25.09.08.

25.09.09.

25.09.10.

25.09.11. 9/7 –

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģ.nr. 564/Lp9). Minētajā likumprojektā kā priekšlikumi iekļauts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģ. nr. 741/Lp9).

Pielikumā: likumprojekts un priekšlikumu apkopojums.

Cieņā

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

+Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (reģ. nr.564 /Lp9)

Likuma pantu spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(dok.nr.2616)

Priekšlikumi trešajam lasījumam (62)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1994,3.,5.nr.; 1996,23.,24.; 2000,10.;2001,1.nr.; 2002,12.nr.;2004,24.nr.; 2007,11.nr.) šādus grozījumus:

1.Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”.

1.Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”.

Deputāti M.Grīnblats, J.Dobelis, P.Tabūns, I.Kalniņš, Dz.Rasnačs

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus „republikas pilsēta” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „valsts nozīmes pilsēta” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

Neatbalstīts

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izslēgt visā tekstā vārdu iekavās „(padome)” (attiecīgā locījumā).

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija

Izslēgt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu iekavās „(padome)” (attiecīgā locījumā).

Daļēji atbalstīts, skat 3.pr.

Atbalstīts

2. Izslēgt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu iekavās „(padome)” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Pilsētas domi, novada domi un pagasta padomi turpmāk - domi (padomi) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes (padomes) kārtējās vēlēšanas notiek jūnija otrajā sestdienā.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izteikt 1.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Republikas pilsētas domi un novada domi (turpmāk — domi) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 1.pantā vārdu “otrajā” ar vārdu “pirmajā”.

Atbalstīts

3. 1.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Republikas pilsētas domi un novada domi (turpmāk — dome) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.”;

aizstāt vārdu “otrajā” ar vārdu “pirmajā”.

2.pants. (1) Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 2000 iedzīvotāju - 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

(2) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 5000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 15 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju – 17 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 19 deputāti.”

Deputāts G.Blumbergs

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“(1) Novada domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

“līdz 5000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 15 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotju - 17 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 19 deputāti.

(2) Republikas pilsētas domē, izņemot Rīgas Domi, ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts iedzīvotāju reģistrā:

līdz 50 000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 15 deputāti.

(3) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.”

Partijas “Pilsoniskā savienība” frakcija

Likuma 2.panta (1) daļu izteikt šādā redakcijā:

„Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

Līdz 5000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

No 5001 līdz 10 000 iedzīvotāju – 15 deputāti;

No 10 001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 17 deputāti;

No 20 001 līdz 50 000 – 19 deputāti;

Vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 21 deputāts.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

4. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. (1) Novada domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 5000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 15 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotju - 17 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 19 deputāti.

līdz 50 000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 15 deputāti.

(3) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.”

3.pants. Katras pilsētas, novada un pagasta pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Katras republikas pilsētas un novada pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.”.

Atbalstīts

5. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Katras republikas pilsētas un novada pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.”

5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2)...

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 5.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) personai, kura nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā”

Neatbalstīts

8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).

3. Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un domes (padomes) vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās.”

10.

11.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 8.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) personai, kura nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt no likumprojekta 3.panta vārdu „(padomes)”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

6. Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un domes vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās.”

9.pants. (1) Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:

1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

3) kuras ir sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;

4) kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

8) kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

(2) Domes (padomes) vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē (padomē) nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

12.

13.

14.

15.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 9.panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās un kuras sakarā ar šo darbošanos ir kriminālsodītas.”

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 9.panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) kuras ir vai pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir bijušas ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;”

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izteikt 9.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) kuras sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.”.

Deputāti M.Grīnblats, J.Dobelis, P.Tabūns, I.Kalniņš, Dz.Rasnačs

Papildināt likuma 9. panta pirmo daļu ar devīto punktu šādā redakcijā:

„9) kuras nav rakstiski apliecinājušas, ka prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

7. Izteikt 9.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.”

10.pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) (Izslēgta ar 26.04.2007. likumu).

(3) Ja par domes (padomes) deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi.

4. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja ievēlētais domes (padomes) deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu. Par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes (padomes) sastāvā attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija paziņo Eiropas Parlamentam triju darbdienu laikā pēc attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas paziņojuma saņemšanas par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes (padomes) sastāvā."

16.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo likumprojekta 4.pantu kā 8.pantu šādā redakcijā:

„8. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja ievēlētais domes deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu. Par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes sastāvā attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija paziņo Eiropas Parlamentam triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas paziņojums par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes sastāvā."

Atbalstīts

8. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

12.pants. Domes (padomes) vēlēšanas sagatavo un sarīko pilsētas, rajona, novada un pagasta vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.

17.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Domes vēlēšanas sagatavo un sarīko republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīts

9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Domes vēlēšanas sagatavo un sarīko republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.”.

15.pants. (1) Pilsētās, pagastos un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.

(2) Pilsētās, pagastos un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

4) vēlētāju apvienības.

(3) (Izslēgta ar 06.04.2000. likumu)

(4) Vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

(5) Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.

(6) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, reģistrētā dzīvesvieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

(7) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

(8) Kandidātu sarakstu veidlapām jābūt aizpildītām skaidri salasāmi, bez svītrojumiem un labojumiem.

(9) Tieslietu ministrija ne vēlāk kā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" visu reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību sarakstu.

5. Aizstāt 15.panta septītajā daļā vārdus “trim” ar vārdu “sešiem”.

18.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. (1) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000 un republikas pilsētās, republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

(2) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā;

4) vēlētāju apvienības.

(3) Vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

(4) Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

(5) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, reģistrētā dzīvesvieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

(6) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē ievēlējamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

(7) Kandidātu sarakstu veidlapām jābūt aizpildītām skaidri salasāmi, bez svītrojumiem un labojumiem.

(8) Tieslietu ministrija ne vēlāk kā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” visu reģistrēto politisko partiju un to apvienību sarakstu.

Daļēji atbalstīts, skat.

19.priekšl.

16.pants. (1) (Izslēgta ar 06.11.96. likumu).

(2) Pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts, novada domes deputātu kandidātu saraksts un pagasta padomes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(3) Kandidātu sarakstus drīkst parakstīt tikai tie vēlētāji, kuri nav ietverti kādā no attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem. Ja kāds vēlētājs ir pārkāpis šo noteikumu, viņa kandidatūra svītrojama no attiecīgā kandidātu saraksta.

(4) Parakstot sarakstu, tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētā dzīvesvieta. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

(5) Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), to paraksta visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.

16.pants. (1) Republikas pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts un novada domes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Kandidātu sarakstus drīkst parakstīt tikai tie vēlētāji, kuri nav ietverti kādā no attiecīgās domes vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem. Ja kāds vēlētājs ir pārkāpis šo noteikumu, viņa kandidatūra svītrojama no attiecīgā kandidātu saraksta.

(3) Parakstot sarakstu, tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētā dzīvesvieta. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

(4) Politiskās partijas vai politisko partiju apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās partijas, to paraksta visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.”.

19.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 5.pantu kā 10.pantu šādā redakcijā:

„10. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. (1) Republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000 un republikas pilsētās var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

(2) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā;

4) vēlētāju apvienības.

(5) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods.

(6) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē ievēlējamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu tās pieteikšanai par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

(7) Kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmatojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu. Kandidātu saraksts, ziņas par deputātu kandidātiem un priekšvēlēšanu programma iesniedzami rakstveidā un elektroniskā veidā.

Atbalstīts

10. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

(2) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā;

4) vēlētāju apvienības.

(5) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods.

16.pants. (1) Novada domes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(3) Parakstot kandidātu sarakstu, tajā norādāms vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētā dzīvesvieta. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

(4) Politiskās partijas vai politisko partiju apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās par tijas, to paraksta visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.”

17.pants. (1) Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

1)... 2)...

3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a)...c)...

d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati sabiedriskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f)...j)...

