Spēkā esošā likuma redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

nr.

(29)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot šādus administratīvos sodus:

1) brīdinājumu;

2) naudas sodu;

3) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

4) administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju;

5) personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu;

5¹) aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību;

7) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

8) administratīvo arestu.

Šā panta pirmās daļas 4.–6. un 8.punktā minētos administratīvos sodus var noteikt tikai ar likumu.

1. Papildināt 23.panta pirmo daļu ar 5.² punktu šādā redakcijā:

„5² ) aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;”.

1. Papildināt 23.panta pirmo daļu ar 5.² punktu šādā redakcijā:

„5² ) aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;”.

Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un vienu vai vairākus papildsodus.

2. Papildināt 24.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda „transportlīdzekļu” ar vārdiem „vai atpūtas kuģu”.

2. Papildināt 24.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda „transportlīdzekļu” ar vārdiem „vai atpūtas kuģu”.

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.¹, 82.², 87.¹, 114.², 114.³, 150.², 150.³ un 152.pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu) – desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.

Kodeksā īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas), neievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas).

Pašvaldību domes (padomes) var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

3. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc skaitļa ”87.¹” ar skaitli “88.⁷”.

Personai piešķirto speciālo tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, medīšanas tiesību, zvejas tiesību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību) atņemšanu piemēro uz laiku līdz pieciem gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai sistemātisku pārkāpšanu.

Šādu tiesību atņemšanas laiks nevar būt mazāks par piecpadsmit dienām, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

[Trešā daļa]. (Izslēgta ar 16.10.2003. likumu)

4 . 29. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „transportlīdzekļu vadīšanas tiesību” ar vārdiem „atpūtas kuģu vadīšanas tiesību”;

„Personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības.”.

4 . 29. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „transportlīdzekļu vadīšanas tiesību” ar vārdiem „atpūtas kuģu vadīšanas tiesību”;

„Personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības.”

5. Papildināt kodeksu ar 29.³ pantu šādā redakcijā:

„29.³ pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana.

Aizliegums attiecas uz visiem atpūtas kuģu veidiem neatkarīgi no tā, ar kura veida atpūtas kuģi pārkāpums izdarīts.

Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.”

5. Papildināt kodeksu ar 29.³ pantu šādā redakcijā:

„29.³ pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana.

Aizliegums attiecas uz visiem atpūtas kuģu veidiem neatkarīgi no tā, ar kura veida atpūtas kuģi pārkāpums izdarīts.

Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.”

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

6. 57.³ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.”

6. 57.³ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.”

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”

Par paredzētās darbības uzsākšanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas un attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības akcepta saņemšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot obligātos nosacījumus un turpmākajā projektēšanā veicamos pasākumus, kas noteikti kompetentās institūcijas atzinumā par noslēguma ziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par paredzētās darbības veikšanu bez reģionālajā vides pārvaldē izdotiem tehniskajiem noteikumiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz septiņsimt latiem.

Par reģionālās vides pārvaldes izdoto tehnisko noteikumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divdesmit līdz piecsimt latiem.

8. 88.⁷ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piectūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz desmittūkstoš latiem.”;

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz divtūkstoš latiem.”

8. 88.⁷ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piectūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz desmittūkstoš latiem.”;

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz divtūkstoš latiem.”

1.

Papildināt kodeksu ar 103.¹⁰, 103.¹¹, 103.¹² un 103.¹³ pantu šādā redakcijā:

"103.¹⁰ pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz diviem tūkstošiem latu.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem virs divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par šā panta 1. daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz trīs tūkstoš latiem.

Par šā panta 3. daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no četrtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz četrsimt deviņdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz seštūkstoš latiem.

Par šā panta 5. daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt vairāk par divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošajos normatīvajos aktos, minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestam –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestam, neievērojot normatīvajos aktos noteikto par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem."

