Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) audžuģimene — ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

4) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

5) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

6) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

7) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

8) bērnu aprūpes iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

9) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

10) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

13) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana;

14) ielas bērni — bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos.

1. Papildināt 1.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

4) aizbildnis – bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna radinieks, bērnam pirms kļūšanas par bāreni vai palikšanas bez vecāku gādības zināma persona vai vecāku testamentā norādīta persona, kas atvieto aizbilstamajam vecākus;

5) audžuģimene — ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

6) bērnu aprūpes iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

7) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

8) viesģimene – laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu;

9) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana;

10) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

12) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

13) ielas bērni — bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos.

14) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

15) uzticības persona — persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

16) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām.”

Izteikt likuma 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uzticības persona — persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;”.

Papildināt 1. pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

Daļēji

atbalstīts.

Atbalstīts

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uzticības persona — persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;”;

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

(1) Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam.

Izteikt likuma 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(2) Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai.

(3) Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

Papildināt 10.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

Izteikt likuma 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts,

2. Papildināt 40.panta pirmo daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam” ar vārdiem „internātskolas direktoram”.

3. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus „likumam „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” ar vārdiem „likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.

(4) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu.

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes iestāde, vienojoties ar ģimeni.

(6) Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

2. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Citā ģimenē Latvijā ievietota bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt likuma 45.pantu”.

Izslēgt 45.pantu.

Atbalstīts

3. Papildināt VI nodaļu ar 45.¹, 45.² un 45.³ pantu šādā redakcijā:

"45.¹ pants. Citā ģimenē ārvalstī ievietota bērna aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var ievietot bērnu citā ģimenē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ar vecāku dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var ievietot citā ģimenē ārvalstī uz laiku ar bāriņtiesas piekrišanu, ja šī ievietošana iepriekš ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

(3) Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietota bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī sedz ēdināšanas izdevumus, kas nepārsniedz iestādes izdevumus bērna ēdināšanai.

(4) Laulātajiem vai personai, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju.

(1) Viesģimenes statusu piešķir viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tai skaitā:

1) izvērtē motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta (kura aprūpē ģimene vai persona atrodas vismaz sešus mēnešus) atzinumu par veselības stāvokli;

4) pieprasa psihiatra un narkologa atzinumu par veselības stāvokli;

5) ja nepieciešams, nosūta ģimeni vai personu pie psihologa atzinuma saņemšanai par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

6) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju vai aizbildni.

(1) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar viesģimeni, ja ir gūta pārliecība, ka viesģimene sniegs bērnam nepieciešamo atbalstu.

(2) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam uzturēties viesģimenē uz laiku, ja ir gūta pārliecība, ka viesģimene spēs atbilstoši bērna vajadzībām aprūpēt un uzraudzīt bērnu. Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī sedz ēdināšanas izdevumus, kas nepārsniedz iestādes izdevumus bērna ēdināšanai.

Papildināt 45.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vecāki vai aizbildnis var ievietot bērnu citā ģimenē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ar vecāku dzīvesvietas bāriņtiesas vai bāriņtiesas, kas lēmusi par aizbildņa iecelšanu, piekrišanu, un šīs ģimenes rakstisku apliecinājumu par atbildības uzņemšanos par bērnu un viņa aprūpi, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.”

Papildināt 45.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var ievietot citā ģimenē ārvalstī uz laiku ar bāriņtiesas piekrišanu un šīs ģimenes rakstisku apliecinājumu par atbildības uzņemšanos par bērnu un viņa aprūpi, ja šī ievietošana ir iepriekš ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.”

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 45.¹, 45.², 45.³, 45.⁴ pantu šādā redakcijā:

“45.¹ pants. Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa nepieciešamības gadījumā pieprasa citas personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru citas personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē konstatē, ka persona bērnu aprūpē nepienācīgi, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena līdz trim mēnešiem, citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa nepieciešamības gadījumā pieprasa personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par citas personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.³pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām to aprūpēt un uzraudzīt.

(4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.

(5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē konstatē, ka persona bērnu aprūpē nepienācīgi, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē.

(7) Citai personai, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju.

(1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa atzinuma saņemšanai par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju vai aizbildni.

