VALSTS KANCELEJA

Rīgā

12.12.2007. Nr.90/TA-2549

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Jūras kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Jarkina 67036941, viktorija.jarkina@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 4 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokola Nr.69   19.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Vēstnesis, 2003, 91.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 56.nr.) šādus grozījumus:

56.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt ceturto d aļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Summas, kas iegūtas, vēršot piedziņu uz kuģi, sadala un izmaksā pēc īpašuma tiesību reģistrācijas uz ieguvēja vārda vai kuģa izslēgšanas no Kuģu reģistra."

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījums Jūras kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Jūras kodeksa (turpmāk – likums) 56. panta trešā daļa paredz, ka kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā tiesa apstiprina izsoles aktu un pieņem lēmumu par pārdotā kuģa īpašuma tiesību nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī par kuģa hipotēku, apgrūtinājumu, citu kuģu reģistrā reģistrēto prasījumu un jūras privilēģiju dzēšanu, izņemot tos, kurus uzņēmies pircējs. Izsoles akta apstiprināšana tiesā un īpašuma tiesību reģistrācija, kā arī uz kuģa esošo saistību un atzīmju dzēšana uz tiesas lēmuma pamata atbilst pašreizējam nekustamā īpašuma izsoles un īpašuma tiesību pārejas regulējumam Civilprocesa likumā (Civilprocesa likuma 613. un turpmākie panti), kas attiecināms arī uz kuģiem (Civilprocesa likuma 587. panta trešā daļa, 613.panta sestā daļa). Ņemot vērā, ka likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz nomainīt spēkā esošo kārtību, kas paredz izsoles akta apstiprināšanu tiesā, nosakot, ka īpašuma tiesību nostiprināšanai uz ieguvēja vārda nav nepieciešams tiesas lēmums un attiecīgi nosakot kārtību īpašuma tiesību nostiprināšanai, tajā skaitā arī attiecībā uz kuģiem, nepieciešams atbilstoši grozīt arī Jūras kodeksa normas.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta „Grozījums Jūras kodeksā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir saskaņot Jūras kodeksa regulējumu attiecībā uz kuģa pārdošanu izsolē un īpašuma tiesību reģistrāciju ar Civilprocesa likuma grozījumu likumprojektu, nevis mainīt esošo procesuālo regulējumu. Ievērojot minēto, nebūtu lietderīgi un pareizi Civilprocesa likumā, kurā ir ietverts vispārējais civilprocesuālais regulējums svītrot normas, kas attiecas tieši uz kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli), savukārt piedziņas vēršanu uz citu kustamo mantu atstājot Civilprocesa likumā, jo tas sarežģītu procesuālo jautājumu pārskatāmību un vieglu uztveramību, turklāt kā izriet no juridiskās tehnikas prasībām, tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskajām sekām. Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz atcelt izsoles akta apstiprināšanu tiesā institūtu un nosaka attiecīgu kārtību īpašuma tiesību pārejai uz ieguvēja vārda, tajā skaitā noteikumus par kuģa izsoles sekām un īpašuma tiesību reģistrāciju uz kuģi, saistību un atzīmju dzēšanu, likumprojekts paredz izslēgt likuma 56. panta trešo daļu, kas paredz kuģa izsoles akta apstiprināšanu tiesā. Tāpat, ņemot vērā likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteikto kārtību attiecībā uz izsoles sekām un īpašuma tiesību pāreju, kas paredz izpildes procesā, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, iegūto summu sadalīšanu un izmaksāšanu pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas uz ieguvēja vārda, likumprojekts paredz papildināt likuma 56. panta ceturto daļu ar otro teikumu, kas nosaka, ka summas, kas iegūtas, vēršot piedziņu uz kuģi, sadala un izmaksā pēc īpašuma tiesību reģistrācijas uz ieguvēja vārda vai kuģa izslēgšanas no kuģu reģistra.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Saskaņojot ar attiecīgiem grozījumiem, kas ir paredzēti likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā”, likumprojekts paredz vienkāršot ar kuģa izsoli un īpašuma tiesību pāreju uz ieguvēja vārda saistīto kārtību, paredzot kuģa izsoles akta apstiprināšanas tiesā institūta atcelšanu, kas ietaupīs laiku un resursus gan tiesām un tiesu izpildītājiem, gan ieinteresētajām pusēm.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi							Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju								Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
											Komen- tāri
											-
											-
5. Cita informācija		Nav
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas ar nevalstiskajām institūcijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Nevalstiskas organizācijas savu pozīciju nav izteikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Jaunas valsts institūcijas radītas netiks.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā kārtībā, iesniedzot sūdzību (prasību) tiesā.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretāra p. i.	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J. Bērziņš	I. Nikuļceva	L. Popova	V. Jarkina

09.11.2007 8:55

1076

Jurēvica 67036945

Evita.Jurēvica@tm.gov.lv