(Redakc. precizēts)

9. Papildināt kodeksu ar 103.¹⁰, 103.¹¹, 103.¹² un 103.¹³ pantu šādā redakcijā:

"103.¹⁰ pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem virs divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām per sonām – no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no četrtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz četrsimt deviņdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz seštūkstoš latiem.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt vairāk par divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošos normatīvajos aktos minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestam –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestam, neievērojot normatīvajos aktos noteikto par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošiem normatīvajiem aktiem, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem."

Par noteikumu pārkāpšanu, kādi pieņemti kuģu ieiešanai ostā un iziešanai no tās, kuģu kustībai un stāvēšanai ostas ūdeņos, kā arī par noteikumu pārkāpšanu, kuri garantē pasažieru drošību, viņiem uzkāpjot uz kuģiem, brauciena laikā un nokāpjot no kuģiem, –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā –

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

2.

Izteikt 115. pantu šādā redakcijā:

"115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā:

1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana;

2) kuģa droša ātruma neievērošana;

3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana;

4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai;

5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana;

6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana;

7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem;

8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana;

9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana;

10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana;

11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana;

12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana;

13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana;

14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana;

15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana;

16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, -

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem.”

atbalstīts

10. Izteikt 115. pantu šādā redakcijā:

"115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā:

1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana;

2) kuģa droša ātruma neievērošana;

3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana;

4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai;

5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana;

6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana;

7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem;

8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana;

9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana;

10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana;

11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana;

12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana;

13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana;

14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana;

15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana;

16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, -

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem.”

3.

Papildināt kodeksu ar 115.¹ pantu šādā redakcijā:

115.¹ pants. Kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšana

Par kuģniecībā (izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos)

noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, kas izpaudusies kā:

1) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par jūras negadījumu;

2) neziņošana Latvijas Jūras administrācijai par kuģa bojājumiem, kas var ietekmēt kuģa jūrasspēju vai radīt vides piesārņojumu;

3) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām;

4) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par nepieciešamību veikt kuģa paplašināto inspekciju;

5) kuģa aizsardzības informācijas nesniegšana normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.”

atbalstīts

115.¹ pants. Kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšana

Par kuģniecībā (izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos)

noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, kas izpaudusies kā:

1) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par jūras negadījumu;

2) neziņošana Latvijas Jūras administrācijai par kuģa bojājumiem, kas var ietekmēt kuģa jūrasspēju vai radīt vides piesārņojumu;

3) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām;

4) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par nepieciešamību veikt kuģa paplašināto inspekciju;

5) kuģa aizsardzības informācijas nesniegšana normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.”

Par jūras transporta noteikumu pārkāpšanu:

1) kuģa dokumentos noteiktā kuģošanas (zvejas) rajona robežu pārkāpšanu;

2) lielāka pasažieru skaita uzņemšanu, nekā atļauts kuģa dokumentos;

3) kuģa dokumentu neuzrādīšanu;

4) atteikšanos dot paskaidrojumus ostas kapteiņdienestam;

5) kuģa dziļāku piekraušanu, nekā atļauj kravas marka;

6) kuģa apkalpes nepareizu sakomplektēšanu;

7) neapmierinošu kuģa ārējo izskatu;

8) karoga pacelšanas noteikumu pārkāpšanu;

9) kravas markas un kuģa dūmeņa zīmes neapmierinošu noformējumu;

10) ostas akvatorijas vai teritorijas piesārņošanu;

11) par citiem jūras transporta noteikumu pārkāpumiem, kas apdraud cilvēku vai kuģu drošību, –

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam līdz simt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam uz laiku līdz trim gadiem atņemot tiesības nodarboties ar jūras satiksmes pakalpojumiem un kuģa kapteinim uz laiku līdz trim gadiem atņemot tiesības ieņemt kapteiņa amatu.

4.

Juridiskā komisija

Izteikt 116. pantu šādā redakcijā:

Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par šajā pantā noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi Latvijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par citu saskaņā ar starptautiskajiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piectūkstoš latiem."

atbalstīts

12. Izteikt 116. pantu šādā redakcijā:

Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par šajā pantā noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi Latvijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par citu saskaņā ar starptautiskajiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piectūkstoš latiem."

