Rīgā, 2008. gada _____ jūnijā
Nr. 9/4_____________________
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā (reģ.nr. 554/Lp9) izskatīšanai trešajā
lasījumā.
Pielikumā: likumprojekts 3.lasījumam un priekšlikumu
apkopojums uz ____lpp.
Ar cieņu
priekšsēdētājs Jānis Šmits
Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisija
Likumprojekts
trešajam lasījumam
Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā
(reģ.nr.554/Lp9)
Spēkā esošā likuma
redakcija |
Otrā lasījuma redakcija
|
Nr. p.k. |
Priekšlikumi (30) |
Komisijas
atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
Bērnu tiesību aizsardzības
likums |
Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā |
|
|
|
Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā |
|
Izdarīt Bērnu
tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003,
6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.) šādus
grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Bērnu
tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003,
6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.) šādus
grozījumus: |
1.pants. Likumā lietotie termini |
|
|
|
|
|
Likumā ir lietoti šādi termini: 5) uzticības persona persona,
kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar
vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts; 14) ielas bērni bērni, kuriem
ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas
vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos. |
1. 1.pantā: izteikt 5.punktu šādā redakcijā: 5) uzticības persona persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;; papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā: 15) viesģimene laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu. |
|
|
|
1. 1.pantā: izteikt 5.punktu šādā redakcijā: 5) uzticības persona persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;; papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā: 15) viesģimene laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu. |
31.pants. Adopcija |
|
|
|
|
|
(3) Likumā paredzētajos gadījumos un
kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no
starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību
starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par
tiesisko sadarbību adopcijas jomā. |
|
1. |
Bērnu un ģimenes lietu ministrs
A.Baštiks Papildināt likuma 31. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Adoptējamo bērnu un to personu, kuras vēlas adoptēt bērnu, uzskaite nodrošināma adopcijas reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
2. Papildināt 31. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Adoptējamo
bērnu un to personu uzskaite, kuras vēlas adoptēt bērnu, nodrošināma
adopcijas reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. |
38.pants. Sociālās
korekcijas izglītības un profilakses iestādes |
|
|
|
|
|
(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai. |
|
2. |
Saeimas
Juridiskais birojs
Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus Šajā
pantā ar vārdiem Šā panta pirmajā daļā. |
Atbalstīts |
3. 38.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus Šajā pantā ar
vārdiem Šā panta pirmajā daļā; |
(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos. |
|
3. |
Bērnu un ģimenes lietu ministrs
A.Baštiks Izteikt likuma 38. panta trešo daļu šādā
redakcijā: (3) Profilakses iestāde ir Valsts
policijas struktūrvienība, kurā likumā noteiktajos gadījumos ievieto bērnu,
kas izdarījis likuma pārkāpumu, vai bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm.
Bērnu var īslaicīgi ievietot profilakses iestādē likumā noteiktajos gadījumos
un kārtībā. Šā likuma 60. panta otrajā daļā minētajos gadījumos policija var
ievietot bērnu profilakses iestādē ne ilgāk kā uz piecām dienām. |
Atbalstīts |
izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Profilakses iestāde ir Valsts
policijas struktūrvienība, kurā likumā noteiktajos gadījumos ievieto bērnu,
kas izdarījis likuma pārkāpumu, vai bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm.