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ar vecāku dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu, un, ja bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī ar bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, piekrišanu un, ja bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kas vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesā attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) lēmumu, kas ietver personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši likuma 45.³ panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par bērna dzīves apstākļu pārbaudē konstatēto.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesā, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietota bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas ārvalstī aprūpē.

(7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka persona bērnu aprūpē nepienācīgi, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Daļēji

atbalstīts.

Daļēji

atbalstīts.

Daļēji

atbalstīts.

Papildināt likumu ar 45.¹, 45.², 45.³ un 45.⁴ pantu šādā redakcijā:

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki, aizbildnis vai audžuģimene nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiek pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pietiekami labi aprūpēts, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem, aizbildņa vai audžuģimenes nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa vai bāriņtiesa, kas lēmusi par aizbildņa iecelšanu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.

(4) Laulātajiem vai personai, kas uzņēmusi bērnu savā ģimenē, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju

(5) Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz bērnu aprūpes iestādē esoša bērna ievietošanu citā ģimenē Latvijā.

(1) Vecāki vai aizbildnis var ievietot bērnu citā ģimenē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, tikai ar vecāku dzīvesvietas bāriņtiesas vai bāriņtiesas, kas lēmusi par aizbildņa iecelšanu, piekrišanu, ja iepriekš attiecīgā bāriņtiesa šo ievietošanu ir saskaņojusi ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un šī iestāde nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību, un minēto ziņu sniegšanu bāriņtiesai.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav attiecināmi uz bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esoša bērna ievietošanu citā ģimenē ārvalstīs.

(3) Laulātajiem vai personai, kas uzņēmusi bērnu savā ģimenē, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju.

(1) Viesģimenes statusu piešķir viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa, pieņemot par to lēmumu.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tai skaitā:

1) izvērtē motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) pieprasa psihiatra un narkologa atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

5) ja nepieciešams, nosūta ģimeni vai personu pie psihologa atzinuma saņemšanai par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

6) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar viesģimeni, ja ir gūta pārliecība, ka viesģimene sniegs bērnam nepieciešamo atbalstu.

(5) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam uzturēties viesģimenē uz laiku, ja ir gūta pārliecība, ka viesģimene spēs atbilstoši bērna vajadzībām aprūpēt un uzraudzīt bērnu. Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā audzināšanas iestādei piešķirto bērna uzturnaudu atbilstoši laikposmam, kurā bērns uzturas viesģimenē.

(6) Noslēgtās vienošanās kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi

(7) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju vai aizbildni.

(1) Bērnu aprūpes iestādē esošu bērnu var ievietot ģimenē ārvalstī tikai uz laiku un tikai ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš attiecīgā bāriņtiesa šo ievietošanu ir saskaņojusi ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un šī iestāde nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību, un minēto ziņu sniegšanu bāriņtiesai.

(2) Pirms bērnu aprūpes iestādē esoša bērna ievietošanas ģimenē ārvalstī bāriņtiesa pieprasa attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi tai sniegt šā likuma 45.³ panta otrajā daļā minētās ziņas.

(3) Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietota bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā audzināšanas iestādei piešķirto bērna uzturnaudu atbilstoši laikposmam, kurā bērns uzturas ģimenē ārvalstī.

(4) Šā panta ceturtajā daļā minētās vienošanās kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai.

(5) Bāriņtiesa var ievietot audžuģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku, ja iepriekš attiecīgā bāriņtiesa šo ievietošanu ir saskaņojusi ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un šī iestāde nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību, un minēto ziņu sniegšanu bāriņtiesai.

(6) Pirms audžuģimenē esoša bērna ievietošanas ģimenē ārvalstī bāriņtiesa pieprasa attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādei tai sniegt šā likuma 45.³ panta otrajā daļā minētās ziņas.

(7) Bāriņtiesa regulāri pieprasa informāciju par ģimenē ārvalstī ievietotā bērna dzīves apstākļiem. Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm.

Daļēji

atbalstīts.

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 45.¹, 45.², 45.³, un 45.⁴ pantu šādā redakcijā:

“45.¹ pants. Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.³pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.

(4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.

(5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimene s aprūpē.

(7) Citai personai, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju.

(1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju.

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.³ panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.

(7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

5. Papildināt likumu ar 45.¹, 45.², 45.³, un 45.⁴ pantu šādā redakcijā:

“45.¹ pants. Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.³pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.