Par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt dokumenta, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tāds ir nepieciešams), vai dokumenta, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, -

uzliek naudas sodu no divdesmit līdz trīsdesmit latiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par tādas atpūtas kuģa vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna atpūtas kuģa vadītāja apliecība, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam desmit latu apmērā.

Par atpūtas kuģa izmantošanu vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās un apzīmētās peldvietās vai aizliegtās akvatorijās -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit latiem.

Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem.

Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja par to iepriekš nav informēta Valsts robežsardze, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem.

Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā tumšajā diennakts laikā -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

Par kuģošanu robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja atpūtas kuģa vadītājam vai pasažieriem nav klāt personu apliecinošu dokumentu, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

Par citu šajā kodeksā neminētu kuģošanas līdzekļu satiksmei iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.

Par atpūtas kuģi šajā pantā, 117.³ un 117.⁶ pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī mazizmēra kuģošanas līdzeklis.

5.

6.

„117.¹ pantā:

aizstāt desmitajā daļā vārdus „kuģošanas līdzekļu” ar vārdiem „atpūtas kuģu”;

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis

aizstāt vienpadsmitajā daļā skaitļus un vārdu „117.³ un 117.⁶” ar skaitļiem un zīmi „117.³ -117.^9”.

atbalstīts

13. 117.¹ pantā:

aizstāt desmitajā daļā vārdus „kuģošanas līdzekļu” ar vārdiem „atpūtas kuģu”;

aizstāt vienpadsmitajā daļā skaitļus un vārdu „117.³ un 117.⁶” ar skaitļiem „117.³ - 117.^9”.

Par kuģošanas līdzekļa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu, kuģojot iekšējos ūdeņos, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā /sk. Pārejas noteikumu 7.punktu/)

7.

8.

117.⁴ pantā:

papildināt nosaukumu aiz vārda "kuģojot" ar vārdiem "ar atpūtas kuģi";

aizstāt vārdus "kuģošanas līdzekļa" ar vārdiem "atpūtas kuģa".

atbalstīts

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "kuģojot" ar vārdiem "ar atpūtas kuģi";

aizstāt vārdus "kuģošanas līdzekļa" ar vārdiem "atpūtas kuģa".

Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos līdz 10 kilometriem stundā -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem.

Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos no 11 kilometriem līdz 30 kilometriem stundā -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos virs 30 kilometriem stundā -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem.

Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus stundā, iekšējos ūdeņos tuvāk par 30 metriem no peldētāja -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par manevrēšanu un apstāšanos iekšējos ūdeņos ejošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem.

Par noenkurošanos kuģu ceļā, kā arī pietauvošanos vai stāvēšanu pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

Par tādu reģistrācijai pakļauto kuģošanas līdzekļu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par tāda kuģošanas līdzekļa vadīšanu, kuram šim nolūkam paredzētajā vietā nav norādīta kāda no valsts reģistrācijas numura zīmēm vai nosaukums, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.

9.

Aizstāt 117.⁵, 117.⁶, 117.⁷ un 117.⁹ pantā vārdus "kuģošanas līdzeklis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atpūtas kuģis" (attiecīgā locījumā).”.

atbalstīts

Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt kuģošanas līdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģošanas līdzeklis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim gadiem. 

9. 117.⁸ pantā:

10.

Izteikt likumprojekta 9.pantu šādā redakcijā:

„117.⁸ pants. Kuģošanas līdzekļu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos 

Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma –

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.”.

(redakc. precizēts)

16. Izteikt 117.⁸ pantu šādā redakcijā:

„117.⁸ pants. Atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos 

Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma –

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, –

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. un 08.02.2007. likumu)

10. Izteikt 149.¹⁰ pantu šādā redakcijā:

„ Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par apstāšanos:

1) otrajā rindā gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

3) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

4) uz gājēju pārejām vai tuvāk par pieciem metriem no tām;

5) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

6) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

7) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

8) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

9) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

10) tuneļos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;

7) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās – tuvāk par 50 metriem no tās –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;

4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

7) uz gājēju pārejām un tuvāk par pieciem metriem no tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

10) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

11) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

12) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

13) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu;

14) tuneļos –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.- 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533. ceļa zīmes darbības zonā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.”