Bērnu var īslaicīgi ievietot profilakses iestādē likumā noteiktajos gadījumos
un kārtībā. Šā likuma 60. panta otrajā daļā minētajos gadījumos policija var
ievietot bērnu profilakses iestādē ne ilgāk kā uz piecām dienām. |
40.pants. Sankcijas un
ierobežojumi |
|
|
|
|
|
(1)
Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības
iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas
aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās
vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas,
kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu
drīkst pārmeklēt. |
2. Papildināt 40.panta pirmo daļu pēc vārdiem
sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam ar vārdiem
internātskolas direktoram. |
|
|
|
4. Papildināt 40.panta pirmo daļu pēc vārdiem
sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam ar vārdiem internātskolas
direktoram. |
43.pants. Palīdzības
sniegšana bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas |
|
|
|
|
|
(1) Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties
bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība pēc bērna
pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši likumam "Par pašvaldību palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija
atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru
kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu
vecuma sasniegšanas. |
3. Aizstāt 43.panta pirmajā
daļā vārdus likumam Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā ar vārdiem likumam Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā. |
|
|
|
5. Aizstāt 43.panta
pirmajā daļā vārdus likumam Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā ar vārdiem likumam Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā. |
45.pants. Citā ģimenē
ievietota bērna aprūpes uzraudzība (1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē
uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties
paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. (2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa
izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona,
kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda
ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa par
to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu. (3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē
netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo
dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie
vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar
pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi. (4) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut
bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā
ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā
ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī
rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu. (5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku,
kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes iestāde var, ja
iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un
bāriņtiesa ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna
ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes iestāde, vienojoties ar ģimeni. (6) Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu
bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas
piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts
bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu,
15.05.2003. likumu un 17.03.2005. likumu) |
4. Izslēgt 45.pantu. |
|
|
|
6. Izslēgt 45.pantu. |
|
5. Papildināt likumu ar 45.1, 45.2, 45.3, un 45.4 pantu šādā redakcijā: 45.1 pants. Vecāku aprūpē
esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība (1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt. (2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi. (3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi. |
|
|
|
7. Papildināt likumu ar 45.1, 45.2, 45.3, un 45.4 pantu šādā redakcijā: 45.1 pants. Vecāku aprūpē
esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība (1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt. (2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi. (3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi. |
|
45.2
pants. Ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē
Latvijā un aprūpes uzraudzība (1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt. (2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu. (3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.3pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt. (4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē. (5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi. (6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē. (7) Citai personai, kas uzņēmusi
ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna
aizbildni vai adoptētāju. |
4. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija Izteikt likumprojekta 5.pantā minēto 45.2panta septīto daļu šādā redakcijā: (7) Lai cita persona, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm. |
Atbalstīts |
45.2
pants. Ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē
Latvijā un aprūpes uzraudzība (1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt. (2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu. (3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.3pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt. (4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē. (5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi. (6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē. (7) Lai cita persona, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm. |
|
45.3 pants. Viesģimenes statuss (1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa. (2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā: 1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu; 2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus; 3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli; 4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai; 5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu. (3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu. (4) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju. |
5. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija Izteikt likumprojekta 5.pantā minēto 45.3panta ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Lai laulātie vai persona, kas
veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt
aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās
bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm. |
Atbalstīts |
45.3 pants. Viesģimenes statuss (1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa. (2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā: 1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu; 2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus; 3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli; 4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai; 5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu. (3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu. (4) Lai laulātie vai persona, kas veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm. |
|
45.4
pants. Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē
ārvalstī un aprūpes uzraudzība (1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. (2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. (3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes: 1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.3 panta otrās daļas prasībām; 2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto. (4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība. (5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu. (6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī. (7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. (8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi. (9) Laulātajiem vai personai, kas
ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību
kļūt par bērna adoptētāju. |
6. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 5.pantā minēto 45.4panta devīto daļu šādā redakcijā: (9) Lai laulātie vai persona, kas ārvalstī
uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir
nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka
tas atbilst bērna labākajām interesēm. |
Atbalstīts |
45.4
pants. Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē
ārvalstī un aprūpes uzraudzība (1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. (2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. (3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes: 1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.3 panta otrās daļas prasībām; 2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto. (4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība. (5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu. (6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī. (7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. (8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi. (9) Lai laulātie vai persona, kas ārvalstī
uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir
nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka
tas atbilst bērna labākajām interesēm. |
46.pants. Bērna tiesības
uz tīru dzīves vidi |
|
|
|
|
|
(2) Valsts atbilstoši likumam "Par
vides aizsardzību" nodrošina uzraudzību pār to kaitīgo faktoru un
slimību izraisītāju novēršanu, kuri var negatīvi ietekmēt bērna veselību. |
6. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus
likumam Par vides aizsardzību ar vārdiem Vides aizsardzības likumam. |
|
|
|
8. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus
likumam Par vides aizsardzību ar vārdiem Vides aizsardzības likumam. |
48.pants. Bērna
aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes |
|
|
|
|
|
(5) Bērnam, kuram radušies psihiski vai
uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ, nodrošināma
obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi. |
7. Papildināt 48.panta piekto
daļu ar teikumu šādā redakcijā: Gadījumā,
kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja
saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana. |
|
|
|
9. Papildināt 48.panta piekto
daļu ar teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki
nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas
bāriņtiesas piekrišana. |
49.pants. Bērna
aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu
lietošanas |
|
|
|
|
|
(3) Bērnam, kuram radušies psihiski vai
uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu
vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi. |
8. Papildināt 49.panta trešo
daļu ar teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai
ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana. |
|
|
|
10. Papildināt 49.panta trešo
daļu ar teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai
ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana. |
50.pants. Bērns un spēles,
filmas, plašsaziņas līdzekļi |
|
|
|
|
|
(6) Erotiska un pornogrāfiska rakstura
materiālu ievešanas, izgatavošanas, iegādāšanās, lejupielādes, izplatīšanas,
uzglabāšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus, kā arī
izplatīšanas ierobežojumus attiecībā uz informāciju par šādiem materiāliem
nosaka Ministru kabinets. |
9. 50 pantā: izteikt sesto daļu šādā redakcijā: (6) Jautājumus, kas saistīti ar bērnu
pornogrāfijas aprites aizliegumu, regulē Pornogrāfijas ierobežošanas
likums.; |
|
|
|
11. 50 pantā: izteikt sesto daļu šādā redakcijā: (6) Jautājumus, kas saistīti ar bērnu
pornogrāfijas aprites aizliegumu, regulē Pornogrāfijas ierobežošanas
likums.; |
(7) Bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu
vecumu, aizliegts mācību laikā bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida
atļaujas un nakts laikā atrasties interneta zālēs, datorsalonos, interneta
kafejnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, kur par maksu sniedz interneta un
datorspēļu pakalpojumus. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības. |
izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā: Par nakts laiku šā panta
izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība
attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.; |
|
|
|
izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā: Par nakts laiku šā panta
izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība
attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.; |
(8) Saskaņā ar likumu Par izlozēm
un azartspēlēm bērnam nedrīkst būt pieejamas spēļu zāles un bērns
nedrīkst piedalīties azartspēlēs. |
aizstāt astotajā daļā vārdus likumu Par
izlozēm un azartspēlēm ar vārdiem Azartspēļu un izložu likumu. |
|
|
|
aizstāt astotajā daļā vārdus likumu Par
izlozēm un azartspēlēm ar vārdiem Azartspēļu un izložu likumu. |
50.1 pants. Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos Bērnu aizliegts iesaistīt pasākumos
(konkursos, modeļu aģentūru darbā u.tml.), kuros tiek vērtēts viņa ārējais
izskats. (2000.gada
9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) |
|
7. 8. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Izteikt likuma 50.1 panta tekstu šādā redakcijā: (1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē bērnam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas bērna intereses. (2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi bērna ārējā izskata vērtēšana. (3) Bērns var piedalīties aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma 72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi. (4) Kārtību, kādā bērni var tikt iesaistīti šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets. (5) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izteikt 50.1 panta tekstu
šādā redakcijā: (1) Bērns var piedalīties dažādās
aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī
neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses. (2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma
konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa
ārējā izskata vērtēšana. (3) Bērns var piedalīties aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma 72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi. (4) Kārtību, kādā bērnus var iesaistīt
šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets. (5) Par šajā pantā minēto aizliegumu un
ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. |
Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.8. Atbalstīts |
12. Izteikt 50.1 panta
tekstu šādā redakcijā: (1) Bērns var piedalīties dažādās
aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī
neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses. (2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma
konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi
viņa ārējā izskata vērtēšana. (3) Bērns var piedalīties aktivitātēs
(pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas,
tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad,
ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura
nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma
72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi. (4) Kārtību, kādā bērnus var iesaistīt šā
panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets. (5) Par šajā pantā minēto aizliegumu un
ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. |
50.2 pants.
