VALSTS KANCELEJA

Rīgā

12.12.2007. Nr.90/TA-2744

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Invaliditātes likums". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Strebkovs 67021674, Jevgenijs_Strebkovs@lm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 9 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 33 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokola Nr.69 38.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Stafecka 67082931

Anotācijas

Likumprojekts

Invaliditātes likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti.

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama invaliditātes un prognozējamas invaliditātes ekspertīze, kā arī atbalsta pasākumus prognozējamas invaliditātes un invaliditātes izraisīto seku mazināšanai.

(2) Likumu īsteno, pamatojoties uz:

1) personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti iesaistīšanos atbalsta pasākumos, lai mazinātu invaliditātes risku (prognozējamas invaliditātes gadījumā) un invaliditātes izraisītās sekas, likumā "Par sociālo drošību" noteiktās līdzdarbības ietvaros;

2) sabiedrības iesaistīšanu ar invaliditāti saistīto jautājumu risināšanā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar Invalīdu lietu nacionālo padomi, biedrībām un nodibinājumiem, kuri pārstāv personas ar invaliditāti vai personas ar prognozējamu invaliditāti, arī ar rehabilitācijas profesionālajām organizācijām;

3) vienotu valsts un pašvaldību nodrošinātu rehabilitācijas procesu personām ar invaliditāti vai personām ar prognozējamu invaliditāti.

II nodaļa

Prognozējama invaliditāte un invaliditāte

3.pants. Prognozējama invaliditāte

(1) Prognozējama invaliditāte ir personas slimības vai traumas seku radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas var izraisīt invaliditāti, ja netiek veikta nepieciešamā ārstēšana un netiek nodrošināti sociālie pakalpojumi.

(2) Kritērijus un termiņus prognozējamas invaliditātes noteikšanai, kā arī prognozējamas invaliditātes noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Invaliditāte

(1) Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs personas smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas intelektuālās vai fiziskās attīstības iespējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā un atbilst invaliditātes kritērijiem.

(2) Kritērijus un termiņus invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai un atzinumu sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību invalīdam un bērnam invalīdam, par pabalsta piešķiršanu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, un par atvieglojumiem latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudē invalīdam, kā arī invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un atzinumu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, izsniedz invalīda apliecību. Invalīda apliecības paraugu un invalīda apliecības izsniegšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Invaliditātes iedalījums

(1) Bērniem, kuri nav sasnieguši četru gadu vecumu, invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās, ņemot vērā viņu veselības stāvokļa izraisītos funkcionālos traucējumus.

(2) Bērniem no četru gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam, ņemot vērā viņu funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi, kā arī bērna veselības stāvokļa un intelektuālās attīstības (spējas mācīties) prognozi, nosaka:

1) I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte);

2) II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte).

(3) Bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātās personas, invaliditāti nosaka atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

(4) Personām no 18 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai izvērtē funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un tā radīto darbspēju zaudējumu procentos un nosaka:

1) I invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 75–100 % apmērā (ļoti smaga invaliditāte);

2) II invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 50–74 % apmērā (nedzirdīgām personām – no 45 %) (smaga invaliditāte).

(5) Personām pensijas vecumā, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un nosaka I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte) vai II invaliditātes grupu (smaga invaliditāte), kā arī ar to saistītos nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(6) Personām pensijas vecumā, atkārtoti veicot invaliditātes ekspertīzi, saglabā invalīda statusu arī gadījumā, ja funkcionēšanas ierobežojumi, kas izraisījuši invaliditāti, ir saistīti ar objektīvām vecuma izmaiņām, kuras konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

(7) Personām pensijas vecumā, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātās personas, invaliditāti nosaka atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

III nodaļa

Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

6.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes noteikumi

(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze ir personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes un atlikušo (saglabāto) darbspēju pakāpes noteikšana, kā arī nepieciešamo pasākumu izvērtēšana invaliditātes radīto seku mazināšanai vai iespējamās invaliditātes riska novēršanai.

(2) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, ārzemniekiem un bēgļiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī personām, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība.

(3) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic, ievērojot konfidencialitāti, personas datu aizsardzību un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka tiešās valsts pārvaldes iestādē "Invaliditātes ekspertīzes pārvalde" (turpmāk – pārvalde).

(6) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic:

1) bez personas vai tās pārstāvja klātbūtnes – izvērtējot iesniegtos dokumentus;

2) personas klātbūtnē – novērtējot personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi, kā arī izvērtējot iesniegtos dokumentus.

7.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes kārtība

(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic pārvaldes ārsti eksperti. Ekspertīzes veikšanai nepieciešamās informācijas sagatavošanas procedūrā piedalās ārstniecības personas, sociālie darbinieki, psihologi, izglītības darbinieki (ja invaliditāte tiek noteikta bērnam līdz 18 gadu vecumam), nodarbinātības speciālisti un citu nozaru speciālisti. Ekspertīzē var piedalīties personas likumiskais pārstāvis un citas tās uzaicinātās personas.

(2) Atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtējuma rezultātiem pārvaldes ārsti eksperti sastāda ekspertīzes aktu. Aktā norāda:

1) personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes atbilstību prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un priekšlikumus prognozējamas invaliditātes noteikšanas termiņam;

2) personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem un priekšlikumus invaliditātes noteikšanas termiņam;

3) priekšlikumus darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņam;

4) funkcionēšanas ierobežojuma cēloni;

5) personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un ieteikumus individuālajam rehabilitācijas plānam.

(3) Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto ekspertīzes aktu, pārvaldes amatpersona atkarībā no personas funkcionēšanas traucējumu veida, ierobežojuma pakāpes un to izmaiņu prognozes izdod administratīvu aktu. Administratīvajā aktā:

1) nosaka invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, – uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu);

2) nosaka prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstēšanas, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, – uz noteiktu termiņu;

3) nosaka darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja veselības zaudējuma cēlonis ir saistīts ar valsts vai sabiedriska pienākuma pildīšanu;

4) nosaka invaliditātes cēloni atkarībā no tās rašanās iemesla;

5) nosaka darbspēju zaudējuma cēloni atkarībā no to rašanās iemesla personām, kurām nav noteikta invaliditāte, ja normatīvajos aktos paredzētas sociālās garantijas sakarā ar darbspēju zaudēšanu;

6) atsaka noteikt invaliditāti, darbspēju zaudējumu procentos vai prognozējamu invaliditāti.

(4) Pārvaldes amatpersona izvērtē personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un sniedz:

1) ieteikumus individuālajam rehabilitācijas plānam;

2) atzinumus personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un citām personām nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto sociālās aizsardzības pasākumu īstenošanai.

(5) Sarežģītos invaliditātes ekspertīzes gadījumos vai pastāvot citiem objektīviem apstākļiem, pirms lēmuma pieņemšanas, kā arī gadījumā, ja lēmums tiek apstrīdēts, pārvaldei ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai un diagnozes precizēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

(6) Prognozējamas invaliditātes termiņam beidzoties, pārvaldes eksperti veic atkārtotu personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšanu un sastāda attiecīgu ekspertīzes aktu.

8.pants. Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus

(1) Pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, iesniedzot pārvaldes direktoram attiecīgu iesniegumu, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Pārvaldes direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Iesnieguma iesniegšana pārvaldes direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur pārvaldes izdotā administratīvā akta darbību.

9.pants. Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti

(1) Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi un kas paredzēts konkrētai personai, un vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu.

(2) Individuālā rehabilitācijas plāna izstrāde personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir obligāta.

(3) Individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti iekļaujamo pasākumu veidus un termiņus, kā arī plāna veidlapu un plāna sastādīšanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Ģimenes ārsta pienākums ir:

1) pamatojoties uz pārvaldes un citu personas ar prognozējamu invaliditāti ārstniecības procesā iesaistīto speciālistu ieteikumiem, laikus izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

2) individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē personai ar prognozējamu invaliditāti un tā izpildē sadarboties ar attiecīgās personas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu (pašvaldības domi (padomi) vai tās deleģētām institūcijām, ja sociālais dienests nav izveidots) (turpmāk – pašvaldības sociālais dienests), pārvaldi un citiem speciālistiem, kā arī pašu personu;

3) pēc individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti noteikto pasākumu īstenošanas nosūtīt personu uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi.

(5) Pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

2) individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē personai ar invaliditāti un tā izpildē sadarboties ar personas ģimenes ārstu, ja nepieciešams, iesaistot arī citus speciālistus, un pašu personu.

(6) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir pienākums atbilstoši likumam "Par sociālo drošību" piedalīties individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē un, īstenojot plānā paredzētos pasākumus:

1) rūpēties par savu veselību;

2) pildīt ārstniecības personu, sociālo darbinieku un citu rehabilitācijā iesaistīto speciālistu norādījumus;

3) sadarboties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts un pašvaldību institūcijām;

4) līdzdarboties savu sociālo tiesību īstenošanā;

5) aktīvi iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos.

(7) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības viņiem saprotamā veidā saņemt ģimenes ārsta vai pašvaldības sociālā dienesta informāciju par individuālajā rehabilitācijas plānā iekļautiem pasākumiem un prognozējamiem rezultātiem.

(8) Personai ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības rakstiski atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas pēc tā saņemšanas vai plāna īstenošanas laikā. Ģimenes ārsta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar prognozējamu invaliditāti vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem šādas atteikšanās sekas;

2) informēt pārvaldi par personas lēmumu.

(9) Personai ar prognozējamu invaliditāti, kura ir rakstiski atteikusies no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas, nav tiesību saņemt šā likuma 10.panta 2.punktā minētos papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

(10) Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nepilda šā panta sestajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu un šā likuma 10.panta 2.punktā minēto papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

(11) Personai ar invaliditāti ir tiesības rakstiski atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas pēc tā saņemšanas vai plāna īstenošanas laikā. Personas ar invaliditāti dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar invaliditāti vai viņas likumiskajiem pārstāvjiem šādas atteikšanās sekas;

2) informēt personas ģimenes ārstu un pārvaldi par personas lēmumu.