17. Izteikt 149.¹⁰ panta tekstu šādā redakcijā:

„ Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par apstāšanos:

1) otrajā rindā gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

3) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

4) uz gājēju pārejām vai tuvāk par pieciem metriem no tām;

5) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

6) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

7) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

8) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

9) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

10) tuneļos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;

7) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās – tuvāk par 50 metriem no tās –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;

4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

7) uz gājēju pārejām un tuvāk par pieciem metriem no tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

10) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

11) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

12) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

13) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu;

14) tuneļos –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825. – 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533. ceļa zīmes darbības zonā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.”

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses citos gadījumos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu apdzenot –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa neapturēšanu tieši pirms 929. vai 930.ceļa apzīmējuma noteiktajos gadījumos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

11. Aizstāt 149.³¹panta astotajā daļā vārdu „divdesmit” ar vārdu „četrdesmit”.

18. Aizstāt 149.³¹panta astotajā daļā vārdu „divdesmit” ar vārdu „četrdesmit”.

12. Papildināt kodeksu ar 175.⁹ pantu šādā redakcijā: 

"175.⁹ Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana tiesībsargam

Par informācijas nesniegšanu tiesībsargam pēc viņa pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem."

11.

Aizstāt likumprojekta pantā skaitļus ‘’175.⁹’’ ar ‘’ 175.¹⁰’’.

atbalstīts

19. Papildināt kodeksu ar 175.¹⁰ pantu šādā redakcijā: 

"175.¹⁰ Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana tiesībsargam

Par informācijas nesniegšanu tiesībsargam pēc viņa pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem."

12.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izteikt likuma 201.⁴⁶ pantu šādā redakcijā: „201.⁴⁶ pants. Iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu un informācijas pieprasījumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšana

Par atbildes nesniegšanu iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniedzējam, vai arī informācijas pieprasījuma iesniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, vai arī citas normatīvajos aktos paredzētas rīcības, kura vērsta uz iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniedzēju (informācijas, izziņas, starpatbildes sniegšana, lēmuma pieņemšana un cita normatīvajos aktos paredzētā rīcība), neveikšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un apjomā, saņemot iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu vai informācijas pieprasījumu,– uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.

Par iesnieguma, sūdzības, priekšlikuma vai informācijas pieprasījuma izskatīšanu vai piedalīšanos izskatīšanā, ja tas var ietekmēt tieši amatpersonas, kas veic vai piedalās iesnieguma, sūdzības, priekšlikuma vai informācijas pieprasījuma izskatīšanā, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, vai arī piedalīšanos sūdzības izskatīšanā par sevi – uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.”

neatbalstīts

Par fiziskās personas datu nelikumīgu apstrādi –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par fiziskās personas sensitīvo datu nelikumīgu apstrādi –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par rīkojuma par fiziskās personas datu bloķēšanu, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanu vai iznīcināšanu neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad ir noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums apstrādei, –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par fiziskās personas datu apstrādi, neievērojot personas datu apstrādes sistēmai reģistrēto mērķi un personas datu apstrādes apjomu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

(13.03.2003. likuma redakcijā)

 "204.⁷ pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par fiziskās personas datu bloķēšanas, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanas vai iznīcināšanas rīkojuma neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad apstrādei noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

13.

14.

Aizstāt 204.⁷ panta pirmās daļas sankcijā vārdu ”piecsimt” ar vārdu „četrsimt” , vārdu „divsimt” ar vārdu „simt” un vārdu „desmittūkstoš” ar vārdu „astoņtūkstoš”.

