2008. gada ___aprīlī
Nr.________________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 16.aprīļa sēdē skatīja likumprojektu Grozījumi Apsardzes darbības likumā (Nr.547/Lp9; 3.lasījums).
Komisija augstāk minēto likumprojektu atbalstīja un lūdz to iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā izskatīšanai 3.lasījumā.
Pielikumā: Likumprojekta Grozījumi Apsardzes darbības likumā (Nr.547/Lp9) salīdzinošā tabula 3.lasījumam uz ____lpp.
J.Dalbiņš
Komisijas priekšsēdētājs
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts
trešajam lasījumam
Grozījumi Apsardzes darbības likumā
(Nr.547/Lp9)
Spēkā
esošā likuma redakcija |
Otrajā
lasījumā pieņemtā redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (8) |
Komisijas atzinums |
Komisijas
atbalstītā redakcija |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Apsardzes
darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
2006, 12.nr.) šādus grozījumus: |
1.pants. Likumā lietotie
termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu
sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai
organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata
darbinieki; 2) apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas šajā
likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā
valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas
profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību; 3) apsargājamais objekts fiziskā persona,
krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija
vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi; 4) apsardzes pakalpojumi pasākums vai
pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā
objekta apdraudējumus; 5) apsardzes sertifikāts fiziskās
personas profesionālo kompetenci apliecinošs dokuments; 6) apsardzes tehniskā sistēma apsardzes
un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko
iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai
citādus apsargājamā objekta apdraudējumus; 7) apsardzes komersants komersants, kas
saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz
apsardzes pakalpojumus; 8) iekšējās drošības dienests iestāžu,
komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un
iekšējo drošību; 9) trešā persona apsardzes komersanta
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā jebkura fiziskā vai juridiskā
persona, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa. |
1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā: 2) apsardzes darbinieks
fiziskā persona, kas veic apsardzes darbību, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un
apsardzes sertifikātu saņēmusi šajā likumā noteiktajā kārtībā vai apsardzes
sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu
dokumentu saņēmusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas
zonas valstī;. |
|
<
![endif]> |
|
1. Izteikt 1.panta
2.punktu šādā redakcijā: 2) apsardzes darbinieks fiziskā
persona, kas veic apsardzes darbību, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un
apsardzes sertifikātu saņēmusi šajā likumā noteiktajā kārtībā vai apsardzes
sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu
dokumentu saņēmusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas
zonas valstī;. |
2.pants. Likuma mērķis un
darbības joma (1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu
apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību. (2) Likums attiecas uz fiziskajām un
juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību, izņemot Iekšlietu
ministrijas padotībā esošo iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo
bruņoto spēku, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu
pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības
policijas darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciālajiem likumiem. |
2. Papildināt 2.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: (3) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde,
komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu,
veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar Valsts policiju un citām valsts
pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības
nodrošināšanā. (4) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija atbilstoši tās
kompetencei. |
|
|
|
2. Papildināt
2.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: (3) Apsardzes
komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un
organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes
darbību, sadarbojas ar Valsts policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un
sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā. (4) Apsardzes
darbību kontrolē Valsts policija atbilstoši savai kompetencei. |
4.pants. Apsardzes
darbības ierobežojumi (1) Apsardzes darbiniekam ir aizliegts: 1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un
vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai; 2) atklāti nēsāt šaujamieročus un speciālos
līdzekļus, ja viņš nav formas tērpā (formas tērpam jābūt atšķirīgam no
ikdienas apģērba), izņemot gadījumus, kad tiek veikta personas apsardze
(miesassardze); 3) izmantot šaujamieročus kārtības
nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā; 4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas
izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu; 5) veikt apsardzes darbību, ja nav saņemts
apsardzes sertifikāts, izņemot gadījumus, kad apsardzes komersants uz laiku,
kas nepārsniedz trīs mēnešus, ir pieņēmis darbā vai mācību praksē stažieri,
kurš licencētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai
nepieciešamo apmācību. Stažieris apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes
darbinieka vadībā. (2) Iestādei, komersantam un organizācijai,
kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, aizliegts izsniegt šaujamieroču
iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, ja uz šīs iestādes komersanta un
organizācijas dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem vadošus amatus
pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem
paredzēta piekļuve šaujamieročiem un munīcijai, attiecas Ieroču aprites
likumā paredzētie ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas
ierobežojumi. (3) Eiropas Savienības dalībvalstī vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz
apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā bez speciālās atļaujas (licences)
apsardzes darbības veikšanai [turpmāk speciālā atļauja (licence)], ja
apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības
dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu
Latvijas Republikā uz laiku, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu
sniegšana Latvijas Republikā. |
3. 4.pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus
Apsardzes darbiniekam ar vārdiem Apsardzes darbībā; aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu viņš ar vārdiem apsardzes
darbinieks; papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: 6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka pienākumus personai, kas nav
saņēmusi apsardzes sertifikātu.; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Šā panta pirmās daļas 6.punktā noteiktais
ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad iestādes, komersanta vai
organizācijas darbinieka pienākumi ir saistīti nevis ar apsardzes darbību,
bet ar personu pretlikumīgas rīcības novēršanu vai personas neaizskaramības
nodrošināšanu un minēto pienākumu veikšanai nepieciešams īstenot šā likuma
12., 13. vai 16.pantā paredzētās tiesības. |
1 2 |
Saeimas Juridiskais birojs: Likumprojekta 3.pantā: Izteikt 4.panta
pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā: 6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka vai iekšējas
kontroles dienesta darbinieka pienākumus personai, kas nav saņēmusi apsardzes
sertifikātu. Saeimas Juridiskais birojs: Likumprojekta 3.pantā: Izslēgt 4.panta ceturto daļu. |
Atbalstīts Atbalstīts |
3. 4.panta pirmajā
daļā: aizstāt ievaddaļā vārdus Apsardzes darbiniekam ar vārdiem Apsardzes darbībā; aizstāt 2.punktā
vārdu viņš ar vārdiem apsardzes darbinieks; papildināt daļu ar
6.punktu šādā redakcijā: 6) uzdot pildīt
apsardzes darbinieka vai iekšējās kontroles dienesta darbinieka pienākumus
personai, kas nav saņēmusi apsardzes sertifikātu. |
5.pants. Speciālā atļauja
(licence) apsardzes darbības veikšanai (1) Apsardzes komersants apsardzes darbību
var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas. (2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt
apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē). (3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas
(licences): 1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo
atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības nodarboties ar apsardzes
tehnisko sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, apkopi un remontu, kā arī sniegt
konsultācijas par šiem jautājumiem; 2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo
atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā
minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes
tehniskās sistēmas. (4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz
Iekšlietu ministrija uz pieciem gadiem, un tā ir derīga apsardzes darbības
veikšanai visā valsts teritorijā. (5) Speciālās atļaujas (licences) derīguma
termiņu pagarina uz pieciem gadiem. Speciālās atļaujas (licences) derīguma
termiņa pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots. Iekšlietu ministrija ir
tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja licence ir
bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju
(licenci), ja mainīti licencē norādītie dati par komersantu. (6) Ministru kabinets nosaka īpašās
prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un tās derīguma termiņa
pagarināšanai, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci),
pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu speciālo
atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī nosaka par
speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un
maksāšanas kārtību. (7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo
atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu var apstrīdēt un
pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: 5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai (1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās
atļaujas (licences) saņemšanas. (2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas
norādīti speciālajā atļaujā (licencē). (3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences): 1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes
komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt,
veikt to apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem; 2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes
komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes
pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas. (4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija, un tā
ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā. (5) Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas
(licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai
nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti
tajā norādītie dati par komersantu. (6) Ministru kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences)
saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības
laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās
dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju
(licenci), kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās
valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību. (7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var
apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
|
|
|
4. Izteikt 5.pantu
šādā redakcijā: 5.pants.
Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai (1) Apsardzes
komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences)
saņemšanas. (2) Apsardzes
komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā
atļaujā (licencē). (3) Ir divu
kategoriju speciālās atļaujas (licences): 1) saskaņā ar
pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir
tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt to
apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem; 2) saskaņā ar
otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir
tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes
darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas. (4) Speciālo
atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija, un tā ir derīga apsardzes
darbības veikšanai visā valsts teritorijā. (5) Iekšlietu
ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja
speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī
izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti tajā norādāmie dati
par komersantu. (6) Ministru
kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un
prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību,
kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai
atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā
arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas
apmēru un maksāšanas kārtību. (7) Lēmumu
par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var apstrīdēt un pārsūdzēt
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
6.pants. Speciālās
atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi (1) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes
darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un
komercsabiedrības, kurās ārvalstu (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un
Eiropas Ekonomikas zonas valstu) ieguldījums pamatkapitālā nepārsniedz 50
procentus. Par individuālo komersantu vai personu, kas tiesīga pārstāvēt
komercsabiedrību, var būt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība, alkohola,
narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība. (2) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes
darbības veikšanai aizliegts izsniegt, ja kompetentām valsts iestādēm ir
pamats uzskatīt, ka individuālais komersants vai persona, kas tiesīga
pārstāvēt komercsabiedrību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā
organizācijā vai ir tās biedrs, rada draudus valsts vai sabiedrības drošībai. (3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes
darbības veikšanai aizliegts izsniegt komersantam, kuram tā tikusi anulēta
par pārkāpumiem, kas norādīti šā likuma 7.panta pirmās daļas 1., 2. un
3.punktā. |
5. Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai
aizliegts izsniegt: 1) komersantam, kuram anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes
darbības veikšanai, ja nav pagājis gads pēc tās anulēšanas; 2) komersantam, kura dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā
gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai; 3) komersantam, kura dalībnieks vai persona, kas ieņem amatu
komersanta pārvaldes institūcijā, ir fiziskā persona, kura bijusi tāda
apsardzes komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā
atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, vai kura bija tiesīga
pārstāvēt šādu apsardzes komersantu, vai kurai pēdējā gada laikā anulēts
apsardzes sertifikāts. |
3 |
LR 9.Saeimas deputāts V.Buzajevs: Papildināt likuma 6.panta pirmo daļu pēc vārda
pilsonis ar vārdiem vai Latvijas
nepilsonis. |
Neatbalstīts |
5. Izteikt 6.panta
trešo daļu šādā redakcijā: (3) Speciālo
atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt
komersantam: 1) kuram
anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, ja nav
pagājis gads pēc tās anulēšanas; 2) kura dalībnieks
ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja
(licence) apsardzes darbības veikšanai; 3) kura dalībnieks
vai kura pārvaldes institūcijas amatpersona ir fiziskā persona, kas bijusi
tāda apsardzes komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta
speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, vai kas bija tiesīga
pārstāvēt šādu apsardzes komersantu, vai kam pēdējā gada laikā anulēts
apsardzes sertifikāts. |
7.pants. Speciālās
atļaujas (licences) anulēšana (1) Speciālo atļauju (licenci) anulē, ja: 1) apsardzes komersanta darbība ir vērsta
pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm; 2) apsardzes komersants pārkāpj vai nepilda
šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības; 3) apsardzes komersants apzināti sniedzis
nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci); 4) to nosaka cits likums vai tiesas
nolēmums. (2) Lēmumu par speciālās
atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā. |
6. 7.pantā: papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) konstatēts, ka uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 6.pantā
noteiktie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.; izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par speciālās
atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi. |
|
|
|
6. 7.pantā: papildināt pirmo
daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) konstatēts, ka
uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 6.pantā noteiktie speciālās
atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.; izteikt otro daļu
šādā redakcijā: (2) Lēmumu
par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt Administratīvā
procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par speciālās atļaujas (licences)
anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi. |
8.pants. Apsardzes komersanta tiesības Apsardzes komersantam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju
(licenci), ir tiesības: 1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju
iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt speciālos
līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā; 2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot un pielietot
šaujamieročus un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā; 3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot
radiofrekvences; 4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus; 5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas. |
7. 8.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā
redakcijā: 8.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi; papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā
redakcijā: (2) Apsardzes komersantam ir pienākums: 1)
novērtēt un līdz minimumam samazināt riskus, kuriem, veicot amata pienākumus,
pakļauti darbinieki, izvērtējot, vai darbinieku pienākumu veikšana ir
saistīta ar īpašu risku; 2) izvērtējot, vai darbinieku amata pienākumu veikšana ir saistīta ar
īpašu risku, ņemt vērā, ka īpašam riskam ir pakļauti darbinieki, kuri 50 procentus
un vairāk no sava darba laika velta naudas savākšanai, pārnēsāšanai,
pārvadāšanai vai citu lielu materiālo vērtību pārvietošanai, kuri veic darba
pienākumus paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos vai
citos paaugstināta riska apstākļos, ko nevar novērst vai samazināt līdz
pieļaujamam līmenim. (3) Darbiniekus, kuru darbs ir saistīts ar
īpašu risku (darbs saskaņā ar darba vides riska novērtējumu saistīts ar
paaugstinātu fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieku drošībai un
veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem
darba aizsardzības pasākumiem), nedrīkst nodarbināt ilgāk par 12 stundām,
un viņiem izmaksājama piemaksa 20 procentu apmērā no noteiktās
stundas vai dienas algas likmes. Konkrētos piemaksas piešķiršanas
nosacījumus un apmēru nosaka darba devējs.; uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu. |
4 5 6 7 |
LR 9.Saeimas deputāts P.Hanka: Likumprojekta 7.pantā: 8.panta otrās daļas 2.punktā izslēgt skaitli un vārdus 50% un vairāk
no. LR 9.Saeimas deputāts P.Hanka: Likumprojekta 7.pantā: 8.panta trešajā daļā skaitli un vārdu 12
stundām aizstāt ar skaitli un vārdu 7 stundām. LR 9.Saeimas deputāts P.Hanka: Likumprojekta 7.pantā: 8.panta trešajā daļā skaitli un vārdu 20
procentu aizstāt ar skaitļiem un vārdu 20% līdz 40%. LR 9.Saeimas deputāts P.Hanka: Likumprojekta 7.pantā: 8.panta trešajā daļā izslēgt pēdējo
teikumu. |
Neatbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts Neatbalstīts |
7. 8.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā
redakcijā: 8.pants.
Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi; papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: (2) Apsardzes
komersantam ir pienākums: 1) novērtēt, vai
darbinieku pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku, un līdz minimumam
samazināt visus riskus, kuriem, veicot amata pienākumus, ir pakļauti
darbinieki; 2) novērtējot, vai
darbinieku pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku, ņemt vērā, ka
īpašam riskam ir pakļauti darbinieki, kuri 50 procentus un vairāk no
sava darba laika velta naudas savākšanai, pārnēsāšanai, pārvadāšanai vai citu
lielu materiālo vērtību pārvietošanai, kuri veic darba pienākumus
paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos vai citos
paaugstināta riska apstākļos, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam
līmenim. (3) Darbiniekus, kuru pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu
risku (darbs saskaņā ar darba vides riska novērtējumu ir saistīts ar
paaugstinātu fizisko slodzi vai paaugstinātu darbinieku drošības un veselības
risku, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba
aizsardzības pasākumiem), nedrīkst nodarbināt ilgāk par 12 stundām, un viņiem
izmaksājama piemaksa 2040 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas
algas likmes. Konkrētos piemaksas piešķiršanas nosacījumus un piemaksas
apmēru nosaka darba devējs.; uzskatīt
līdzšinējo tekstu par pirmo daļu. |
9.pants. Iekšējās drošības
dienesta reģistrēšana (1) Iestādes, komersanti un organizācijas,
kuru apsardzi veic to darbinieki, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
reģistrē iekšējās drošības dienestu Valsts policijā. (2) Par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju
maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. (3) Ja iestādes, komersanta vai
organizācijas apsardzi veic mazāk nekā trīs darbinieki, iekšējās drošības
dienests nav jāreģistrē. |
8. Papildināt 9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: (4) Par iekšējās drošības dienesta vadītāju var būt persona, kura
saņēmusi apsardzes sertifikātu un nav sodīta par noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu un kurai nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko,
psihotropo vai toksisko vielu atkarība. (5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var
apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
|
|
|
8. Papildināt
9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: (4) Par iekšējās
drošības dienesta vadītāju var būt persona, kura saņēmusi apsardzes
sertifikātu un nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai nav
konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko
vielu atkarība. (5) Lēmumu par
atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var apstrīdēt un pārsūdzēt
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
11.pants. Apsardzes
sertifikāts (1) Apsardzes sertifikātu fiziskajai
personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pēc attiecīgas apmācības
un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas. Apsardzes sertifikāta derīguma
termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (2) Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš
ir pieci gadi. (3) Par apsardzes darbības kvalifikācijas
pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu, kā arī par
apsardzes sertifikāta izsniegšanu pēc derīguma termiņa pagarināšanas
maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. |
9. Papildināt 11.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā: (4) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja apsardzes
darbinieks: 1) pārkāpj šā likuma 12.pantā noteiktās apsardzes darbinieka
tiesības; 2) neievēro šā likuma 13.pantā noteiktos fiziska spēka, speciālo
līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus; 4) ir administratīvi sodīts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas
darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai, par
sīko huligānismu vai par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu
ietekmē izdarītiem pārkāpumiem. (5) Apsardzes sertifikāta anulēšanas kārtību nosaka Ministru
kabinets. Lēmumu par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un
pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par
apsardzes sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā
darbību un izpildi. (6) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu
ir tiesīga saņemt pēc šā likuma 11.pantā paredzētā apsardzes darbības
kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad
pieņemts lēmums par apsardzes sertifikāta anulēšanu. |
|
|
|
9. Papildināt
11.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā: (4) Valsts
policija anulē apsardzes sertifikātu, ja apsardzes darbinieks: 1) pārkāpj šā
likuma 12.pantā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības; 2) neievēro šā
likuma 13.pantā noteiktos fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu
izmantošanas nosacījumus; 3) ir saukts pie
kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 4) ir
administratīvi sodīts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka,
robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai, par sīko
huligānismu vai par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu
ietekmē izdarītiem pārkāpumiem. (5) Apsardzes
sertifikāta anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par apsardzes
sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par apsardzes sertifikāta anulēšanu
apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi. (6) Persona, kurai
anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu ir tiesīga saņemt pēc šā
likuma 11.pantā paredzētā apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma
nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par apsardzes
sertifikāta anulēšanu. |
12.pants. Apsardzes
darbinieka tiesības Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes
darbību, ir tiesības: 1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko
darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās
veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī
izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un
turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu
paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi; 2) aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas
nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un
nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai; 3) pārbaudīt apsargājamā objektā caurlaidi
vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti un ir nepieciešams to
apsardzes noteikumu ievērošanai, kuru izpildes kontrole ir uzdota apsardzes
darbiniekiem; 4) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda
personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību
apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta
apsardzes noteikumos. Ja persona, kurai lūgts uzrādīt personīgās mantas,
transportlīdzekli vai kravu, atsakās labprātīgi to darīt vai pastāv pamatotas
aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziedzīgu
nodarījumu, attiecīgo personu aizturēt un nekavējoties nodot Valsts
policijai. |
10. Papildināt 12.panta 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā: Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas
drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē
un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko
pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju. |
|
|
|
10. Papildināt
12.panta 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā: Ja persona nav
sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs
personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav
klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks
izsauc Valsts policiju. |
VI nodaļa Atbildība un
apdrošināšana apsardzes darbībā 18.pants. Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. 19.pants. Apsardzes komersantam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai. 20.pants. Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam Par apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties. 21.pants. Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu. 22.pants. Apsardzes komersants par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informē speciālās atļaujas (licences) izsniedzēju. 23.pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu nosaka Ministru kabinets. |
|
8 |
Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Izteikt VI nodaļu šādā redakcijā: VI nodaļa Atbildība un apdrošināšana apsardzes darbībā 18.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. 19.pants. Apsardzes komersanta
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (1) Apsardzes komersantam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai, kā arī par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informēt speciālās atļaujas (licences) izsniedzēju. (2) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam Par apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties. (3) Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu. (4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu nosaka Ministru kabinets. |
Atbalstīts |
11. Izteikt VI nodaļu šādā redakcijā: VI nodaļa Atbildība un
apdrošināšana apsardzes darbībā 18.pants. Zaudējumu
atlīdzināšanas pienākums Apsardzes komersanta
pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām
personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. 19.pants. Apsardzes
komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (1) Apsardzes
komersantam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas
darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai
un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai, kā arī par
obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informēt speciālās atļaujas
(licences) izsniedzēju. (2) Trešās
personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas
principu atbilstoši likumam Par apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas
atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties. (3) Ja,
iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām
un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības
limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam
proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā
izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā
viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu. (4) Civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanas kārtību un atbildības limitu nosaka Ministru
kabinets. |
|
Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. |
|
|
|
Likums stājas
spēkā 2008.gada 1.jūlijā. |