M/U/T/TA-3107

Anotācija

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Ārstniecības likumā

 

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 1.pantu ar 22.punktu šādā redakcijā:

 

"22) katastrofu medicīnas sistēma – valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvības un mazinātu postošu ietekmi uz sabiedrības veselību."

 

2. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

3. Aizstāt 52.pantā vārdus "Centrālajai statistikas pārvaldei" ar vārdiem "Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai".

 

4. Papildināt likumu ar XIII nodaļu šādā redakcijā:

 

"XIII nodaļa

Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana

 

74.pants. Lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas teritoriālo nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.

 

75.pants. (1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu ārstniecības iestādei. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, dodot rekomendācijas un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai.

(2) Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par:

1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;

2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.

(3) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Veselības inspekcijas inspektors, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena līdz trim mēnešiem.

(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 74.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgās ārstnie­cības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu.

(5) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu nodrošina tās vadītājs, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai.

(6) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu veic tā, lai:

1) būtu iespēja netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas ietekmē;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.

(7) Darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbību var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par darbības apturēšanu, šo lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, un to izpilda nekavējoties. Citu konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai nosaka termiņu saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu.

 

76.pants. (1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā ziņo amat­personai, kas pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas dod rakstveida atļauju darbības atjaunošanai.

(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona sniedz atteikumu darbības atjaunošanai.

 

77.pants. (1) Iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu par darbības apturē­šanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas izskata un lēmumu pieņem 10 darb­dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi."

 

5. Izslēgt pārejas noteikumu 7.punktu.

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Veselības ministrs

V.Veldre

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” anotācija

 

I.                  Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

 

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1.Ārstniecības likuma 52.pants nosaka, ka ārstniecības personas regulāri sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei medicīnas statistisko informāciju likumos noteiktajā kārtībā. Tomēr šī norma realitātē nekad nav darbojusies, jo Centrālā statistikas pārvalde nekad nav nodarbojusies ar veselības statistikas apkopošanu. To visu laiku saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumiem Nr.82 „Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras nolikums” ir darījusi VSMTVA. Tādēļ šajā Ārstniecības likuma normā Centrālā statistikas pārvalde ir jāaizstāj ar VSMTVA.

2. Šobrīd Ārstniecības likuma 9.panta otrajā daļā ir iekļauts deleģējums, kuru ir nepieciešams precizēt. Katastrofu medicīnas sistēma iekļauj sevī koordinētu pasākumu kopumu, kuri tiks veikti ārkārtas medicīniskajās situācijās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās (tajā skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās). Katastrofu medicīnas sistēmas organizācijas pasākumus nodrošina ārstniecības iestādes un institūcijas neatkarīgi no to juridiskā statusa. Līdz ar to deleģējumā nav nepieciešams atsevišķi noteikt katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību un kārtību, kādā koordinē un vada neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās. Tāpat ir nepieciešams ietvert Ārstniecības likumā katastrofu medicīnas sistēmas definīciju.

3. Šobrīd tiesību objektu, to struktūrvienību un iekārtu darbības vai produkcijas izlaides apturēšanas vai ierobežošanas kārtību nosaka likums „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. Saskaņā ar likumu „Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu” tas zaudēs spēku ar 2008.gada 1.janvāri. Līdz ar to ir nepieciešams likuma „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” normas, kas attiecas uz ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, ietvert Ārstniecības likumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz likuma 52.pantā Centrālo statistikas pārvaldi aizstāt ar VSMTVA.

2. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Ārstniecības likumā, to papildinot ar normām par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu – nosakot subjektus, kas ir tiesīgi pieņemt šādu lēmumu, apturēšanas kārtību, lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības atjaunošana.

3. Likumprojekts precizē 9.panta otrajā daļā doto deleģējumu Ministru kabinetam, kā arī papildina likumprojektu ar katastrofu medicīnas sistēmas definīciju.

3. Cita informācija

 

    Likumprojekts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī

II.               Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

   

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

   

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

     Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 

     Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5.Cita informācija

 

-----------------

III.           Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

 

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

     Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

     Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

     Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

6.Cita informācija

---------

--------

----------

IV.            Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Līdz 2008.gada 1.aprīlim Ministru kabinetam jāizdod noteikumi, kas noteiks katastrofu medicīnas sistēmas organizācijas kārtību.

2. Cita informācija

 

-----------------

 

V.               Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

--------------

VI.            Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojektā nav iekļauts nevalstisko organizāciju viedoklis.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

 

-------------------

VII.        Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama, visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS), kā arī bezmaksas elektroniskajā datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

--------------

 

 

Veselības ministrs                                                                                          V.Veldre

 

 

Veselības ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja v.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

V.Veldre

A.Ploriņš

E.Strautiņš

E.Zorgevica-Prāma

E.Strautiņš

 

 

 

08.11.2007. 17:08

962

E.Strautiņš, 67876063

Edgars_Strautiņš@vm.gov.lv