Likums

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

05.12.2007. Nr.90/TA-3073

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, Sanita.Mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra sēdes protokola Nr.68 10.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.; 2004, 24.nr.; 2007, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.pantā vārdus "marta otrajā sestdienā" ar vārdiem "jūnija otrajā sestdienā".

2. Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un domes (padomes) vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās."

3. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja ievēlētais domes (padomes) deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu. Par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes (padomes) sastāvā attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija paziņo Eiropas Parlamentam triju darbdienu laikā pēc attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas paziņojuma saņemšanas par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes (padomes) sastāvā."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar spēkā esošajiem vēlēšanu likumiem 2009. gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pašvaldību vēlēšanas ar nelielu laika atstarpi. Pašvaldību vēlēšanas saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma (turpmāk – Pašvaldību vēlēšanu likums) 1. pantu notiek marta otrajā sestdienā, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 18. pantu – jūnija otrajā sestdienā. Ņemot vērā, papildus administratīvā darba un finanšu izdevumu slodzi uz vienu gadu, kas radīsies rīkojot abas minētās vēlēšanas, nepieciešams nodrošināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu un pašvaldību vēlēšanu rīkošanu vienā dienā.

Saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 10. panta trešo daļu Eiropas Parlamenta deputātam, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, ir pienākums atteikties no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta. Tādējādi Eiropas Parlamenta deputātam ir jāzaudē deputāta mandāts arī tad, ja viņš netiek ievēlēts pašvaldību vēlēšanās. Līdz ar to netiek pilnā apmērā nodrošinātas ikviena pilsoņa tiesības tikt ievēlētam pašvaldības domē (padomē) un tiek kavēta Eiropas Parlamenta deputātu piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās.

2007. gada 1. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 481 tika apstiprināta Koncepcija par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Minētā rīkojuma 1. punkts paredz atbalstīt šādus koncepcijā izklāstīto problēmu risinājumu variantus:

1) lai novērstu situācijas rašanos, kad starp pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir neliela laika atstarpe, jāizdara grozījumi Pašvaldību vēlēšanu likumā, paredzot, ka pašvaldību vēlēšanas turpmāk vienmēr rīkojamas jūnija otrajā sestdienā. Tādējādi pašvaldības vēlēšanu laiks ik pēc 20 gadiem sakristu ar EP vēlēšanu laiku;

2) noteikt, ka personai, kura ir Eiropas Parlamenta deputāts un kura kandidē pašvaldību vēlēšanās, tiek anulēts Eiropas Parlamenta deputāta mandāts, ja minētā persona tiek ievēlēta pašvaldības domē (padomē). Par Eiropas Parlamenta deputāta mandāta anulēšanu Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanas pašvaldības domē (padomē) gadījumā Eiropas Parlamentam paziņo kompetenta nacionālā iestāde. Latvijā minētais paziņošanas pienākums jāparedz Centrālajai vēlēšanu komisijai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz:

1) noteikt, ka pašvaldību vēlēšanas rīkojamas jūnija otrajā sestdienā;

2) noteikt, ka ievēlētais pašvaldības domes (padomes) deputāts stājoties pašvaldības domes (padomes) deputāta amatā zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu un par to Eiropas Parlamentam paziņo Centrālā vēlēšanu komisija. Savukārt Centrālajai vēlēšanu komisijai par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu pašvaldības domē (padomē) paziņo attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija.

3. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ik pēc 20 gadiem, kad sakritīss Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas, tās tiks rīkotas vienlaicīgi, tādējādi samazinot vēlēšanu rīkošanai nepieciešamos administratīvos un finanšu resursus. Vēlēšanu apvienošanas rezultātā, tiks veicināta vēlētāju aktivitāte gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan pašvaldību vēlēšanās.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

473,5

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

-473,5

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

Eiropas Parlamenta vēlēšanas vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām notiek ik pēc 20 gadiem, līdz ar to izdevumi rodas katru divdesmito gadu

Uzturēšanas izdevumi:

1.Atalgojums vēlēšanu komisijām 16 stundu darba apmaksai, t.sk. 4 nakts stundas ar 50% piemaksu: 381575 Ls

1.1 Viena Rīgas vēlēšanu komisija :

Stundas likmes (saskaņā ar Ministru kabineta 20. marta noteikumiem Nr. 200)

4,20 Ls priekšsēdētājs;

3,20 Ls sekretārs;

2,10 Ls komisijas loceklis (13 locekļi)

(stundas likme - 4,20+3,20+2,10x13=34,7 Ls)

34,7 Ls x 16 + 34,7 x 4 x 0,5 =

624,6 Ls;

1.2. 32 republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas:

Stundas likmes

3,70 Ls priekšsēdētājs;

3,10 Ls sekretārs;

1,80 Ls komisijas loceklis (5 locekļi)

(stundas likme - 3,70+3,10+1,80x5=15,8)

(15,8 Ls x 16 + 15,8 x 4 x 0,5) x 32 = 9100,8 Ls;

1.3. 1013 pilsētu, novadu, pagastu un iecirkņu vēlēšanu komisijas:

Stundas likmes

3,0 Ls priekšsēdētājs;

2,60 Ls sekretārs;

1,70 Ls komisijas loceklis (5 locekļi)

(stundas likme – 3,00+2,60+1,70x5=14,1)

(14,1 Ls x 16 + 14,1 x 4 x 0,5) x 1013 = 257099,4 Ls;

1.4. 3750 papildus darbinieki, kas izpilda vēlēšanu komisijas locekļa funkcijas:

Stundas likme

1,70 Ls

(1,7 Ls x 16 + 1,7 x 4 x 0,5) x 3750 = 114750,- Ls;

2.Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 381575 Ls x 24.09% = 91921 Ls

Pavisam kopā – 473496 Ls

381,6

91,9

473,5

6. Cita informācija

Eiropas Parlamenta vēlēšanas vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām notiek ik pēc 20 gadiem, līdz ar to izdevumi rodas katru divdesmito gadu. Nākamās kopīgās vēlēšanas notiks 2029. gadā.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā nepieciešamais finansējums (473 500 latu) tiks iekļauts Centrālās vēlēšanu komisijas 2009. gada bāzes izdevumos.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Ir sagatavots likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, kas paredz izteikt tā 6. panta otro daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka Eiropas Parlamenta deputāts ievēlēšanas gadījumā Saeimā zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu. Minētais likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu tiešās un vispārējās vēlēšanās 12. panta trešā daļa paredz, ka Eiropas Parlamenta deputāta atsaukšanai jānotiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikto procedūru, kompetentajai nacionālajai iestādei par to informējot Eiropas Parlamentu. Likumprojektā ietvertais grozījums 6. pantā paredz, ka kompetentā nacionālā iestāde Latvijā ir Centrālā vēlēšanu komisija.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav notikuši.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojektā paredzēto normu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas Ministru kabinetā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Kandidātu sarakstu iesniedzēji, kā arī pieteiktie kandidāti vēlēšanu rezultātus saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 45.¹un 45.²pantu var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	S. Mertena

17.10.2007. 10:36

1380

I. Kokorevičs

7036977, ivars.kokorevics@tm.gov.lv