Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 

 

 

 

 

 

 

2008.gada______ februārī

Nr.9/6 –

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 27.februāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr.547/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

 

Pielikumā: likumprojekta „Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr.547/Lp9) salīdzinošā tabula uz _____ lpp.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                      Likumprojekts otrajam lasījumam

 

 

Grozījumi Apsardzes darbības likumā

(Nr.547/Lp9)

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(2)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsardzes darbība — apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki;

2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību;

3) apsargājamais objekts — fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4) apsardzes pakalpojumi — pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

5) apsardzes sertifikāts — fiziskās personas profesionālo kompetenci apliecinošs dokuments;

6) apsardzes tehniskā sistēma — apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

7) apsardzes komersants — komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus;

8) iekšējās drošības dienests — iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību;

9) trešā persona — apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.

 

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) apsardzes darbinieks – fiziskā persona, kura veic apsardzes darbību, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un apsardzes sertifikātu saņēmusi šajā likumā noteiktajā kārtībā vai apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu saņēmusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas veic apsardzes darbību, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un apsardzes sertifikātu saņēmusi šajā likumā noteiktajā kārtībā vai apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu saņēmusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;”.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

 

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību.

(2) Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību, izņemot Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciālajiem likumiem.

 

2. Papildināt 2.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Apsardzes komersants, apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas un sniedz atbalstu Valsts policijai un citām valsts pārvaldes iestādēm sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(4) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija atbilstoši kompetencei."

 

 

 

2. Papildināt 2.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar Valsts policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(4) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija atbilstoši tās kompetencei.”

4.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

 

(1) Apsardzes darbiniekam ir aizliegts:

1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2) atklāti nēsāt šaujamieročus un speciālos līdzekļus, ja viņš nav formas tērpā (formas tērpam jābūt atšķirīgam no ikdienas apģērba), izņemot gadījumus, kad tiek veikta personas apsardze (miesassardze);

 

3) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;

4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;

5) veikt apsardzes darbību, ja nav saņemts apsardzes sertifikāts, izņemot gadījumus, kad apsardzes komersants uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ir pieņēmis darbā vai mācību praksē stažieri, kurš licencētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Stažieris apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā.

(2) Iestādei, komersantam un organizācijai, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, aizliegts izsniegt šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, ja uz šīs iestādes komersanta un organizācijas dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem vadošus amatus pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem paredzēta piekļuve šaujamieročiem un munīcijai, attiecas Ieroču aprites likumā paredzētie ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā bez speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)], ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā.

 

3.  4.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "Apsardzes darbiniekam" ar vārdiem "Apsardzes darbībā";

 

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "viņš" ar vārdiem "apsardzes darbinieks";

 

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka pienākumus personai, kas nav saņēmusi apsardzes sertifikātu.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā panta pirmās daļas sestajā punktā noteiktais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad iestādes, komersanta vai organizācijas darbinieka pienākumi nav saistīti ar apsardzes darbību, taču tie saistīti ar personu pretlikumīgas rīcības novēršanu vai personas neaizskaramības nodrošināšanu un minēto pienākumu veikšanai nepieciešams īstenot šā likuma 12., 13. vai 16.pantā paredzētās tiesības."

 

 

 

3. 4.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “Apsardzes darbiniekam” ar vārdiem “Apsardzes darbībā”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu “viņš” ar vārdiem “apsardzes darbinieks”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka pienākumus personai, kas nav saņēmusi apsardzes sertifikātu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās daļas 6.punktā noteiktais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad iestādes, komersanta vai organizācijas darbinieka pienākumi ir saistīti nevis ar apsardzes darbību, bet ar personu pretlikumīgas rīcības novēršanu vai personas neaizskaramības nodrošināšanu un minēto pienākumu veikšanai nepieciešams īstenot šā likuma 12., 13. vai 16.pantā paredzētās tiesības.”

5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

 

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības nodarboties ar apsardzes tehnisko sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija uz pieciem gadiem, un tā ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5) Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu pagarina uz pieciem gadiem. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots. Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja licence ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti licencē norādītie dati par komersantu.

(6) Ministru kabinets nosaka īpašās prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un tās derīguma termiņa pagarināšanai, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī nosaka par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

 

"5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija, un speciālā atļauja (licence) ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5) Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti tajā norādītie dati par komersantu.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī nosaka par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

 

 

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt to apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija, un tā ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5) Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti tajā norādītie dati par komersantu.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

6.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

 

(1) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un komercsabiedrības, kurās ārvalstu (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu) ieguldījums pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus. Par individuālo komersantu vai personu, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, var būt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

 

(2) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka individuālais komersants vai persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs, rada draudus valsts vai sabiedrības drošībai.

(3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt komersantam, kuram tā tikusi anulēta par pārkāpumiem, kas norādīti šā likuma 7.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā.

 

5. Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt:

1) komersantam, kuram anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, ja nav pagājis gads pēc licences anulēšanas;

2) komersantam, kuras dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai;

3) komersantam, kuras dalībnieks vai persona, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, ir fiziskā persona, kura bijusi dalībnieks apsardzes komersantam, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, vai kura bija tiesīga pārstāvēt šādu apsardzes komersantu, vai kurai pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts."

 

 

 

5. Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt:

1) komersantam, kuram anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, ja nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

2) komersantam, kura dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai;

3) komersantam, kura dalībnieks vai persona, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, ir fiziskā persona, kura bijusi tāda apsardzes komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, vai kura bija tiesīga pārstāvēt šādu apsardzes komersantu, vai kurai pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts.”

 

7.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšana

 

(1) Speciālo atļauju (licenci) anulē, ja:

1) apsardzes komersanta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) apsardzes komersants pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) apsardzes komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci);

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.  7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar piekto punktu šādā redakcijā:

 

"5) konstatēts, ka uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 6.pantā noteiktie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.";

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu neaptur lēmuma darbību un izpildi."

 

 

 

6. 7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) konstatēts, ka uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 6.pantā noteiktie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.”

8.pants. Apsardzes komersanta tiesības

Apsardzes komersantam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt speciālos līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā;

2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot un pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

Labklājības ministre I.Purne:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„8.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“8.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi”;

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apsardzes komersantam ir pienākums:

1) novērtēt un līdz minimumam samazināt riskus, kuriem darbā pakļauti darbinieki, izvērtējot, vai darbinieku pienākumu veikšana saistīta ar īpašu risku;

2) izvērtējot, vai darbinieku darba pienākumu veikšana saistīta ar īpašu risku, ņemt vērā, ka īpašam riskam pakļauti darbinieki, kas 50% un vairāk no sava darba laika veic naudas savākšanu, pārnēsāšanu, pārvadāšanu vai personīgi veic citu lielu materiālo vērtību pārvietošanu, veic darba pienākumus paaugstinātas fiziskas un psiholoģiskas slodzes apstākļos, vai citos paaugstināta riska apstākļos, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamajam līmenim.””

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 8.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Darbiniekiem, kas veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku (darbu, kas saskaņā ar darba vides riska novērtējumu saistīts ar paaugstinātu fizisko slodzi, vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamajam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem) nedrīkst tikt nodarbināti ilgāk par 12 stundām un saņem piemaksu 20% no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Konkrētos piemaksu piešķiršanas nosacījumus un apmēru nosaka darba devējs.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7. 8.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“8.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Apsardzes komersantam ir pienākums:

1) novērtēt un līdz minimumam samazināt riskus, kuriem, veicot amata pienākumus, pakļauti darbinieki, izvērtējot, vai darbinieku pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku;

2) izvērtējot, vai darbinieku amata pienākumu veikšana ir saistīta ar īpašu risku, ņemt vērā, ka īpašam riskam ir pakļauti darbinieki, kuri 50 procentus un vairāk no sava darba laika velta naudas savākšanai, pārnēsāšanai, pārvadāšanai vai citu lielu materiālo vērtību pārvietošanai, kuri veic darba pienākumus paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos vai citos paaugstināta riska apstākļos, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim.

(3) Darbiniekus, kuru darbs ir saistīts ar īpašu risku (darbs saskaņā ar darba vides riska novērtējumu saistīts ar paaugstinātu fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieku drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem), nedrīkst nodarbināt ilgāk par 12 stundām, un viņiem izmaksājama piemaksa 20 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Konkrētos piemaksas piešķiršanas nosacījumus un apmēru nosaka darba devējs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

9.pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrēšana

 

(1) Iestādes, komersanti un organizācijas, kuru apsardzi veic to darbinieki, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē iekšējās drošības dienestu Valsts policijā.

(2) Par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Ja iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi veic mazāk nekā trīs darbinieki, iekšējās drošības dienests nav jāreģistrē.

 

7. Papildināt 9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Par iekšējās drošības dienesta vadītāju var būt persona, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu un nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

 

 

8. Papildināt 9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par iekšējās drošības dienesta vadītāju var būt persona, kura saņēmusi apsardzes sertifikātu un nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

11.pants. Apsardzes sertifikāts

 

(1) Apsardzes sertifikātu fiziskajai personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas. Apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(3) Par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu, kā arī par apsardzes sertifikāta izsniegšanu pēc derīguma termiņa pagarināšanas maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

8. Papildināt 11.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja apsardzes darbinieks:

1) pārkāpj šā likuma 12.pantā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības;

2) neievēro šā likuma 13.pantā noteiktos fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) ir administratīvi sodīts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai, par sīko huligānismu vai par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem.

(5) Apsardzes sertifikāta anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana par apsardzes sertifikāta anulēšanu neaptur lēmuma darbību un izpildi.

(6) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu ir tiesīga saņemt pēc šā likuma 11.pantā paredzētā apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par apsardzes sertifikāta anulēšanu."

 

 

 

 

9. Papildināt 11.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja apsardzes darbinieks:

1) pārkāpj šā likuma 12.pantā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības;

2) neievēro šā likuma 13.pantā noteiktos fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) ir administratīvi sodīts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai, par sīko huligānismu vai par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem.

(5) Apsardzes sertifikāta anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par apsardzes sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.

(6) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu ir tiesīga saņemt pēc šā likuma 11.pantā paredzētā apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par apsardzes sertifikāta anulēšanu.”

12.pants. Apsardzes darbinieka tiesības

 

Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;

2) aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai;

3) pārbaudīt apsargājamā objektā caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti un ir nepieciešams to apsardzes noteikumu ievērošanai, kuru izpildes kontrole ir uzdota apsardzes darbiniekiem;

4) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona, kurai lūgts uzrādīt personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu, atsakās labprātīgi to darīt vai pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, — attiecīgo personu aizturēt un nekavējoties nodot Valsts policijai.

9. Papildināt 12.panta 4.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

''Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, viņas personīgās mantas ir tiesības pārbaudīt tikai personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju."

 

 

 

10. Papildināt 12.panta 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.”

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.