Izslēgt 204.⁷ panta ceturto un piekto daļu.

atbalstīts

 "204.⁷ pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz astoņtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par fiziskās personas datu bloķēšanas, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanas vai iznīcināšanas rīkojuma neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad apstrādei noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

(13.03.2003. likuma redakcijā)

14. Izslēgt 204.⁹ pantu.

„Izteikt 204.⁹ pantu šādā redakcijā:

„204.⁹ pants. Fiziskās personas datu apstrāde bez reģistrēšanas

Par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par likumā noteikto reģistrējamo personas datu apstrādes grozījumu neiesniegšanu Datu valsts inspekcijā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no astoņsimts līdz astoņtūkstoš latiem”.

atbalstīts

Par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas Datu valsts inspekcijai –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par likumā noteikto reģistrējamo personas datu apstrādes grozījumu neiesniegšanu Datu valsts inspekcijā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no astoņsimts līdz astoņtūkstoš latiem”.

15. Izteikt 204.¹⁰ un 204.¹¹ pantu šādā redakcijā:

 "204.¹⁰ pants. Informācijas nesniegšana Datu valsts inspekcijai

Par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Datu valsts inspekcijai –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Datu valsts inspekcijai –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.¹ pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 139.¹ panta otrajā daļā, 149.⁴ panta septītajā daļā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā, 149.¹⁵ panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.⁴ panta otrajā daļā, 155.⁶, 155.⁸ pantā, 156.⁴ panta otrajā daļā, 158.¹ pantā, 160.¹ panta otrajā daļā, 165.⁴, 166.², 166.³, 166.¹⁷,166.²¹-166.²⁵, 166.²⁸-166.³⁰, 167., 170.¹ , 170.² pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.² pantā, 174.³ panta pirmajā un otrajā daļā, 174.⁵, 175.-175.⁴, 175.⁸, 176.¹, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.¹, 190.⁵, 190.⁶, 194.¹, 200., 200.¹, 201.²-201.⁹, 201.³⁹-201.⁴², 204.¹, 204.² pantā un 204.¹⁷ pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(17.05.2007. likuma redakcijā)

16.

17.

18.

Papildināt 213.pantu pēc skaitļiem 175.-175.4 ar skaitli “175.9”.

Papildināt 213.pantu pēc skaitļiem ‘’175.⁸’’ ar skaitli “175.¹⁰”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 213. pantu aiz vārdiem „201.³⁹—201.⁴²,” ar vārdiem „201.⁴⁶”.

(iekļauts Juridiskās kom. priekšlikumā Nr.17)

neatbalstīts

21. Papildināt 213.pantu pēc skaitļiem ‘’175.⁸’’ ar skaitli “175.¹⁰”.

Valsts policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.¹, 46., 109.–114.pantā, 117.¹ panta pirmajā - sestajā un desmitajā daļā, 117.²-117.⁸, 134.–136.pantā, 137.¹ panta ceturtajā daļā, 138., 139.pantā, 139.¹panta pirmajā daļā, 148.² pantā, 149.⁴–149.³³ pantā, 155.⁴ panta pirmajā daļā, 155.¹⁵ pantā, 159.⁴-159.⁶, 166.⁸ pantā, 166.²⁰ panta pirmajā daļā, 167., 169.³, 170.¹, 170.², 170.³ pantā, 171.panta pirmajā daļā, 173.panta otrajā daļā, 174.⁴, 179.¹, 181., 183., 183.¹, 202.¹, 204.⁴, 204.⁶, 204.¹⁴ un 204.¹⁵ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo policijas pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, Ceļu policijas priekšnieki un viņu vietnieki, policijas iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības (dežūrdaļas) maiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas iestāžu vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;

2) policijas iecirkņu vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.¹panta pirmajā-sestajā un desmitajā daļā, 117.²-117. ⁸ un 149.⁴–149.³³ pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus, un par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 136., 170.¹ pantā un 171.panta pirmajā daļā;

3) Valsts policijas apakšvienību komandieri, viņu vietnieki, inspektori, jaunākie inspektori, kārtībnieki, Valsts policijas struktūrvienību vecākie inspektori un inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.¹ panta pirmajā-sestajā un desmitajā daļā, 117.²-117. ⁸ un 149.⁴–149.³³ pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus, izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums;

4) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴ — 149.³³ pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.

16. 214.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli „117.⁸” ar skaitli „117.⁹”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli „117.⁸” ar skaitli „117.⁹”;

aizstāt 214.panta otrās daļas 2. un 3.punktā vārdu „četrdesmit” ar vārdu „astoņdesmit”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā skaitli „117.⁸” ar skaitli „117.⁹”.