Bērna drošība publiskos pasākumos vai publisku vietu apmeklēšanas laikā |
|
|
|
|
|
(2)
Ministru kabinets nosaka bērna drošības prasības, kuras jāievēro publiskās
izklaides, sporta vai atpūtas vietās. |
10. Izslēgt 50.2 panta otro daļu. |
|
|
|
13. 50.2 pantā: izslēgt otro daļu; |
(3) Par bērna drošību publiskos pasākumos
ir atbildīgas šā likuma 72.pantā minētās personas. |
|
9. 10. |
Deputāte I.CircenePapildināt likuma 502.pantu
ar 4. daļu šādā redakcijā: (4) Ja publiska pasākuma
organizators konstatē, ka publiskā pasākumā apmaldījies vai pamests bērns,
vai tas atrodas tādos apstākļos, kas apdraud tā drošību vai veselību tam par
to jāinformē bērna vecāki vai to aizstājēji, bet, ja tas nav iespējams
informē par to policiju.
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Papildināt 502.pantu
ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Publiska pasākuma
organizatoram, kas konstatē, ka šajā pasākumā bērns ir apmaldījies vai
pamests, vai atrodas tādos apstākļos, kas apdraud viņa drošību vai veselību,
par to jāinformē bērna vecāki vai viņu aizstājēji, bet, ja tas nav iespējams,
policija. |
Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.10. Atbalstīts |
papildināt pantu ar
ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Publiska pasākuma organizatoram, kas konstatē, ka šajā pasākumā bērns ir apmaldījies vai pamests, vai atrodas tādos apstākļos, kas apdraud viņa drošību vai veselību, par to jāinformē bērna vecāki vai viņu aizstājēji, bet, ja tas nav iespējams, policija. |
|
11. Papildināt likumu ar 50.3 pantu šādā redakcijā: 50.3 pants. Drošības prasības,
sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus (1) Bērnu drīkst
atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērna
uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības
centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās). (2) Bērna
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina
bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai,
veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai. (3) Bērna
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā
atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto
darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērna
uzraudzības pakalpojumu sniedzēju. (4) Bērna
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki): 1) pakalpojuma
sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura
viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu
atstājušās personas kontaktinformāciju; 2) nodrošina
nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu; 3) ja
nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad
viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai; 4) nodrošina bērna
evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija; 5) rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēja. (5) Ja bērnam ir
nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura
bērnu atstājusi, informē par to bērna
uzraudzības pakalpojumu sniedzēju. (6) Bērna uzraudzības pakalpojumu
sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu,
kuras saturu nosaka Ministru kabinets. (7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnu uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzņemto bērnu skaitam. |
11. 12. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Izteikt
likumprojekta 11.pantā minēto 50.3 panta pirmo daļu šādā
redakcijā: (1) Bērnu drīkst atstāt īslaicīgai
uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu
rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās, pie individuālā bērna uzraudzības
pakalpojuma sniedzēja). Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Papildināt likumu ar 50.3 pantu šādā redakcijā: 50.3 pants. Drošības prasības, sniedzot
bērna uzraudzības pakalpojumus (1) Bērnu drīkst
atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērnu uzraudzības
pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu
centros tirdzniecības vietās). (2) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas
nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai
attīstībai. (3) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā
atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto
darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzēju. (4) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki): 1) pakalpojuma
sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura
viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu
atstājušās personas kontaktinformāciju; 2) nodrošina
nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu; 3) ja
nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad
viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai; 4) nodrošina bērna
evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija; 5) rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja. (5) Ja bērnam ir
nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura
bērnu atstājusi, informē par to bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzēju. (6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu
sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu,
kuras saturu nosaka Ministru kabinets. (7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnus uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzraudzībā pieņemto bērnu skaitam. |
Neatbalstīts Atbalstīts |
14. Papildināt likumu ar 50.3 pantu šādā redakcijā: 50.3 pants. Drošības prasības, sniedzot
bērna uzraudzības pakalpojumus (1) Bērnu drīkst
atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērnu uzraudzības
pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu
centros tirdzniecības vietās). (2) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas
nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai
attīstībai. (3) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā
atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto
darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz
bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju. (4) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki): 1) pakalpojuma
sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura
viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu
atstājušās personas kontaktinformāciju; 2) nodrošina
nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu; 3) ja
nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad
viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai; 4) nodrošina bērna
evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija; 5) rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja. (5) Ja bērnam ir
nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura
bērnu atstājusi, informē par to bērnu uzraudzības
pakalpojumu sniedzēju. (6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam
jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu
nosaka Ministru kabinets. (7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnus uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzraudzībā pieņemto bērnu skaitam. |
53.pants. Bērna ar īpašām
vajadzībām jēdziens |
|
|
|
|
|
Bērns ar īpašām vajadzībām ir bērns, kuram
sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītiem orgānu sistēmas
funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā
palīdzība neatkarīgi no tā, vai likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta
invaliditāte. |
|
13. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Papildināt likuma 53. pantu aiz vārda medicīniskā ar vārdu pedagoģiskā. |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
15. Papildināt 53. pantu pēc vārda medicīniskā ar vārdu pedagoģiskā. |
59.pants. Bērna nogādāšana
policijas iestādē |
|
|
|
|
|
(1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš: 3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma
stāvoklī; 4) ubago; 5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas
sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības nakts
laikā. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības; |
12. Izteikt 59.panta pirmās
daļas 5.punktu šādā redakcijā: 5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un
atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu
pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā
panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā
pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus. |
|
|
|
16. Izteikt 59.panta pirmās
daļas 5.punktu šādā redakcijā: 5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un
atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu
pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā
panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā
pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus. |
61.pants. Ministru
kabineta kompetence bērna tiesību aizsardzības jomā |
|
|
|
|
|
Ministru kabinets: |
|
|
|
|
|
1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības
nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus; 6) nosaka kārtību, kādā Latvijas centrālā
iestāde atbilstoši 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās
bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem veic tajā minētās darbības un
sadarbojas ar citām valsts un pašvaldības iestādēm. |
13. Papildināt 61. pantu
ar 7. punktu šādā redakcijā: 7) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir
un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām sākumskolas
skolēnu ēdināšanai, un šo valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apmēru vienam
skolēnam dienā. |
14. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 13. pantu šādā redakcijā: Papildināt 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā: 7) nosaka
kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos
līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, un
šo valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apmēru vienam skolēnam dienā. |
Atbalstīts |
17. Papildināt 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā: 7) nosaka
kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos
līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, un šo
valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apmēru vienam skolēnam dienā. |
66.pants. Pašvaldību
kompetence bērna tiesību aizsardzībā |
|
|
|
|
|
(1) Pagasta un pilsētas pašvaldība
analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un realizē
bērna tiesību aizsardzības programmu pilsētas vai pagasta
administratīvajā teritorijā. |
|
15. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izteikt 66.panta pirmo
daļu šādā redakcijā: (1) Novada
pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība analizē stāvokli
bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un īsteno bērna tiesību
aizsardzības programmu novada vai republikas pilsētas
administratīvajā teritorijā. |
Atbalstīts |
18. 66.pantā: izteikt pirmo
daļu šādā redakcijā: (1) Novada
pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību
ievērošanas jomā, izstrādā un īsteno bērna tiesību aizsardzības programmu
novada vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.; |
(3) Pilsētu bāriņtiesas kā
aizbildnības iestādes nodrošina bērna personisko un mantisko tiesību
aizsardzību. |
|
16. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izslēgt 66.panta trešajā daļā vārdu
Pilsētu. |
Atbalstīts |
izslēgt trešajā daļā vārdu Pilsētu; |
(4) Rajona pašvaldība koordinē šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi. |
|
17. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izslēgt 66.panta ceturto daļu. |
Atbalstīts |
izslēgt ceturto daļu. |
67.pants. Pašvaldību
kompetences norobežošana |
|
|
|
|
|
(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona
un vietējā pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas)
pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu. |
|
18. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izteikt 67. panta pirmo daļu šādā
redakcijā:
(1) Par bērna tiesību aizsardzību
atbild novada pašvaldība un
republikas pilsētas pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Novada (republikas pilsētas)
pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.
|
Atbalstīts |
19. 67.pantā: izteikt pirmo, otro un trešo daļu
šādā redakcijā:
(1) Par bērna tiesību aizsardzību
atbild novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība pēc bērna
dzīvesvietas. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās
teritorijā dzīvojošo bērnu.
|
(2) Par bērna dzīvesvietu uzskatāma
viņa vecāku dzīvesvieta. (3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās
administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes
dzīvesvieta, ja vien ar tiesas nolēmumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie
tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies. (4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes
aprūpē, viņa pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības
administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi. |
14. Izteikt 67.panta trešo
daļu šādā redakcijā: (3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās
administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka
dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo. |
19. 20. 21. |
Saeimas
Juridiskais birojs
Izteikt 67.panta otro un trešo un ceturto
daļu šādā redakcijā: (2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma
izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku
deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās par
bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura
bērns dzīvo. (3) Ja bērnam ir deklarēta dzīvesvieta,
kas nesakrīt ar vecāka deklarēto dzīvesvietu, par bērna dzīvesvietu uzskatāma
bērna deklarētā dzīvesvieta. (4) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav
deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma bērna vecāku
faktiskā dzīvesvieta. Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izteikt 67.panta otro un trešo daļu šādā
redakcijā: (2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma
izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku
deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās,
par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie
kura viņš dzīvo. (3) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav
deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku faktiskā
dzīvesvieta. Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Izslēgt 67.panta ceturtajā daļā vārdu pastāvīgā.
|
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.20. Atbalstīts Atbalstīts |
(2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma
izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku
deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par
bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš
dzīvo. (3) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav
deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku faktiskā
dzīvesvieta.; izslēgt ceturtajā daļā vārdu pastāvīgā. |
Pārejas noteikumi |
|
|
|
|
|
12. Ministru kabinets līdz 2007.gada
31.martam izdod šā likuma 50.2 panta otrajā daļā paredzētos
noteikumus. |
15. Izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu. |
|
|
|
20. Pārejas noteikumos: izslēgt 12.punktu; |
13. Grozījumi šā likuma 65.2 pantā (par
vārdu Valsts cilvēktiesību birojs aizstāšanu ar vārdiem Tiesībsarga
birojs) un 67.1 pantā (par papildināšanu ar vārdiem un Tiesībsarga
birojam) stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |
|
|
|
|
|
|
|
22. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā: 14. Šā likuma grozījumi par 45.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī. |
Atbalstīts |
papildināt
pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā: 14. Šā likuma grozījumi par 45.panta
izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 45.1, 45.2, 45.3
un 45.4 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī. |
|
|
23. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 14. punktu šādā redakcijā: 14. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 31. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008. gada 1. oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003. gada 9. septembra noteikumi Nr. 512 Noteikumi par adopcijas reģistru. |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.24. |
|
|
|
24. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā: 15. Ministru kabinets līdz 2008.gada
1.oktobrim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz
attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada
1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi
Nr.512 Noteikumi par adopcijas reģistru, ciktāl tie nav pretrunā ar šo
likumu. |
Atbalstīts |
15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.512 Noteikumi par adopcijas reģistru, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. |
|
|
25. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Papildināt
likumprojektu ar pantu šādā redakcijā: Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar
15. punktu šādā redakcijā: 15. Likuma 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 pants
stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī. |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.22. |
|
|
|
26. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā: Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā: 16. Likuma 48. panta piektās daļas pēdējais teikums un 49. panta trešās daļas pēdējais teikums stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī. |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.27. |
|
|
|
27. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā: 16. Šā likuma grozījumi par 48.panta piektās daļas un 49.panta trešās daļas papildināšanu ar trešo teikumu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. |
Atbalstīts |
16. Šā likuma grozījumi par 48.panta piektās daļas un 49.panta trešās daļas papildināšanu ar trešo teikumu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. |
|
|
28. |
Bērnu un ģimenes lietu
ministrs A.Baštiks Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā: 17. Grozījumi likuma 50.1 pantā, kas paredz ierobežojumus bērna iesaistīšanai pasākumos, stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī. |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.29. |
|
|
|
29. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā: 17. Šā likuma 50.1 panta
ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz attiecīgās normas spēkā
stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tajā minētos noteikumus. |
Atbalstīts |
17. Šā likuma 50.1 panta ceturtā
daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz attiecīgās normas spēkā stāšanās
dienai Ministru kabinets izdod tajā minētos noteikumus. |
|
|
30. |
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija Papildināt likuma pārejas noteikumus ar
18.punktu šādā redakcijā: 18. Šā likuma grozījumi par 66.panta
pirmās daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par
66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. |
Atbalstīts |
18. Šā likuma grozījumi par 66.panta pirmās
daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par
66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. |
trešajam lasījumam
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību
aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.;
2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
izteikt 5.punktu šādā
redakcijā:
5) uzticības
persona persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties
uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta
nepieciešamību;;
papildināt pantu ar
15.punktu šādā redakcijā:
15) viesģimene laulātie vai persona, kas
uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu
aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu.
