Anotācija

Protokols latviešu val.

Protokols angļu val.

Likumprojekts

Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

1.pants. 1998.gada 25.jūnija Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 2003.gada 21.maija Protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk – Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Vides ministrija.

3.pants. Protokols stājas spēkā tā 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta “ Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvija 1998. gada 25. jūnijā Dānijā, Orhūsā 4. ministru konferencē „Vide Eiropai“ parakstīja konvenciju „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem“ (turpmāk - Orhūsas konvencija) un to ratificēja 2002. gada 18. aprīlī ar likumu „Par 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem“. Konvencija stājās spēkā 2002. gada 30. oktobrī. Eiropas Savienība 2003. gada 21. maijā Kijevā parakstīja ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk - protokols). 2006. gada 18. janvārī Eiropas Savienībā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk regula Nr. 166/2006), kas nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Eiropas Savienības mērogā sabiedrībai pieejamas elektroniskas datu bāzes veidā, kā arī reģistra izveidi katrā dalībvalstī. Regula Nr. 166/2006 aizstāj Eiropas Komisijas 2000. gada 17. jūlija lēmumu par Eiropas piesārņojošo vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC). Latvija 2003. gada 21. maijā parakstīja protokolu, taču, lai Latvija ratificētu to, kā arī sniegtu savu ieguldījumu Eiropas Savienības ratifikācijas procesā, ir ticis izstrādāts šis likumprojekts. Latvija 2008. gada jūnijā rīko Orhūsas konvencijas Pušu trešo sanāksmi un, iespējams, arī protokola pirmo Pušu sanāksmi, kas atkarīgs no Protokola spēkā stāšanās savlaicīguma.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem izstrādāts ar mērķi palielināt sabiedrības informētību par piesārņojošām vielām, to ietekmi uz vidi un pārnesēm starp dažādiem vides komponentiem. Reģistrs ir elektroniska un sabiedrībai viegli pieejama datu bāze, kurā ikvienam iespējams iegūt informāciju par dažādu saimniecisko darbību radīto piesārņojumu, tādējādi sekmējot sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā un veicinātu piesārņojuma samazināšanu un novēršanu. Protokols paredz, ka apsaimniekošanas objektam jāsniedz informācija reģistram saskaņā ar I pielikuma darbībām, kā arī par II pielikumā minētajām ķīmiskajām vielām. Protokols nosaka, ka informācija sabiedrībai ir pieejama bez maksas un nav nepieciešams norādīt detalizētu informācijas nepieciešamības iemeslu. Protokola prasības Eiropas Savienības tiesību aktos ir noteiktas ar Regulu Nr. 166/2006, kas jau paredz ziņošanu apsaimniekošanas objektiem saskaņā ar piesārņojošām darbībām un par piesārņojošām vielām, līdz ar to šis likumprojekts neparedz papildus pienākumus. Likumprojekts paredz protokola ratifikāciju Latvijā, kas attiecīgi arī sniedz ieguldījumu protokola ratifikācijai Eiropas Savienības līmenī. Likumprojekts ietver protokola tekstu latviešu valodā, kas ir oficiāls tulkojums un tas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša latviešu valodas izdevumā Nr. 032, 04/02/2006 Lpp. 0056 – 0079. Latvija 2008. gada jūnijā rīko Orhūsas konvencijas trešo Pušu sanāksmi un, iespējams, arī protokola pirmo Pušu sanāksmi, kas atkarīgs no protokola spēkā stāšanās savlaicīguma. Līdz ar to, protokola ratifikācija ir nozīmīgs un nepieciešams solis no Latvijas kā rīkotājvalsts puses.
3. Cita informācija	Tā kā protokolā paredzētās saistības visas Eiropas Savienības mērogā ir integrētas ar regulu Nr. 166/2006, kas ir saistoša arī Latvijai, tad ir izveidots Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs, ko uztur Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūra par budžeta līdzekļiem. Jau 2000. gada 17. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par Eiropas piesārņojošo vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC). Latvijā tika izveidots piesārņojošo vielu reģistrs, ko uztur Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūra, informācija ir pieejama aģentūras mājas lapā. Tiesiskais regulējums par kompetento iestādi definēts Ministru Kabineta noteikumos Nr. 162 „Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru. Minētais reģistrs tiek uzturēts par iestādes budžeta līdzekļiem. Ministru Kabineta noteikumu Nr. 162 (08.04.2003) „Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru” 7. pants nosaka, ka operators veic piesārņojošu vielu monitoringu saskaņā ar vides aizsardzību reglamentējošiem normatīviem aktiem, kā arī ņemot vērā reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – pārvalde) atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai (turpmāk – atļauja) ietvertos nosacījumus. Minēto noteikumu 16. pants savukārt nosaka to, kas operators sniedz informāciju par monitoringa rezultātiem vides aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos, atļaujā un statistiskajos pārskatos noteiktajā kārtībā, apjomā un termiņos. Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūra apkopo un glabā reģistrā pārvaldes iesniegtos operatoru pārskatos minētos datus un informāciju.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Pozitīva, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs kalpo kā instruments labākai informācijai par piesārņojošo vielu ietekmi un pārnesi dažādos vides komponentos (ūdens, gaiss, augsne).