(12) Ja persona ar invaliditāti nepilda šā panta sestajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

IV nodaļa

Atbalsta pasākumi prognozējamas invaliditātes, invaliditātes riska un invaliditātes radīto seku mazināšanai

10.pants. Invaliditātes riska mazināšana

Personām ar prognozējamu invaliditāti invaliditātes risku novērš vai mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tiesības saņemt no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta apmaksātus papildu ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši personas individuālajam rehabilitācijas plānam. Pakalpojumu veidus, apjomu un to saņemšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets;

3) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

11.pants. Invaliditātes radīto seku mazināšana

Invaliditātes radītās sekas personām ar invaliditāti mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībās saņemt atbalstu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām ar invaliditāti, kurām konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe un kuras neatrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Atbalsta apjomu, noteikumus tā saņemšanai un valsts dotācijas piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kā arī finansējumu pašvaldībām deleģētās valsts pārvaldes iestādes funkcijas veikšanai nosaka Ministru kabinets;

3) nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu un taksometrus, personām ar I invaliditātes grupu (ļoti smagu invaliditāti), II invaliditātes grupu (smagu invaliditāti), bērniem ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti;

4) nodrošinot tiesības bērnam ar invaliditāti, kuram invaliditāte noteikta pirmreizēji, un viņa vecākiem vai likumiskajam pārstāvim, ja bērns dzīvo ģimenē, saņemt no valsts budžeta līdzekļiem finansētas psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas. Konsultāciju apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

5) nodrošinot iespēju personai ar invaliditāti, kurai ir konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe un kurai ir bankas kredīts mājokļa pielāgošanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt atbalstu kredīta procentu samaksai no valsts budžeta;

6) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.).

2. Šā likuma:

1) 3.panta otrā daļa, 5.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā, piektā un septītā daļa, 7.panta otrās daļas 1.punkts, trešās daļas 2.punkts, ceturtās daļas 1.punkts un sestā daļa, 9.panta trešā, ceturtā, astotā, devītā un desmitā daļa, 10.panta 1. un 2.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī;

2) 11.panta 2. un 4.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

3. Līdz 2010.gada 31.decembrim:

1) personām no 16 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

I invaliditātes grupu – sevišķi smagu invaliditāti;

II invaliditātes grupu – smagu invaliditāti;

III invaliditātes grupu – mēreni izteiktu invaliditāti;

2) bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās;

3) personām pensijas vecumā, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpi un, ja tas nav saistīts ar vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un persona atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajam invaliditātes iedalījumam;

4) prognozējamas invaliditātes gadījumā personām invaliditātes grupu nenosaka. Pēc maksimāli 52 nedēļu ārstēšanās un stabilas funkciju ierobežojuma pakāpes konstatēšanas invaliditāti nosaka atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajam invaliditātes iedalījumam;

5) šā likuma 9.panta piektajā, sestajā, septītajā un vienpadsmitajā daļā un 11.panta 1.punktā minētā individuālā rehabilitācijas plāna vietā, pamatojoties uz pārvaldes ieteikumiem, pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar ģimenes ārstu, ja nepieciešams, iesaistot arī citus speciālistus, izstrādā invalīda sociālās rehabilitācijas programmu, kura ir jāievēro invalīdam, ārstniecības iestādei, darba devējam, Nodarbinātības valsts aģentūrai, izglītības iestādei un sociālo pakalpojumu sniedzējam.

4. Ar 2011.gada 1.janvāri personām no 16 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai, kurām uz 2011.gada 1.janvāri bija invalīda statuss uz noteiktu laiku, veicot atkārtotu ekspertīzi, izvērtē funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpi un nosaka III invaliditātes grupu, ja tiek konstatēts darbspēju zaudējums 25–49 % apmērā (nedzirdīgām personām – 25–44 % apmērā).

5. Personām, kurām uz 2011.gada 1.janvāri noteikta invaliditāte bez atkārtotas ekspertīzes termiņa norādes, atkārtotu invaliditātes ekspertīzi neveic.

6. Līdz pārvaldes izveidošanai tās funkcijas pilda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības – vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas.

7. Ministru kabinets izdod:

1) līdz 2009.gada 1.janvārim – šā likuma 11.panta 2. un 4.punktā minētos noteikumus;

2) līdz 2010.gada 1.janvārim – šā likuma 3.panta otrajā daļā un 9.panta trešajā daļā minētos noteikumus;

3) līdz 2011.gada 1.janvārim – šā likuma 10.panta 2.punktā minētos noteikumus.

8. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 4.panta otrajā un trešajā daļā un 11.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.250 "Noteikumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai";

2) Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi Nr.650 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā";

3) Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1039 "Invalīdu apliecību izsniegšanas un uzskaites kārtība".

Labklājības ministre

I.Purne

Invaliditātes likumprojekta anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ar invaliditāti saistītos jautājumus reglamentē 1992.gadā pieņemtais likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Šajā likumā ir definēti invalīda un invaliditātes jēdzieni, invaliditātes iedalījums un noteikšanas principi, kā arī invalīdiem sniedzamās medicīniskās, sociālās, materiālās palīdzības un palīdzības nodarbinātības jautājumos principi.

Kā parādīja Labklājības ministrijas veiktā ar invaliditātes jautājumiem saistīto normatīvo aktu analīze, praktiski visas likumā noteiktās tiesības un atvieglojumus reglamentē citi normatīvie akti. Piemēram, invalīdu tiesības iegūt izglītību nosaka izglītības nozari regulējošie normatīvie akti, pieejamību mājoklim, publiskajām ēkām, sabiedriskajam transportam, sporta un kultūras pasākumiem, informatīvajai videi - Būvniecības likums un citi attiecīgās nozares normatīvie akti, tiesības saņemt tehniskos palīglīdzekļus, sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību - Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un tam pakārtotie normatīvie akti.

Likums nerisina invaliditātes profilakses jautājumus. Patreizējā sistēma, kad pārejošā darbnespēja var ilgt pat vairāk nekā gadu, un šajā laikā bieži vien maz kas tiek darīts, lai nepieļautu invaliditātes iestāšanos, ir neefektīva. Invaliditātes noteikšana neatbilst Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (SFK) noteiktajiem principiem invaliditātes ekspertīzē. Pastāv problēmas invalīdu sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Ministru kabinets ar 2005.gada 10.augusta rīkojumu Nr.544 ir atbalstījis politikas plānošanas dokumentu „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2015.gadam” (turpmāk – pamatnostādnes) un ar 2006.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.541 - „Rīcības plānu Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.–2015.gadam”( turpmāk – rīcības plāns).

Iepriekšminētā invaliditātes noteikšanas sakārtošana paredz:

1.Izstrādāt, aprobēt un piemērot Latvijas vajadzībām Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (SFK) noteiktos principus invaliditātes ekspertīzē, termiņš – 2008.-2009.g. Atbilstoši tiem, tiks izvērtēts ne tikai veselības stāvoklis, personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe, bet arī izvērtētas personas pašaprūpes spējas, pārvietošanās spējas, apmācības spējas, orientācijas spējas, komunikācijas spējas, spējas kontrolēt savu uzvedību u.c.

Draudošas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veiks Invaliditātes ekspertīzes pārvaldes (turpmāk - pārvalde) ārsti eksperti, bet nepieciešamās informācijas sagatavošanas procedūrā piedalīsies ne vien ārstniecības personas, kā līdz šim, bet arī sociālie darbinieki, psihologi, izglītības darbinieki (ja invaliditāte tiks noteikta bērniem līdz 18 gadu vecumam) nodarbinātības speciālisti un citu nozaru speciālisti.

2. Izveidot valsts tiešās pārvaldes iestādi “Invaliditātes ekspertīzes pārvalde”, termiņš - 2009.g.

3. Izstrādāt detalizētus kritērijus invaliditātes noteikšanai bērniem, personām darbspējīgajā vecumā un pensijas vecuma personām, atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajiem principiem, termiņš – 2010.g.

4. Izstrādāt metodiku, kura ļauj pārvaldei izvērtēt vajadzību pēc pakalpojuma, kas veicina atbilstoša pakalpojuma piemērošanu), termiņš - 2009.-2010.g.

5. Nodrošināt iesaistīto speciālistu apmācību), termiņš - 2011.g.

Atbilstoši rīcības plānam, Labklājības ministrijai jāizstrādā likumprojekts, kurā būtu noteikta jauna pieeja invaliditātes noteikšanai, noteikti virzieni invalīdu sociālās aizsardzības nodrošināšanai, kā arī paredzēti pamatnoteikumi valsts apmaksāta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai ģimenei, kurā bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte.

Invaliditātes likuma projektu izstrādāja Labklājības ministrijas izveidotā darba grupa, kurā tika iekļauti Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Invalīdu lietu nacionālās padomes, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārstāvji.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta galvenais mērķis ir mazināt personas risku kļūt par invalīdu, bet tām personām, kurām jau noteikta invaliditāte – palīdzēt samazināt sekas, kuras radījusi invaliditāte. Invalīdam ir jābūt pilnvērtīgam sabiedrības loceklim, un valstij ir jārada tam nepieciešamie priekšnoteikumi. Viens no likumprojektā iekļautajiem būtiskiem jauninājumiem ir invaliditātes profilakse, kas šobrīd valstī nav sakārtota. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem ar draudošu invaliditāti tiktu veikta intensīva ārstēšana, tai skaitā medicīniskā rehabilitācija, lai mazinātu risku kļūt par invalīdu. Valstij ir jāpalīdz personai savlaicīgi, jau draudošas invaliditātes situācijā, pēc iespējas mazināt risku kļūt par invalīdu tuvākā vai tālākā nākotnē.

Ja invaliditāte tomēr ir iestājusies, ir jādara viss iespējamais, lai persona varētu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgu dzīvi. Sākotnēji personai, kurai noteikta invaliditāte, savlaicīgi ir jānodrošina kvalitatīvi rehabilitācijas pakalpojumi.

Likums nosaka invaliditātes un draudošas invaliditātes ekspertīzes organizāciju un atbalsta pasākumus invaliditātes un draudošas invaliditātes seku mazināšanai.

Invaliditāte tiks noteikta atbilstoši SFK noteiktajiem principiem invaliditātes ekspertīzē. Tiks izvērtētas personas pašaprūpes spējas, pārvietošanās spējas, apmācības spējas, orientācijas spējas, komunikācijas spējas, spējas kontrolēt savu uzvedību u.c.

Sākot ar 2011.gadu invaliditātes noteikšanas sistēma principiāli atšķirsies no esošās. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (turpmāk – VDEĀVK) paredzēts reorganizēt par Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi. Esošās VDEĀVK struktūrvienības – vispārējā un speciālā profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) tiks pārveidotas par pārvaldes struktūrvienībām. Pārvaldē būs iesaistīti papildus speciālisti, it īpaši funkcionālo traucējumu un vajadzības pēc papildus pakalpojumiem noteikšanas jomā, kuri strādās visās pārvaldes struktūrvienībās.

Lēmuma pieņemšana par invaliditātes vai draudošas invaliditātes noteikšanu tiks atdalīta no personas funkcionālo traucējumu izvērtēšanas.

Personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi izvērtēs pārvaldes eksperti, kas teritoriāli atradīsies tuvāk personai, kam nepieciešams veikt invaliditātes ekspertīzi. Zudīs nepieciešamība veikt izbraukuma sēdes pa rajoniem, kas notiek pašlaik. Likumprojekts nosaka, ka draudošas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic pārvaldes struktūrvienību darbinieki - eksperti, bet ekspertīzes veikšanai nepieciešamās informācijas sagatavošanas procedūrā piedalās ārstniecības personas, sociālie darbinieki un psihologi un citu nozaru speciālisti, personas likumiskais pārstāvis un citas tās uzaicinātās personas.

Atkarībā no konkrētas situācijas ekspertīze var notikt kā bez personas klātbūtnes (uz iesniegto medicīnisko dokumentu pamata), tā arī personas klātbūtnē. Izvērtējuma rezultāti tiks ierakstīti ekspertīzes aktā.

Pamatojoties uz ekspertīzes aktu, pārvaldes amatpersona izdos administratīvu aktu, ar kuru noteiks invaliditāti, draudošu invaliditāti vai nenoteiks tās. Informācijas vākšanas process (ekspertīzes akta sagatavošana) tiks atdalīts no lēmuma pieņemšanas procesa.

Pierādījumu vākšanas process (ekspertīzes akta sastādīšana) tiks atdalīts no lēmuma pieņemšanas procesa - administratīvā akta izsniegšana.

Atbilstoši iepriekš minētajām pamatnostādnēm invaliditātes noteikšanas sistēmu plānots kardināli mainīt, paredzot, ka invaliditāti noteiks pārvaldes amatpersona uz piestādīto dokumentu pamata. Tā kā administratīvā procesa likums paredz gadījumus, ka personai ir tiesības savu viedokli paust klātienē, projektā paredzētas abas situācijas.

Likumprojektā:

- definēta „draudoša invaliditāte”, noteikti pasākumi invaliditātes riska mazināšanai atbilstoši personas ar draudošu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam;

- noteikts, ka no 2011.gada 1.janvāra pirmreizēji tiks noteikta tikai I invaliditātes grupa - dziļa invaliditāte un II invaliditātes grupa - smaga invaliditāte, bet III invaliditātes grupa saglabāsies personām, kurām 2011.gada 1.janvārī būs noteikts III grupas invaliditātes invalīda statuss. Turpmāk noteikt tikai I un II invaliditātes grupu paredzēts tāpēc, ka, ja invalīdi paļausies tikai uz iespēju saņemt invaliditātes u.c. pabalstus, valstī nevarēs novērst viņu nabadzību un sociālo atstumtību. Tādēļ personai ar darbspēju zaudējumu mazāku par 50% ir jāsaņem medicīniskā, sociālā, nepieciešamības gadījumā arī profesionālā rehabilitācija, lai iegūtu ekonomisko patstāvību iesaistoties darba tirgū. Personai būs iespēja arī saņemt nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus. Ja viņa uzreiz neatradīs darbu, tad iegūs bezdarbnieka statusu un varēs piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos (algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā, darba meklētāju kluba aktivitātēs u.c. pasākumos). Daļa no augstākminētiem cilvēkiem ar darbspēju zaudējumu mazāku par 50% šobrīd ir III grupas invalīdi, savukārt, daļa ilgstoši, pat līdz 52 nedēļām slimojoši cilvēki.

- precizēta invaliditātes noteikšana dažādām personu grupām: atšķirībā no pašreizējās kārtības, kad bērniem invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās, bērniem sākot no četru gadu vecuma noteiks invaliditātes grupas; personām darbspējīgajā vecumā noteiks papildus invaliditātes grupai darbspēju zaudējumu procentos; pensijas vecuma personai saglabās invalīda statusu arī gadījumā, ja funkcionālie traucējumi, kuri izraisīja invaliditāti, ir saistīti ar objektīvām vecuma izmaiņām, kuras tika konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Personām pensijas vecumā līdz 2010.gada 31.decembrim, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtēs funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpi un, ja tas nav saistīts ar vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un persona atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, noteiks I, II vai III invaliditātes grupu. Sākot ar 2011.gadu, personām pensijas vecumā pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtēs funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un to radīto nepieciešamību pēc atbalsta pasākumiem, nosakot I vai II invaliditātes grupu. Jauna invaliditātes noteikšanas sistēma tiks ieviesta sākot ar 2011. gadu un jaunie kritēriji tiks piemēroti tikai tiem, kuriem invaliditāte būs noteikta pirmo reizi:

- noteikts, ka katrai personai ar invaliditāti izstrādājams individuālais rehabilitācijas plāns;

- sakārtota invaliditātes noteikšanas sistēma - noteikts, ka invaliditātes ekspertīzi veic Invaliditātes ekspertīzes pārvalde;

- noteikta administratīvā akta pieņemšanas procedūra, tā apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība: personas funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpes un iespējamo draudošas invaliditātes risku ekspertīzi veic Invaliditātes ekspertīzes pārvaldes struktūrvienību darbinieki. Atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtējuma rezultātiem pārvaldes eksperti sastāda ekspertīzes aktu, kurā norāda personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes atbilstību draudošas invaliditātes noteikšanas kritērijiem vai invaliditātes noteikšanas kritērijiem. Pamatojoties uz minēto ekspertīzes aktu, pārvaldes amatpersona atkarībā no personas funkcionēšanas traucējumu veida, ierobežojuma pakāpes un to izmaiņu prognozes nosaka invaliditāti vai draudošu invaliditāti un izdod attiecīgu administratīvu aktu;

Pārvaldes izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas kārtību nosaka likumprojekta 8.pants. 8.panta otrā daļa paredz, ka iesnieguma iesniegšana pārvaldes direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur pārvaldes izdotā administratīvā akta darbību. Šāda norma ir skaidrojama ar to, ka saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”, tiesības saņemt invaliditātes pensiju rodas no dienas, kas personai noteikta invaliditāte. Ja iesnieguma iesniegšana apturētu administratīvā akta darbību, personai pārsūdzības laikā nebūtu tiesību saņemt invaliditātes pensiju.

- Invaliditātes ekspertīzes pārvaldei noteiktas iespējas nosūtīt personu papildus izmeklēšanai ārstniecības iestādēs par pārvaldei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Projektā paredzēti jauni pakalpojumi personām ar invaliditāti un personām ar draudošu invaliditāti:

- no 2011.gada 1.janvāra paredzēti papildus ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar draudošu invaliditāti, kurus finansēs no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta;

- no 2009.gada paredzētas valsts finansētas psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte;

- no 2009.gada paredzēts asistenta pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem invalīdiem ar dziļu funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpi.

Šā likuma izpratnē kā papildus ārstniecības un sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi izšķirami trīs rehabilitācijas veidi, un to nepieciešamība nosakāma katrā gadījumā individuāli, atbilstoši katra cilvēka spējām un vajadzībām. Medicīniskā rehabilitācija kā ārstniecības procesa sastāvdaļa palīdz atjaunot cilvēka veselību un funkcionālās spējas. Sociālā rehabilitācija ir vērsta uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu un māca sadzīvot ar invaliditāti. Tā, piemēram, cilvēkam, kuram pēc autoavārijas ir ierobežotas pārvietošanās spējas, ir jāiemācās aprūpēt sevi, jāatgūst mobilitāte un jāiegūst citas jaunajā situācijā nepieciešamās pamatiemaņas. Savukārt profesionālā rehabilitācija ir nepieciešama, lai palīdzētu cilvēkam apgūt jaunas profesionālas iemaņas gadījumā, ja kļūst skaidrs, ka viņš nevarēs strādāt iepriekšējo darbu. Paredzēts, ka pakalpojumu veidus, apjomu un noteikumus to saņemšanai, kā arī pakalpojumu saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Papildus pakalpojumu atlīdzināšanas kārtība varētu būt līdzīga tai, kādā šobrīd personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, vai kurām konstatēta arodslimība, atlīdzina papildu izdevumus.

Likumprojektā noteiktās normas tiks ieviestas pakāpeniski, ņemot vērā Rīcības plānā noteiktos termiņus.

Pamatnostādņu 6.2.2.2. apakšpunkts nosaka, ka izmaiņas invaliditātes noteikšanā un draudošas invaliditātes noteikšana paredzētas, sākot ar 2011.gadu, bet 6.4.4. apakšpunkts nosaka, ka atbalsta pakalpojumus personām ar draudošu invaliditāti paredzēts ieviest sākot ar 2011.gadu. Tāpēc Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka šā likuma 3.panta otrā daļa, 5.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā, piektā un septītā daļa, 7.panta otrās daļas 1.punkts, trešās daļas 2.punkts, ceturtās daļas 1.punkts un sestā daļa, 9.panta trešā, ceturtā, astotā, devītā un desmitā daļa, 10.panta 1. un 2.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Savukārt 11.panta 2. un 4. punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, jo ir paredzēts ieviest valsts atbalstu asistenta algošanai invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un nodrošināt psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte, sākot ar 2009.gadu.

Jaunā invaliditātes noteikšanas sistēma valstī stāsies spēkā no 2011.gada 1.janvāra. Līdz 2010.gada 31.decembrim saglabājas likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 9.pantā noteiktais invaliditātes iedalījums. Tāpēc ir nepieciešami pārejas noteikumu 3.punkta 1., 2., 3. un 4.apakšpunkts. Personām ar invaliditāti individuālo rehabilitācijas plānu sāks izstrāsdāt sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Līdz norādītajam laikam personām tiks izsniegts likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 10.panta trešajā daļā minētā invalīda sociālās rehabilitācijas programma (pārejas noteikumu 3.punkta 5.apakšpunkts).

Pārejas noteikumu 4. un 5.punkts nosaka pamatnostādņu 6.2. apakšpunktā noteikto un anotācijā norādīto, ka personām, kurām līdz 2011.gada 1.janvārim tika noteikts invalīda statuss, tas saglabāsies.

Pārejas noteikumu 6.punkts nodrošina invaliditātes procesa nepārtrauktību.

Ar likumprojektu tiks atrisinātas I sadaļas 1.punktā norādītās problēmas.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Prognozējam, ka: 1.Invaliditātes riska personām ar draudošu invaliditāti mazināšanas rezultātā samazināsies invalīdu skaits. Veselības stāvokļa uzlabošanas rezultātā šīs personas varēs iekļauties darba tirgū. 2.Pateicoties asistenta izmantošanai paaugstināsies nodarbināto invalīdu skaits, jo redzes invalīdiem un invalīdiem, kuri pārvietojas riteņkrēslos, radīsies iespēja nokļūt darba vietā. Rezultātā var gaidīt kopējo nodarbināto skaita pieaugumu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Pārvaldes izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība pilnībā atbilst Administratīvā procesa likumam. Tiek atcelta likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” paredzētā administratīvā akta divu pakāpju apstrīdēšanas kārtība iestādē: - mēneša laikā pēc ekspertīzes lēmuma saņemšanas apstrīdēt VDEĀK lēmumu, iesniedzot VDEĀVK rakstisku iesniegumu; - divu nedēļu laikā pēc atkārtotās ekspertīzes pieprasīt VDEĀVK lēmuma atkārtotu izskatīšanu paplašinātā VDEĀVK sastāvā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Anotācijas I sadaļas 2.punktā norādītie jaunie pakalpojumu veidi, kā arī invaliditātes riska mazināšana personām ar draudošu invaliditāti tiks pozitīvi vērtēta sabiedrībā. Pozitīvi tiks izvērtēts arī tas, ka jau no likuma spēkā stāšanās datuma, pensijas vecuma personām atkārtoti veicot invaliditātes ekspertīzi, tiks saglabāts invalīda statusu arī gadījumā, ja funkcionālie traucējumi, kuri izraisīja invaliditāti, ir saistīti ar objektīvām vecuma izmaiņām, kuras tika konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Sabiedrības negāciju var izsaukt tas, ka sākot ar 2011.gada 1.janvāri pirmreizēji vairs netiks noteikta III invaliditātes grupa. Likumprojekta pārejas noteikumos ir pasvītrots, ka personām, kurām uz 2011.gada 1.janvārī būs invalīda statuss, arī turpmāk noteiks III invaliditātes grupu, ja viņiem būs konstatētas medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai. Anotācijas III. sadaļas 5.1.apakšpunktā ir norādīts to personu skaits, kurām invaliditāte tika noteikta pirmreizēji. Vidēji 5 gadu laikā tas sastāda 3257 cilvēkus, vai 34,8% no kopējā pirmreizējo invalīdu skaita. Piemērām, 2006.gadā III invaliditātes grupa pirmreizēji tika noteikta 3312 personām, no tām 318 vai 9,6% – arodslimniekiem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem, kuriem ir tiesības uz kaitējuma atlīdzību. Pašreiz trešā invaliditātes grupa atbilst darbspēju zaudējumam 25%-59% apmērā. Tātad provizoriski var uzskatīt, ka apmēram 31,4% no kopējā invalīdu skaita, kuriem III grupa tika noteikti pirmreizēji, turpmāk invaliditāti nenoteiks.
4. Ietekme uz vidi	Nav tiešas ietekmes
5. Cita informācija	Sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgi riski veselībai un faktori, kas iedarbojas uz veselību, tāpat kā atšķirīga subjektīva pieeja veselības aprūpei, iegūstamajai informācijai u.c.un attieksme pret veselību. 2007.gada 1.janvārī Latvijā bija 106932 invalīdi, no tiem pieaugušie - 98865. Sadalījums pēc dzimuma ir tāds: vīrieši - 53,5%, sievietes - 46.5%. Starp tiem, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji: vīrieši - 54,4% un sievietes - 45,6%, atkārtoti, attiecīgi 53,2% un 46,8%. Ņemot vērā vīriešu invalīdu skaitu, kas ir lielāks nekā sieviešu, iespējams vīrieši arī būs tie, kuri vairāk izmantos likumprojekta 11.panta 2.punktā paredzētās tiesības saņemt no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts budžeta apmaksātus papildus ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši personas rehabilitācijas plānā noteiktajam. Dati un pētījumi par situāciju citās ES valstīs rāda, ka lielāko daļu mājas darbu, bērnu un invalīdu aprūpi Eiropā veic sievietes. Tādēļ likumprojekta 12.panta 2.punktā paredzētās tiesības par valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībās saņemt atbalstu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām ar invaliditāti ne tikai veicinās invalīda vai bērna invalīda sociālo integrāciju, mazinās personu, kuras veic invalīdu aprūpi, sociālās atstumtības risku, bet arī veicinās, īpaši, sieviešu iespējas atgriezties darba tirgū.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
		2008.	2009.	2010.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Labklājības ministrija VDEĀ Valsts komisija (Labklājības ministrijas valsts pamatbudžets) Satiksmes ministrija	7827,84 1.8 2179.54 5646.5	Nav tiešas ietekmes	Nav tiešas ietekmes	Nav tiešas ietekmes	Nav tiešas ietekmes
2. Izmaiņas budžeta izdevumos 2.1.Papildus ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi personām ar draudošu invaliditāti (sociālās apdrošināšanas speciālais budžets) 2.2.Asistenta pakalpojumu nodrošināšana 2.3. Psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas 2.4. Atbalsts kredīta procentu apmaksai personai ar invaliditāti, kurai ir pārvietošanās traucējumi 2.5. VDEĀVK (ar 2009.gadu - Invaliditātes ekspertīzes pārvalde) izveidošana un darbības nodrošināšana 2.6. Pēc Invaliditātes ekspertīzes pārvaldes nosūtījuma uz ārstniecības iestādi papildus izmeklēšanai un diagnozes precizēšanai 2.7.Iegūtā ekonomija nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējuma 50% apmērā (sociālās apdrošināšanas speciālais budžets) 2.8. Tiesības bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot lidmašīnas un taksometrus, personām ar dziļu vai smagu invaliditāti, bērniem ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar dziļu invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti nodrošināšana. (Satiksmes ministrijai valsts budžetā nepieciešamās dotācijas katram gadam ) Kopā:	7827,84 - - - 1,8 2179,54 - - 5646,5 7827,84	+198,2 - - - - - - - +198,2* +198,2	+4734,5 - +2 561,3 +111,8 - +1734,5 +5 - +321,9 +4734,5	+5523 - +2 722,0 +111,8 - +1623,6 +5 - +1060,6 +5523	+5283,7 +1846,9 +2232,5 +89,4 - +1318,8 +4 -1026,5 +818,6 +5283,7
3. Finansiālā ietekme		-198,2	-4734,5	-5523	-5283,7
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai (sociālās apdrošināšanas speciālais budžets) Sk. 5.1. punktu		-	-	-	1026,5

< td width=58 valign=top style='width:43.8pt;border-top:none;border-left:none; border-bottom:solid windowtext .5pt;border-right:solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt:solid windowtext .5pt;mso-border-left-alt:solid windowtext .5pt; padding:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt'>

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

5.1. Finansējums no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta papildus ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus personas ar draudošu invaliditāti (sākot ar 2011.gadu)

Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 10.augustā akceptētā politikas plānošanas dokumenta „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2015.gadam” 6.4.4.apakšpunktam „ Atbalsta pakalpojumi personām ar draudošu invaliditāti”, paredzēts „papildus no valsts pamatbudžeta sniegtajiem atbalsta pakalpojumiem noteikt atbalsta pasākumu – nepieciešamo ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu finansēšanu no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzīgi kā apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodsaslimšanām gadījumos, kad no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem var apmaksāt pakalpojumus par konkrētu summu gadā. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai noteiks Ministru kabinets. Paredzēts atbalsta pakalpojumus ieviest sākot ar 2011.gadu, kad invaliditāti noteiks sākot no darbspēju zaudējuma 50%. Pasākumus, kuru finansējums plānots no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem ieviest no 2012.gada (kad minētajā budžetā būs radies līdzekļu uzkrājums sakarā ar invaliditātes noteikšanu sākot no 50% darbspēju zaudējuma), no valsts pamatbudžeta līdzekļiem finansētos pasākumus – līdz 2010. gadam, atkarībā no valsts budžeta iespējām”.

Pirmreizējas invaliditātes grupu struktūra piecu gadu laikā personām no 16 gadu vecuma ir sekojoša:

	2002	2003	2004	2005	2006	Vid. p.5g.
Kopā, no tiem	8350	8867	9849	9818	9856	301
Igr.	778	833	914	1018	1018	48
IIgr.	4712	5012	5278	5366	5526	163
IIIgr.	2860	3022	3657	3434	3312	90

Tātad personu skaits, kurām invaliditāte noteikta pirmreizēji, pieauga vidēji par 301. Līdz ar to provizoriski var uzskatīt, ka, nemainoties invaliditātes noteikšanas sistēmai, turpmāko piecu gadu laikā invaliditāti pirmreizēji noteiktu sekojošam personu skaitam:

	2008	2009	2010	2011	2012
Kopā, no tiem	10157	10458	10759	11060	11361
Igr.	1066	1114	1162	1210	1258
IIgr.	5689	5852	6015	6178	6341
IIIgr.	3402	3492	3582	3672	3763

Pēc VDEĀVK informācijas, 5 gadu laikā pirmreizēji invaliditāte tiek noteikta 82,6% no kopējā komisēto personu skaita. Līdz ar to 2011.g. invaliditātes ekspertīzi veiks 13390 personām, bet 2012.g. – 13754 personām.

Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 15/novembra noteikumiem nr.860 „Noteikumi par valsts aģentūras "Sociālās integrācijas centrs" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi” standarta kurss (viena vieta divvietīgā istabā) atkarībā no korpusa izmaksā Ls 20 vai Ls 16. Plānots, ka atkarībā no personas veselības stāvokļa, Personas ar draudošu invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā var būt noteikts 14, 21 vai 28 dienu ilgs rehabilitācijas kurss. Pieņemot, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojums būs nepieciešamas 90% no personām, kurām invaliditātes ekspertīze tiks veikta pirmreizēji, un vidējais tā ilgums sastādīs 21 dienu, papildus rehabilitācijas pakalpojumiem 2011.gadā būs nepieciešams Ls 4555278 (Ls 18 x 21x 13390x0,9), bet 2012.gadā – Ls 4 679 111 (Ls 18 x 21x 13754x0,9). Pieņemam ka pārējiem, aptuveni 10% uzreiz tiks noteikta invaliditāte, nevis draudoša invaliditāti, un viņi saņems pakalpojumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Vidēji 5 gadu laikā: (0+0+0+ 4555278+4679111):5=18468777,8 latu = 1846,9 tūkst. latu.

Plānots (sk. tabulā), ka 2011.gadā III grupas invaliditāte vairs netiks noteikta 3672 personām, kurām vajadzētu izmaksāt ik mēnesi invaliditātes pensiju 55 Ls, kas III grupas invalīdiem šobrīd noteikta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (55 Ls). Vairs nenosakot III invaliditātes grupu, finanšu līdzekļu ekonomija 2011.gadā plānojama Ls 2 423 520 apmērā (3672x55x12), bet 2012 gadā – Ls 2 709 360 (3763x60x12).