19.

Izslēgt likumprojekta 16.panta otro daļu.

(Protokolu šādā gadījumā varēs sastādīt policijas darbinieks atbilstoši LAPK 247.panta trešajai daļai.)

atbalstīts

22. 214.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli „117.⁸” ar skaitli „117.⁹”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli „117.⁸” ar skaitli „117.⁹”;

aizstāt otrās daļas 2. un 3.punktā vārdu „četrdesmit” ar vārdu „astoņdesmit”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā skaitli „117.⁸” ar skaitli „117.⁹”.

17. 214.¹pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem „137.¹ panta pirmajā un otrajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem „149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.”

23. 214.¹pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem „137.¹ panta pirmajā un otrajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem „149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.”

Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.², un 114.³ pantā, 117.¹-117. ¹¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā, trešajā - piektajā un astotajā daļā, 149.⁵ panta pirmajā – trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.¹⁶ panta otrajā un trešajā daļā, 149.¹⁷, 149.¹⁸ pantā, 149.²⁴ panta pirmajā – divpadsmitajā un piecpadsmitajā – septiņpadsmitajā daļā, 149.²⁵ panta pirmajā – piektajā daļā, 149.²⁶ panta otrajā daļā, 149.²⁷– 149.³¹, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.¹, 190.¹³, 190.¹⁴, 194., 194.¹ un 194.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežapsardzības nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, kā arī valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.¹-117.¹¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā, trešajā - piektajā un astotajā daļā, 149.⁵ panta pirmajā – trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.¹⁶ panta otrajā un trešajā daļā, 149.¹⁷, 149.¹⁸ pantā, 149.²⁴ panta pirmajā – divpadsmitajā un piecpadsmitajā – septiņpadsmitajā daļā, 149.²⁵ panta pirmajā – piektajā daļā, 149.²⁶ panta otrajā daļā, 149.²⁷ –149.³¹ pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.¹³, 194., 194.¹ un 194.² pantā;

3) Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka vietnieks (imigrācijas jautājumos) un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 190.¹³ un 190.¹⁴ pantā;

4) Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes Peldošo līdzekļu dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts robežsardzes kuģu (kuteru) kapteiņi un robežsargu norīkojumu vecākie - par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 117.¹-117.¹¹ un 194.¹ pantā.

Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

20.

21.

Juridiskā komisija

Papildināt 226.¹ panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „114.³ pantā” ar skaitļiem un vārdiem „115., 115.¹, 116.pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas)”.

Papildināt 226.¹ panta otrā daļas 4.punktu pēc vārdiem „šā kodeksa” ar skaitļiem un vārdu „115.- 116. pantā”.

atbalstīts

24. 226.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „114.³ pantā” ar skaitļiem un vārdiem „115., 115.¹, 116.pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas)”;

papildināt panta otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem „šā kodeksa” ar skaitļiem un vārdu „115.- 116. pantā”.

22

Papildināt kodeksu ar 226.² pantu šādā redakcijā:

„226.² pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 115., 115.¹, 116.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un viņa pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.”

atbalstīts

25. Papildināt kodeksu ar 226.² pantu šādā redakcijā:

„226.² pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 115., 115.¹, 116.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un viņa pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.”

Lauku atbalsta dienests izskata šā kodeksa 66.¹ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Lauku atbalsta dienesta vārdā ir tiesīgi Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji, viņu vietnieki un Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītājs.

23.

Aizstāt 230.⁶ panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "66.¹ pantā" ar skaitļiem un vārdiem "66.¹, 103.¹⁰, 103.¹¹, 103.¹² un 103.¹³ pantā"”.

atbalstīts

Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.–53., 53.², 54.¹-69., 71., 72.–88.¹, 88.⁴–88.⁶, 88.⁷ pantā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki –

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju vides valsts inspektori –

uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem un piemērot konfiskāciju.

