Valsts Prezidenta vēstule

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2005, 10.nr.; 2006, 20., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 24.¹ pantu šādā redakcijā:

“24.¹ pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) Ierēdņa veselību apdrošina. Ierēdni pret nelaimes gadījumiem apdrošina, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.”

2. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja ir beidzies viņam noteiktais pārbaudes laiks ierēdņa amatā.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu.”

3. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pabalsts sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu

(1) Ja ar ierēdni izbeidz valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu, ierēdnis saņem pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis vairāk nekā 20 gadus.

(2) Par strādāšanu valsts iestādē uzskata dienestu vai darbu no valsts budžeta pilnīgi finansētā institūcijā vai valsts aģentūrā.

(3) Šā panta izpratnē strādāšanu valsts iestādē uzskata par nepārtrauktu arī gadījumā, ja tā pārtraukta uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.”

4. Papildināt 31.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnis saņem atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nostrādātajam laikam, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu un nav saņēmis atvaļinājuma pabalstu. Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības pirms tā darba gada beigām, par kuru viņam jau piešķirts atvaļinājums, un viņš saņēmis atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, izņemot gadījumus, kad valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu.”

5. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (tai skaitā, lai sagatavotos šiem pārbaudījumiem, izstrādātu un aizstāvētu bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņam apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei.”

6. 41.panta 1.punktā:

izteikt “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām, izņemot šā likuma 7.panta 4.punktā noteikto,”;

izslēgt “f” apakšpunktu;

izteikt “h” apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) darbnespējas laikā sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai nav pildījis amata pienākumus ilgāk par 180 dienām gada laikā līdz civildienesta attiecību izbeigšanas dienai, izņemot gadījumu, kad lietderīgāka ir attiecīgā ierēdņa atstāšana amatā,”;

papildināt punktu ar “m” apakšpunktu šādā redakcijā:

“m) sakarā ar to, ka nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;”.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 18.septembrī.