Līdz ar to, sākot ar 2011.gadu noteikt invaliditāti no darbspēju zaudējuma 50% apmērā, 2011.gadā sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā radīsies kopējā ekonomija Ls 2 423 520, bet 2012.g. – Ls 2 709 360. Vidēji 5 gadu laikā: (0+0+0+2423520+2709360):5 =

1 026 576 latu = 1026,5 tūkst.latu.

Sakarā ar to, ka visi sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, likumprojekts neietekmē sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Valsts budžeta izdevumi būs mazāk no nepieciešamiem pakalpojuma nodrošināšanai, jo daļu izdevumu segs sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā ietaupītie līdzekļi.

Finansējums, kuru plānots novirzīt rehabilitācijas pasākumiem, ir indikatīvs un precīzāki aprēķini tiks veikti, izstrādājot MK noteikumus „Kārtība, kādā personām ar draudošu invaliditāti no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta finansē Personas ar draudošu invaliditāti individuālā rehabilitācijas plānā noteiktos papildus ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus”.

+ 820,4

5.2. Finansējums asistenta pakalpojumu nodrošināšanai invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (sākot ar 2009.gadu)

Rīcības plānu Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.–2015.gadam papildus finansējumus atbalsta pasākumu nodrošināšanai ir paredzēts 2 561,3 tūkst. latu gadā.

Pēc VSAA informācijas, 2007.g. 1.janvārī Latvijā bija 7758 I gr. invalīdi, vai 7,85% no kopējā pieaugušo invalīdu skaita, un 8067 bērni invalīdi. Pēc VDEĀVK informācijas, personām no 16 gadu vecuma pirmreizēji I invaliditātes grupa tiek noteikta apmēram 11% apmērā no kopējā pirmreizējo invalīdu skaita no 16 gadu vecuma. Līdz ar to, var pieņemt, ka dziļi funkcionālie traucējumi ir apmēram 968 bērniem invalīdiem. I grupas invalīdu un bērnu invalīdu kopējas skaits pēdējā 1,5 gada laikā ir sekojošs

	2005.01.07	2006.01.01.	2007.01.01.
I gr.	7876	7868	7758
Bērni	9192	8630	8067
Kopā	17068	16498	15825

Jāņem vērā, ka bērnu invalīdu skaits samazinājās, pirmkārt, tāpēc, ka, sākot ar 2004.gadu invaliditāti bērniem sāka noteikt VDEĀVK, pamatojoties uz bērna funkcionālo stāvokli, nevis tikai uz medicīnisko diagnozi, kā tas bija agrāk. To veicināja arī tas, ka ar celiākiju slimajiem bērniem bez slimības komplikācijām no 2005.gada sāka piešķirt pabalstu, līdz ar to ģimenes ārsti šos bērnus invaliditātes ekspertīzei vairs nenosūtīja. Tāpēc nevar uzskatīt, ka šāda tendence turpināsies, jo lielākai daļai bērnu invaliditāte jau tika noteikta atkārtoti VDEĀVK. Tāpēc precīzāk būtu pieņemt, ka bērnu invalīdu kopējais skaits nemainīsies, bet samazināsies tikai I gr. invalīdu skaits, kurš vidēji samazinās par 79 personām gadā. Var pieņemt, ka vidējas norādīto personu skaits turpmākajos gados būs šāds:

	1.07.08	1.07.09	1.07.10	1.07.11	1.07.12
I gr.	7710	7631	7552	7473	7394
Bērni	8067	8067	8067	8067	8067
Kopā	15777	15698	15619	15540	15461

Nosakot 2009.gadā asistenta atalgojumu Ls 160 mēnesī, ikdienu pakalpojumus varēs saņemt apmēram 1334 invalīdu (2561300:12: Ls 160=1334,0) vai apmēram 8,5% no kopējā I grupas invalīdu un bērnu invalīdu skaita 2008.gadā (1334,0: 15777)

Lai saglabātu esošo % no kopējā I grupas invalīdu un bērnu invalīdu skaita arī turpmākajos gados, ņemot vērā inflāciju, turpmākajos gados būs nepieciešams:

2010.g.: Ls170x12x15698x0,085 = Ls 2 722 033

2011g.: Ls180x12x15619x0,085 = Ls 2 867 648;

2012.g.: Ls 190x12x15540x0,085 = Ls 3 011 652;

Vidēji 5 gadu laikā: (0 +2 561 300 + 2 722 033 + 2 867 648 + 3 011 652 ):5 = 2232526,6 = 2232,5 tūkst. latu.

+2561,3

+2232,5

5.3. Finansējums psihologa un sociālā darbinieka konsultācijām ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte (sākot ar 2009.gadu).

2006.gadā invaliditāte pirmreizēji tika noteikta 1331 bērnam, t.sk. vecumā 0-6.g. 552, bet 7-15.g. – 779 bērniem.

1. Sociālais darbinieks, kas veic sociālo rehabilitāciju, palīdzēs klientam pārvarēt psiholoģiskus, fiziskus un citus šķēršļus, kas traucē integrēties sabiedrībā (pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 39.saime, līmenis III). Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 8.mēnešalgu grupa, 3.kvalifikācijas pakāpe: 183-553 lati, alga: 370 lati mēnesi. Plānots pieņemt 19 tādu speciālistu (vienu katrā Invaliditātes ekspertīzes pārvaldes struktūrvienībā) uz pusslodzi. Atalgojums:

Ls 370x1/2x12x19= Ls 42180.

2. Psiholoģisku atbalstu sniegs sociālais darbinieks, kas iesaistīsies īpaši sarežģītu problēmu risināšanā (pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 39.saime, līmenis IV). Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 9.mēnešalgu grupa, 3.kvalifikācijas pakāpe: 205-627 lati, alga: 420 lati mēnesi. Plānots pieņemt 19 tādu speciālistu (vienu katrā teritoriālajā struktūrvienībā) uz pusslodzi. Atalgojums:

Ls 420x1/2x12x19 = Ls 47880.

Kopā: 90060.

3. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) Ls 21695 gadā (90060+7505)x0,2409).

Visas izmaksas: Ls 111755 gadā. Vidēji 5 gadu laikā: (0+111755+111755+111755+111755):5 = 89404 latu = 89,4 tūkst. latu.

+111,8

+89,4

5.4. Iespēju personai ar invaliditāti, kurai ir pārvietošanās traucējumi, un kurai ir bankas kredīts mājokļa pielāgošanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt atbalstu kredīta procentu apmaksai no valsts budžeta nodrošināšana.

2007.gada valsts budžetā šim mērķim ir paredzēti Ls 1838. Turpmākajos gados papildus līdzekļi nav nepieciešami. Tie var būt vajadzīgi vienīgi ievērojami pieaugot bankas kredīta saņēmēju skaitam

1,8

5.5. Tiesības bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviācijas transportu un taksometrus, personām ar dziļu vai smagu invaliditāti, bērniem ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar dziļu invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti nodrošināšana.

Saskaņā ar likumu „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” smagas invaliditātes invalīdiem ir tiesības bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot taksometrus. Pamatojoties uz likumu, Ministru kabineta 1999.gada 2. novembra noteikumi nr.370 “Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” nosaka, ka I, II grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kas pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, ir tiesības braukt bez maksas pilsētas sabiedriskajā transportā, rajonu un tālsatiksmes autobusos, elektrovilcienos, dīzeļvilcienos un iekšzemes pasažieru vilcienos (kopējos vagonos).

Norādīto noteikumu 17.punkts nosaka, ka izdevumus, kas saistīti ar minēto pasažieru kategoriju pārvadāšanu, pārvadātājam proporcionāli pārvadājumu apjomam aprēķina un sedz Autotransporta direkcija no Satiksmes ministrijai valsts budžetā attiecīgajam mērķim paredzētās dotācijas kārtējam gadam.

2007.gadā šim nolūkam paredzēti 5646,5 tūkst. latu.

Satiksmes ministrijas sniegtais aprēķins (sk. pielikumā anotācijai) par nepieciešamajiem līdzekļiem turpmākajos gados (tūkst. latu):

2008. g.: 5844,72 (+ 198,22).

2009.g.: 5968,38 (+ 321,88).

2010.g.: 6507,11 (+1060,61).

2011.g.: 6767,39 (+ 1120,89).

2012.g.: 7038,09 (+ 1391,59).

Vidēji piecu gadu laikā: (198,22 + 321,88 +1060,61+ 1120,89 + 1391,59):5 = 818,638 tūkst. latu.

5646,5

+198,22

+321,88

+1060,61

+818,6

5.6. Invaliditātes ekspertīzes pārvaldes izveidošana un darbības nodrošināšana

Atbilstoši likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 10.pantam, invaliditātes ekspertīzes izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem. 2007.gada VDEĀVK un tās struktūrvienību vispārējā un speciālā profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK) darbības nodrošināšanai valsts budžetā ir paredzēti 2179,54 tūkst.latu. Likumprojekts paredz pārveidot VDEĀVK Invaliditātes ekspertīzes pārvaldē.

Patreiz invaliditātes ekspertīzes veic 18 struktūrvienības un Valsts komisija. Tajā skaitā 8 struktūrvienības Rīgas pilsētā un 10 struktūrvienības pa Latvijas republikas rajoniem. Kopējais amata vienību skaits 241,5, cilvēku izteiksmē 258 cilvēki. Invaliditātes ekspertīzes noteikšanā piedalās tikai ārsti-eksperti kopskaitā 73 amata vienības. Cilvēku izteiksmē tas ir 102 cilvēki. 2008.gadā paredzēts izveidot Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi. Amatu vienību skaits pārvaldē būs 264, palielinājums par 22,5 amata vienībām. Pārvaldes 26 teritoriālās vienības būs visos Latvijas rajonos un 10 - Rīgā kopā ar Jūrmalu. Personāla skaits konkrētajā vienībā būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita attiecīgajā rajonā. Ārštatā ir plānoti psihologi un sociālie darbinieki (5 sociālie darbinieki un 6 psihologi.,

Visas pārvaldes telpas tiks nomātas, kopējā telpu platība būs 4639m2. Palielināsies telpu nomas maksa. 2008.gadā tiks nomāti no jauna 4 transportlīdzekļi. Palielināsies arī nomas maksa par transportlīdzekļiem. Sakarā ar to VDEĀVK bāzes finansējumu būs nepieciešams palielināt.

Izdevumi kopā:

1734.51

623.61

1318.81

Atlīdzība 22,5 jaunai štata vienībai, tai skaitā:

434.31

347.45

Atalgojums:

350

280.00

5.6.1.1. saimniecības māsa pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 5.saime, līmenis 2I).

