Sociālo un darba lietu komisija

2008.gada  24.aprīlī   Nr.9/10-

 

 

Rīgā

 

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

           Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi Ārstniecības likumā

(nr.551/Lp9)  izskatīšanai trešajā  lasījumā.

       Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula uz  12   lpp.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                               A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Ārstniecības likumā

(nr.551/Lp9)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā nobalsotā redakcija

N

Priekšlikumi

(5 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21., 24.nr.) šādus grozījumus:

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 1.pantu ar 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“24) katastrofu medicīnas sistēma — valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības aprūpes nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvību un mazinātu postošo ietekmi uz sabiedrības veselību;

 

 

 

1. Papildināt 1.pantu ar 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“24) katastrofu medicīnas sistēma — valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības aprūpes nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvību un mazinātu postošo ietekmi uz sabiedrības veselību;

 

25) ārstniecības atbalsta persona — persona, kurai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kura ir tieši iesaistīta veselības aprūpes procesa nodrošināšanā;

 

26) ārstniecības atbalsta personas sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības atbalsta persona ir kompetenta iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā konkrētajā nozarē.”

 

 

 

25) ārstniecības atbalsta persona — persona, kurai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kura ir tieši iesaistīta veselības aprūpes procesa nodrošināšanā;

 

26) ārstniecības atbalsta personas sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības atbalsta persona ir kompetenta iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā konkrētajā nozarē.”

3.pants. Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe ir pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai un uzturēšanai.

 

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe ir pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai un uzturēšanai.

(2) Grūtnieces un bērna veselības aprūpe ir prioritāra. Šīs prioritātes organizēšanas, finansēšanas un cilvēkresursu nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Redakc. precizēts.

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe ir veselības nodrošināšanas un uzturēšanas pasākumu komplekss.

(2) Grūtnieces un bērna veselības aprūpe ir prioritāra. Šīs prioritātes organizēšanas, finansēšanas un cilvēkresursu nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

9.pants. (1) Ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, medicīnisko ierīču un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu, jaundzimušo un bērnu slimību reģistru izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Ārstniecības personu” ar vārdiem “ārstniecības atbalsta personu”;

 

 

 

 

3. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Ārstniecības personu” ar vārdiem “ārstniecības atbalsta personu”;

 

(2) Kārtību, kādā koordinē un vada neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās, kā arī katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka apmācības sistēmu pirmās palīdzības sniegšanā, pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programmu saturu un kārtību, kādā nodrošina šo apmācību.”

 

 

Redakc. precizēts.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka pirmās palīdzības sniegšanas apmācības sistēmu, pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programmu saturu un šīs apmācības nodrošināšanas kārtību.”

9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

 

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādājamas klīniskās vadlīnijas.

4. Izteikt 9.1 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas.”

 

 

 

4. Izteikt 9.1 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas.”

 

 

17.pants. (1) No valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz:

1) Latvijas pilsoņiem;

2) Latvijas nepilsoņiem;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem;

4) ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss;

6) aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

(2) Ārstniecības pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim.

 

 

 

 

 

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu bērniem no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ir tiesības saņemt bez maksas.

(4) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā un trešajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu.

5.17.pantā

 papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu;

        uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

   „(5) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu”.

 

 

 

5.17.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(5) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu.”

26.pants. (1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību savas kompetences ietvaros atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.

(2) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.

 

6. Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.

(2) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā  pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.

(3) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā profesijā vai specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.”

 

 

 

 

6. Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.

(2) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā  pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.

(3) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā profesijā vai specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.”

 

29.pants. Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un tās reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ārstniecības personu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

7. Papildināt 29.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārstniecības personu sertifikāciju atbilstoši kompetencei veic:

1)  Latvijas Ārstu biedrība — ārstu un zobārstu sertifikāciju;

2)  Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība — funkcionālo speciālistu, funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, kosmētiķu, laborantu un zobu tehniķu sertifikāciju;

3) Latvijas Māsu asociācija — māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju.

(3) Sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu un sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

 

 

 

7. Papildināt 29.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārstniecības personu sertifikāciju atbilstoši kompetencei veic:

1) Latvijas Ārstu biedrība — ārstu un zobārstu sertifikāciju;

2) Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība — funkcionālo speciālistu, funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, kosmētiķu, laborantu un zobu tehniķu sertifikāciju;

3) Latvijas Māsu asociācija — māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju.

(3) Sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu un sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

uzskatīt panta līdzšinējo tekstu par pirmo daļu.

33.pants. Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā. Kārtību, kādā ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iegūst tiesības veikt ārstniecības personu apmācību, nosaka Ministru kabinets.

 

8. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties  ar ārstniecību tikai tiešā  sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.

(2) To ārstniecības personu sarakstus, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs veikt izglītojamo un ārstniecības personu apmācību, atbilstoši kompetencei apstiprina Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība vai Latvijas Māsu asociācija.

 

 

 

 

8. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties  ar ārstniecību tikai tiešā  sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.

(2) To ārstniecības personu sarakstus, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs veikt izglītojamo un ārstniecības personu apmācību, atbilstoši kompetencei apstiprina Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība vai Latvijas Māsu asociācija.

 

(3) Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām kvalifikācijas un kompetences prasībām, var piedalīties ārstniecībā.”

1

Sociālo un darba lietu komisija

 

   Papildināt 8.pantā 33.panta trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā: „Kvalifikācijas prasības un kompetences apjomu nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts.

(3) Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām kvalifikācijas un kompetences prasībām, var piedalīties ārstniecībā. Kvalifikācijas prasības un kompetences apjomu nosaka Ministru kabinets.”

VI nodaļa Ārsta profesija

37.pants. (1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;

2) novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;

3) pēta slimības izcelsmi un profilakses iespējas.

 

 

 

 

 

     (2) Ārsts, kurš ir reģistrēts ārstniecības personu reģistrā, bet nav sertificēts noteiktā ārstniecības personas specialitātē, drīkst patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.

 

 

2

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ž.Vasaraudze

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā, mainot turpmāko pantu numerāciju:

„Izslēgt 37.panta otro daļu.”

Atbalstīts.

9. Izslēgt 37.panta otro daļu.

 

45.1 pants. (1) Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savas specialitātes nolikumam.

(2) Funkcionālā speciālista asistents (fizioterapeita asistents, ergoterapeita asistents) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko vai arī vismaz trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savas specialitātes nolikumam.

9. Papildināt 45.1 panta pirmo daļu pēc vārda “audiologopēds” ar vārdiem “uztura speciālists”.

 

 

 

10. Papildināt 45.1 panta pirmo daļu pēc vārda “audiologopēds” ar vārdiem “uztura speciālists”.

 

52.pants. Ārstniecības personas regulāri sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei medicīnas statistisko informāciju likumos noteiktajā kārtībā.

 

10. Aizstāt 52.pantā vārdus “Centrālajai statistikas pārvaldei” ar vārdiem “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai”.

 

 

 

11. Aizstāt 52.pantā vārdus “Centrālajai statistikas pārvaldei” ar vārdiem “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai”.

 

 

11. Papildināt likumu ar XIII nodaļu šādā redakcijā:

“XIII nodaļa

Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana

 

74.pants. Lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas teritoriālo nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.

 

75.pants. (1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu ārstniecības iestādei. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sniedz ieteikumus, kā arī nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai.

 

(2) Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par:

1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;

2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.

 

(3) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Veselības inspekcijas inspektors, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena mēneša līdz trim mēnešiem.

(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 74.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgās ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu.

(5) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu nodrošina šīs iestādes vadītājs, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai.

(6) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu veic tā, lai:

1) būtu iespēja netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas ietekmē;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.

(7) Darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbību var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par ārstniecības iestādes darbības apturēšanu, šo lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, un tas izpildāms nekavējoties.

 

 

 

12. Papildināt likumu ar XIII nodaļu šādā redakcijā:

 

“XIII nodaļa

Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana

 

74.pants. Lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas teritoriālo nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.

75.pants. (1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu ārstniecības iestādei. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sniedz ieteikumus, kā arī nosaka pārkāpumu novēršanas termiņu.

(2) Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par:

1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;

2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.

(3) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Veselības inspekcijas inspektors, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena mēneša līdz trim mēnešiem.

(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 74.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgās ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu.

(5) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu nodrošina iestādes vadītājs, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai.

(6) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu veic tā, lai:

1) varētu netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.

(7) Darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbību var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par ārstniecības iestādes darbības apturēšanu, šo lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, un tas izpildāms nekavējoties.

 

 

76.pants. (1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā ziņo amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.

 

 

 

76.pants. (1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā ziņo amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.

 

 

(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas dod rakstveida atļauju darbības atjaunošanai.

 

 

 

(2) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas dod rakstveida atļauju darbības atjaunošanai.

 

 

 (3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona sniedz atteikumu darbības atjaunošanai.

 

 

 

(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona atsaka darbības atjaunošanu.

 

 

 

77.pants. (1) Iesniegumu par Veselības inspekcijas lēmuma apstrīdēšanu par darbības apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

 

 

 

77.pants. (1) Iesniegumu par Veselības inspekcijas lēmuma par darbības apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma apstrīdēšanu izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

 

 

(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi.”

3

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izslēgt likumprojekta 11.pantā vārdus „un izpildi”

Atbalstīts.

(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.”

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi:

…………..

7. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 9.panta otrajā daļā un 34.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

 

 

 

 

 

8. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.1 panta otrajā daļā un 33.pantā minētos noteikumus.

 

 

 

 

 

 

12.Papildināt pārejas noteikumus ar  13. un 14.punktu šādā redakcijā:

„13. Šā likuma 17.panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

14. Šā likuma 29.panta otrā un trešā daļa un 33.panta trešā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.” 

 

4

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ž.Vasaraudze

 

Izteikt pārejas noteikumu 14.punktu šādā redakcijā:  „14. Šā likuma 26.panta pirmā un otrā daļa, 29.panta otrā un trešā daļa un 33.panta trešā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.” 

Atbalstīts, komisijas priekšli-kumā Nr. 6.

 

 

 

5

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 12.pantu (pēc jaunās numerācijas 13.pantu) šādā redakcijā

13. Pārejas noteikumos:

papildināt 7.punktu pēc skaitļa un vārdiem “34.panta trešajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “2005.gada 16.jūnija redakcijā”;

papildināt 8.punktu pēc skaitļa un vārda “33.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “2006.gada 8.jūnija redakcijā”;

          papildināt pārejas noteikumus ar  13. un 14.punktu šādā redakcijā:

         „13. Šā likuma 17.panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

14. Šā likuma 26.panta jaunās  redakcijas pirmā un otrā daļa, 29.panta otrā un trešā daļa un 33.panta trešā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts.

13. Pārejas noteikumos:

papildināt 7.punktu pēc skaitļa un vārdiem “34.panta trešajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “2005.gada 16.jūnija redakcijā”;

papildināt 8.punktu pēc skaitļa un vārda “33.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “2006.gada 8.jūnija redakcijā”;

 

    papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

„13. Šā likuma 17.panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

14. Šā likuma 26.panta jaunās  redakcijas pirmā un otrā daļa, 29.panta otrā un trešā daļa un 33.panta trešā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”