12.12.2007. 9/7-2-
Saeimas
Prezidijam
Augsti godājamie
Saeimas Prezidija locekļi!
Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu Attīstības
plānošanas sistēmas likums.
Komisija lūdz
iekļaut minēto likumprojektu šā gada 20.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un
nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar
Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz virzīt
minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 20.decembra Saeimas
sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Pielikumā:
likumprojekts un anotācija uz 6 lpp.
Ar cieņu
Komisijas
priekšsēdētāja biedrs Staņislavs
Šķesters
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts
Attīstības
plānošanas sistēmas likums
1.pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir, nosakot attīstības
plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī
iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.
2.pants.
Likuma darbības joma
Likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos un pašvaldībās (turpmāk valsts un pašvaldību institūcijas).
3.pants. Attīstības plānošana
Attīstības
plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopuma
izstrāde un īstenošana nolūkā realizēt politiski noteiktas prioritātes un
nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.
4.pants. Attīstības plānošanas
dokuments
Attīstības plānošanas dokuments nosprauž
mērķus un nosaka sasniedzamos rezultātus noteiktā politikas jomā, noskaidro
problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē to iespējamo ietekmi, kā arī plāno
turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai nepieciešamo rīcību.
5.pants. Attīstības plānošanas
pamatprincipi
(1) Attīstības plānošanā ievēro šajā
likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgi
nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos
attīstības plānošanas pamatprincipus.
(2) Attīstības plānošanā ievēro šādus
pamatprincipus:
1) ilgtspējīgas attīstības principu (tagadējām un nākamajām paaudzēm
nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli
izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un
kultūras mantojuma);
2) interešu saskaņotības principu
(saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību,
nodrošina, lai tie nedublētos);
3) līdzdalības principu (visām
ieinteresētajām personām dod iespēju līdzdarboties attīstības plānošanas
dokumenta izstrādē);
4) sadarbības principu (valsts un
pašvaldību institūcijas sadarbojas, apmainoties ar informāciju, izpildot
attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu
par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu);
5) finansiālo iespēju principu (izvērtē esošos un vidējā termiņā
prognozētos resursus un, piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz
nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām);
6) atklātības
principu (attīstības plānošanas process
ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta
pasākumiem un to rezultātiem, ja likumā nav noteikts citādi);
7) uzraudzības
un novērtēšanas principu (politikas
ietekmi izvērtē un sniedz pārskatus par īstenoto politiku un tās rezultātiem);
8)
subsidiaritātes principu (politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura
atrodas vistuvāk cilvēkiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc
iespējas zemākā pārvaldes līmenī);
9) attīstības plānošanas un normatīvo
aktu izstrādes sasaistes principu (politiku plāno pirms normatīvā akta
izdošanas; izstrādājot normatīvos aktus ņem vērā attīstības plānošanas
dokumentus).
6.pants. Attīstības plānošanas
dokumentu veidi
(1) Izšķir šādus
attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti,
institūciju vadības dokumenti un teritorijas plānošanas dokumenti.
(2) Politikas plānošanas dokumentā nosaka
mērķus, uzdevumus un rīcību vienas vai vairāku politikas jomu, nozaru vai
apakšnozaru attīstības veicināšanai.
(3) Institūcijas
vadības dokumentā atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei, nosaka
attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti un nodrošina
attīstības plānošanas dokumentu pēctecīgu īstenošanu.
(4) Teritorijas plānošanas dokumentā
saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz attiecīgā līmeņa un termiņa
teritorijas plānošanas dokumenta izstrādi, nosaka
attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes, telpisko perspektīvu un prioritāšu
realizēšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.
7.pants. Attīstības plānošanas
dokumentu līmeņi
Attīstības plānošanas dokumentus izstrādā
nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.
8.pants. Attīstības plānošanas
dokumentu termiņi
Attīstību
plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem)
un īstermiņā (līdz trim gadiem), kā arī konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai
nacionālās pozīcijas formulēšanai.
9.pants.
Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija
(1) Izstrādājot attīstības plānošanas
dokumentus, ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu Latvijas izaugsmes
modelis: cilvēks pirmajā vietā. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija ir
šāda:
1) hierarhiski augstākais
ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģija;
2) hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības
plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns;
3) vidēja termiņa attīstības
plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas
dokumentiem;
4) īstermiņa attīstības
plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa un vidēja termiņa
attīstības plānošanas dokumentiem.
(2) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem ir
jāatbilst reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.
Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem ir jāatbilst nacionālā
līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.
(3) Attīstības plānošanas dokumenti, kas
izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas
formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā
minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem.
(4) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas
dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties
atbilstošāko plānošanas dokumenta veidu.
(5) Visu līmeņu veidu un termiņu
attīstības plānošanas dokumenti tiek savstarpēji saskaņoti.
10.pants.
Attīstības plānošanas ierosināšana
Valsts
vai pašvaldības institūcija atbilstoši savai kompetencei izstrādā attīstības
plānošanas dokumentus pēc savas iniciatīvas, izpildot augstākas institūcijas
uzdevumu, kā arī tad, ja attīstības plānošanas dokumentu izstrādi paredz
normatīvie akti.
11.pants. Attīstības plānošanas
process
(1) Ilgtermiņa
konceptuālā dokumenta Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā
izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo dokumentu apstiprina Saeima.
(2) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa (līdz 25 gadiem) stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu.
(3) Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina un šo plānu apstiprina Ministru kabinets. Tajā nosaka savstarpēji koordinētas, valsts stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas valsts attīstības prioritātes.
(4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus, kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām.
(5) Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību.
(6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu), ciktāl likumā nav noteikts citādi.
(7) Attīstības plānošanas rezultāti ir
attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitā valsts un pašvaldību
institūciju izstrādātie produkti un pakalpojumi, kā arī sabiedrībā un
tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas. Rezultātu mērīšanai izmanto rezultatīvos rādītājus.
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību nosaka
Ministru kabinets.
(8) Ministru kabinets nosaka valsts
attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās
organizācijās izstrādājamos dokumentus, to izstrādāšanas, saskaņošanas,
apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā šādi dokumenti
uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.
12.pants.
Attīstības plānošanas sistēmas vadība un koordinācija
(1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas
koordinētu darbību un uzraudzību nodrošina Nacionālās attīstības padome.
Nacionālās attīstības padomes sastāvu un kompetenci nosaka Ministru kabinets.
(2) Katra ministrija, īpašu uzdevumu
ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina to kompetencē esošo
attīstības plānošanas dokumentu atbilstību citiem attīstības plānošanas
dokumentiem.
(3) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā
līmeņa plānošanas dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrija ir vadošā iestāde reģionālās un vietējās attīstības plānošanas
un koordinācijas jomā un nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas
dokumentu savstarpējo saskaņotību, kā arī atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(5) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā
un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību.
(6) Ministru kabinets nosaka attīstības
plānošanas dokumentu saskaņošanas kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.
13.pants. Attīstības plānošanas dokumenta
spēks
(1) Attīstības
plānošanas dokuments stājas spēkā vienlaikus ar tiesību aktu, ar kuru tas
apstiprināts. Tiesību aktā, ievērojot normatīvo aktu prasības, var noteikt
īpašu plānošanas dokumenta spēkā stāšanās kārtību un darbības termiņu.
(2) Attīstības
plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības termiņš vai tas ar
tiesību aktu tiek atzīts par spēku zaudējušu.
(3) Valsts un pašvaldību institūcijas, pildot tām normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, ievēro attīstības plānošanas dokumentus.
(4) Ja likumā noteiktajos gadījumos attīstības plānošanas dokuments pieņemts normatīvā akta veidā, tas ir saistošs kā normatīvais akts.
1. Ministru kabinets šā likuma 11.panta
piektajā, sestajā un septītajā daļā, kā arī 12.panta pirmajā daļā minētos
noteikumus izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.
2. Tiešās pārvaldes iestādes pēc šā
likuma spēkā stāšanās attīstības plānošanas dokumentus pieņem atbilstoši šim
likumam un līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošina to kompetencē esošo iepriekš
pieņemto attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam.