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 4.mēnešalgu grupa, 6.kvalifikācijas pakāpe160-324 lati, alga: 388 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1 saimniecības māsa 242lati*12 mēneši=Ls 2904)

2.9

2.32

5.6.1.2. Finanšu vadības daļas vadītājs pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 14.saime, līmenis IV).

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 11.mēnešalgu grupa, 6.kvalifikācijas pakāpe: 389-1098 lati, alga: 744 lati mēnesi, plānots pieņemt 1 šādu speciālistu (Budžeta daļas vadītājsLs744lati*12 mēneši=Ls8 928

8.9

7.12

5.6.1.3. ekonomists pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 12.saime, līmenis I.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 7.mēnešalgu grupa, 6.kvalifikācijas pakāpe: 225-551 lati, alga: 388 lati mēnesi, plānots pieņemt 1ādus speciālistus (1 ekonomists Ls388 *12 mēneši Ls 4 656

4.6

3.68

5.6.1.4. personāla daļas vadītājs pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 30.saime, līmenis IVB.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 11.mēnešalgu grupa, 6.kvalifikācijas pakāpe: 389-1098 lati, alga: 743 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1 personāla daļas vadītājs Ls743*12 mēneši=Ls8 916)

8.9

7.12

5.6.1.5. darba aizsardzības .daļas vadītājs pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 6.saime, līmenis III.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 8.mēnešalgu grupa, 6.kvalifikācijas pakāpe: 252-680 lati, alga: 466 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu (1 darba aizsardzības daļas vadītājs Ls466*12mēneši=Ls5 592

5.6

4.48

5.6.1.6. galvenais arhivārs pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:18,1.saime, līmenis III.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 10.mēnešalgu grupa,5.kvalifikācijas pakāpe: 298-860 lati, alga: 579 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1 galvenais arhivārs Ls579*12mēneši=Ls6 948

6.9

5.52

5.6.1.7. sistēmu tehniķis pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:19,5.saime, līmenis II.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 8.mēnešalgu grupa,5.kvalifikācijas pakāpe: 231-636lati, alga: 434 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1 sistēmu tehniķis Ls434*12mēneši=Ls5208

5.2

4.16

5.6.1.8. sistēmu drošības speciālists pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:19,2.saime, līmenis II.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 10.mēnešalgu grupa,5.kvalifikācijas pakāpe: 298-860 lati, alga: 579 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1 sistēmu drošības speciālists Ls579*12mēneši=Ls6 948

6.9

5.52

5.6.1.9. kvalitātes vadības daļas vadītājs pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:27.saime, līmenisII1.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 10.mēnešalgu grupa,5.kvalifikācijas pakāpe: 298-860 lati, alga: 579 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1 kvalitātes vadības daļas vadītājs Ls579*12mēneši=Ls6 948

6.9

5.52

5.6.1.10. kvalitātes speciālists pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:27.saime, līmenis I I.

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 8.mēnešalgu grupa, 4.kvalifikācijas pakāpe: 214-594 lati, alga: 404 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1kvalitātesspeciālists Ls404*12mēneši=Ls4848

4.8

3.84

5.6.1.11. metodiskās plānošanas daļas vad. pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:35.saime, līmenis V

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 13.mēnešalgu grupa,5.kvalifikācijas pakāpe: 500-1428 lati, alga: 964 lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu(1. metodiskās plānošanas daļas vad. Ls964*12mēneši=Ls11568

11.6

9.28

5.6.1.12. saimn. admin daļas vadītājs. pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:3.saime, līmenis III

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 10mēnešalgu grupa,6.kvalifikācijas pakāpe: 328-921 lati, alga: 624 lati mēnesi, plānots pieņemt 1 šādu speciālistu(1 saimn. admin departamenta vadītājs Ls624*12mēneši=Ls7 488

7.5

6.0

5.6.1.13. biroja administrators. pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:18,3.saime, līmenis II

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 6mēnešalgu grupa5.kvalifikācijas pakāpe: 179-425 lati, alga:301lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu (1 biroja administrators Ls 301*12mēneši=Ls3 612

3,6

2,88

5.6.1.14. sabiedrisko attiecību speciālists. pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:24.saime, līmenis I

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995:6mēnešalgu grupa 5.kvalifikācijas pakāpe: 178-425 lati, alga:301lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu (1 sabiedrisko attiecību speciālistsLs301*12 mēneši=Ls3 618

3.6

2.88

5.6.1.15. invalīdu apliecību izsniegšanas daļas vad.. pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:18,3.saime, līmenis II

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 6 mēnešalgu grupa 5.kvalifikācijas pakāpe: 179-425 lati, alga:302lati mēnesi, plānots pieņemt 1sādu speciālistu Ls302*12 mēneši=Ls3 624

3.6

2.88

5.6.1.16 pacientu reģistrētājs. pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:18,3.saime, līmenis I

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.9954 mēnešalgu grupa 5.kvalifikācijas pakāpe: 145-303 lati, alga:224lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistus(1 izsniedzēju Ls224*12 mēneši=Ls2 688

2.7

2.16

5.6.1.17. informators pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:23saime, līmenis II

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995 6 mēnešalgu grupa4.kvalifikācijas pakāpe: 159-395 lati, alga:277lati mēnesi, plānots pieņemt 1šādu speciālistu (1 informators 277*12mēneši=3 324)

3.3

2.64

5.6.1.18.sociālais darbinieks pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 39saime, līmenis III

Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995 8 mēnešalgu grupa 5kvalifikācijas pakāpe: 231-636lati, alga:434lati mēnesi, plānots pieņemt 5,5 tādus speciālistus (5,5 .sociālais darbinieks Ls434 *12mēneši *5,5 =Ls 28644

28.6

22.88

5.6.1.19. Atvaļinājumu pabalsts 100% apmērā no mēnešalgas –Ls126.1

126.1

100.88

5.6.1.20. 15% prēmēšanai 22,5 štata vienībai –166)*15%)

24.9

19.92

5.6.1.21. Pārējie plānotie pabalsti un kompensācijas 264 štata vienībai un ārštatam – 33 000 lati (264 štata vienības*120 lati uz vienu štata vienību = Ls33 000)

26,4

5.6.1.22. Ārštats- 5 sociālie darbinieki pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 39saime, līmenis III
Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995 8 mēnešalgu grupa 5kvalifikācijas pakāpe: 231-636lati, alga:434lati mēnesi, plānots pieņemt 5tādus speciālistus (5 sociālais darbinieks x434lati mēnesī x 8 mēneši =Ls 17360. un 6 psihologus pēc MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:
10 saime, līmenis III Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995 10mēnešalgu grupa 6 kvalifikācijas pakāpe :328-921lati,plānots pieņemt 6 tādus speciālistus(6 psihologi*625lati mēnesī*6mēneši=Ls22 500

39.9

31.92

5.6.1.23. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) Ls 84.315 gadā (=350*0,2409)

84.31

67.45

5.6.2. Preces un pakalpojumi:

1178

942.4

5.6.2.2. Komandējumu izdevumi Ls 32 438, tai skaitā:

32.4

25.92

5.6.2.2.1. Plānotie iekšzemes ceļa izdevumi 150 štata vienībām, pamatojoties uz iestādes gada vidējiem rādītājiem, vidējie mēneša izdevumi vienai štata vienībai Ls10,91( 150 štata vienības* 12 mēneši=19 638lati

19.6

15.68

5.6.2.2.2.Dienas nauda vienai štata vienībai Ls6,00 mēnesī (150 štata vienībām*6,00lati*12mēneši= 10 800 lati)

10.8

8.64

5.6.2.2.3.Ārvalstu komandējumi (lai iepazītos ar SFK principu pielietošanu invaliditātes ekspertīzē): plānots 2 ārvalstu komandējumi, kura plānotās izmaksas ir Ls2 000.

1,6

5.6.2.3. Pakalpojumu apmaksa, kas ietver:

5.6.2.3.1. Sakaru pakalpojumus:

72.3

57.8

5.6.2.3.1.1Plānotie mobilo sakaru izdevumi 46 štata vienībām, katrai plānoti 15 Ls/mēnesī (=46 štata vienības*15 lati*12 mēneši) 8280lati.

8.3

6.6

5.6.2.3.1.2Plānotie Lattelekom izdevumi 262 štata vienībām, katrai 20 lati mēnesī (=262 štata vienības*20 lati*12 mēneši) 62 880lati.

62.9

50.3

5.6.2.3.1.3Plānotie izdevumi pasta pakalpojumiem – 1 080 lati.

1.1

0.9

5.6.2.3.1.4.Darba devēja apmaksātie veselības izdevumi 280 štata vienībai, katrai Ls 180 (280 štata vienība* 180 lati=50 400lati).

50.4

40.32

5.6.2.3.1.5. Darba izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem

tai skaitā:

436.3

349.04

5.6.2.3.1.6 Izdevumi par apkuri- (25iestādēm 100 lati mēnesī*12 mēneši=30 000lati)

5.6.2.3.1.7 Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju (37 iestādēm15 lati mēnesī*12 mēneši=6 660lati)

6.7

5,36

5.6.2.3.1.8 Izdevumi par elektroenerģiju (37 iestādēm 900 lati mēnesī*12 mēneši=399 600)

399.6

319,68

5.6.2.3.1.9 Iestādes reprezentācijas, ar iestādes darbības un veicamo funkciju nodrošināšanu saistītie pakalpojumi

98.4

78.72

5.6.2.3.2.0 kursu un semināru apmaksa, reprezentācijas izdevumi vidēji 174 lati mēnesī 37 iestādēm (174,lati * 12 mēneši *37 ietādes=77 256 lati)

77.3

61.84

5.6.2.3.2.1 Lattelekom tīkla ievilkšana (Ls 200* 31 iestādēm=6 200lati)

6.2

4.96

5.6.2.3.2.2 signalizācijas sistēmas ierīkošana( Ls 180*60 kabinetiem=10 800lati)

10.8

8.64

Izdevumi citiem pakalpojumiem (tiesu, banku izdevumi un citi) – Ls 4 130.

4.1

3.28

5.6.2.3.2.3 Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu)

38.5

30.8

5.6.2.3.2.4 Transporta līdzekļu uzturēšanas un remonta izdevumi –septiņu automašīnu uzturēšanas izdevumi vidēji Ls 179 mēnesī vienai automašīnai (7 automašīnas * 179=Ls15 036

5.6.2.3.2.5 Izdevumi aparatūras (datortehnikas, biroja tehnikas un signalizācijas sistēmas) remontam un tehniskajai apkalpošanai Ls 6000.

