kādā var atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu un rīkojama jauna izsole – sūdzību par izpildes procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu.

Grozījumi 617.pantā un 615.pantā, kuri paredz tos izteikt jaunā redakcijā, un ar tiem saistītie grozījumi 632.pantā paredz sakārtot sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Pašreizējs likuma regulējums pieļauj paralēlus procesus – sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām tiek izskatīta rajona tiesā, bet lieta par izsoles akta apstiprināšanu apgabaltiesā, kā arī apgabaltiesā var iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu. Jauns regulējums paredz viena veida procesu tiesā – sūdzību par izpildes procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu vai, gadījumā, ja izsole ir atzīta par nenotikušu un likumā noteiktā persona patur sev nekustamo īpašumu, sūdzību par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Minēto sūdzību ieinteresētās personas var iesniegt 10 dienu laikā no izsoles dienas vai 15 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas, ja nekustamo īpašumu patur sev likumā noteiktā persona, apgabaltiesā. Sūdzību izskatīšana ir nodota apgabaltiesām, ievērojot vispārējo principu attiecībā uz lietu par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu piekritību apgabaltiesām, kā arī ņemot vērā, ka tas atvieglos informācijas iegūšanu par sūdzības iesniegšanu. Lai izvairītos no nepamatotu sūdzību iesniegšanu, sūdzībā norāda likumā noteiktās ziņas, tajā skaitā likumu un apstākļus, uz kuriem ir pamatots sūdzības iesniedzēja lūgums atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu un pierādījumus, kas tos apstiprina. Sūdzību izskata tiesas sēdē, par to paziņojot tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma ieguvējam, parādniekam un citām likumā noteiktām personām. Likuma 617.panta sestajā daļā ir noteikti gadījumi, kad tiesa izpildes procesā pieļauto pārkāpumu dēļ atzīst izsoles aktu par spēkā neesošu. Par sūdzības iesniegšanu paziņo tiesu izpildītājam, kas rīkoja izsoli. Grozījumi likuma 600., 606., 608., 614. un 617.pantā paredz informācijas ievietošanu par būtiskākajiem faktiem izpildes procesā, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā pie attiecīga nekustamā īpašuma, proti, ziņas par izsoles izziņošanu, tās atcelšanu, izsoles iznākumu, tajā skaitā, ja izsole atzīta par nenotikušu, kā arī sūdzības iesniegšanu un t iesas lēmumu. Tādējādi tiek nodrošināta visu ieinteresēto personu un sabiedrības informēšana par izpildes procesu un darbībām saistībā ar konkrēto nekustamo īpašumu.

Grozījumi likuma 611., 615.pantā, kā arī nodaļas papildināšana ar jaunu 6151.pantu paredz vienkāršot īpašuma tiesību nostiprināšanu uz izpildes procesā iegūto nekustamo īpašumu, piemērojot vispārējo kārtību īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda, proti, īpašuma tiesību nostiprināšanu uz izsoles akta pamata vai paziņojuma par nekustamā īpašuma paturēšanu tieši zemesgrāmatā bez tiesas lēmuma, bet ievērojot izpildes procesam raksturīgās īpatnības. Vienlaicīgi grozījumi paredz optimizēt un paātrināt īpašuma tiesību reģistrāciju uz ieguvēja vārda, paredzot tiesu izpildītāja pienākumu pēc tam, kad ieguvējs ir samaksājis pirkuma maksu un iemaksājis tiesu izpildītāja depozīta kontā valsts un kancelejas nodevas, sastādīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai un iesniegt to un likumā noteiktos dokumentus īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda. Lai nodrošinātu efektīvu un maksimāli vienkāršotu procedūru, tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai noteiktas tiesības vienpusēji lūgt īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Vienlaicīgi, lai nodrošinātu tiesiskumu un nepieļautu īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, ja izpildes procesā ir pieļauti būtiski pārkāpumi, likuma grozījumi nosaka kārtību un termiņus, kādā tiesu izpildītājs iegūst ziņas par likumā noteikto sūdzību iesniegšanu (617., 615.pants). Tādējādi, īpašuma tiesību nostiprināšana var notikt tikai pēc tam, kad notecējis likumā noteiktais termiņš, proti, likumā noteiktais termiņš sūdzības iesniegšanai un 14 dienu termiņš ziņu  iegūšanai par sūdzības esamību, bet, ja sūdzība iesniegta, tikai pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu. Vienlaikus jāievēro, ka tāpat kā līdz šim, ieguvējam dots mēneša laiks no izsoles dienas pirkuma summas samaksai. Līdz ar to, ja pircējs samaksājis pirkuma maksu un ir noskaidrots, ka par izsoli nav iesniegta sūdzība, tiesu izpildītājs pēc 24 dienu termiņa no izsoles dienas notecēšanas griežas zemesgrāmatā īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda. Gadījumā, ja izsole atzīta par nenotikušu un persona ir paturējusi nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs griežas zemesgrāmatā pēc 29 dienu termiņa notecēšanas no paziņojuma nosūtīšanas par to, ka persona patur nekustamo īpašumu un ir samaksājusi pienākošos summu. Tādējādi ar izsoli un īpašuma tiesību ierakstīšanu saistītais process tiek optimizēts un saīsināts, jo, ja par izsoli nav iesniegta sūdzība, nekustamā īpašuma izsoles lieta īpašuma tiesību ierakstīšanai uz ieguvēja vārda nonāks zemesgrāmatā jau pēc 24 dienām no izsoles dienas. Pie tam jāievēro, ka zemesgrāmatā griezīsies tiesu izpildītājs, līdz ar to tiks novērsta situācija, ka īpašuma tiesības netiek ilgstoši reģistrētas zemesgrāmatā.