(4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.

(5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē.

(7) Citai personai, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju.

(1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju.

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.³ panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.

(7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Papildināt likuma 48.panta piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

Atbalstīts,

7. Papildināt 48.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

(3) Bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

Papildināt likuma 49.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

Atbalstīts,

8. Papildināt 49.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

Izteikt 50.panta sesto daļu šādā redakcijā:

9. 50 pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

Izteikt 50.panta septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

Atbalstīts

izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

(1) Publiskos pasākumos, kuros piedalās bērni, vai bērniem pieejamās publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās nodrošināma bērna drošība.

(2) Ministru kabinets nosaka bērna drošības prasības, kuras jāievēro publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās.

(3) Par bērna drošību publiskos pasākumos ir atbildīgas šā likuma 72.pantā minētās personas.

5. Izteikt 50.² pantu šādā redakcijā:

"50.² pants. Bērna drošība publiskos pasākumos vai publisku vietu apmeklēšanas laikā

(1) Publiskos pasākumos, kuros piedalās bērni, vai bērniem pieejamās publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās nodrošina bērna drošību.

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt likuma 50.² panta otro daļu”.

Izslēgt likumprojekta 5.pantu (par 50.² panta izteikšanu jaunā redakcijā).

Izslēgt 50.² panta otro daļu.

Papildināt 50.² panta otro daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

6. Papildināt likumu ar 50.³ pantu šādā redakcijā:

 "50.³ pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, bērnu var atstāt īslaicīgai uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus bērna drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās prasmes. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs:

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu bērna vecākiem vai personai, kura viņus aizstāj, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī personu, kura atstāj un saņem bērnu;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, par bērnu laikā, kad bērns atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina drošu pakalpojumu sniegšanu un brīdina bērnu, ja viņa uzvedība apdraud viņa vai citu bērnu drošību;

5) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

6) ir atbildīgs par bērna drošību laikā, kad bērns ir atstāts pie bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēja īslaicīgai uzraudzībai.

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 50.³ pantu šādā redakcijā:

50.³ pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu var atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus bērna drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura bērnu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī personas, kura bērnu atstājusi, kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad bērns atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5)  rūpējas par bērna drošību laikā, kad bērns ir atstāts pie bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēja.

(5) Persona, kura bērnu atstājusi, informē bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēju, ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība.”

Papildināt likumprojekta 6.pantu (par likuma papildināšanu ar 50.³ pantu) aiz vārda “uzraudzīšanai” (50.³ panta pirmā daļa) ar vārdiem “publiskās vietās”.

Izslēgt likumprojekta 6.pantā (par likuma papildināšanu ar 50.³ pantu) vārdus “īslaicīgai uzraudzībai” (50.³ panta ceturtās daļas 6.punkts).

Frakcija “Jaunais laiks”

Papildināt 50.³ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus bērna drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai. Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam ir jābūt aprīkotam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu.”

Papildināt 50.³ pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnu uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecībā pret uzņemto bērnu skaitu.”

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 50.³ pantu šādā redakcijā:

50.³ pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās personas kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5)  rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.

(5) Ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(6) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

Atbalstīts.

Daļēji

atbalstīts.

Daļēji

atbalstīts.

Daļēji

atbalstīts.

Atbalstīts.

11. Papildināt likumu ar 50.³ pantu šādā redakcijā:

50.³ pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās personas kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5)  rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.

(5) Ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(6) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš:

3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī;

4) ubago;

Izteikt likuma 59.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku uzskatāms laiks no plkst. 23.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība nav noteikusi citādi.”

Izteikt 59.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

Daļēji

atbalstīts.

Nr.33.

12. Izteikt 59.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus;

Papildināt likuma 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

„7) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām sākumskolas skolēnu ēdināšanai, un šo valsts budžeta līdzekļu apmēru vienam skolēnam dienā.”

Papildināt likuma 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

Daļēji

atbalstīts.

13. Papildināt 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

1) Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajā kārtībā nodrošina bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu, izmaksājot uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

Papildināt likuma 65.³ pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

Izteikt likuma 67.panta trešo daļu šādā redakcijā:

14. Izteikt 67.panta trešo daļu šādā redakcijā: