Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par aviāciju”

( Reģ. nr. 560/Lp9 )

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Iesniegtie priekšlikumi (15)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Likums „Par aviāciju”	Grozījumi likumā „Par aviāciju”				Grozījumi likumā “Par aviāciju”
	Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.) šādus grozījumus:
Likumā lietotie termini Lidlauks - noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u.c.).	1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”: papildināt termina “Lidlauks” skaidrojumu pēc vārdiem “pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu” ar vārdiem “tranzīta pasažieru apkalpošanu”;				1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”: papildināt termina “Lidlauks” skaidrojumu pēc vārdiem “pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu” ar vārdiem “tranzīta pasažieru apkalpošanu”;
Trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, 11.05.2006. likumu un 26.10.2006. likumu)
	papildināt sadaļu ar terminu “Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks” šādā redakcijā: “Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks — stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai nepieciešams lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti.”			Redakcionāli precizēts	papildināt sadaļu ar terminu “Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks” šādā redakcijā: “Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks — stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai vajadzīgs lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti.”
Ceturtā nodaļa LIDLAUKI UN GAISA TRASES 23.pants. Lidlauka izveidošana Civilās aviācijas lidlauka izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (11.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)
	2. Papildināt likumu ar 23.^1 pantu šādā redakcijā: “23.^1 pants. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks var būt valsts, pašvaldības vai arī privātpersonas īpašums. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu piešķir Ministru kabinets.				2. Papildināt likumu ar 23.^1 pantu šādā redakcijā: “23.^1 pants. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks var būt valsts, pašvaldības vai arī privātpersonas īpašums. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu piešķir Ministru kabinets.
	Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežas un teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas tiesību aprobežojumus nosaka Ministru kabinets. Izstrādājot teritorijas plānojumus vai to grozījumus, tajos attēlo noteiktās civilās aviācijas lidlauka teritorijas robežas un ņem vērā noteiktos teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas tiesību aprobežojumus.	1	Juridiskais birojs Iesakām izteikt likumprojekta 23.^1panta otro daļu šādā redakcijā: “Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežas un teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu nosaka Ministru kabinets. Vietējā pašvaldība izstrādājot teritorijas plānojumus vai to grozījumus, tajos attēlo noteiktās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas robežas un ņem vērā Ministru kabineta noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.”.	Atbalstīts	Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežas un teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu nosaka Ministru kabinets. Vietējā pašvaldība izstrādājot teritorijas plānojumus vai to grozījumus, tajos attēlo noteiktās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas robežas un ņem vērā Ministru kabineta noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.
	Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas ir iekļauts šā panta otrajā daļā minētajā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežās, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka Ministru kabinets.”				Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas ir iekļauts šā panta otrajā daļā minētajā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežās, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka Ministru kabinets.”
27.pants. Prasības, kādām jāatbilst lidlaukam, no kura veic gaisa pārvadājumus Civilās aviācijas lidlaukā, no kura veic gaisa pārvadājumus, jābūt ēkām un citiem objektiem, lai nodrošinātu ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumiem saistīto operāciju veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajiem standartiem.
Šā panta pirmajā daļā minētajā civilās aviācijas lidlaukā jābūt attiecīgām iekārtām un sistēmām un īpaši sagatavotam personālam, lai atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajiem standartiem un rekomendācijām novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās aviācijas darbībā.
Civilās aviācijas lidlaukā, no kura veic starptautiskos lidojumus, papildus jāveic pasākumu komplekss, lai nodrošinātu gaisa kuģu, to apkalpju un pasažieru, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, kā arī Latvijas Republikā ar gaisa kuģiem ievestās un no tās izvedamās mantas sanitāro, karantīnas, muitas un robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasībām un to starptautisko līgumu prasībām, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.
Kārtību, kādā uz civilās aviācijas lidlauka veic ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta pārvadājumiem saistītas operācijas, nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2004. likumu, 11.05.2006. likumu un 26.10.2006. likumu)	3. Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”	2	Atbildīgā komisija „Kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Latvijas Republikas lidostās, nosaka Ministru kabinets”.	Atbalstīts	3. Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Latvijas Republikas lidostās, nosaka Ministru kabinets.”
Piektā nodaļa CIVILĀS AVIĀCIJAS PERSONĀLS 30.pants. Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības Civilās aviācijas personālam ir jābūt speciāli sagatavotam un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu, bet atsevišķu kategoriju civilās aviācijas personāla veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām.
Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu)
	4. Papildināt 30.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”				4. Papildināt 30.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
31.pants. Civilās aviācijas personāla sagatavošana Civilās aviācijas personāla sagatavošanas, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas valsts uzraudzību veic Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija un Civilās aviācijas aģentūra.
Mācību programmas speciālajās aviācijas disciplīnās, kā arī aviācijas sportistu sagatavošanas programmas apstiprina Civilās aviācijas aģentūra.
Tiesības sagatavot un pārkvalificēt civilās aviācijas personālu, kā arī celt tā kvalifikāciju ir fiziskajām un juridiskajām personām un iestādēm, kas sertificētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu)
		3	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt likumu ar 31.^1 pantu šādā redakcijā: „31.^1 pants. Profesionālās izglītības un apmācības izdevumu apmaksa Darbiniekam, kurš kā gaisa kuģa apkalpes loceklis ir darba tiesiskajās attiecībās ar gaisa pārvadātāju un kurš nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības vai profesionālās apmācības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas vai iemaņas, gaisa pārvadātājs var segt daļu no mācību maksas vai visu mācību maksu.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.4
			Darbinieks, kurš ir gaisa kuģa apkalpes loceklis un kuru atbrīvo pēc paša vēlēšanās, vai kuram darba devējs sakarā ar koplīguma vai darba līguma noteikumu pārkāpumu ir uzteicis darba līgumu, ja viņš nostrādājis pie pārvadātāja mazāk par pieciem gadiem pēc mācību pabeigšanas, atmaksā to mācību maksas daļu, kuru sedzis gaisa pārvadātājs.”
		4	Atbildīgā komisija 5. Izteikt 31.^1 pantu šādā redakcijā: „31.^1 pants. Profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu apmaksa Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis (darbinieks) un gaisa pārvadātājs (darba devējs) ir tiesīgi slēgt vienošanos par to izdevumu atmaksu darba devējam, kuri saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu gadījumos, kad 5 gadu laikā pēc šo izdevumu segšanas tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 100.pantu vai 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktu.	Atbalstīts	5. Izteikt 31.^1 pantu šādā redakcijā: „31.^1 pants. Profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu apmaksa Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis (darbinieks) un gaisa pārvadātājs (darba devējs) ir tiesīgi slēgt vienošanos par to izdevumu atmaksu darba devējam, kuri saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu gadījumos, kad 5 gadu laikā pēc šo izdevumu segšanas tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 100.pantu vai 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktu.
41.pants. Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja būvēt, ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus:
1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji;
2) kuri var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā;
3) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk un kuri neatradīsies šīs daļas 4. un 5.punktā minētajās vietās;
4) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;
5) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);
6) kuri samazina vai var samazināt redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;
7) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;
8) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta.
Gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem objektu būvniecību, ierīkošanu vai izvietošanu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību, Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus pieprasa attiecīgā pašvaldība. Pārējos gadījumos Civilās aviācijas aģentūras atļauju pieprasa objekta īpašnieks vai lietotājs.
Kārtību, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot, izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.
Kārtību, kādā tiek veikta gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.
Personas, kas Latvijas Republikas teritorijā uzbūvējušas, ierīkojušas vai izvietojušas šā panta pirmajā daļā minētos objektus, pārkāpjot šā likuma normas un Ministru kabineta noteikto kārtību, saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu noteiktajā termiņā par saviem līdzekļiem tos nojauc, pārveido vai pārvieto uz citu vietu, bet attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 6., 7. un 8.punktā minētajiem objektiem nekavējoties pārtrauc gaisa kuģu lidojumu drošību apdraudošo darbību. Ja pašvaldības lēmums līdz noteiktajam laikam nav izpildīts, pašvaldība organizē objekta nojaukšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Visus izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, sedz objekta īpašnieks.
Objektu īpašnieki un valdītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķē un aprīko ar aizsarggaismām objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk, kā arī šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos objektos.
Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, būvniecība un attīstīšana, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu būvniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virs kuras atrodas lidlauka satiksmes zona, ir veicama, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz personu veselību un vidi.
Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā. (11.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu un 29.03.2007. likumu)
42.pants. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē. Gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības rajonos un zonās var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas nav valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" dispečeri.
Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus.
Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā izmanto tikai reģistrētas un sertificētas uz zemes izvietotas sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtas. Iekārtas reģistrē un iekārtu ekspluatācijas derīguma apliecības izsniedz Civilās aviācijas aģentūra.
Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo uz zemes izvietoto sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu drošuma prasības un tehniskās ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" sniedz aeronavigācijas pakalpojumus militārās aviācijas gaisa kuģiem Latvijas Republikas gaisa telpā, nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu, 26.10.2006. likumu, 29.03.2007. likumu un 07.06.2007. likumu)	5. 42.pantā: izslēgt panta piekto daļu;				6. 42.pantā: izslēgt panta piekto daļu;
	papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dispečeri. Gaisa satiksmes vadības dispečeru sertifikāciju, uzraudzību un dispečeru apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz gaisa satiksmes vadības dispečeru-studentu un dispečeru apliecības; 2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības; 3) prasības gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības derīguma uzturēšanai.”				papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dispečeri. Gaisa satiksmes vadības dispečeru sertifikāciju, uzraudzību un dispečeru apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz gaisa satiksmes vadības dispečeru-studentu un dispečeru apliecības; 2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības; 3) prasības gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības derīguma uzturēšanai.”
72.pants. Citu valstu ieinteresēto institūciju piedalīšanās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā Gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts vai izgatavotājvalsts institūcijas, kā arī tās valsts institūcijas, kuras pilsoņi ir cietuši aviācijas nelaimes gadījumā, vai to pilnvarotās personas aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā var piedalīties kā novērotājas, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.		5	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Izteikt likuma 72.pantu pirmo daļu šādā redakcijā: „72.pants. Citu valstu ieinteresēto institūciju piedalīšanās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas teritorijā Gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts, kā arī to valstu, kuras saistībā ar aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu sniedz informāciju, aprīkojumu vai nosūta ekspertus, institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki var piedalīties aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.”	Atbalstīts redakcionāli precizēts	7. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā: “72.pants. Citu valstu ieinteresēto institūciju piedalīšanās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas teritorijā Gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki, kā arī to valstu institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki, kuras saistībā ar aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu sniedz informāciju, aprīkojumu vai nosūta ekspertus, var piedalīties aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.
		6	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Izteikt likuma 72.pantu otro daļu šādā redakcijā: „Citas valsts, kuras pilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus aviācijas nelaimes gadījumā, institūciju pilnvarotie eksperti var piedalīties aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.7
		7	Atbildīgā komisija Izteikt 72.panta otro daļu šādā redakcijā: „Ja citas valsts pilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus aviācijas nelaimes gadījumā Latvijas Republikas teritorijā, šīs valsts institūciju pilnvarotie eksperti var piedalīties aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.”	Atbalstīts	Ja citas valsts pilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus aviācijas nelaimes gadījumā Latvijas Republikas teritorijā, šīs valsts institūciju pilnvarotie eksperti var piedalīties aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.”
73.pants. Aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšana ārpus Latvijas Republikas teritorijas Citas valsts teritorijā notikuša Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētā gaisa kuģa aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas valsts institūcijas piedalās kā novērotājas, ja tās valsts likumdošanas akti, kuras teritorijā nelaimes gadījums vai incidents noticis, un starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.		8	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Izteikt likuma 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki piedalās citas valsts teritorijā notikuša gaisa kuģa aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā, ja šis gaisa kuģis ir reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai ja šā gaisa kuģa ekspluatants ir reģistrēts Latvijas Republikā un ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi. Ja Latvijas Republikas pilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus aviācijas nelaimes gadījumā citas valsts teritorijā, Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie eksperti piedalās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.9
		9	Atbildīgā komisija Izteikt 73.panta pirmo daļu kā šā panta pirmo un otro daļu, attiecīgi mainot līdzšinējo numerāciju, šādā redakcijā: “Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki piedalās citas valsts teritorijā notikuša aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā, ja gaisa kuģis ir reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai ja šā gaisa kuģa ekspluatants ir reģistrēts Latvijas Republikā un ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi. Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus aviācijas nelaimes gadījumā citas valsts teritorijā, Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie eksperti piedalās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.”	Atbalstīts	8. 73.pantā: izteikt panta pirmo daļu kā šā panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki piedalās citas valsts teritorijā notikuša aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanā, ja gaisa kuģis ir reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai ja šā gaisa kuģa ekspluatants ir reģistrēts Latvijas Republikā un ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi. Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus aviācijas nelaimes gadījumā citas valsts teritorijā, Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie eksperti piedalās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.”; uzskatīt līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par panta trešo, ceturto un piekto daļu.
Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu, kas noticis gaisa telpā, kura atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, bet kurā gaisa satiksmi kontrolē valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", izmeklē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic izmeklēšanu, ja to neīsteno cita valsts un ja ārpus Eiropas Savienības teritorijas noticis aviācijas nelaimes gadījums, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, vai nopietns incidents, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis vai tāds gaisa kuģis, ko ekspluatē fiziskā vai juridiskā persona, kuras domicils ir Latvijas Republikā.
Izmeklēšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu un 22.06.2005. likumu)
74.pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāju tiesības Veicot izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:
1) brīvi piekļūt aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai atliekā m;
2) nekavējoties nodrošināt pierādījumu uzskaiti un kontrolētu atlūzu vai sastāvdaļu savākšanu, lai veiktu pārbaudi vai analīzes;
3) nekavējoties piekļūt lidojuma ieraksta aparātiem, iepazīties ar visu attiecīgo ierakstu saturu un tos izmantot izmeklēšanā;
4) iepazīties ar aviācijas nelaimes gadījuma upuru mirstīgo atlieku apskates un laboratorisko analīžu rezultātiem;
5) iepazīties ar ārstniecības iestāžu atzinumiem un saņemt no tām informāciju par aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā cietušo personu veselības stāvokli;
6) nekavējoties iepazīties ar gaisa kuģi vadījušo personu apskates un laboratorisko analīžu rezultātiem;
7) izjautāt lieciniekus;
8) brīvi piekļūt jebkādai attiecīgajai informācijai vai ierakstiem, kas atrodas pie gaisa kuģa īpašnieka, ekspluatanta vai ražotāja, kā arī pie institūcijām, kuras ir atbildīgas par civilo aviāciju, lidostu vai gaisa satiksmes vadību;
9) pieprasīt, lai valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī, ja nepieciešams, citas juridiskās personas, kuru darbības rajonā noticis aviācijas nelaimes gadījums, savu iespēju robežās apsargātu gaisa kuģi, tā atlūzas un citus pierādījumus un sniegtu palīdzību darbietilpīgu un citu nepieciešamo pasākumu veikšanā, kā arī ierādītu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam telpas darbam un atpūtai;
10) noteikt, kad gaisa kuģi, tā saturu, atlūzas un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
		10	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt likuma 74.panta pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā: „11) pieaicināt policijas darbinieku, lai aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistītajām personām veiktu alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanu vai nogādātu šīs personas jebkurā ārstniecības iestādē minēto vielu ietekmes noteikšanai.”	Atbalstīts	9. Papildināt 74.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā: “11) pieaicināt policijas darbinieku, lai aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistītajām personām veiktu alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanu vai nogādātu šīs personas jebkurā ārstniecības iestādē minēto vielu ietekmes noteikšanai.”
Transporta nelaim es gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam ir arī citas tiesības, kas nepieciešamas efektīvai izmeklēšanas mērķa sasniegšanai pēc iespējas īsākā laika posmā. (2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu  un 22.06.2005. likumu)
84.pants. Gaisa pārvadājumu regulēšana Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumus regulē šā likuma normas un Ministru kabineta noteikumi par pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumiem.
Kārtību, kādā veicami bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets. (15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu un 29.03.2007. likumu)
		11	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt likumu ar 84.^5 pantu šādā redakcijā: „84.^5 pants. Valodu lietošana starptautiskajos gaisa pārvadājumos Latvijas Republikā reģistrētais gaisa pārvadātājs informāciju sabiedrībai var sniegt arī vismaz vienā valodā no likuma „Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu” noteiktajām valodām – angļu valodā.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.12
		12	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar 84.^5 pantu šādā redakcijā: “84.^5 pants. Valodu lietošana starptautiskajos gaisa pārvadājumos Latvijas Republikā reģistrētais gaisa pārvadātājs informāciju sabiedrībai var sniegt arī vismaz vienā no likuma “Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu” noteiktajām valodām — angļu valodā, ja tas nav pretrunā ar Valsts valodas likumu.”	Atbalstīts	10. Papildināt likumu ar 84.^5 pantu šādā redakcijā: “84.^5 pants. Valodu lietošana starptautiskajos gaisa pārvadājumos Latvijas Republikā reģistrētais gaisa pārvadātājs informāciju sabiedrībai var sniegt arī vismaz vienā no likuma “Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu” noteiktajām valodām — angļu valodā, ja tas nav pretrunā ar Valsts valodas likumu.”
97.pants. Atbildība par lidojumā esoša gaisa kuģa nodarīto kaitējumu trešajai personai vai tās mantai Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, atbild par kaitējumu, kuru Latvijas Republikas teritorijā trešajai personai nodarījis lidojumā esošs gaisa kuģis vai no tā atdalījies priekšmets un kurš izpaužas kā trešās personas nāve vai tās veselībai nodarīti bojājumi, vai kaitējums šīs personas mantai, ja gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā nepierāda, ka kaitējums radies ar paša cietušā nodomu.	6. Papildināt 97.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzina par kaitējumu trešajai personai vai tās mantai, ja to nodarījis Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģis vai civilās aviācijas gaisa kuģis (vai no tā atdalījies priekšmets), kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām.”				11. Papildināt 97.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzina par kaitējumu trešajai personai vai tās mantai, ja to nodarījis Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģis vai civilās aviācijas gaisa kuģis (vai no tā atdalījies priekšmets), kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām.”
Šajā pantā par lidojumā esošu gaisa kuģi uzskatāms gaisa kuģis no brīža, kad iedarbināti gaisa kuģa dzinēji pirms tā pacelšanās, līdz brīdim, kad beidzies gaisa kuģa skrējiens pēc tā nosēšanās.
115.pants. Civilās aviācijas gaisa kuģu izmantošana militārajām vajadzībām Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām, ir pielīdzināmi militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Uz šādiem gaisa kuģiem neattiecas šā likuma 114.pants.	7. Izteikt 115.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām, ir pielīdzināmi militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām bez civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes, reģistrējami Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.”				12. Izteikt 115.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām, ir pielīdzināmi militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām bez civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes, reģistrējami Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.”
Kārtību, kādā civilās aviācijas gaisa kuģus izmanto militārajām vajadzībām, nosaka Ministru kabinets.
Pārejas noteikums 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1993.gada 23.februāra likums "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12./13.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.) un Ministru kabineta noteikumi nr.78 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.).
2. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu).
3. Šā likuma 73.panta trešā un ceturtā daļa un 76.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. (2004.gada 4.marta likuma redakcijā)
4. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.882 "Kārtība, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar militārajām vajadzībām paredzētajiem ārvalstu gaisa kuģiem". (22.06.2005. likuma redakcijā)
5. Līdz šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim ir spēkā Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr.210 "Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (22.06.2005. likuma redakcijā)
6. Līdz šā likuma 49.panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.februārim ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 11.jūlija noteikumi Nr.195 “Noteikumi par apstākļiem un kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku dienesti var pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa piespiedu nosēšanos”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (15.12.2005. likuma redakcijā)
7. Līdz dienai, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības regula par gaisa kuģu ekspluatāciju lidojumā un aviācijas personāla licencēšanu, piemēro saskaņā ar Eiropas Padomes 1991.gada 16.decembra regulu (EEK) Nr.3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā Eiropas Apvienoto aviācijas institūciju izstrādātās Vienotās aviācijas prasības. (15.12.2005. likuma redakcijā)
8. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā, 42.panta piektajā daļā, 48.panta otrajā daļā, 84.panta otrajā daļā un 115.panta otrajā daļā minētos noteikumus. (29.03.2007. likuma redakcijā)	8. Pārejas noteikumos: izteikt 8.punktu šādā redakcijā: “8. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus.”;	13	Atbildīgā komisija Izteikt Pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā: “8. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus.”;	Atbalstīts	13. Pārejas noteikumos: izteikt 8.punktu šādā redakcijā: “8. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus.”;
9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.decembrim izdod šā likuma 117.pantā minētos noteikumus. (26.10.2006. likuma redakcijā)
10. Grozījumi attiecībā uz vārdu "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs" aizstāšanu visā likumā ar vārdiem "Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs" stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā. (29.03.2007. likuma redakcijā)
11. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 54.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (07.06.2007. likuma redakcijā)
12. Ministru kabinets līdz 2007.gada 30.novembrim izdod šā likuma 40.panta otrajā daļā minētos noteikumus. (07.06.2007. likuma redakcijā)
13. Līdz šā likuma 40.panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.novembrim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumi Nr.273 "Gaisa kuģu akrobātisko lidojumu noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (07.06.2007. likuma redakcijā)
	papildināt pārejas noteikumus ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā: “14. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 97.panta pirmajā daļā un 115.panta otrajā daļā minētos noteikumus.	14	Aizsardzības ministrs V. Veldre papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā: “14. Ministru kabinets: 14.1. līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 115.panta otrajā daļā minētos noteikumus; 14.2. līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 97.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.15
		15	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 14. un 15. punktu šādā redakcijā: “14. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 97.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.	Atbalstīts	papildināt pārejas noteikumus ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā: “14. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 97.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.
	15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 23.^1 pantā minētos noteikumus.”		15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 23.^1 pantā minētos noteikumus.”		15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 23.^1 pantā minētos noteikumus.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (Atsauce 11.05.2006. likuma redakcijā) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1994.gada 21.novembra direktīvas 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus;
2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem.
	9. Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci.”				14. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci.”