    Likuma grozījumi, papildinot 73.nodaļu ar jaunu 6151.pantu, paredz īpašus noteikumus attiecībā uz īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda uz izpildes procesā iegūto nekustamo īpašumu, stiprinot zemesgrāmatu tiesneša kompetenci. Ņemot vērā, ka izsoles akta apstiprināšanas tiesā institūts tiek atcelts, optimizējot procesu, vienlaicīgi ar īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda zemesgrāmatu tiesnesis dzēš likumā noteiktās atzīmes un parādu saistības. Tāpat ņemot vērā, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā tiek atcelta, izskatot tiesā lietu tikai sūdzības kārtībā, ja tāda ir iesniegta, nolūkā nodrošināt pietiekamu valsts kontroli un nepieļautu rupjus pārkāpumus izpildes procesā, papildus vispārējā kārtībā iesniedzamiem dokumentiem īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, tiesu izpildītājam jāpievieno likumā noteiktos būtiskākos dokumentus, kas apliecina izpildes procesa likumīgu norisi, proti, tiesas sprieduma noraksts, kura izpildei ir vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu, dokumentus, kas apliecina likumā noteikto paziņojumu nosūtīšanu vai izsniegšanu, nekustamā īpašuma novērtēšanu, nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu, aktu par izsoles atzīšanu par nenotikušu, ja izsole atzīta par nenotikušu, spēkā stājušos tiesas nolēmuma norakstu, ja ir iesniegta sūdzība par izsoles procesā pieļautajiem pārkāpumiem, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, vai sūdzība par izpildes procesa pārkāpumiem, kas nepieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Ja pamatojoties uz šiem dokumentiem zemesgrāmatu tiesnesis konstatē trūkumus izpildes procesā, kas dod pamatu izsoles akta atzīšanai par spēkā neesošu (617. panta sestā daļa) vai, ja persona patur sev nekustamo īpašumu, izpildes procesa pārkāpumus, kas nepieļauj īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, un tos nevar novērst, tas atsaka īpašuma tiesību nostiprināšanu un rīkojama jauna izsole.

Tādējādi, ievērojot likuma „Par tiesu varu” 98.1 pantā noteikto, ka zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un pastāv apgabaltiesu līmenī, ka arī Zemesgrāmatu likuma 76 un 77.panta noteikumus, ka zemesgrāmatu tiesnesis, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, pārliecinās, vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā pretlikumīga, zemesgrāmatu tiesnesis pārliecinās par likumā noteikto dokumentu saistībā ar izsoli esamību un to satura un formas atbilstību likuma prasībām, proti, pārbauda īpašuma tiesību iegūšanas procesa apliecinošu dokumentu atbilstību likuma prasībām. Līdz ar to tiek stiprināta arī zemesgrāmatu tiesneša loma, vienlaicīgi nosakot, ka zemesgrāmatu tiesnesis pārbauda tikai būtiskākos faktus uz pievienoto dokumentu pamata, jo lietas vispusīgai izskatīšanai paredzēta sūdzības kārtība.