4)...

(2)...(5)...

(6) Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām.

(7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarojums.

(8) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas dokuments par šā likuma 18.pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

20.

21.

22.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punkta „d” un „e” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos),”.;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 17. panta pirmās daļas 3. punkta „e” apakšpunktu šādā redakcijā:

„e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai – ja darbavietas nav – nodarbošanās, statuss,”

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

izteikt 17.panta sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās partijas vai reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām.

7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās partija, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarojums.

(8) Republikas pilsētas domes un novada domes un deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas dokuments par šā likuma 18. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.”.

Daļēji atbalstīts, skat.

21.priekšl.

Atbalstīts

11. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punkta „d” un „e” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai – ja darbavietas nav – nodarbošanās, statuss;

izteikt sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

(7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās partija, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarojums.

(8) Republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas dokuments par šā likuma 18. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.”

18.pants. (1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

50 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju;

70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

(2) Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas Domes vēlēšanām ir 600 latu.

(3) Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes (padomes) vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

6. Izslēgt 18.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “50 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju; 70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;” un vārdus “no 2001”.

23.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr. 741/Lp9

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes vēlēšanām ir šāda:

90 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

Atbalstīt

12. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

90 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.”

19.pants. (1) Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas, novada vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

(2) Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija), divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām, būt klāt attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas, novada vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

24.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

„19. pants. (1) Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas, kā arī šīs republikas pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

(2) Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija, divas vai vairākas politiskās partijas vai politisko partiju apvienība, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām, būt klāt attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas, kā arī šīs republikas pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.”

Daļēji atbalstīts, skat 24.^apriekšl.

24.^a

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

„19. pants. (1) Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās novada vēlēšanu komisijas, kā arī šā novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

Atbalstīts

13. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

„19. pants. (1) Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās novada vēlēšanu komisijas, kā arī šā novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

21.pants. Kandidātu saraksta nosaukumu izvēlas tā iesniedzēji.

Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas).

25.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība;

3) visu attiecīgo politisko partiju nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās partijas.”.

Atbalstīts

14. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība;

3) visu attiecīgo politisko partiju nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās partijas.”

22.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijā.

(2)... (5)...

(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

3) nav reģistrēts vēlētāju reģistrā, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

1) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes (padomes) vēlēšanām, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

3) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

4) ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

5) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums.

(4)... (5)...

26.

27.

28.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 22.panta pirmo daļu teikumu šādā redakcijā:

„(1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijā.”

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 22.panta trešās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) ir vai pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir bijušas ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;”

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

. Izteikt 22.panta trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

„7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās un sakarā ar šo darbošanos ir kriminālsodīts, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums krimināllietā;”

Atbalstīts

Neatbalstīts

15. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijā.”

22.1 pants. (1) Pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, kā arī tās lēmumu par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā triju darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(3) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru tiek atcelts pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmums par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, vai pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija:

1) pieņem kandidātu sarakstu vai atsaka pieņemt attiecīgo kandidātu sarakstu;

2) pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā.

29.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 22.1pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

Atbalstīts

16. Aizstāt 22.¹pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

23.pants. (1) Republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā pie pilsētas (novada vai pagasta) pašvaldības lēmējinstitūcijas ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(3)... (4)..

30.

31.

32.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.”

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Novada domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā novada domes ēkā, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Novada domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā, kā arī pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav – citā vietējā laikrakstā. Kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā novada domes ēkā un visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, skat. 32.priekšl.

Atbalstīts

17. 23.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

(2) Novada domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā, kā arī pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav – citā vietējā laikrakstā. Kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā novada domes ēkā un visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.”

24.pants. (1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu).

(3) Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām - vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:

1) tās domes (padomes) nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu kārtas numuru, vārdu un uzvārdu.

(5) Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

(6) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.

(7) Sākot ar pirmo iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti glabājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

33.

34.

