06.03.2008. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”
(Nr. 573/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz 24 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Attīstības plānošanas sistēmas likums

(reģ.nr. 573/Lp9)

Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (38)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.				1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.
2.pants. Likuma darbības joma Likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos un pašvaldībās (turpmāk – valsts un pašvaldību institūcijas).				2.pants. Likuma darbības joma Likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos un pašvaldībās (turpmāk – valsts un pašvaldību institūcijas).
3.pants. Attīstības plānošana Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopuma izstrāde un īstenošana nolūkā realizēt politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.	1.	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 3.pantu šādā redakcijā: „3.pants. Attīstības plānošana Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopuma izstrāde un īstenošana nolūkā nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.”	Neatbalstīts
	2. 3.	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „4.pants. Attīstības plānošanas sistēma Attīstības plānošanas sistēma ir sistēma, kas aptver politikas plānošanu un teritorijas attīstības plānošanu un nodrošina Saeimas, Ministru kabineta un visu valsts pārvaldes institūciju pieņemto lēmumu sasaisti un savstarpējo saskaņotību.” un attiecīgi precizēt turpmāko pantu numerāciju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 3.pantu šādā redakcijā: „3.pants. Attīstības plānošana un sistēma (1) Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopuma izstrāde un īstenošana nolūkā realizēt politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību. (2) Attīstības plānošanas sistēma ir sistēma, kas aptver politikas plānošanu un teritorijas attīstības plānošanu un nodrošina Saeimas, Ministru kabineta un visu valsts pārvaldes institūciju pieņemto lēmumu sasaisti un savstarpējo saskaņotību.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 3 Atbalstīts redakcionāli precizēts	3.pants. Attīstības plānošana un sistēma (1) Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopuma izstrāde un īstenošana nolūkā realizēt politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību. (2) Attīstības plānošanas sistēma aptver politikas un teritorijas attīstības plānošanu un nodrošina Saeimas, Ministru kabineta un visu valsts pārvaldes institūciju pieņemto lēmumu sasaisti un savstarpējo saskaņotību.
4.pants. Attīstības plānošanas dokuments Attīstības plānošanas dokuments nosprauž mērķus un nosaka sasniedzamos rezultātus noteiktā politikas jomā, noskaidro problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē to iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai nepieciešamo rīcību.	4. 5. 6.	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: „4.pants. Attīstības plānošanas dokuments Attīstības plānošanas dokuments nosprauž mērķus un nosaka sasniedzamos rezultātus noteiktā politikas jomā vai teritorijā, noskaidro problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē to iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko rīcību risinājumu īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt 4.pantu aiz vārdiem „politikas jomā” ar vārdiem „vai teritorijā”. Deputāts S.Dolgopolovs Aizstāt likumprojekta 4.pantā vārdus “politikas joma” ar vārdiem “valsts dzīves jomā” un vārdus “politikas īstenošanai” ar vārdiem “attīstības veicināšanai”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 5 Atbalstīts redakcionāli precizēts Neatbalstīts	4.pants. Attīstības plānošanas dokuments Attīstības plānošanas dokuments nosprauž mērķus un nosaka sasniedzamos rezultātus noteiktā politikas jomā vai teritorijā, noskaidro problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai nepieciešamo rīcību.
5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi (1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgi nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus. (2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus: 1) ilgtspējīgas attīstības principu (tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojumu); 2) interešu saskaņotības principu (saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos); 3) līdzdalības principu (visām ieinteresētajām personām dod iespēju līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē); 4) sadarbības principu (valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, apmainoties ar informāciju, izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu); 5) finansiālo iespēju principu (izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus un, piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām); 6) atklātības principu (attīstības plānošanas process ir atklāts un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ja likumā nav noteikts citādi); 7) uzraudzības un novērtēšanas principu (politikas ietekmi izvērtē un sniedz pārskatus par īstenoto politiku un tās rezultātiem); 8) subsidiaritātes principu (politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas vistuvāk cilvēkiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī); 9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes principu (politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas; izstrādājot normatīvos aktus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus).	7. 8. 9. 10. 11. 12. 13.	Deputāts S.Dolgopolovs Izslēgt no likumprojekta 5.panta otrās daļas 6.punkta vārdus “ja likumā nav noteikts citādi”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 5.panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā: „7) uzraudzības un novērtēšanas principu (attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem);” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 5.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā: „8) subsidiaritātes principu (plānojot, izvērtē, kura līmeņa pārvaldes institūcija var īstenot attīstības plānošanas dokumentu, ievērojot veicamo uzdevumu apjomu un būtību, atrodoties vistuvāk personai, un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī);” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 5.panta otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā: „9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes principu (izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, nepieciešams ņemt vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības, un, izstrādājot normatīvos aktus, nepieciešams ņem vērā attīstības plānošanas dokumentos noteiktos politikas mērķus un attīstības virzienus).” Deputāts S.Dolgopolovs Papildināt likumprojekta 5.panta otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā: “10) Vienlīdzīgas attīstības principu, kas nodrošina visām valsts teritoriālajām vienībām un dzīves jomām vienādas iespējas attīstīties.” Juridiskais birojs Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi (1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgi nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus. (2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus: 1) ilgtspējīgas attīstības princips – tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojuma; 2) interešu saskaņotības princips – saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos; 3) līdzdalības princips – visām ieinteresētajām personām dod iespēju līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē; 4) sadarbības princips – valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tai skaitā izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu; 5) finansiālo iespēju princips – izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus, un piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām; 6) atklātības princips – attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ja likumā nav noteikts citādi; 7) uzraudzības un novērtēšanas princips – politikas ietekmi izvērtē un sniedz pārskatus par īstenoto politiku un tās rezultātiem; 8) subsidiaritātes princips – politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī; 9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips – politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas; izstrādājot normatīvos aktus ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi (1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgi nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus. (2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus: 1) ilgtspējīgas attīstības princips – tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojuma; 2) interešu saskaņotības princips – saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos; 3) līdzdalības princips – visām ieinteresētajām personām dod iespēju līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē; 4) sadarbības princips – valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, tai skaitā izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu; 5) finansiālo iespēju princips – izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus, un piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām; 6) atklātības princips – attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ja likumā nav noteikts citādi; 7) uzraudzības un novērtēšanas princips – attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem; 8) subsidiaritātes princips – politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī; 9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips – politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas; izstrādājot normatīvos aktus ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus; 10) līdzsvarotas attīstības princips – politiku plāno, sabalansējot atsevišķu valsts teritoriju attīstības līmeņus un tempus.”	Neatbalstīts Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.13 Neatbalstīts Neatbalstīts Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.13 Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.13 Atbalstīts redakcionāli precizēts	5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi (1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgai nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus. (2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus: 1) ilgtspējīgas attīstības princips – tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojumu; 2) interešu saskaņotības princips – saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos; 3) līdzdalības princips – visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē; 4) sadarbības princips – valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, tai skaitā izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu; 5) finansiālo iespēju princips – izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus un piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām; 6) atklātības princips – attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ja likumā nav noteikts citādi; 7) uzraudzības un novērtēšanas princips – attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem; 8) subsidiaritātes princips – politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī; 9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips – politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas; izstrādājot normatīvos aktus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus; 10) līdzsvarotas attīstības princips – politiku plāno, sabalansējot atsevišķu valsts teritoriju attīstības līmeņus un tempus.
6.pants. Attīstības plānošanas dokumentu veidi (1) Izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas plānošanas dokumenti. (2) Politikas plānošanas dokumentā nosaka mērķus, uzdevumus un rīcību vienas vai vairāku politikas jomu, nozaru vai apakšnozaru attīstības veicināšanai. (3) Institūcijas vadības dokumentā atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei, nosaka attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti un nodrošina attīstības plānošanas dokumentu pēctecīgu īstenošanu. (4) Teritorijas plānošanas dokumentā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz attiecīgā līmeņa un termiņa teritorijas plānošanas dokumenta izstrādi, nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes, telpisko perspektīvu un prioritāšu realizēšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.	14. 15. 16.	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Teritorijas attīstības plānošanas dokumentā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz attiecīgā līmeņa un termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādi, nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes, telpisko perspektīvu un prioritāšu realizēšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir reģionālā un vietējā līmenī izstrādātas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kuros nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu un vidējā termiņa attīstības programmas, kurās nosaka prioritāšu realizēšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.”	Atbalstīts Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16 Atbalstīts redakcionāli precizēts	6.pants. Attīstības plānošanas dokumentu veidi (1) Izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. (2) Politikas plānošanas dokumentā nosaka mērķus, uzdevumus un rīcību vienas vai vairāku politikas jomu, nozaru vai apakšnozaru attīstības veicināšanai. (3) Institūcijas vadības dokumentā atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei nosaka attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti un nodrošina attīstības plānošanas dokumentu pēctecīgu īstenošanu. (4) Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir reģionālā un vietējā līmenī izstrādātas ilgtermiņa attīstības stratēģijas. Tajos nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes, telpisko perspektīvu un vidēja termiņa attīstības programmas, kurās paredz prioritāšu realizēšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.
7.pants. Attīstības plānošanas dokumentu līmeņi Attīstības plānošanas dokumentus izstrādā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.				7.pants. Attīstības plānošanas dokumentu līmeņi Attīstības plānošanas dokumentus izstrādā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.
8.pants. Attīstības plānošanas dokumentu termiņi Attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem), kā arī konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai.			redakcionāli precizēts	8.pants. Attīstības plānošanas dokumentu termiņi Attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem), kā arī izstrādā plānošanas dokumentus konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai.
9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija (1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija ir šāda: 1) hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija; 2) hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns; 3) vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem; 4) īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem. (2) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem ir jāatbilst reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem ir jāatbilst nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. (3) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem. (4) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko plānošanas dokumenta veidu. (5) Visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumenti tiek savstarpēji saskaņoti.	17.	Juridiskais birojs Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija (1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. (2) Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns. (3) Vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem. (4) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. (5) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta otrajā daļā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem. (6) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.”	Atbalstīts	9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija (1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. (2) Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns. (3) Vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem. (4) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. (5) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta otrajā daļā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem. (6) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.
10.pants. Attīstības plānošanas ierosināšana Valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši savai kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus pēc savas iniciatīvas, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, kā a rī tad, ja attīstības plānošanas dokumentu izstrādi paredz normatīvie akti.	18.	Juridiskais birojs Aizstāt 10.pantā vārdus “normatīvie akti” ar vārdiem “normatīvais akts”.	Atbalstīts	10.pants. Attīstības plānošanas ierosināšana Valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši savai kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus pēc savas iniciatīvas, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, kā arī tad, ja attīstības plānošanas dokumentu izstrādi paredz normatīvais akts.
11.pants. Attīstības plānošanas process (1) Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo dokumentu apstiprina Saeima. (2) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa (līdz 25 gadiem) stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu. (3) Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina un šo plānu apstiprina Ministru kabinets. Tajā nosaka savstarpēji koordinētas, valsts stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas valsts attīstības prioritātes. (4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus, kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām. (5) Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību. (6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu), ciktāl likumā nav noteikts citādi. (7) Attīstības plānošanas rezultāti ir attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitā valsts un pašvaldību institūciju izstrādātie produkti un pakalpojumi, kā arī sabiedrībā un tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas. Rezultātu mērīšanai izmanto rezultatīvos rādītājus. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību nosaka Ministru kabinets. (8) Ministru kabinets nosaka valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās izstrādājamos dokumentus, to izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.	19. 20. 21. 22. 23. 24.	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu.” Juridiskais birojs Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus iekavās “(līdz 25 gadiem)”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izslēgt 11.panta ceturto daļu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns 11.panta piektajā daļā svītrot vārdus „spēka zaudēšanas kārtību un”. Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs Papildināt 11.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti tiek nodoti publiskai apspriešanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt 11.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Nacionālais attīstības plāns, reģionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”	Atbalstīts Atbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts redakcionāli precizēts Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 24 Atbalstīts	11.pants. Attīstības plānošanas process (1) Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo dokumentu apstiprina Saeima. (2) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu. (3) Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina un šo plānu apstiprina Ministru kabinets. Tajā nosaka savstarpēji koordinētas, valsts stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas valsts attīstības prioritātes. (4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus, kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām. (5) Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību. (6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu), ciktāl likumā nav noteikts citādi. (7) Attīstības plānošanas rezultāti ir attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitā valsts un pašvaldību institūciju izstrādātie produkti un pakalpojumi, kā arī sabiedrībā un tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas. Rezultātu noteikšanai izmanto rezultatīvos rādītājus. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību nosaka Ministru kabinets. (8) Ministru kabinets nosaka dokumentus, kas izstrādājami valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus. (9) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Nacionālais attīstības plāns, reģionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
12.pants. Attīstības plānošanas sistēmas vadība un koordinācija (1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas koordinētu darbību un uzraudzību nodrošina Nacionālās attīstības padome. Nacionālās attīstības padomes sastāvu un kompetenci nosaka Ministru kabinets. (2) Katra ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina to kompetencē esošo attīstības plānošanas dokumentu atbilstību citiem attīstības plānošanas dokumentiem. (3) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām. (4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir vadošā iestāde reģionālās un vietējās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā un nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību, kā arī atbilstību normatīvo aktu prasībām. (5) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību. (6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.	25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. < span lang=LV> 33. 34. 35.	Deputāts M.Kučinskis Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību un īstenošanas uzraudzību nodrošina Ministru kabinets.” Deputāts S.Dolgopolovs Izteikt likumprojekta 12.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Nacionālās attīstības padomes kompetenci nosaka Ministru kabinets un Nacionālās attīstības padomes sastāvu pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina Saeima.” Deputāts M.Kučinskis Papildināt 12. pantu ar jaunu otro daļu: “(2) Nacionālā līmeņa ilgtermiņa un vidējā termiņa plānošanas dokumentu izstrādes un īstenošanas procesu koordinācijai Ministru prezidents izveido pastāvīgi darbojošos augsta līmeņa ekspertu darba grupu, nosakot tās pienākumus, tiesības, atbildību un darbības tehnisko un finansiālo nodrošinājumu. un attiecīgi precizēt turpmāko daļu numerāciju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt 12. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: „(2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju nodrošina Ministru prezidents.” un attiecīgi precizēt turpmāko daļu numerāciju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Katra ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina to kompetencē esošo attīstības plānošanas dokumentu atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.” Deputāts S.Dolgopolovs Aizstāt likumprojekta 12.panta trešajā daļā vārdus Valsts kanceleja” ar vārdiem “Tieslietu ministrija”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 12.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.” Deputāts S.Dolgopolovs Papildināt likumprojekta 12.