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008	2009	2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Tā kā protokolā paredzētās saistības visas Eiropas Savienības mērogā ir integrētas ar regulu Nr. 166/2006, kas ir saistoša arī Latvijai, tad ir izveidots Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs, ko uztur Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūra par budžeta līdzekļiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.	Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija	Nav citas informācijas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts ļauj pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis latviešu valodas izdevums Nr.033, 04/02/2006 Lpp.0056 – 0079), kas nosaka vienota piesārņojošu vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu visā Eiropas Savienībā un nacionāla reģistra ieviešanu katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Eiropas Padomes 2005. gada 2. decembra lēmums Nr. 2006/61/EK ar ko Eiropas Savienības vārdā noslēdz ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (Eiropas Savienības oficiālais vēstnesis latviešu valodas izdevums Nr. 032, 04/02/2006, lpp. 054-079) nosaka, ka ar augšminēto regulu protokola noteikumi ir integrēti Eiropas Savienības tiesību aktos. Sagatavotais likumprojekts paredz protokola ratifikāciju Latvijā, kas sniegs ieguldījumu protokola ratifikācijai Eiropas Savienības līmenī. Protokola saistības Latvijā tiek pildītas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 166/2006 ietvaros.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts ļauj ratificēt ANO un EEK konvencijas „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem“ Kijevas protokolu „Protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem“ (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis latviešu valodas izdevums Nr. 032, 04/02/2006 Lpp. 0056 – 0079).
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1. tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Neattiecas.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā punkta Nr.)	ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe	Komentāri
5. Cita informācijas		Nav citas informācijas.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	2005. gada 18. maijā Vides konsultatīvās padomes paplašinātās sanāksmes laikā ieinteresētās biedrības un nodibinājumi tikuši informēti par Orhūsas konvencijas pušu sanāksmi, kurā viens no pārrunājamiem jautājumiem bijis par protokolu. 2005. gada 6. jūlijā ieinteresētās biedrības un nodibinājumi Vides konsultatīvās padomes paplašinātās sanāksmes laikā tika informēti par Orhūsas konvencijas pušu sanāksmes rezultātiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija	Ieinteresētās biedrības un nodibinājumi atbalsta Orhūsas konvencijas, kā arī protokola pamatnostādnes.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?	Likuma izpilde tiks nodrošināta, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu prasības, kas nosaka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveidi katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Tā kā protokola saistības ir integrētas Eiropas Savienības tiesību aktos ar regulas Nr. 166/2006 prasībām, kas Latvijā jau tiek pildītas, tad jaunas institūcijas protokola saistību izpildei netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas. Latvijā šāds reģistrs ir izveidots un tiek uzturēts Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūrā, kas ir kompetentā institūcija. Ministru Kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 162 „Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru” definē Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūru kā kompetento iestādi.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?	Likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Vides ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likuma, ir piemērojams vispārējais administratīvais process un indivīds var aizstāvēt savas intereses un tiesības administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav citas informācijas.