2. Papildināt 31.pantu ar
ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Adoptējamo bērnu
un to personu uzskaite, kuras vēlas adoptēt bērnu, nodrošināma adopcijas
reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
3. 38.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus
Šajā pantā ar vārdiem Šā panta pirmajā daļā;
izteikt trešo daļu šādā
redakcijā:
(3) Profilakses iestāde ir Valsts policijas
struktūrvienība, kurā likumā noteiktajos gadījumos ievieto bērnu, kas izdarījis
likuma pārkāpumu, vai bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm. Bērnu var īslaicīgi
ievietot profilakses iestādē likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šā likuma
60.panta otrajā daļā minētajos gadījumos policija var ievietot bērnu
profilakses iestādē ne ilgāk kā uz piecām dienām.
4. Papildināt 40.panta pirmo daļu pēc vārdiem sociālās
korekcijas izglītības iestādes vadītājam ar vārdiem internātskolas
direktoram.
5. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus likumam Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ar vārdiem likumam Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
6. Izslēgt 45.pantu.
7. Papildināt likumu ar 45.1,
45.2, 45.3 un 45.4 pantu šādā redakcijā:
45.1 pants.
Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes
uzraudzība
(1) Vecāki var nodot
bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja
pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana
atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja
nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par
attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.
(2) Par citas personas
aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas
dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē
nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.
(3) Ja pēc bērna
nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi
neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna
atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama,
vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj
par bērna ārpusģimenes aprūpi.
45.2 pants.
Ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un
aprūpes uzraudzība
(1) Aizbildnis un
audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas
personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu
par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un
persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs
personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu
pienācīgi aprūpēt.
(2) Aizbildnis un
audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas
saistīti ar bērna uzturu.
(3) Bērnu aprūpes iestāde
var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs
personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.3 pantam
piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka
viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna
vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.
(4) Bērnu aprūpes
iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu
viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna
uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas
personas aprūpē.
(5) Noslēgtās
vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes
dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā
bērna dzīves apstākļu pārbaudi.
(6) Ja pēc bērna nodošanas
citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē,
bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi
personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu
nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē.
(7) Lai cita persona, kas
uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt
aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas
atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.
45.3 pants.
Viesģimenes statuss
(1) Viesģimenes statusu
piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.
(2) Pirms lēmuma
pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes
statusa iegūšanai, tajā skaitā:
1) izvērtē laulāto vai
personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un
spējas aprūpēt bērnu;
2) pārbauda un izvērtē
laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;
3) pieprasa ģimenes
ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;
4) nosūta laulātos vai
personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa
iegūšanai;
5) pieprasa informāciju par
Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.
(3) Bāriņtiesas lēmums par
viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.
(4) Lai laulātie vai
persona, kas veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt
aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas
atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.
45.4 pants.
Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna
nodošana citas personas aprūpē ārvalstī un aprūpes uzraudzība
(1) Vecāki var nodot bērnu
citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam
piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka
nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi
aprūpēt.
(2) Ārpusģimenes aprūpē
esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt
bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī
bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona
spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.
(3) Pirms bāriņtiesa lemj
par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt
bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību
aizsardzības iestādes:
1) atzinumu, kurā sniedz
personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.3 panta
otrās daļas prasībām;
2) apliecinājumu, ka tā
nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs
bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto.
(4) Šā panta trešajā daļā
minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu
tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt
legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju
par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas
Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.
(5) Aizbildnis un
audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas
saistīti ar bērna uzturu.
(6) Bērnu aprūpes iestāde,
rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā
bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā
arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši
laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.