4.8

5.6.2.3.2.6 Ēku, būvju un telpu uzturēšana Ls16 500

16.5

13,2

5.6.2.3.2.7 Transportlīdzekļu valsts obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas(septiņu automašīnu Ls*Ls150=Ls 1050

0,8

5.6. 2.3.2.8 Īre un noma

386.7

309,36

5.6.2.3.2.9 Izdevumi telpu īrei un nomai par 4 639 m2 Ls 6,608 par kvadrātmetru mēnesī(=4639 kvadrātmetri * 6,608 lati*12 mēneši 367 854lati)

367.8

294.24

5.6.2.3.3.0. Septiņu transporta līdzekļu noma, vidējā nomas maksa vienam transporta līdzeklim 225 lati (7 transp.līdz. * 225 lati * 12 mēneši =18 900 lati

18.9

15.12

5.6.2.3.3.1 Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, ko neuzskaita kodā 5000

38.8

31.04

5.6.2.3.3.2 Izdevumi kancelejas precēm un materiāliem 262 štata vienībām, katrai Ls 7,5 mēnesī (262 štata vienības*7,5 lati*12 mēneši = 23 580 lati)

23.6

18.88

5.6.2.3.3.3 Izdevumi inventāra (galda lampu, krēslu, raktāmgaldu, pagarinātāju, paliktņu, aizslietņu, tējkannu, ziepju un dvieļu turētāju, papīrgrozu, plauktu, elektrokaloriferi ,pakaramo u.c.) iegādei 262 štata vienībām, katrai Ls 35 (262 štata vienības * 35 lati = 9170 lati)

9.2

7.36

5.6.2.3.3.4 Spectērpi 200darbiniekiem* Ls30,00=Ls 6000)

4,8

5.6.2.3.3.5 Kurināmais un enerģētiskie materiāli

8.2

6.56

5.6.2.3.3.5 Degviela 7 automašīnām Ls7 000

5,6

5.6.2.3.3.6 Zāles, ķimikālijas, laboratorijas preces (262 amata vietu Ls4,50=1 179lati)

1.2

0,96

5.6.2.3.3.7 Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli

12.8

5.6.2.3.3.8 Izdevumi kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanai nepieciešamajiem materiāliem 37 iestādēm katrai Ls 36,00 mēnesī (37 iestādes * 36,00 lati *12 mēneši = 15 984 lati).

12.8

5.6.2.3.3.8 Kapitālie izdevumi

122,2

11.3

28.96

5.6.2.3.3.9. Izdevumi datoru un skaitļošanas tehnikai, tajā skaitā:

73.0

11.3

19.12

5.6.2.3.4.0.9 Izdevumi datorkomplektiem 54 štata vienībām, viena datorkomplekta cena Ls 627 (18 štata vienības * 627 lati =11 286 lati);

22.6

11.3

9.04

5.6.2.3.4.1 Izdevumi portatīvā datora 14 štata vienībām, viena portatīvā datora cena Ls 1000 (14 štata vienības * 1000 lati =14 000 lati);

14.0

2,8

5.6.2.3.4.2 Izdevumi 26 tīkla lāzerprinteru iegādei, viena printera cena Ls 399 (26 printeri *399 lati = 10374 lati);

10,4

2,08

5.6.2.3.4.3 Izdevumi kopētāja iegādei, viena kopētāja cena Ls 1 800(4 kopētāji*1 800 lati =7200lati)

7,2

1,44

5.6.2.3.4.4 Izdevumi kopētāja iegādei, viena kopētāja cena Ls 600(6 kopētāji*600lati=3600lati)

3,6

0,72

5.6.2.3.4.5 Izdevumi datorprogrammu iegādei, viena programmas cena Ls 499(38 rogrammas*399lati=15162lati)

15.2

3,04

Izdevumi kancelejas mēbeļu un telpu iekārtu iegādei, tajā skaitā:

43.8

8,76

5.6.2.3.4.6 putekļu sūcēju iegāde, viena putekļu sūcēju vidējā cena Ls 109 ( 12 putekļu sūcēji * 109 lati =1308 lati);

1.3

0,26

5.6.2.3.4.7 6 ūdens sildītāju iegāde, viena ūdens sildītāju vidējā cena Ls 150 ( 12 ūdens sildītāji * 150 lati =1800 lati);

1.8

0,36

5.6.2.3.4.8 Darba galdu un krēslu iegādes izdevumi 72 štata vienībām, vienas darba vietas mēbeļu aprīkošanas vidējā cena Ls 200 (72 štata vienības * 200 lati = 14 400 lati);

14,4

2,88

5.6.2.3.4.9. dokumentu plauktu iegāde, viena plaukta vidējā cena Ls 90 ( 18 plaukti * 90 lati = 1620 lati)

1.6

0,32

5.6.2.3.5.0 158 biroja krēslu iegāde, viena krēsla vidējā cena Ls 70 ( 158 krēsli *70 lati = 11060 lati)

11,0

2,2

5.6.2.3.5.1 datoru darbgaldu iegāde, viena datora darbgalda vidējā cena Ls170 (80 darbgaldi *170 lati = 13600 lati)

13.6

2,72

5.6.2.3.5.2 Izdevumi pārējiem kustamajiem īpašumiem, tajā skaitā:

5.4

1,08

5.6.3.5.3 fotogrāfiju invalīdu apliecībām izgatavošanas aprīkojuma iegāde, viena fotogrāfiju izgatavošanas aprīkojuma vidējā cena Ls359 (10 gabali *359 lati = 3590 lati)

3,6

0,72

5.6.2.3.5.4 laminēšanas ierīces iegāde, vienas iekārtas vidējā cena Ls 116 (10 gabalos *116 lati = 1160lati)

1,2

0,24

5.6.2.3.5.5 Izdevumi 4 mobilo telefonu iegādei, viena telefona vidējā cena Ls 150 (2 telefoni * 150 lati = 600 lati).

0,6

0.12

5.7.Invaliditātes ekspertīzes pārvalde nosūtot invalīdus uz papildus izmeklēšanu stacionāros vai poliklīnikās būs nepieciešams šāds finansējums:

5 dienu atrašanās slimnīcā izmaksās no Ls30-Ls50

izmeklējumi, analīzes(analīzes dažādas, EKG,EHO-KG, EFGDS, Skeleta statiskā scintigrāfija, neirogrāfijā un Emg, Rtg-gr mugurkaulāja krūšu, jostas daļai, RTG-GR , Abu ceļu locītavu, gūžu locītavu, plaukstu locītavu) no Ls300-Ls280.

Kopējā summa sastāda Ls330 . Gada laikā ir paredzēti 15 šādi gadījumi, un izmaksa sastāda Ls330*15= Ls4950

Aprēķins veikts piemērojot 2006.g.19.12. MK noteikumus Nr-1064 ”Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 18.pielikumu un 21.pielikumu

Līdzfinansējums visiem ES struktūrfondu (ESF un ERAF) pasākumiem 15%

6.Cita informācija

*Finansējums atbilstoši Ministru kabineta š.g.3.septembra sēdē „Par likumprojektu "Par valsts budžetu 2008.gadam" un 2008.-2010.gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” nolemtajam (protokols Nr.48) ir iekļauts Satiksmes ministrijai noteiktajā maksimāli pieļaujamo valsts pamatbudžeta kopējo izdevumu apjomā 2008.-2010.gadam

Likumā noteiktie pasākumi 2007. un 2008.gadā īstenojami piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm likuma par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

** Finansējums struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem jau ir rezervēts valsts budžetā – Finanšu ministrijas apakšprogrammā 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Pēc projektu apstiprināšanas ministrija normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā no Finanšu ministrijas apakšprogrammas 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” var pieprasīt valsts budžeta līdzekļus projektu finansēšanai.

Viens no svarīgākajiem mērķiem ir invaliditātes noteikšanas kvalitatīvas un sakārtotas sistēmas izveide. Sakārtota invaliditātes noteikšanas sistēma nodrošinās invaliditātes profilakses iespējas cilvēkiem ar draudošu invaliditāti vai cilvēkiem, kuriem profilakses rezultātā darbspējas varētu paaugstināties, tādejādi nodrošinot šim cilvēku lokam dzīves kvalitātes uzlabojumus. Galvenās plānotās aktivitātes:

- jaunas invaliditātes ekspertīzes sistēmas izveide, t.sk. apmācības organizēšana, rokasgrāmatas izstrāde un informēšanas pasākumi par jauno invaliditātes noteikšanas sistēmu;

- vienotas vērtēšanas sistēmas izstrāde, lai novērtētu personu ar garīga rakstura traucējumiem darbspējas un iespējas iesaistīties darba tirgū;

- invaliditātes ekspertīzes institūciju kapacitātes stiprināšana, t.sk. speciālistu apmācība invaliditātes noteikšanas un rehabilitācijas jautājumos;