Vides ministrs Raimonds Vējonis

Vides ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktores p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R. Vējonis	G. Puķītis	U. Lapiņš	V.Puriņš	G. Krūmiņa

01.10.2007. 10:29

1580

G.Krūmiņa

Tālr.:7026578, Fakss: 7820442, e-pasts: Guna.Krumina@vidm.gov.lv

PROTOKOLS PAR PIESĀRŅOJOŠO VIELU UN IZMEŠU PĀRNESES REĢISTRIEM

Šā protokola Puses,

atsaucoties uz 1998. gada Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) 5. panta 9. punktu un 10. panta 2. punktu,

atzīstot, ka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri nodrošina ar svarīgu mehānismu, lai palielinātu kolektīvo atbildību, samazinātu piesārņojumu un sekmētu ilgtspējīgu attīstību, kā minēts Lukas Deklarācijā, kas pieņemta Orhūsas Konvencijas Pušu pirmajā sanāksmē,

ņemot vērā 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 10. principu,

ņemot arī vērā principus un saistības, par kuriem vienojās 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par vidi un attīstību, un jo īpaši Agenda 21 19. nodaļas noteikumus,

ievērojot turpmāku Agenda 21 īstenošanas programmu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja tās deviņpadsmitajā ārkārtas sesijā 1997. gadā, kurā tā pieprasīja, cita starpā, paaugstināt valsts pilnvaras un iespējas apkopot, pārstrādāt un izplatīt informāciju, lai ar attiecīgiem līdzekļiem sekmētu informācijas par globāliem vides jautājumiem pieejamību sabiedrībai,

ņemot vērā 2002. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību īstenošanas plānu, kas veicina saskaņotas, integrētas informācijas par ķimikālijām attīstību, piemēram, ar valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem,

ņemot vērā Starpvaldību foruma par ķīmisko vielu drošību, jo īpaši 2000. gada Bahijas Deklarāciju par ķīmisko vielu drošību, un Rīcības plāna pēc 2000. gada (Action Beyond 2000) prioritātes un piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra/emisiju uzskaites rīcības plānu,

ņemot arī vērā darbības, kas uzsāktas saskaņā ar starporganizāciju programmu par saprātīgu ķimikāliju apsaimniekošanu,

ņemot turklāt vērā ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darbu, jo īpaši tās Padomes ieteikumu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru ieviešanu, kurā Padome aicina dalībvalstis ieviest un darīt sabiedrībai pieejamus valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus,

vēloties nodrošināt mehānismu, kas sekmē katras pašreizējo vai nākamo paaudžu personas tiesības dzīvot vidē, kas atbilst šīs personas veselības stāvoklim un labsajūtai, nodrošinot sabiedrībai pieejamu vides informācijas sistēmu attīstīšanu,

vēloties arī nodrošināt, ka šādu sistēmu izstrādāšanā ir ņemti vērā ilgtspējīgu attīstību veicinoši principi, piemēram, 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā izklāstītā piesardzīgā pieeja,

atzīstot saikni starp atbilstīgām vides informācijas sistēmām un Orhūsas Konvencijā ietverto tiesību izmantošanu,

piezīmējot nepieciešamību sadarboties ar citām starptautiskām iniciatīvām attiecībā uz piesārņojošām vielām un atkritumiem, tostarp 2001. gada Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un 1989. gada Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu,

atzīstot, ka integrētās pieejas mērķi samazināt rūpniecisko iekārtu un citu avotu darbības rezultātā radīto piesārņojumu un atkritumu apjomu līdz minimumam, sasniegt vides augsta līmeņa aizsardzību, virzīties pretim ilgtspējīgai un videi nekaitīgai attīstībai un aizsargāt pašreizējo un nākamo paaudžu veselību,

pārliecinoties par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru vērtību kā par rentablu līdzekli, lai sekmētu vides efektivitātes uzlabošanos, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm apdzīvotās vietās un caur tām un lai valdības tās lietotu tendenču noteikšanā, uzrādītu piesārņojuma samazināšanās progresu, uzraudzītu konkrētu starptautisko nolīgumu ievērošanu, lai noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar vides politikām un programmām,

ticot, ka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ar uzlabotu piesārņojošo vielu apsaimniekošanu var rūpniecībai nest taustāmus labumus,

piezīmējot iespējas lietot datus no piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem savienojumā ar veselības, vides, demogrāfisko, ekonomisko vai cita veida saistītu informāciju, lai iegūtu potenciālo problēmu labāku izpratni, noteiktu “karstos punktus”, veiktu profilakses un mīkstinošus pasākumus un noteiktu vides apsaimniekošanas prioritātes,

atzīstot identificētu vai identificējamu fizisko personu privātuma aizsardzības nozīmīgumu, pārstrādājot informāciju, par ko sniegts pārskats piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem, saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem standartiem saistībā ar datu aizsardzību,

atzīstot arī starptautiski saderīgu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmu izstrādes nozīmīgumu, lai palielinātu datu salīdzināmību,

piezīmējot, ka daudzas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis, Eiropas Kopiena un Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma Puses darbojas, lai apkopotu datus par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm no dažādiem avotiem un, lai šie dati būtu pieejami sabiedrībai, un īpaši šajā nozarē atzīstot konkrētu valstu ilgo un vērtīgo pieredzi,

