18.06.08. 9/7 –

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģ.nr. 564/Lp9). Minētajā likumprojektā kā priekšlikumi iekļauts arī deputātu A.Kampara, S.Āboltiņas, Dz.Zaķa, A.Latkovska, I.Rībenas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģ. nr. 694/Lp9).

Pielikumā: likumprojekts un priekšlikumu apkopojums.

Cieņā

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (reģ. nr.564 /Lp9)

Likuma pantu spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(dok.nr.1769)

Priekšlikumi otrajam lasījumam (25)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.; 2004, 24.nr.; 2007, 11.nr.) šādus grozījumus:

Deputāti A.Seile, G.Laicāns

Izteikt likuma virsrakstu šādā redakcijā:

“Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”.

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1994,3.,5.nr.; 1996,23.,24.; 2000,10.;2001,1.nr.; 2002,12.nr.;2004,24.nr.; 2007,11.nr.) šādus grozījumus:

1.Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”.

1.pants. Pilsētas domi, novada domi un pagasta padomi turpmāk - domi (padomi) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes (padomes) kārtējās vēlēšanas notiek jūnija otrajā sestdienā.

1. Aizstāt 1.pantā vārdus "marta otrajā sestdienā" ar vārdiem "jūnija otrajā sestdienā".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Atbalstīts

2.pants. (1) Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 2000 iedzīvotāju - 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

(2) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.

Deputāti A.Seile, G.Laicāns

Izteikt likuma 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. (1) Domē ievēlamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, ievērojot šī panta nosacījumus.

(2) Republikas galvaspilsētas Rīgas domē ievēl 60 deputātus.

(3) Republikas pilsētas domē ar iedzīvotāju skaitu līdz 50000 ievēl 13 deputātus, virs 50000 – 15 deputātus.

(4) Novadu domēs deputātu kandidātu izvirzīšana notiek pa administratīvi teritoriālajām vienībām (pilsētām un pagastiem vai novadiem) atbilstoši situācijai , kāda tā bija 2005.gada 12.martā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)Ja novads ir izveidojies pēc 2005.gada 12. marta un tajā atrodas bijusī rajona centra pilsēta, deputātu skaitu nosaka pēc šādiem kritērijiem:

no katras rajona centra pilsētas ievēl 9 deputātus, ja iedzīvotāju skaits šajā pilsētā nepārsniedz 10000 un 11 deputātus, ja iedzīvotāju skaits pārsniedz 10000;

no katras jaunizveidotajā novadā ietilpstošām pašvaldībām neatkarīgi no iedzīvotāju skaita ievēl 1 deputātu.

b) Ja novada centrā nav bijusī rajona centra pilsēta, no katras novadā ietilpstošās vietējās pašvaldības (pagasta, pilsētas un līdz 2005.gada 12. martam izveidotā novada) ievēl

9 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000;

11 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000.

Deputātu skaitu katrā pašvaldībā nosaka proporcionāli iedzīvotāju skaitam.”

Deputāts M.Grīnblats

Izteikt likuma 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. (1) Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

a) novados

līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5001 līdz 10 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

no 10 001 līdz 15 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

no 15 001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 15 deputāti;

no 20 001 līdz 25 000 iedzīvotāju - 17 deputāti;

no 25 001 līdz 30 000 iedzīvotāju - 19 deputāti;

no 30 001 līdz 35 000 iedzīvotāju - 21 deputāti;

vairāk nekā 35 000 iedzīvotāju - 23 deputāti;

b) pilsētās

līdz 50 000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 15 deputāti.

(2) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.”

Neatbalstīts

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Izteikt likuma 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 5000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 15 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju – 17 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 19 deputāti.”

Atbalstīts

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

līdz 5000 iedzīvotāju – 13 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – 15 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju – 17 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 19 deputāti.”

3.pants. Katras pilsētas, novada un pagasta pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

Deputāti A.Kampars, S.Āboltiņa, Dz.Zaķis, A.Latkovskis, I.Rībena

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Katras republikas pilsētas un novada administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

(2) Novados, kuros atrodas pilsēta ar iedzīvotāju skaitu no 5001 – 10000, ir divi atsevišķi vēlēšanu apgabali. Vienu vēlēšanu apgabalu veido attiecīgā pilsēta, bet otru novada pārējās apdzīvotās vietas un lauku teritorijas. No pilsētas vēlēšanu apgabala ievēl 5 deputātus, bet no otra, atbilstoši šā likuma 2. pantam, ievēl pārējos novada domes deputātus.