(7) Noslēgtās
vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas
pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.
(8) Ja pēc bērna
nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi
neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību
aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa,
audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie
vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības
sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.
(9) Lai laulātie vai
persona, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu
adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas
atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.
8. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus likumam Par
vides aizsardzību ar vārdiem Vides aizsardzības likumam.
9. Papildināt 48.panta piekto daļu ar teikumu
šādā redakcijā:
Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt
obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas
piekrišana.
10. Papildināt
49.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt
obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas
piekrišana.
11. 50 pantā:
izteikt sesto daļu šādā
redakcijā:
(6) Jautājumus, kas
saistīti ar bērnu pornogrāfijas aprites aizliegumu, regulē Pornogrāfijas
ierobežošanas likums.;
izteikt septītās
daļas otro teikumu šādā redakcijā:
Par nakts laiku
šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā
pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.;
aizstāt astotajā daļā vārdus likumu Par izlozēm un
azartspēlēm ar vārdiem Azartspēļu un izložu likumu.
12. Izteikt 50.1 panta
tekstu šādā redakcijā:
(1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs
(pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa
drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses.
(2) Bērnu aizliegts
iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais
mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana.
(3) Bērns var piedalīties
aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu
skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai
tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura
nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma
72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi.
(4) Kārtību, kādā bērnus var
iesaistīt šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets.
(5) Par šajā pantā minēto
aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās
atbildības.
13. 50.2 pantā:
izslēgt otro daļu;
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
14. Papildināt likumu ar 50.3 pantu
šādā redakcijā:
50.3 pants. Drošības
prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus
(1) Bērnu
drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērnu uzraudzības
pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu
centros tirdzniecības vietās).
(2) Bērnu uzraudzības
pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu
vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un
pilnvērtīgai attīstībai.
(3) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā
atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto
darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz
bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.
(4) Bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):
1) pakalpojuma
sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu
atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās
personas kontaktinformāciju;
2) nodrošina
nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;
3) ja
nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš
atstāts īslaicīgai uzraudzībai;
4) nodrošina
bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;
5) rūpējas par bērna
drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.
(5) Ja bērnam ir
nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.
(6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt
nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka
Ministru kabinets.
(7) Bērnu uzraudzības
pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnus uzraugošā personāla skaitu, kas ir
pietiekams attiecīgajam uzraudzībā pieņemto bērnu skaitam.
15. Papildināt 53.pantu pēc vārda medicīniskā ar vārdu pedagoģiskā.
16. Izteikt 59.panta pirmās daļas 5.punktu šādā
redakcijā:
5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas
sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas
personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms
laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo
laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.
17. Papildināt
61.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:
7) nosaka
kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus
pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, un šo valsts budžeta
līdzekļu izlietošanas apmēru vienam skolēnam dienā.
18. 66.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
(1) Novada pašvaldība un
republikas pilsētas pašvaldība
analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un īsteno bērna
tiesību aizsardzības programmu novada vai republikas pilsētas administratīvajā
teritorijā.;
izslēgt trešajā daļā vārdu
Pilsētu;
izslēgt ceturto daļu.
19. 67.pantā:
(2) Par bērna dzīvesvietu šā
likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku
deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par
bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš
dzīvo.
(3) Ja bērna vecākiem vai
bērnam nav deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku
faktiskā dzīvesvieta.;
izslēgt ceturtajā daļā vārdu
pastāvīgā.
20. Pārejas noteikumos:
izslēgt 12.punktu;
papildināt pārejas
noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:
14. Šā likuma grozījumi par
45.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 45.1, 45.2,
45.3 un 45.4 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.
15. Ministru kabinets līdz
2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos
noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā
līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra
noteikumi Nr.512 Noteikumi par adopcijas reģistru, ciktāl tie nav pretrunā ar
šo likumu.
16. Šā likuma grozījumi par
48.panta piektās daļas un 49.panta trešās daļas papildināšanu ar trešo teikumu
stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
17. Šā likuma 50.1 panta
ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz attiecīgās normas spēkā
stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tajā minētos noteikumus.
18. Šā likuma grozījumi par
66.panta pirmās daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā
arī par 66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.