ņemot vērā pašreizējo emisiju reģistru atšķirīgās pieejas un nepieciešamību izvairīties no dublēšanās un tādēļ atzīstot, ka ir nepieciešams zināms elastīgums,

pieprasot uz valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru progresīvu izstrādi,

pieprasot arī ieviest saites starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un informācijas sistēmām par citām emisijām, kas rada bažas sabiedrībā,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir palielināt informācijas pieejamību sabiedrībai, ieviešot saskaņotus, integrētus valsts mēroga piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus (PRTRs) saskaņā ar šā protokola noteikumiem, kas varētu sekmēt sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinātu vides piesārņojuma novēršanu un samazināšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

1) “Puse”, ja vien tekstā nav norādīts citādi, nozīmē 24. pantā minēto valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir piekritusi šā protokola saistībām un attiecībā uz kuru protokols ir spēkā.

2) “Konvencija” nozīmē Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas pieņemta Orhūsā, Dānijā, 1998. gada 25. jūnijā.

3) “Sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un –saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas.

4) “Apsaimniekošanas objekts” nozīmē vienu vai vairākas iekārtas tajā pašā teritorijā vai blakus teritorijā, kas pieder vienai fiziskai vai juridiskai personai un kura to vada.

5) “Kompetentā valsts iestāde” nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu iestādi vai organizācijas, kuras Puse ir iecēlusi vadīt attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmu.

6) “Piesārņojošā viela” nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un tās ievadīšanu vidē.

7) “Emisija” nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, regulāra vai neregulāra, tostarp izliešanu, emisiju, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas.

8) “Pārnese ārpus teritorijas” nozīmē to piesārņojošo vielu vai atkritumu pārvietošanu ārpus apsaimniekošanas objekta robežām, kas paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai, un ārpus notekūdeņu piesārņojošo vielu attīrīšanas iekārtām.

9) “Difūzie avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var izplūst zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota.

10) Terminus “valsts” un “valsts mēroga” attiecībā uz šā protokola saistībām Pusēm, kas ir reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, interpretē kā attiecināmus uz attiecīgo reģionu, ja vien nav noteikts kā savādāk.

11) “Atkritumi” nozīmē vielas vai objekti, kas ir:

a) apglabāti vai reģenerēti;

b) paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai vai;

c) jāapglabā vai jāreģenerē saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem.

12) “Bīstamie atkritumi” nozīmē atkritumus, ko valsts tiesību aktu noteikumi definē kā bīstamos atkritumus.

13) “Citi atkritumi” nozīmē atkritumus, kas nav bīstamie atkritumi.

14) “Notekūdeņi” nozīmē izlietoto ūdeni, kas satur vielas vai priekšmetus, ko reglamentē valsts tiesību akti.

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Katra Puse veic nepieciešamos likumdošanas, reglamentējošus un citus pasākumus, kā arī attiecīgus izpildes pasākumus, lai īstenotu šā protokola noteikumus.

2. Šā protokola noteikumi neietekmē Puses tiesības uzturēt vai ieviest vēl plašāku vai sabiedrībai vairāk pieejamu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru nekā to pieprasa šis protokols.

3. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu, ka apsaimniekošanas objekta darbiniekus un sabiedrības locekļus, kas ziņo valsts iestādēm, ka apsaimniekošanas objekts pārkāpj valsts tiesību aktus, kuri īsteno šo protokolu, attiecīgais rūpnieciskais komplekss vai valsts iestādes nesoda, nevajā, neapgrūtina

par to, ka viņi ziņojuši par šo pārkāpumu.

4. Īstenojot šo protokolu, katra Puse vadās pēc piesardzības principa, kā izklāstīts 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā.