(3) Novados, kuros atrodas pilsēta ar iedzīvotāju skaitu no 10001 – 15000, ir divi atsevišķi vēlēšanu apgabali. Vienu vēlēšanu apgabalu veido attiecīgā pilsēta, bet otru novada pārējās apdzīvotās vietas un lauku teritorijas. No pilsētas vēlēšanu apgabala ievēl 6 deputātus, bet no otra, atbilstoši šā likuma 2. pantam, ievēl pārējos novada domes deputātus.

(4) Novados, kuros atrodas pilsēta ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 15001, ir divi atsevišķi vēlēšanu apgabali. Vienu vēlēšanu apgabalu veido attiecīgā pilsēta, bet otru novada pārējās apdzīvotās vietas un lauku teritorijas. No pilsētas vēlēšanu apgabala ievēl 7 deputātus, bet no otra, atbilstoši šā likuma 2. pantam, ievēl pārējos novada domes deputātus.

Neatbalstīts

5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk - vēlētājs).

10.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 5.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas nepilsonim;”.

Deputāts N.Ušakovs

Papildināt likuma 5.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas nepilsonim;”.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 5.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) personai, kas pastāvīgi ir nodzīvojusi Latvijā ne mazāk kā trīs gadus.”

Neatbalstīts

8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).

2. Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un domes (padomes) vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās."

11.

12.

13.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 8.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas nepilsonim;”.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 8.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) personai, kas pastāvīgi ir nodzīvojusi Latvijā ne mazāk kā piecus gadus.”

Deputāti A.Kampars, S.Āboltiņa, Dz.Zaķis, A.Latkovskis, I.Rībena

Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē), vai, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir vairāki vēlēšanu apgabali, tikai vienā no tiem.”

Neatbalstīts

3. Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un domes (padomes) vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās.”

9.pants. (1) Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:

1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

3) kuras ir sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;

4) kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

8) kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

(2) Domes (padomes) vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē (padomē) nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

14.

15.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 9.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu.

Deputāti M.Grīnblats, J.Dobelis, P.Tabūns, Dz.Rasnačs, I.Kalniņš

Papildināt likuma 9.panta pirmo daļu ar jaunu 8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“8) kuras neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;”.

Neatbalstīts

10.pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) (Izslēgta ar 26.04.2007. likumu).

(3) Ja par domes (padomes) deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi.

3. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja ievēlētais domes (padomes) deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu. Par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes (padomes) sastāvā attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija paziņo Eiropas Parlamentam triju darbdienu laikā pēc attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas paziņojuma saņemšanas par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes (padomes) sastāvā."

16.

Deputāts N.Ušakovs

Aizstāt likumprojekta 3.pantā (grozījumi likuma 10.panta trešajā daļā) vārdus “ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu” ar vārdiem “ar ievēlēšanas dienu”.

Neatbalstīts

4. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

15.pants. (1) ... (6)

(7) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

(8)...(9)...

17.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Aizstāt likuma 15.panta septītajā daļā vārdus “trim” ar vārdu “sešiem”.

Atbalstīts

5. Aizstāt 15.panta septītajā daļā vārdus “trim” ar vārdu “sešiem”.

18.pants. (1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

50 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju;

70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

(2) Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas Domes vēlēšanām ir 600 latu.

(3) Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes (padomes) vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

18.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Izslēgt likuma 18.panta pirmajā daļā vārdus “50 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju; 70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;” un vārdus “no 2001”.

Atbalstīts

6. Izslēgt 18.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “50 latu - ja pašvaldības admini stratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju; 70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;” un vārdus “no 2001”.

22.pants. (1) ... (2) ...

(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) ...5)...

6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

8)... 9) ...

(4) ... (5)...

19.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 22.panta trešās daļas 6. un 7.punktu.

Neatbalstīts

25.pants. (1) Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā.

(2) Pulksten 7 rītā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.

20.

21.

Deputāts N.Ušakovs

Aizstāt likuma 25.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “atnākušie pilsoņi” ar vārdiem “atnākušās personas”.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Aizstāt 25.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “atnākušie pilsoņi” ar vārdiem “atnākušās personas”.

Neatbalstīts

41.pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.

(3) Lai sadalītu domes (padomes) deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

(4) Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.

(5) Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(6) Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

(7) Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.

22.

23.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Izslēgt 41.panta otrajā daļā vārdus “kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju”.

Frakcija “Jaunais laiks”

Izteikt likuma 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”

Neatbalstīts

47.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

24.

25.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Aizstāt 47.pantā vārdu “pilsoņus” ar vārdu “personas”.

Deputāts N.Ušakovs

Aizstāt 47.pantā vārdu “pilsoņus” ar vārdu “personas”.

Neatbalstīts