2008

 

 

 

 

 

 

 

 

2008. gada ____. martā

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 5. marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 578/Lp9; iekļauts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 595/Lp9)) 2. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                                          J.Dalbiņš

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                         Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (Nr.578/Lp9)

[iekļauts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.595/Lp9)]

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(5)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.; 2007, 3., 9., 10., 16.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.; 2007, 3., 9., 10., 16.nr.) šādus grozījumus:

10.pants. Ministru kabineta kompetence

 

(1) Ministru kabinets:

 

1) nodrošina valsts institūcijas ar nepieciešamo finansējumu tām noteikto uzdevumu izpildei nacionālās drošības jomā;

 

2) ieceļ amatā un atbrīvo no amata likumā noteiktās aizsardzības institūciju, Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestāžu amatpersonas;

 

3) apstiprina nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu, nosaka un realizē drošības pasākumus;

 

4) likumā noteiktajos gadījumos izsludina ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;

 

5) lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās, kā arī militārajās mācībās (manevros) ārpus Latvijas teritorijas;

 

6) lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;

 

7) nosaka valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpi.

 

(2) Ministru kabinetam ir tiesības:

 

1) pieprasīt un saņemt valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumā paredzētos informācijas izmantošanas noteikumus;

 

2) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm to kompetences ietvaros.

1. Izslēgt 10.panta pirmās daļas 7.punktu.

1

Likumprojekts Nr. 595/Lp9:

Izteikt 10.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) apstiprina nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumu un nosaka drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību;".

Atbalstīts

1. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apstiprina nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumu un nosaka drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību;”;

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

22.pants. Valsts apdraudējums

 

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu terorisma draudu līmeni, nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

 

(2) Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējā gatavība ir valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju gatavība attiecīgā valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumu kopuma īstenošanai. Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību nosaka uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu iespējamo valsts apdraudējumu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un veiktu tā seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

 

(3) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība.

 

(4) Izņēmuma stāvokli izsludina, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

 

(5) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.

2.  22.pantā:

 

izslēgt pirmajā daļā vārdus "nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību";

 

izslēgt otro daļu.

 

 

 

2. 22.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību”;

izslēgt otro daļu.

 

 

2

Likumprojekts Nr. 595/Lp9:

 

Papildināt likumu ar 22.2 pantu šādā redakcijā:

"22.2 pants. Nacionālajai drošībai svarīgi objekti

(1) Nacionālajai drošībai svarīgi objekti ir:

1) valsts līmeņa sevišķi svarīgie objekti (A kategorijas objekti), kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;

2) valsts līmeņa svarīgie objekti (B kategorijas objekti), kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību;

3) pašvaldību un nozaru objekti (C kategorijas objekti), kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina pašvaldību darbību vai nozaru pārvaldīšanu, kā arī apdraud sabiedrības drošību.

(2) Nacionālajai drošībai svarīga objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu."

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 22.2 pant u šādā redakcijā:

“22.2 pants. Nacionālajai drošībai svarīgi objekti

(1) Nacionālajai drošībai svarīgi objekti ir:

1) valsts līmeņa sevišķi svarīgie objekti (A kategorijas objekti), kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;

2) valsts līmeņa svarīgie objekti (B kategorijas objekti), kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību;

3) pašvaldību un nozaru objekti (C kategorijas objekti), kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina pašvaldību darbību vai nozaru pārvaldīšanu, kā arī apdraud sabiedrības drošību.

(2) Nacionālajai drošībai svarīga objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu.”

23.pants. Ministru kabineta atbildība un ministriju pienākumi

 

(1) Ministru kabinets atbild par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā seku likvidēšanu.

 

(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas iesniedz apstiprināšanai attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem. Plānu projektus pirms apstiprināšanas ministrijas iesniedz izvērtēšanai Krīzes vadības padomē. Apstiprinātos plānus ministrijas iesniedz Krīzes vadības padomē izmantošanai padomes darbā.

 

(3) Valsts apdraudējuma gadījumā apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

 

(4) (Izslēgta ar 21.04.2005. likumu).

 

(5) Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

 

(6) Pēc Krīzes vadības padomes priekšlikuma Ministru kabinets var noteikt attiecīgās pakāpes nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību.

3. Izslēgt 23.panta sesto daļu.

 

 

 

4. Izslēgt 23.panta sesto daļu.

23.3 pants. Krīzes vadības padomes kompetence

 

Krīzes vadības padome:

 

1) koordinē valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību;

 

2) koordinē valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi;

 

3) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam priekšlikumus par nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības noteikšanu;

 

4) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās;

 

5) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem.

4. Izslēgt 23.3 panta 3.punktu.

3

Likumprojekts Nr. 595/Lp9:

Izslēgt 23.3 panta 5.punktā vārdu "valsts".

Atbalstīts

5. 23.3 pantā:

izslēgt 3.punktu;

izslēgt 5.punktā vārdu “valsts”.

 

 

4

 

 

5

Likumprojekts Nr. 595/Lp9:

Likums stājas spēkā 2008. gada 1. martā.

Saeimas Juridiskais birojs:

izslēgt likumprojektā Nr. 595/Lp9 spēkā stāšanās noteikumu.

Neatbalstīts

 

 

Atbalstīts