Zemesgrāmatu tiesneša lēmumu tiesu izpildītājs un nekustamā īpašuma ieguvējs var pārsūdzēt vispārējā kārtībā. Ņemot vērā zemesgrāmatu tiesneša kompetenci atteikt īpašuma tiesību nostiprināšanu, ja zemesgrāmatu tiesnesis konstatē no pievienotajiem dokumentiem tādus pārkāpumus izpildes procesā, kas dod pamatu atzīt izsoles aktu par spēkā neesošu, grozījumi likuma 447.pantā paredz izskatīt sūdzības par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu šajās lietās vispārējā kārtībā, nevis rakstveida procesā, kas nodrošinātu iespēju plašākiem paskaidrojumiem un ieinteresēto pušu uzklausīšanai tiesas sēdē.

Papildus grozījumi (6151.panta sestā daļa) risina tos gadījumus, kad īpašuma tiesības saprātīgā laikā nevar nostiprināt uz ieguvēja vārda vai vispār kādu nepārvaramu šķēršļu dēļ nevar nostiprināt uz ieguvēja vārda, nosakot, ka šajā gadījumā izsoles akts ir uzskatāms par spēkā neesošu un iemaksātās naudas summas nekavējoties atdodamas ieguvējam, kā arī risina jautājumu, ja trešā persona ceļ prasību par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu un uz šo nekustamo īpašumu tiek ierakstīta prasības nodrošinājuma atzīme, vai šis nekustamais īpašums tiek arestēts kriminālprocesā, piešķirot ieguvējam tiesības atteikties no strīdīgā nekustamā īpašuma iegūšanas pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.

  Grozījumi likuma 621.pantā paredz, ka tiesu izpildītājs sadala un izmaksā iegūtās summas tikai pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, nodrošinot tiesisko stabilitāti un pilnvērtīgu izpildes procesa noslēgumu, kā arī izvairoties no situācijas, ka iegūtās summas tiek izmaksātas, bet īpašuma tiesības netiek nostiprinātas uz ieguvēja vārda.

  Tāda paša kārtība īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda izpildes procesā, ievērojot attiecīgas īpatnības, tiek noteikta arī attiecībā uz kuģiem, kā arī administratoru rīkotām izsolēm.

      Ņemot vērā minētos grozījumus tiek izteikts jaunā redakcijā likuma 399.pants, kas regulē labprātīgās izsoles sekas. 

      Ņemot vērā, ka likumā 44.panta pirmās daļas 1.punktā minētās advokāta atlīdzības takses nav noteiktas, grozījumi likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā paredz, ka nemantiska rakstura strīdos izdevumus advokāta palīdzības samaksai pretējai pusei atlīdzina to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par Ministru kabineta noteikumos noteikto maksimālo pretējai pusei atlīdzināmo advokāta samaksas apmēru par sniegto juridisko palīdzību nemantiskajos strīdos, tādējādi precīzi nosakot Ministru kabinetam atbilstošu deleģējumu izdot Ministru kabinetam noteikumus šim mērķim.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz vienkāršot ar nekustamā īpašuma izsoli un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda saistīto kārtību, paredzot tiesu izpildītāja pienākumu pēc tam, kad ieguvējs ir samaksājis pirkuma maksu un iemaksājis tiesu izpildītāja depozīta kontā valsts un kancelejas nodevas, sastādīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai un iesniegt to un likumā noteiktos dokumentus īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda. Tādējādi tiek nodrošināts pilnvērtīgs izpildes procesa noslēgums, kā arī maksimāli samazinātas nekustamā īpašuma ieguvēja veicamās darbības īpašuma tiesību iegūšanai. Bez tam izsoles akta apstiprināšanas tiesā institūta atcelšana, izskatot tiesā izsoles lietu tikai, ja iesniegta sūdzība, ietaupīs laiku un resursus gan tiesām un tiesu izpildītājiem, gan ieinteresētajām pusēm.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

 

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

14,5

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  2,9

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

14,5

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2,9

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Nepieciešamos naudas līdzekļus 14 500 latu apmērā ierosinām segt no zemesgrāmatu kancelejas nodevas prognozes pieauguma 2008. gadam (tiek prognozēts 450,5 tkst. latu  pieaugums )

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

14,5

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

2,9

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Valsts budžeta

Ieņēmumi 2008. gadā


Sakarā ar nostiprinājuma lūgumu pieaugumu zemesgrāmatu nodaļās, atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 107.pantam pieaug iekasētās zemesgrāmatu kancelejas nodevas apjoms. 2007.gada prognoze zemesgrāmatu kancelejas nodevas ieņēmumiem ir Ls 3549440, 2008.gadā prognoze ir Ls 4000000, pieaugums veido Ls 450560, no kuriem Ls 14500 ierosinām novirzīt 2008. gada izdevumu segšanai

 

Kārtējie izdevumi 2008. gadā kopā

14 500 Ls

 

1)Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas pilnveidošanai tiek prognozēts patērēt 80 cilvēkstundas. Vienas cilvēkstundas izmaksas vidēji   150 lati.

Nepieciešamais papildus finansējums: 80 cilvēkstundas x Ls 150 = Ls 12000

 

2) Zemesgrāmatu  nodaļu tiesnešu apmācība

EKK 1100 Samaksa lektoram (2 dienas x 4 stundasxLs 25) – Ls 200;

EKK 1200 Sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% Ls 48;

EKK 2111 – Komandējumi - dienas nauda (57 tiesneši x 6 Ls x 2) – Ls 684;

EKK 2112 Pārējie komandējuma izdevumi – ceļa izdevumi (2 x 4Ls x 57 tiesneši) – Ls 456;

Viesnīca (23 tiesneši x 1 nakts x Ls 25) – Ls 575

EKK 2239 Iestādes pārstāvības izdevumi – kafijas pauze (86 tiesneši x 2 dienas x Ls 2) – Ls 344;

EKK 2261 telpu noma (2 dienas x Ls 100) – Ls 200

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14,5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14,5

 

12,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2,5

 

 

 

0,2

 

 

 

0,05

 

 

 

 

0,7

 

 

 

 

0,5

 

 

0,6

 

 

 

 

0,3

 

 

0,2

 

 

 

6. Cita informācija

 

 

Kā budžeta izdevumu  14,5 tūkst. latu apmērā, finansēšanas avotu 2008.gadam ierosinām novirzīt valsts nodevas un kancelejas nodevas ieņēmumu par tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā prognozes palielinājumu.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas pilnveidošana un tiesnešu apmācība plānota kā vienreizējs pasākums un 2009. un turpmākajos gados papildus finanšu līdzekļi nav nepieciešami. 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi. Likumprojektā ietverto normu attiecībā uz nekustamā īpašuma izsoli ievērošanai nepieciešamās normas ir iestrādātas likumprojektā „Maksātnespējas likums” un ar to saistītā likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Likumprojekts paredz deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka maksimālo atlīdzināmo advokāta samaksas apmēru par sniegto juridisko palīdzību nemantiskajos strīdos. Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, lai, piespriežot pretējai pusei ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksas izdevumu atlīdzības veidā, noteiktu šīs atlīdzības maksimālo robežu, kuru nevar pārsniegt atlīdzinot ar lietas vešanu saistītos izdevumus pretējai pusei. Ministru kabineta noteikumos paredzēts noteikt likmes advokāta palīdzības samaksai nemantiskajos strīdos maksimālās pretējai pusei atlīdzināmās summas noteikšanai, kuru nevar pārsniegt, piespriežot ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokātu palīdzības izdevumu veidā nemantiskajās prasībās. Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots un to paredzēts izstrādāt Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktā noteiktajā termiņā.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta pro jekts šo jomu neskar

2.tabula

 

 

 

Komen

-tāri

 

 

 

-

 

 

 

-

5. Cita informācija

-

 
 
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, kuras sastāvā ietilpst dažādu tiesu instanču tiesneši, Latvijas Zvērināto advokātu padomes pārstāvji, Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, Latvijas Universitātes pasniedzēji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekta izstrāde tiek atbalstīta, izanalizējot un ievērojot institūciju izteiktos priekšlikumus un iebildumus.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti, sniedzot informāciju masu informācijas līdzekļos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas radītas netiks. Likumprojekts paredz īpašus noteikumus attiecībā uz īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda uz izpildes procesā iegūto nekustamo īpašumu, stiprinot zemesgrāmatu tiesneša kompetenci. Tādējādi tiek stiprināta zemesgrāmatu tiesneša loma, vienlaicīgi nosakot, ka zemesgrāmatu tiesnesis pārbauda tikai būtiskākos faktus uz pievienoto dokumentu pamata, jo lietas vispusīgai izskatīšanai paredzēta sūdzības kārtība.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā civilprocesuālajā kārtībā, iesniedzot sūdzību tiesā.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                                          G. Bērziņš

                                                                                                                                                                                               

 

                                                                                                                                                                                                           

Valsts sekretārs

 

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

  

 

 

  

  

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

V. Jarkina

 

 

 

 

09.11.2007 17:34

6 345

Jurēvica 67036945

Evita.Jurēvica@tm.gov.lv