Rīgā

2008.gada 6.martā Nr. 9/10

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" (Reģ. nr.551/Lp9), izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz lpp.

Komisijas priekšsēdētāja A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Ārstniecības likumā

(nr.551/Lp9)

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	1.lasījumā nobalsotā redakcija	N.p.k.	2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi(26)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21.(….) nr.) šādus grozījumus:	1.	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta ievaddaļu pēc skaitļa „21” ar skaitli „24”.	Atbalstīts	Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21., 24.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 1) ārstniecība - profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe; 2) ārstniecības personas - personas, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību; 3)……… 23) psihiatriskā palīdzība bez pacienta piekrišanas — stacionāra diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un aprūpe personai ar garīgās veselības traucējumiem bez šīs personas piekrišanas.
	1. Papildināt 1.pantu ar 22.punktu šādā redakcijā: "22) katastrofu medicīnas sistēma – valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības (…) nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvības un mazinātu postošu ietekmi uz sabiedrības veselību."	2. 3.	Juridiskais birojs Likumprojekta 1.pantā aizstāt skaitli „22” ar skaitli „24” Sociālo un darba lietu komisija Likumprojekta 1.pantā papildināt tekstu pēc vārdiem „un citas veselības” ar vārdu „aprūpes”	Atbalstīts Atbalstīts	1. Papildināt 1.pantu ar 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā: “24) katastrofu medicīnas sistēma — valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības aprūpes nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvību un mazinātu postošo ietekmi uz sabiedrības veselību;
		4. 5.	Veselības ministrs I.Eglītis Papildināt 1.pantu ar 23.punktu šādā redakcijā: "23) veselības aprūpes speciālists – persona, kurai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kura ir tieši iesaistīta veselības aprūpes procesa nodrošināšanā un atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības iestādi." Sociālo un darba lietu komisija Papildināt 1.pantu ar 25. un 26.punktu šādā redakcijā: "25) ārstniecības atbalsta persona — persona, kurai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kura ir tieši iesaistīta veselības aprūpes procesa nodrošināšanā; 26) ārstniecības atbalsta personas sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības atbalsta persona ir kompetenta iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā konkrētajā nozarē.”	Nav atbalstīts. Atbalstīts	25) ārstniecības atbalsta persona — persona, kurai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kura ir tieši iesaistīta veselības aprūpes procesa nodrošināšanā; 26) ārstniecības atbalsta personas sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības atbalsta persona ir kompetenta iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā konkrētajā nozarē.”
3.pants. Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe ir pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai un uzturēšanai.		6. 7.	Deputāte S.Ķikuste Papildināt 3.pantu ar vārdiem „Grūtnieces un bērna veselības aprūpe ir prioritāra”. Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā: „2.Izteikt likuma 3.pantu šādā redakcijā: “3.pants. (1) Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe ir pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai un uzturēšanai. (2) Grūtnieces un bērna veselības aprūpe ir prioritāra. Šīs prioritātes organizēšanas, finansēšanas un cilvēkresursu nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 7. Atbalstīts	2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā: “3.pants. (1) Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe ir pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai un uzturēšanai. (2) Grūtnieces un bērna veselības aprūpe ir prioritāra. Šīs prioritātes organizēšanas, finansēšanas un cilvēkresursu nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
9.pants. (1) Ārstniecības personu (…), ārstniecības iestāžu, medicīnisko ierīču un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu, jaundzimušo un bērnu slimību reģistru izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.		8.	Veselības ministrs I.Eglītis Papildināt 9.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Ārstniecības personu" ar vārdiem "veselības aprūpes speciālistu".	Nav atbalstīts.
(2) Kārtību, kādā koordinē un vada neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās, kā arī katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	2. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."	9.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likumprojekta 2.pantu (pēc jaunās numerācijas 3.pantu) šādā redakcijā: 3. 9.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Ārstniecības personu” ar vārdiem “ārstniecības atbalsta personu”; izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;	Atbalstīts	3. 9.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Ārstniecības personu” ar vārdiem “ārstniecības atbalsta personu”; izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;
(3)……		10.	Veselības ministrs I.Eglītis Papildināt 9.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ministru kabinets nosaka apmācības sistēmu pirmās palīdzības sniegšanā, pirmās palīdzības apmācības programmu saturu un kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā."	Atbalstīts, redakcionāli precizējot.	papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ministru kabinets nosaka apmācības sistēmu pirmās palīdzības sniegšanā, pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programmu saturu un kārtību, kādā nodrošina šo apmācību.”
9.^1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādājamas klīniskās vadlīnijas.		11.	Veselības ministrs I.Eglītis Izteikt 9.^1panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas."	Atbalstīts	4. Izteikt 9.^1panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas.”
(3)……..		12.	Deputāts V.Orlovs Papildināt likuma 17.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto grūtniecu aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 15
(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu bērniem no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ir tiesības saņemt bez maksas.		13.	Deputāts V.Orlovs Uzskatīt līdzšinējo likuma 17.panta trešo daļu par ceturto daļu.	Atbalstīts. < /td>
(4) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā un trešajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu.		14.	Deputāts V.Orlovs Uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un izteikt to šādā redakcijā: „(5) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu”.	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 15	(5) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu.
		15.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā: 5.17.pantā papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu; uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un izteikt to šādā redakcijā: „(5) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu”.	Atbalstīts.	5.17.pantā papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu; uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un izteikt to šādā redakcijā: „(5) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu”.
V nodaļa Ārstniecības personas un to darbība ārstniecībā 26.pants. (1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību savas kompetences ietvaros atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.		16.	Veselības ministrs I.Eglītis Papildināt 26.pantu ar jaunu pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "(1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. (2) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.".	Atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.18.
(2) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā (…) specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.		17. 18.	Veselības ministrs I.Eglītis Uzskatīt likuma 26.panta līdzšinējo otro daļu par trešo daļu. Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 26.pantu šādā redakcijā: “(1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. (2) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. (3) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā profesijā vai specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.”	Atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.18. Atbalstīts.	6. Izteikt 26.pan tu šādā redakcijā: “(1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. (2) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. (3) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā profesijā vai specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.”
29.pants. Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un tās reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ārstniecības personu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.		19.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar 7.pantu šādā redakcijā: “7. . Papildināt 29.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: (2) Ārstniecības personu sertifikāciju atbilstoši kompetencei veic: 1) Latvijas Ārstu biedrība — ārstu un zobārstu sertifikāciju; 2)  Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība — funkcionālo speciālistu, funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, kosmētiķu, laborantu un zobu tehniķu sertifikāciju; 3) Latvijas Māsu asociācija — māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju. (3) Sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu un sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”; uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.	Atbalstīts.	7. Papildināt 29.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Ārstniecības personu sertifikāciju atbilstoši kompetencei veic: 1) Latvijas Ārstu biedrība — ārstu un zobārstu sertifikāciju; 2)  Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība — funkcionālo speciālistu, funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, kosmētiķu, laborantu un zobu tehniķu sertifikāciju; 3) Latvijas Māsu asociācija — māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju. (3) Sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu un sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”; uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.
33.pants. Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā. Kārtību, kādā ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iegūst tiesības veikt ārstniecības personu apmācību, nosaka Ministru kabinets.		20.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar 8.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā: „8.Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: “33.pants. (1) Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā. (2) To ārstniecības personu sarakstus, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs veikt izglītojamo un ārstniecības personu apmācību, atbilstoši kompetencei apstiprina Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība vai Latvijas Māsu asociācija. (3) Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām kvalifikācijas un kompetences prasībām, var piedalīties ārstniecībā.”	Atbalstīts.	8. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: “33.pants. (1) Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā. (2) To ārstniecības personu sarakstus, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs veikt izglītojamo un ārstniecības personu apmācību, atbilstoši kompetencei apstiprina Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība vai Latvijas Māsu asociācija. (3) Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām kvalifikācijas un kompetences prasībām, var piedalīties ārstniecībā.”
45.^1 pants. (1) Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds (…)) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savas specialitātes nolikumam.		21.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar 9.pantu šādā redakcijā: „9. Papildināt 45.^1panta pirmo daļu pēc vārda "audiologopēds" ar vārdiem "uztura speciālists".	Atbalstīts.	9. Papildināt 45.^1panta pirmo daļu pēc vārda “audiologopēds” ar vārdiem “uztura speciālists”.
52.pants. Ārstniecības personas regulāri sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei medicīnas statistisko informāciju likumos noteiktajā kārtībā.	3. Aizstāt 52.pantā vārdus "Centrālajai statistikas pārvaldei" ar vārdiem "Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai".				10. Aizstāt 52.pantā vārdus “Centrālajai statistikas pārvaldei” ar vārdiem “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai”.
68. pants. (1) Psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas sniedz, ja pacients: 1) ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai; 2) ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās. (2)……… (20) Pacientam, kurš ievietots ārstēšanai psihiatriskajā ārstniecības iestādē šajā pantā noteiktajā kārtībā, ir visas normatīvajos aktos personai noteiktās tiesības, izņemot tiesības, kuru ierobežošana izriet no psihiatriskās palīdzības sniegšanas psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas. Par šīm tiesībām ārstniecības persona pēc iespējas drīzāk informē pacientu, kas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas. Psihiatriskā ārstniecības iestāde pacienta sūdzību (iesniegumu) nekavējoties nosūta adresātam.
(21) ………		22.	Deputāte S.Ķikuste Papildināt likuma 68.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: „(21) Ārsts, kas sniedz palīdzību psihiskiem slimniekiem, neatbild par šo pacientu sev nodarītajiem bojājumiem”.	Nav atbalstīt.
	4. Papildināt likumu ar XIII nodaļu šādā redakcijā: "XIII nodaļa Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana				11. Papildināt likumu ar XIII nodaļu šādā redakcijā: “XIII nodaļa Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana
	74.pants. Lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas teritoriālo nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.			Redakcionāli precizēts.	74.pants. Lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas teritoriālo nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.
	75.pants. (1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu ārstniecības iestādei. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, dodot rekomendācijas un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai.				75.pants. (1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu ārstniecības iestādei. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sniedz ieteikumus, kā arī nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai.
	(2) Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par: 1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība; 2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.				(2) Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par: 1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība; 2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.
	(3) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Veselības inspekcijas inspektors, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena līdz trim mēnešiem.				(3) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Veselības inspekcijas inspektors, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena mēneša līdz trim mēnešiem.
	(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 74.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgās ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības da rbības apturēšanu.				(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 74.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgās ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu.
	(5) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu nodrošina tās vadītājs, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai				(5) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu nodrošina šīs iestādes vadītājs, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai.
	(6) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu veic tā, lai: 1) būtu iespēja netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus; 2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas ietekmē; 3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.				(6) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu veic tā, lai: 1) būtu iespēja netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus; 2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas ietekmē; 3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.
	(7) Darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.				(7) Darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.
	(8) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbību var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai.				(8) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbību var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai.
	(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par darbības apturēšanu, šo lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, un to izpilda nekavējoties. Citu konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai nosaka termiņu saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu.	23.	Juridiskais birojs Izslēgt 75.panta devītās daļas pēdējo teikumu.	Atbalstīts.	(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par ārstniecības iestādes darbības apturēšanu, šo lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, un tas izpildāms nekavējoties.
	76.pants. (1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā ziņo amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.				76.pants. (1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā ziņo amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.
	(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas dod rakstveida atļauju darbības atjaunošanai.				(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas dod rakstveida atļauju darbības atjaunošanai.
	(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona sniedz atteikumu darbības atjaunošanai.				(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona sniedz atteikumu darbības atjaunošanai.
	77.pants. (1) Iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu par darbības apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.				77.pants. (1) Iesniegumu par Veselības inspekcijas lēmuma apstrīdēšanu par darbības apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
	(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi."				(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi.”
Pārejas noteikumi 1. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā piecus gadus, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas. Sertifikācija šiem speciālistiem notiek iegūtajā apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. 2. ………
7. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 9.panta otrajā daļā un 34.panta trešajā daļā minētos noteikumus.	5. Izslēgt pārejas noteikumu 7.punktu.	24.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 5.pantu.	Atbalstīts.	Izslēgts.
11……………………… 12. Lai saņemtu samaksu par pacientu pārstāvību, kas lietā veikta līdz 2007.gada 31.decembrim, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotie advokāti līdz 2008.gada 1.martam iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai šā likuma 68.^1 panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā noformētu paziņojumu, pievienojot dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus.”
		25.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar 12.pantu šādā redakcijā: „Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā: „13. Šā likuma 17.panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. 14. Šā likuma 29.panta otrā un trešā daļa un 33.panta trešā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts.	Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā: „13. Šā likuma 17.panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. 14. Šā likuma 29.panta otrā un trešā daļa un 33.panta trešā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”
	Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī	26.	Sociālo un darba lietu komisija Izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos.	Atbalstīts.