3. Vietējās pašvaldības un plānošanas
reģioni attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam nodrošina citos
likumos noteiktajā kārtībā un termiņā.
4. Ministru kabinets līdz 2008.gada
1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus citos likumos, lai tos saskaņotu ar šā
likuma noteikumiem.
Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.
likumprojekta
Attīstības
plānošanas sistēmas likums
1.
Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likums nepieciešams, lai novērstu
līdzšinējās politikas plānošanas sistēmas darbībā identificētos trūkumus un
nodrošinātu efektīvu tās darbību nākamajā periodā, tostarp Nacionālā attīstības
plāna noteikto valsts vidēja termiņa
prioritāšu īstenošanu.
Likumprojekts ir vērsts uz vienkāršas,
pārskatāmas, saprotamas, taču galvenokārt efektīvas plānošanas sistēmas
izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Likumprojekts nosaka attīstības
plānošanas dokumentu veidus, līmeņus, laika ietvaru un hierarhiju, kā arī
attīstības plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, reģionālās
un vietējās pārvaldes līmeņa plānošanu.
Likumprojekts Latvijas tiesību sistēmā
normatīvā līmenī nostiprina esošo attīstības plānošanas sistēmu un tās
būtiskākos elementus, tos modificējot vai papildinot, lai atrisinātu praksē
radušās grūtības vai neskaidrības.
2.
Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un
tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts paredz attīstības plānošanas sistēmas izveidi,
kas veicinās sistēmisku pieeju tautsaimniecības un sabiedrības attīstībā, kā
arī radīs iespēju valsts un pašvaldību institūciju darbībai kļūt paredzamākai,
izvērtējamākai un pamatotākai. Attīstības plānošanas sistēmas ieviešana uzlabos
arī sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.
Likumprojekts normatīvā līmenī nostiprina makroietekmes
izvērtēšanas nepieciešamību jaunajām politikām un tiesību aktu projektiem, līdz
ar to radot pamatu makrolīmeņa ietekmes rādītāju sistēmas izveidei,
novērtēšanai un attīstības plānošanai šo rādītāju uzlabošanai
3.
Kāda var būt likuma ietekme uz valsts
budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likuma ietekmi
uz budžetu Ministru kabinets ir izvērtējis un to atbalstījis (sk. Ministru
kabineta iesniegtā likumprojekta Attīstības plānošanas sistēmas likums reģ.nr.
366/Lp9 anotāciju).
4.
Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Pašreiz attīstības plānošanas sistēmas
normatīvais regulējums galvenokārt ir noteikts Ministru kabineta kārtības
rullī, Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā. Valsts un
reģionālā līmeņa plānošanas sistēma ir veidota dažāda līmeņa normatīvajos
aktos, kas nav savstarpēji saskaņoti. Tādēļ ir nepieciešami grozījumi vairākos
likumos un citos normatīvajos aktos, it īpaši Reģionālās attīstības likumā un
Teritorijas plānošanas likumā.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu tieši neskar, tomēr
veicina Eiropas Savienības Labāka regulējuma iniciatīvas (Better Regulation) nostiprināšanu Latvijas valsts pārvaldes
institūcijās, veicinot tādus galvenos tās elementus kā politikas ietekmes
izvērtēšana, konsultācijas ar sabiedrību, administratīvā sloga samazināšana un
regulējuma vienkāršošana, nostiprinot šos principus likumdošanas līmenī un
paplašinot iniciatīvas instrumentu ietekmi arī uz pašvaldību kompetenci. Lai
gan Labāka regulējuma iniciatīva (Better
Regulation) Eiropas Savienībā netiek ieviesta direktīvu līmenī, tā ir viena
no būtiskajām Eiropas Savienības iniciatīvām Lisabonas procesa ietvaros, kas
vērsta uz Eiropas Savienības normatīvās vides uzlabošanu un administratīvā
sloga mazināšanu.
6.
Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?
Likumprojekta
izstrādāšanā konsultācijas notikušas ar Valsts kanceleju, Reģionālo un pašvaldību
lietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.
7.
Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta Latvijas Vēstnesis
starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Attīstības plānošanas sistēmas uzraudzībai izveidojama Nacionālās attīstības
padome.