35.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

24.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „pilsētas, novada un pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas un novada”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Z.Rubezis

Izteikt 24.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Sākot ar pirmo iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti glabājami vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 24.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti, sākot ar vēlēšanu pirmo dienu, glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, skat. 35.priekšl.

Atbalstīts

18. 24.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „pilsētas, novada un pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas un novada”;

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

(7) Vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti, sākot ar vēlēšanu pirmo dienu, glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

25.pants. (1) Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā.

(2) Pulksten 7 rītā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.

(4) ....

36.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.”

Neatbalstīts

34.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

37.

38.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Z.Rubezis

Papildināt 34.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par saņemto vēlēšanu zīmju, aplokšņu, vēlētāju sarakstu un vēlēšanu atribūtu (zīmogi, spiedogi u.tml.) glabāšanu vēlēšanu iecirknī, kā arī iesaiņoto vēlēšanu materiālu uzraudzību pārtraukuma laikā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 34.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un attiecīgajai iecirkņa komisijai nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.”

Daļēji atbalstīts, skat.

38.priekšl.

Atbalstīts

19. Papildināt 34.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un attiecīgajai iecirkņa komisijai nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.”

35.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai - viņa prombūtnes laikā - cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes (padomes) deputāta kandidāts.

(3) Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

39.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 35.panta otro daļu šādu redakcijā:

„(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes deputāta kandidāts.”.

Atbalstīts

20. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

37.pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

(3) Kandidātu sarakstu iesniedzēji, kā arī pieteiktie kandidāti triju darbdienu laikā no protokola parakstīšanas dienas to var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(4) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

40.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.”.

Atbalstīts

21. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

37.¹ pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) citu nolēmumu.

41.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 37.¹ pantu šādā redakcijā:

“37.¹ pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) citu nolēmumu.”

Atbalstīts

22. Izteikt 37.¹ pantu šādā redakcijā:

“37.¹ pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprinā šanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) citu nolēmumu.”

40.1 pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tā izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) vēlētāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(4) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes.

42.

43.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Z.Rubezis

Izteikt 40.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norīkotu personu uzraudzībā.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 40.¹panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesaiņoto vēlēšanu materiālu glabāšanu un uzraudzību pārtraukuma laikā nodrošina Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts, skat.

43.priekšl.

Atbalstīts

23. Izteikt 40.¹panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesaiņoto vēlēšanu materiālu glabāšanu un uzraudzību pārtraukuma laikā nodrošina Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

40.3 pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.

44.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 40.³ pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

Atbalstīts

24. Aizstāt 40.³ pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

41.pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.

(3) Lai sadalītu domes (padomes) deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

(4) Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.

(5) Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(6) Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

(7) Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.

7. Izslēgt 41.panta otrajā daļā vārdus “kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju”.

45.

46.

47.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdus „Pilsētas, novada un pagasta” ar vārdiem „Republikas pilsētas un novada”.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”

Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija

Likuma 41. panta otrās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:

“Deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 15000 iedzīvotāju piedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās ir saņēmuši vairāk kā 5% no nodoto balsu kopskaita.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

25. 41.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Pilsētas, novada un pagasta” ar vārdiem „Republikas pilsētas un novada”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju”.

44.pants. (1) Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Rajona pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un komisijas sēžu protokolus nosūta attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai, kas tos nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Visiem kandidātu saraksta iesniedzējiem triju dienu laikā pēc vēlēšanām ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem, bet trīs dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas - ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem.

(3) Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā pie pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes ēkas.

48.

49.

50.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 44.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 44.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Novada domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā novada domes ēkā.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 44.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā.

(4) Novada domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā novada domes un pilsētas vai pagasta pārvaldes informācijas sniegšanas vietā, kā arī nosūtāmi publicēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā. Novada domes vēlēšanu rezultāti trīs dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai arī pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav,– citā vietējā laikrakstā.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, skat.

50.priekšl.

Atbalstīts

26. 44.pantā:

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

45.pants. (1) Ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi.

(2) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi 10 dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

51..

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 45.pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

Atbalstīts

27. Aizstāt 45.pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

45.³ pants. Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

52.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 45.³ panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:”.

Atbalstīts

28. Izteikt 45.³ panta ievaddaļu šādā redakcijā:

45.⁴ pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas.

(2) No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, domes (padomes) darbu nodrošina esošā dome (padome).

45.⁵ pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgā vēlēšanu iecirkņa lēmumu par rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotas balsošanas izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas izsludina atkārtotu balsošanu.

(2) Atkārtotu balsošanu sarīko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc izsludināšanas. Konkrētu datumu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(3) No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz atkārtotas balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai domes (padomes) darbu nodrošina esošā dome (padome).

53.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 45.⁴ un 45.⁵ pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

Atbalstīts

29. Aizstāt 45.⁴ un 45.⁵ pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

45.⁸pants. Atkārtotu balsošanu sagatavo un sarīko pilsētas, rajona, novada un pagasta vēlēšanu komisijas un iecirkņu vēlēšanu komisijas.

54.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 45.⁸ pantā vārdus „pilsētas, rajona, novada un pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas un novada”.

Atbalstīts

30. Aizstāt 45.⁸ pantā vārdus „pilsētas, rajona, novada un pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas un novada”.

45.⁹pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija pavairo uz attiecīgajām vēlēšanām nodrukātos kandidātu sarakstus.

(2) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms atkārtotas balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ja atkārtota balsošana ir izsludināta atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes izsūta attiecīgajām iecirkņu komisijām. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija.

55.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 45.⁹ pantu šādā redakcijā:

„45.9 pants. (1) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija pavairo uz attiecīgajām vēlēšanām nodrukātos kandidātu sarakstus.

(2) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms atkārtotas balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ja atkārtota balsošana ir izsludināta atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes izsūta attiecīgajām iecirkņu komisijām. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija .”.

Atbalstīts

31. Izteikt 45.⁹ pantu šādā redakcijā:

„45.⁹ pants. (1) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija pavairo attiecīgajām vēlēšanām nodrukātos kandidātu sarakstus.

47.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

56.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

„47.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē vēlēšanu gaitu vai traucē veikt priekšvēlēšanu aģitāciju , vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.”

Neatbalstīts

47.¹ pants. (1) Pēc tam, kad saņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā piecu dienu laikā izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz vietu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) nepārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

2) pārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu triju dienu laikā.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

57.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 47.¹ pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

Atbalstīts

32. Aizstāt 47.¹ pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

49.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums bez maksas nodrošināt vēlēšanu komisijas ar darbam nepieciešamajām telpām.

(2) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt politiskās organizācijas (partijas), politisko organizāciju (partiju) apvienības un vēlētāju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.

58.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt politiskās partijas, politisko partiju apvienības un vēlētāju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.”.

Atbalstīts

33. Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

51.pants. (1) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļiem.

(2) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

(3) Politiskajām organizācijām (partijām), to apvienībām un vēlētāju apvienībām aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu.

59.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Aizstāt 51.panta trešajā daļā vārdus „Politiskām organizācijām (partijām)” ar vārdiem „Politiskām partijām”.

Atbalstīts

34. Aizstāt 51.panta trešajā daļā vārdus „Politiskām organizācijām (partijām)” ar vārdiem „Politiskajām partijām”.

60.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu:

„11. No pieteikuma par 2009.gada attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātiem apstrīdēšanu iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.

12. No pieteikuma par 2009.gada attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmuma par rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par novada domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēšanu iesniegšanas dienas līdz atkārtotas balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.”

Atbalstīts

35. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

„11. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2009.gada attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātiem apstrīdēšanu līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.

12. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2009.gada attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par novada domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā atkārtotas balsošanas rezultāti pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.

61.

62.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nr.741/Lp9

Likuma 1. – 29. pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2008.gada 1.novembrī, bet šā likuma 1.pants – 2009.gada 1.jūlijā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.novembrī, bet šā likuma 1.pants – 2009.gada 1.jūlijā.