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Saeimas komisijas var pieprasīt par attīstības plānošanas dokumentu izstrādi atbildīgo Ministru kabineta locekļu un Ministru prezidenta atskaites Saeimas komisijās un plenārsēdē. Ministru prezidentam ir pienākums Saeimas plenārsēdē sniegt ikgadēju ziņojumu par attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un izpildi.” Deputāts M.Kučinskis Papildināt 12.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Reizi divos gados tiek organizēta publiska diskusija par visu līmeņu ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības dokumentu īstenošanu un rezultātiem, diskusijas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Atskaiti par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību Ministru prezidents ietver savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt 12.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā: “(8) Vienu reizi divos gados Ministru kabinets organizē publisku diskusiju par valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības virzieniem un prioritātēm. (9) Atskaiti par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību Ministru prezidents ietver savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.”	Atbalstīts Neatbalstīts Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 28 Atbalstīts Atbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 35 Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 35 Atbalstīts redakcionāli precizēts	12.pants. Attīstības plānošanas sistēmas vadība un koordinācija (1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību un īstenošanas uzraudzību nodrošina Ministru kabinets. (2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju nodrošina Ministru prezidents. (3) Katra ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina savā kompetencē esošo attīstības plānošanas dokumentu atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem. (4) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām. (5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam. (6) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem. (7) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi. (8) Vienu reizi divos gados Ministru kabinets organizē publisku diskusiju par valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības virzieniem un prioritātēm. (9) Pārskatu par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību Ministru prezidents ietver savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
13.pants. Attīstības plānošanas dokumenta spēks (1) Attīstības plānošanas dokuments stājas spēkā vienlaikus ar tiesību aktu, ar kuru tas apstiprināts. Tiesību aktā, ievērojot normatīvo aktu prasības, var noteikt īpašu plānošanas dokumenta spēkā stāšanās kārtību un darbības termiņu. (2) Attīstības plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības termiņš vai tas ar tiesību aktu tiek atzīts par spēku zaudējušu. (3) Valsts un pašvaldību institūcijas, pildot tām normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, ievēro attīstības plānošanas dokumentus. (4) Ja likumā noteiktajos gadījumos attīstības plānošanas dokuments pieņemts normatīvā akta veidā, tas ir saistošs kā normatīvais akts.				13.pants. Attīstības plānošanas dokumenta spēks (1) Attīstības plānošanas dokuments stājas spēkā vienlaikus ar tiesību aktu, ar kuru tas apstiprināts. Tiesību aktā, ievērojot normatīvo aktu prasības, var noteikt īpašu plānošanas dokumenta spēkā stāšanās kārtību un darbības termiņu. (2) Attīstības plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības termiņš vai tas ar tiesību aktu tiek atzīts par spēku zaudējušu. (3) Valsts un pašvaldību institūcijas, pildot tām normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, ievēro attīstības plānošanas dokumentus. (4) Ja likumā noteiktajos gadījumos attīstības plānošanas dokuments pieņemts normatīvā akta veidā, tas ir saistošs kā normatīvais akts.
Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets šā likuma 11.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā, kā arī 12.panta pirmajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.	36.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā: “1. Ministru kabinets šā likuma 11.panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.”	Atbalstīts	Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets šā likuma 11.panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.
2. Tiešās pārvaldes iestādes pēc šā likuma spēkā stāšanās attīstības plānošanas dokumentus pieņem atbilstoši šim likumam un līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošina to kompetencē esošo iepriekš pieņemto attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam.				2. Tiešās pārvaldes iestādes pēc šā likuma spēkā stāšanās attīstības plānošanas dokumentus pieņem atbilstoši šim likumam un līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošina savā kompetencē esošo iepriekš pieņemto attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam.
	37.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā: “3. Līdz dienai, kad ar šā likuma normām tiek saskaņotas citu likumu normu prasības par attīstības plānošanu teritorijā, šā likuma normas par attīstības plānošanu teritorijā piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar citu likumu normām, kas attiecas uz teritorijas plānošanas un reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem.” un attiecīgi precizēt turpmāko punktu numerāciju.	Atbalstīts	3. Līdz dienai, kad ar šā likuma normām tiek saskaņotas citu likumu normu prasības par attīstības plānošanu teritorijā, šā likuma normas par attīstības plānošanu teritorijā piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar citu likumu normām, kuras attiecas uz teritorijas plānošanas un reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem.
3. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam nodrošina citos likumos noteiktajā kārtībā un termiņā.				4. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam nodrošina citos likumos noteiktajā kārtībā un termiņā.
4. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus citos likumos, lai tos saskaņotu ar šā likuma noteikumiem. Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.	38.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts	5. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus citos likumos, lai tos saskaņotu ar šā likuma noteikumiem. Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.