Par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 61., 82., 82.¹ un 82.² pantā, ja tos pieļāvuši peldošo līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas:

1) šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam;

2) šā panta otrās daļas 3.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem.

Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

18. Izteikt 231.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors un direktora vietnieks –

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas valsts vides inspektors –

uzlikt naudas sodu līdz divtūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju.’’

24.

Izteikt 231.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Valsts vides dienesta daļas vai sektora vadītājs –

uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju, bet par šā kodeksa 82.pantā paredzētajiem pārkāpumiem – uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam minētajā pantā paredzētajam naudas sodam.”

neatbalstīts

27. Izteikt 231.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors un direktora vietnieks –

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts vides dienesta daļas vai sektora vadītājs –

uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas valsts vides inspektors –

uzlikt naudas sodu līdz divtūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju.’’

Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.¹pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas, vai Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas personas, vai Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas, vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.⁴ panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā vai 149.¹⁵ pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.

[Ceturtā – sestā daļa]. (Izslēgtas ar 16.10.2003. likumu)

Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.

Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.

19. Izslēgt 257.panta pirmajā daļā vārdus „piektajā, sestajā vai”.

28. Izslēgt 257.panta pirmajā daļā vārdus „piektajā, sestajā vai”.

[Otrā daļa]. (Izslēgta ar 16.10.2003. likumu)

Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

20. Izteikt 258.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„258. pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un mazo kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu reibuma, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi konstatējošā pārbaude

„Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī mazā kuģa vadītāju, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš ir alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atstādina no transportlīdzekļa vai mazā kuģa vadīšanas un noteiktā kārtībā pārbauda, vai viņš nav alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. No transportlīdzekļa vai mazā kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai mazo kuģi vada bez vadīšanas tiesībām vai attiecīgas kategorijas vadīšanas tiesībām.”

25.

Aizstāt likumprojekta 19.pantā vārdus „mazais kuģis” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „atpūtas kuģis” (attiecīgā locījumā).

atbalstīts

29. Izteikt 258.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„258. pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu reibuma, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi konstatējošā pārbaude

„Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī atpūtas kuģa vadītāju, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš ir alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atstādina no transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas un noteiktā kārtībā pārbauda, vai viņš nav alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. No transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai atpūtas kuģi vada bez vadīšanas tiesībām vai attiecīgas kategorijas vadīšanas tiesībām.”

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.

21. Aizstāt 270.panta trešajā daļā vārdu „četrdesmit” ar vārdu astoņdesmit”.

30. Aizstāt 270.panta trešajā daļā vārdu „četrdesmit” ar vārdu astoņdesmit”.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – Administratīvajā apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība septiņu dienu laikā kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.

No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta.

26.

Papildināt 280.panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;”.

atbalstīts

31. Papildināt 280.panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;”.

Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda:

1) tiesu izpildītāji – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 156.panta otrajā daļā, 173.² pantā, 204.⁵ pantā, kā arī ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.¹⁰–201.¹⁵ pantā, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas nevar izpildīt lēmumu par konfiskāciju;

2) policijas iestāžu pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 148.² pantā, 149.²⁴ panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā, 155.panta septītajā daļā, 155.¹ panta ceturtajā daļā, 155.² panta otrajā daļā, 155.⁴-155.⁶ pantā, 155.⁸ pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.¹ panta otrajā daļā, 156.² panta trešajā daļā, 159.⁴ pantā, 166.⁹ panta trešajā daļā, 166.¹⁰ pantā, 166.¹⁴, 166.¹⁵, 166.¹⁷ pantā, 166.²⁰, 169.³, 170.¹, 170.², 176.¹,  178., 179.¹, 204.⁴ un 204.¹⁴ pantā;

3) Valsts vides dienesta, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 58., 75., 78.–80.² un 88.⁴ pantā;

4) meža dienesta un Valsts vides dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 69. panta otrajā un trešajā daļā;

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) Veselības inspekcijas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 46.¹ pantā;

7) civilās aviācijas institūciju pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 112.pantā;

8) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.², 46.¹, 102.², 108.¹, 108.³ pantā, 155.¹ panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.² panta otrajā daļā, 155.⁶ pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.¹ panta otrajā daļā, 156.² panta trešajā daļā, 156.³ panta otrajā daļā, 159.⁴, 166.² pantā, 166.⁹ panta otrajā un trešajā daļā, 166.¹⁰ pantā, 166.¹⁴ panta pirmajā daļā, 166.¹⁵, 166.²⁰, 169.³, 170.² un 201.¹⁰– 201.¹⁵ pantā;

9) Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 146.pantā, 146.¹ panta otrajā un trešajā daļā, 146.² panta otrajā daļā;

10) Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 101.¹, 102., 102.² un 103.⁷ pantā;

11) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 51.³, 103.³, 106., 106.¹ pantā, 108.panta otrajā daļā un 155.⁵ pantā;

12) Datu valsts inspekcijas pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 204.⁷ pantā;

13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 166.³¹ un 166.³⁴ pantā;

14) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīts pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.²⁴ panta septiņpadsmitajā daļā.

27.

Juridiskais birojs

Papildināt 304.panta 12.punktu pēc skaitļa „204.⁷” ar vārdu un skaitli ”un 204.⁹”.

atbalstīts

32. Papildināt 304.panta 12.punktu pēc skaitļa „204.⁷” ar vārdu un skaitli ”un 204.⁹”.

Lēmumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu izpilda tam pilnvarotas Valsts policijas iestādes.

22. Aizstāt 308.panta pirmajā daļā vārdus „transporta līdzekļu” ar vārdiem „transportlīdzekļu un atpūtas kuģu”.

33. Aizstāt 308.panta pirmajā daļā vārdus „transporta līdzekļu” ar vārdiem „transportlīdzekļu un atpūtas kuģu”.

Kārtību, kādā uz lēmumā noteikto laiku izņem transportlīdzekļu vadītāja apliecības un mazo kuģu vadītāja apliecības, nosaka iekšlietu ministrs.

23. Izslēgt 309.panta ceturto daļu.

34. Izslēgt 309.panta ceturto daļu.

24. Papildināt kodeksu ar 309.² un 309.³ pantu šādā redakcijā:

„309.² pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu

Lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un izņemot atpūtas kuģu vadītāja apliecību.

Ja atpūtas kuģa vadītājam atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, bet atpūtas kuģu vadītāja apliecība nav izņemta, atpūtas kuģa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.

Izpildot lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu, izņem visu atpūtas kuģu veidu vadītāja apliecības.

Lēmumu par aizliegumu personai noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā.”

28.

Aizstāt likumprojekta 23.pantā vārdus „transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā” ar vārdiem „transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā”.

atbalstīts

35. Papildināt kodeksu ar 309.² un 309.³ pantu šādā redakcijā:

„309.² pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu

Lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un izņemot atpūtas kuģu vadītāja apliecību.

Ja atpūtas kuģa vadītājam atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, bet atpūtas kuģu vadītāja apliecība nav izņemta, atpūtas kuģa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.

Izpildot lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu, izņem visu atpūtas kuģu veidu vadītāja apliecības.

Lēmumu par aizliegumu personai noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā.”

Transporta līdzekļu vadītāji un personas, kuras pārkāpušas medību noteikumus vai zvejas noteikumus, uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu.

Pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecēšanas, kā arī tad, ja šis termiņš saīsināts saskaņā ar šā kodeksa 311.pantu, persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atgūst tiesības un saņem tiesības apliecinošo dokumentu.

25. 312.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „transporta līdzekļu” ar vārdiem „transportlīdzekļu un atpūtas kuģu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Ja transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, izvairās nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli vai atpūtas kuģi laikā, kad transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija un Valsts robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.”

36. 312.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „transporta līdzekļu” ar vārdiem „transportlīdzekļu un atpūtas kuģu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Ja transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, izvairās nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli vai atpūtas kuģi laikā, kad transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija un Valsts robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.”

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem;

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.

29.

Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā: 

‘’4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole)’’.

atbalstīts

37. Papildināt i nformatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā: 

‘’4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole)’’.