- apmācība sociālajiem darbiniekiem, ģimenes ārstiem, ārstiem ekspertiem, rehabitologiem u.c. par SFK praktisku pielietošanu u.c.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		1. Likumprojektā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt šādus Ministru kabineta noteikumus: 1.1. Kritēriji un termiņi draudošas invaliditātes noteikšanai, kā arī draudošas invaliditātes noteikšanas kārtība Invaliditātes ekspertīzes pārvaldē (likumprojekta 3.panta otrajā daļā) - līdz 2010.gada 1.janvārim (stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri). Neskatoties uz to, ka norādītais likuma pants stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, paredzēts, ka, sākot ar 2010.gada vienlaicīgi ar invaliditātes noteikšanu atbilstoši Pārejas noteikumu 3.punktam pārvalde sāks izvērtēt personas atbilstību invaliditātes un draudošas invaliditātes noteikšanas kritērijiem, lai līdz 2011.gadam iegūtu nepieciešamās iemaņas. 1.2. Kritēriji invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai, termiņi, kā arī invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kārtība (likumprojekta 4.panta otrajā daļā) - sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas. 1.3. Invalīdu apliecību izsniegšanas un uzskaites kārtība (likumprojekta 4.panta trešā daļā) – sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas. 1.4. Personas ar invaliditāti individuālā rehabilitācijas plāna un personas ar draudošu invaliditāti individuālā rehabilitācijas plāna veidlapu apstiprināšana, plānos iekļaujamo pasākumu veidi un termiņi, plānu sastādīšanas un īstenošanas kārtība (likumprojekta 9.panta trešā daļā) - līdz 2010.gada 1.janvārim (stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri). Neskatoties uz to, ka norādītais likuma pants stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, pārvaldes ekspertiem, pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un ārstiem ir nepieciešams laiks iemaņu ieguvei. 1.5. Kārtība, kādā personām ar draudošu invaliditāti no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta finansē personas ar draudošu invaliditāti individuālā rehabilitācijas plānā noteiktos papildus ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus (likumprojekta 10.panta 2.punktā) – līdz 2011.gada 1.janvārim. 1.6. Kārtība, kādā personām ar invaliditāti, kurām konstatēta dziļa funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe, par valsts budžeta līdzekļiem piešķir asistenta pakalpojumu. (likumprojekta 11.panta 2.punktā) – līdz 2009.gada 1.janvārim. 1.7. Kārtība, kādā bērniem, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, piešķir valsts finansētas psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas (likumprojekta 11.panta 4.punktā) – līdz 2009.gada 1.janvārim. 1.8. Noteikumi par kredīta procentu segšanu personām ar invaliditāti, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanu (likumprojekta 11.panta 5.punktā) - sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas. 2. Ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus ‘’Invaliditātes ekspertīzes pārvaldes nolikums’’ atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmajai daļai.
2. Cita informācija		Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekta izstrādē Labklājības ministrijas izveidotās darba grupas sastāvā piedalījās Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO un Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības pārstāvji. 2007.gada 7.februārī likumprojekts tika prezentēts Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdē. 2007.gada 21.februārī ar likumprojektu tika iepazīstināti konferences „Integrācijas atbalsta sistēmas izveide jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas rajonā” dalībnieki. Projekts tika nosūtīts arī sabiedriskai organizācijai invalīdu apvienībai “Jūnijs” Norādīto organizāciju pārstāvji tika iekļauti darba grupā tādēļ, ka pārstāv invalīdus ar dažādiem funkcionālajiem traucējumiem, kā arī pacientu organizācijas - personas ar draudošu invaliditāti, kurām rehabilitācijas pasākumi ir visaktuālākie. Savukārt Invalīdu lietu nacionālajā padomē ir pārstāvēta Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība. Likumprojekta izstrādē un apspriedē piedalījās invalīdi ar dažāda veida traucējumiem un personas ar draudošu invaliditāti. Pēc ministriju atzinumu saņemšanas precizētais likumprojekts atkārtoti tika nosūtīts izvērtēšanai Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO. Tika organizēta labklājības ministres D.Staķes un citu atbildīgo LM amatpersonu tikšanās ar minēto organizāciju, lai atkārtoti uzklausītu viedokli par likumprojektu. Notika vēl tikšanās ar Sieviešu invalīdu organizāciju ‘’Aspāzija’’ un personu ar garīga rakstura traucējumiem Pašaizstāvības kustības pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Kopumā projekts tika atbalstīts, bija ņemti vērā visi, izņemot vienu, invalīdu nevalstisko organizāciju priekšlikumu un atsevišķi Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības priekšlikumi. Netika ņemts vērā priekšlikums ieslēgt projektā citos normatīvajos aktos jau noteikto. Piemēram, invalīda sociālā iekļaušana tiek īstenota šajā likumā noteiktos pasākumus: 1) nodrošinot šajā likumā, citos normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus: 2) tiesības iegūt izglītību atbilstoši Izglītības likumā noteikto vienlīdzīgu tiesību principu; 3) iespēju iegūt izglītību veselības stāvoklim piemērotajā izglītības formā atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajām izglītības programmām; 4) tiesības saņemt tehniskos palīglīdzekļus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktajā kārtība; 5) vides pieejamību atbilstoši Būvniecības likuma un citu tam pakārtoto tiesību aktu prasībām.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts pirms izsludināšanas VSS tika ievietots LM mājas lapā, par to sabiedrība tika informēta masu medijos (presē, radio). Likumprojekts tika prezentēts vairākās konferencēs un semināros, kuros piedalījās pārstāvji no Latvijas reģioniem. Pēc izsludināšanas VSS likumprojekts tika ievietots Ministru kabineta mājas lapā. Sabiedrība būtiskas iebildes pret šo likumprojektu nav izteikusi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Šobrīd invaliditātes ekspertīzes veic 18 struktūrvienības un VDEĀVK. Tajā skaitā 8 struktūrvienības Rīgas pilsētā un 10 struktūrvienības Latvijas reģionos. Invaliditātes ekspertīzes noteikšanā piedalās tikai ārsti-eksperti kopskaitā 73 amata vienības. Cilvēku izteiksmē tas ir 102 cilvēki. 2009.gadā paredzēts izveidot Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi. Personāla skaits pārvaldē būs 264, palielinājums par 22,5 vienībām. Personāla skaits konkrētajā filiālē būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita attiecīgajā rajonā. Ārštatā ir plānoti, psihologi un sociālie darbinieki (5 sociālie darbinieki un 6 psihologi, kuri nestrādās pilnu gadu, bet atsevišķus mēnešus gadā). Pārvalde tiek veidota uz VDEĀVK pamata. Kā norādīts anotācijas 1.2.punktā, sākot ar 2011.gadu invaliditātes noteikšanas sistēma principiāli atšķirsies no esošās. Invaliditātes noteikšanā būs iesaistīti papildus speciālisti, it īpaši funkcionālo traucējumu un vajadzības pēc papildus pakalpojumiem noteikšanas jomā, kuri strādās visās pārvaldes struktūrvienībās (šobrīd – VDEĀK). Tiks noteikta ne tikai invaliditāte, bet arī draudoša invaliditāte. Draudošas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi tāpat kā tagad apmaksās no valsts budžeta līdzekļiem. Pašvaldības funkcijas paplašināsies tādēļ, ka likumprojekts paredz nodrošināt tiesības par valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībās saņemt atbalstu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām ar invaliditāti. Pakalpojumus persona saņems pašvaldībā pēc dzīves vietas. Kā jau norādīts anotācijas I un IV sadaļā, likuma ieviešanai ir nepieciešams pārejas periods.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta ar likuma publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis’’, Normatīvo aktu informācijas sistēmas (NAIS) un bezmaksas datu bāzes www.likumi.lv starpniecību, ar publikācijām citos sabiedrības saziņas līdzekļos, kā arī ievietota Labklājības ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus persona var apstrīdēt pārvaldes direktoram mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, bet pārvaldes direktora lēmumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Labklājības ministre I.Purne

10.12.2007. 08:58

7887

J.Strebkovs, 7021674

Jevgenijs_Strebkovs@lm.gov.lv

Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Atbildīgā amatpersona

B.Paševica	Z.Uzuliņa	E.Korčagins	J.Strebkovs

Invaliditātes likumprojekta anotācijas pielikums

Nepieciešamās dotācijas invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 2007. -2012.gadā

1.tabula

Pārvadājuma veids	Nepieciešamā dotācija (Ls)
Pārvadājuma veids	2007*	2008	2009	2010	2011	2011
Pilsētas	2165770	2403042	2418143	2713274	2760357	2936056
Rajona	625109	605137	590457	633430	669929	650115
Tālsatiksmes	2094232	2090053	2212747	2394472	2458172	2561582
Dzelzceļa	761389	746489	747033	765934	878933	890337
Kopā	5646500	5844720	5968380	6507110	6767390	7038090
KOPĀ						*37772190*

* Katram gadam nepieciešamās dotācijas detalizēto aprēķinu skatīt 1.tabulā

2.tabula
Nepieciešamās dotācijas invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 2007.gadā

	Pasažieru skaits	Invalīdu īpatsvars no kopējā pasažieru skaita (%)	Prognozētā vidējā cena (Ls)	Nepieciešamā dotācija
Pilsētas pārvadājumi	328146989	0,03	0,22	2165770
Rajona pārvadājumi	26002889	0,04	0,60	625109
Tālsatiksmes pārvadājumi	20040499	0,055	1,90	2094232
Dzelzceļa pārvadājumi	25004549	0,05	0,61	761389
Kopā:				5646500

3.tabula
Nepieciešamās dotācijas invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 2008.gadā

	Pasažieru skaits	Invalīdu īpatsvars no kopējā pasažieru skaita (%)	Prognozētā vidējā cena (Ls)	Nepieciešamā dotācija
Pilsētas pārvadājumi	320405625	0,03	0,25	2403042
Rajona pārvadājumi	23601269	0,04	0,64	605137
Tālsatiksmes pārvadājumi	19000480	0,055	2,00	2090053
Dzelzceļa pārvadājumi	24080275	0,05	0,62	746489
Kopā:				5844720

4.tabula
Nepieciešamās dotācijas invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 2009.gadā

	Pasažieru skaits	Invalīdu īpatsvars no kopējā pasažieru skaita (%)	Prognozētā vidējā cena (Ls)	Nepieciešamā dotācija
Pilsētas pārvadājumi	322419084	0,03	0,25	2418143
Rajona pārvadājumi	23468089	0,04	0,63	590457
Tālsatiksmes pārvadājumi	19410058	0,057	2,00	2212747
Dzelzceļa pārvadājumi	23640292	0,05	0,63	747033
Kopā:				5968380

5.tabula
Nepieciešamās dotācijas invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 2010.gadā

	Pasažieru skaits	Invalīdu īpatsvars no kopējā pasažieru skaita (%)	Prognozētā vidējā cena (Ls)	Nepieciešamā dotācija
Pilsētas pārvadājumi	328881680	0,03	0,28	2713274
Rajona pārvadājumi	24139869	0,04	0,66	633430
Tālsatiksmes pārvadājumi	20003944	0,057	2,10	2394472
Dzelzceļa pārvadājumi	24123890	0,05	0,64	765934
Kopā:				6507110

6.tabula
Nepieciešamās dotācijas invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 2011.gadā

	Pasažieru skaits	Invalīdu īpatsvars no kopējā pasažieru skaita (%)	Prognozētā vidējā cena (Ls)	Nepieciešamā dotācija
Pilsētas pārvadājumi	328613886	0,03	0,28	2760357
Rajona pārvadājumi	24908124	0,041	0,66	669929
Tālsatiksmes pārvadājumi	20536105	0,057	2,10	2458172
Dzelzceļa pārvadājumi	24969680	0,055	0,64	878933
Kopā:				6767390

7.tabula
Nepieciešamās dotācijas invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 2012.gadā

	Pasažieru skaits	Invalīdu īpatsvars no kopējā pasažieru skaita (%)	Prognozētā vidējā cena (Ls)	Nepieciešamā dotācija
Pilsētas pārvadājumi	326228400	0,03	0,3	2936056
Rajona pārvadājumi	24625575	0,04	0,66	650115
Tālsatiksmes pārvadājumi	20427290	0,057	2,2	2561582
Dzelzceļa pārvadājumi	24904541	0,055	0,65	890337
Kopā:				7038090

Labklājības ministre I.Purne

10.12.2007. 09:06

384

J.Strebkovs, 7021674

Jevgenijs_Strebkovs@lm.gov.lv

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

B.Paševica

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

J.Strebkovs

VALSTS KANCELEJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde