Anotācija

Likumprojekts

Grozījumi Apsardzes darbības likumā

Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) apsardzes darbinieks – fiziskā persona, kura veic apsardzes darbību, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un apsardzes sertifikātu saņēmusi šajā likumā noteiktajā kārtībā vai apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu saņēmusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;".

2. Papildināt 2.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Apsardzes komersants, apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas un sniedz atbalstu Valsts policijai un citām valsts pārvaldes iestādēm sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(4) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija atbilstoši kompetencei."

3.  4.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "Apsardzes darbiniekam" ar vārdiem "Apsardzes darbībā";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "viņš" ar vārdiem "apsardzes darbinieks";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka pienākumus personai, kas nav saņēmusi apsardzes sertifikātu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmās daļas sestajā punktā noteiktais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad iestādes, komersanta vai organizācijas darbinieka pienākumi nav saistīti ar apsardzes darbību, taču tie saistīti ar personu pretlikumīgas rīcības novēršanu vai personas neaizskaramības nodrošināšanu un minēto pienākumu veikšanai nepieciešams īstenot šā likuma 12., 13. vai 16.pantā paredzētās tiesības."

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija, un speciālā atļauja (licence) ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5) Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti tajā norādītie dati par komersantu.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī nosaka par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

5. Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt:

1) komersantam, kuram anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, ja nav pagājis gads pēc licences anulēšanas;

2) komersantam, kuras dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai;

3) komersantam, kuras dalībnieks vai persona, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, ir fiziskā persona, kura bijusi dalībnieks apsardzes komersantam, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, vai kura bija tiesīga pārstāvēt šādu apsardzes komersantu, vai kurai pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts."

6.  7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar piekto punktu šādā redakcijā:

"5) konstatēts, ka uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 6.pantā noteiktie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu neaptur lēmuma darbību un izpildi."

7. Papildināt 9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Par iekšējās drošības dienesta vadītāju var būt persona, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu un nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

8. Papildināt 11.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja apsardzes darbinieks:

1) pārkāpj šā likuma 12.pantā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības;

2) neievēro šā likuma 13.pantā noteiktos fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) ir administratīvi sodīts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai, par sīko huligānismu vai par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem.

(5) Apsardzes sertifikāta anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana par apsardzes sertifikāta anulēšanu neaptur lēmuma darbību un izpildi.

(6) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, jaunu sertifikātu ir tiesīga saņemt pēc šā likuma 11.pantā paredzētā apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas, bet ne agrāk kā gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par apsardzes sertifikāta anulēšanu."

9. Papildināt 12.panta 4.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

''Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, viņas personīgās mantas ir tiesības pārbaudīt tikai personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis

Likumprojekta

“Grozījumi Apsardzes darbības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Apsardzes darbības likuma 5.pantā paredzēts, ka speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai izsniedz Iekšlietu ministrija uz pieciem gadiem un speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu pagarina uz pieciem gadiem, turklāt derīguma termiņa pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots. Šobrīd speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai ir izsniegtas 315 komersantiem, kuriem ik pēc pieciem gadiem licences derīguma termiņš jāpagarina, samaksājot noteikto valsts nodevu (par pirmās kategorijas apsardzes darbības licenci Ls 50, par otrās kategorijas apsardzes darbības licenci Ls 80). Ministru Kabineta 2007.gada 30.janvāra sēdē Iekšlietu ministrijai dots uzdevumus (prot.Nr.8, 45.§) līdz 2007.gada 1.martam sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, izvērt ējot nepieciešamību precizēt Apsardzes darbības likuma 5.pantā noteikto apsardzes speciālas atļaujas (licences) derīguma termiņu un izsniegšanas kārtību. Ar Ministru Prezidenta 2007.gada 23.janvāra rezolūciju Nr.12/SAN-229 ir dots uzdevums ministrijām iesniegt Tieslietu ministrijai informāciju par likumiem, kuros būtu nepieciešams noteikt, ka administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību vai izpildi. Izņēmums no vispārējā principa, ka administratīvā akta darbību vai izpildi aptur apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumā, nepieciešams noteikt Apsardzes darbības likumā. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija ir pieņēmusi vairākus lēmumus par licences anulēšanu, lai varētu pārtraukt apsardzes komersantu tādu darbību, kas aizskar personu tiesības un likumīgās intereses vai rada draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai. Šādi gadījumi nereti ir saistīti ar strīdiem par īpašuma tiesībām, kad puses noslēdz līgumus par apsardzes pakalpojumu sniegšanu ar apsardzes komersantiem, vai situācijās, kad ar apsardzes darbību prettiesiski tiek ierobežotas personu tiesības izmantot servitūtus, piekļūt saviem īpašumiem u.c. Iesniedzot prasību tiesā, apsardzes komersantiem rodas tiesības turpināt savu darbību, neskatoties uz izdarītajiem pārkāpumiem. Tiesās lietas izskatīšanas termiņi ir gari, tādējādi licences anulēšana nedod efektīvu rezultātu. Apsardzes darbības likums neparedz apsardzes sertifikāta anulēšanas iespējas, kas būtu nepieciešams gadījumos, kad apsardzes darbinieks nepamatoti pielieto fizisku spēku vai izdara citus likuma pārkāpumus, aizskarot citu personu tiesības. Nereti personas, kas cietušas apsardzes darbinieka vainas dēļ, negriežas tiesā privātās apsūdzības kārtībā, vai vainīgā persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības sakarā ar maznozīmīgu kaitējumu. Tādējādi apsardzes darbinieks, kas izdarījis likumpārkāpumu, arī gadījumā, ja tiek atbrīvots no darba, var turpināt profesionālo darbību citā apsardzes komercstruktūrā, iekšējās drošības dienestā vai individuāli. Apsardzes darbības likums neparedz ierobežojumus attiecībā uz iekšējās drošības dienesta vadītājiem, izņemot gadījumus, kad juridiskā persona, kas to izveidojusi, vēlas iegādāties dienesta ieročus. Tikai tad uz iekšējās drošības dienesta vadītāju attiecas Ieroču aprites likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi. Pretējā gadījumā veidojas situācijas, kad iekšējās drošības dienestus vada agrāk sodītas personas, kas nebūtu pieļaujams, jo iekšējās drošības dienesta darbiniekiem ir tiesības apsardzes funkciju veikšanai izmantot personīgos šaujamieročus. Šādu bruņotu struktūru vadītājiem būtu jābūt ar labu reputāciju un jāatbilst zināmām prasībām.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Projektā svītrotas likuma normas, kas noteica licences derīguma termiņu un tā pagarināšanas kārtību un iestrādāts pilnvarojums Ministru kabinetam paredzēt prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam licences darbības laikā. Tādējādi atteikšanās no licences derīguma ierobežojošā termiņa tiks kompensēta ar citām prasībām, saglabājot apsardzes komersantu darbības kontroli licences darbības laikā. Projektā paredzētas stingrākas prasības attiecībā uz licences izsniegšanu tādiem komersantiem (to dalībniekiem un vadītājiem), kuriem iepriekš jau anulēta apsardzes darbības licence, kā arī iestrādāta norma, ka lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību un izpildi. Minētais nepieciešams, lai komersanti pēc licences anulēšanas neturpinātu prettiesisku darbību, kas aizskar personu tiesības un likumīgās intereses un rada draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai. Līdzīgi ierobežojumi paredzēti arī attiecībā uz iekšējās drošības dienestu vadītājiem. Projekts paredz arī papildināt likumu ar normu, kurā noteikts, kādos gadījumos apsardzes sertifikāts tiek anulēts. Pašlaik nepastāv apsardzes sertifikāta anulēšanas iespējas, taču tas būtu paredzams, jo pašreizējais apsardzes darbības un sertificēšanas tiesiskais regulējums ļauj apsardzes darbiniekam turpināt profesionālo pienākumu pildīšanu, izdarot jebkādus likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumus. Apsardzes sertifikāta anulēšana dotu iespēju palielināt apsardzes darbinieku atbildības pakāpi un mazinātu pārkāpumus. Projektā paredzēts arī ierobežojums attiecībā uz iekšējās drošības dienestu vadītājiem, līdzīgi kā tas noteikts Apsardzes darbības likuma 6.pantā uz apsardzes komersantu vadītājiem, proti, ka par iekšējās drošības dienesta vadītāju var būt persona, kura nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.
3. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Apsardzes darbības licences izsniegšanas procedūra kļūs vienkāršāka, jo apsardzes komersantam nebūs nepieciešams iesniegt Iekšlietu ministrijai attiecīgus dokumentus licences derīguma termiņa pagarināšanai. Vienlaicīgi likumprojektā paredzēti stingrāki ierobežojumi licences saņemšanai attiecībā uz tādām personām, kurām iepriekš anulētas licences.
3. Sociālo seku izvērtējums			Stingrāku prasību paredzēšana apsardzes komersantiem un apsardzes darbiniekiem mazinās pārkāpumus apsardzes darbībā, celsies apsardzes darbinieku prestižs.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem
		(tūkst.latu)
Rādītāji		Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2				3		4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansu ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Stājoties spēkā likumam „Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, būs papildus jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts „Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”, kas aizstās Ministru Kabineta 2007.gada 30.janvāra noteikumos Nr.93 „Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”. Grozījumus būs nepieciešams izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr. 1058 „Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru”, paredzot apsardzes sertifikāta anulēšanas kārtību un kārtību, kādā persona, kurai anulēts sertifikāts, būs tiesīga to saņemt no jauna. Attiecīgo normatīvo aktu projekti tiks sagatavoti pēc likumprojekta pieņemšanas un iesniegti Ministru kabinetā vispārējā kārtībā.
2. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
Normatīva akta projekts šo jomu neskar	Normatīva akta projekts šo jomu neskar				Normatīva akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Projekts saskaņots ar biedrību „Latvijas drošības biznesa asociāciju”
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Projektu atbalsta, priekšlikumu un iebildumu nav.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija					Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Normatīvā akta izpildi nodrošinās Iekšlietu ministrija līdzšinējā kārtībā. Jaunas institūcijas netiks radītas. Licences izsniegs Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija, kontroli veiks Valsts policija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R.Bluķis	M.Rāzna	I.Livčāne	F.Dombrovskis

19.07.2007. 08:10

1388

A.Sudārs, 7075092

lasn@vp.gov.lv