5. Lai samazinātu atkārtotu pārskatu sniegšanu, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmas var integrēt līdz pakāpei, kas ir realizējama ar pastāvošajiem informācijas avotiem, tādiem kā pārskata sniegšanas mehānismiem saskaņā ar licencēm vai spēkā esošajām atļaujām.

6. Puses cenšas sasniegt konverģenci starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem.

4. pants

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmas

Pamatelementi

Saskaņā ar šo protokolu katra Puse ievieš un uztur sabiedrībai pieejamu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas:

a) precizē apsaimniekošanas objektu attiecībā uz pārskata sniegšanu par stacionārajiem avotiem;

b) sniedz pārskatu par difūzajiem avotiem;

c) ir specifisks attiecībā uz piesārņojošām vielām vai atkritumiem;

d) ir multivides, ievērojot atšķirības starp emisijām gaisā, zemē un ūdenī;

e) ietver informāciju par pārnesēm;

f) ir balstīts uz obligātiem, periodiskiem pārskatiem;

g) ietver standartizētus un savlaicīgus datus, ierobežotu standartizētu pārskatu sliekšņu skaitu, kā arī ierobežotus noteikumus, ja tādi ir, attiecībā uz konfidencialitāti;

h) ir saskaņots un noformēts tā, lai tas būtu lietotājdraudzīgs un pieejams sabiedrībai, tostarp elektroniskā veidā;

i) pieļauj sabiedrības līdzdalību tā izstrādē un grozīšanā un

j) ir strukturēta, elektroniska datu bāze vai vairākas vienotas datu bāzes, ko uztur kompetentā iestāde.

5. pants

Noformējums un struktūra

1. Katra Puse nodrošina, ka reģistrā esošie dati, kas minēti 4. pantā, ir uzrādīti, sniegti gan apkopoti, gan neapkopoti, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

a) apsaimniekošanas objektu un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu;

b) darbību;

c) īpašnieku vai operatoru un, atbilstīgi, uzņēmumu;

d) atbilstīgi, piesārņojošo vielu vai atkritumiem;

e) ikvienu no aģentiem, kuros piesārņojošās vielas ir ievadītas,

un

f) kā minēts 7. panta 5. punktā, pārneses galamērķi, un attiecīgo gadījumos atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbībām.

2. Katra Puse arī nodrošina, ka datus var meklēt un identificēt saskaņā ar tiem difūzajiem avotiem, kas ir iekļauti attiecīgajā reģistrā.

3. Katra Puse noformē tās reģistru, ņemot vērā tā turpmāku paplašināšanās iespēju, un nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejami pārskata dati par vismaz pēdējiem desmit pārskata sniegšanas gadiem.

4. Reģistrs ir paredzēts, lai maksimāli atvieglotu pieejamību sabiedrībai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, piemēram, interneta tīklu. Noformējums pieļauj, ka parastos darbības apstākļos informācija par reģistru nepārtraukti un uzreiz ir pieejama ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem.

5. Katra Puse savā reģistrā norāda saites uz tās saistītām aktuālajām sabiedrībai pieejamām datu bāzēm jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību.

6. Katra Puse savā reģistrā norāda saites uz citu protokola Pušu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un, kur iespējams, uz citu valstu reģistriem.

6. pants

Reģistra apjoms

1. Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietver informāciju par:

a) piesārņojošo vielu emisijām, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

b) pārnesēm ārpus teritorijas, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un

c) piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

2. Kad ir izvērtēta pieredze, kas gūta no valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveides un šā protokola ieviešanas, un, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos procesus, pārskata Pušu sanāksmē pārskata sniegšanas prasības saskaņā ar šo protokolu un tā turpmākā attīstībā izskata šādus jautājumus:

a) I pielikumā minēto darbību pārskatīšana;

b) II pielikumā minēto piesārņojošo vielu pārskatīšana;

c) I un II pielikumā minēto sliekšņu pārskatīšana; un

d) citu būtisku aspektu iekļaušana, piemēram, informācija par pārnesēm teritorijā, uzglabāšana, pārskata sniegšanas prasību precizēšana difūzajiem avotiem vai kritēriju izstrāde, lai ietvertu šajā protokolā minētās piesārņojošās vielas.

7. pants

Prasības pārskata sniegšanai

1. Katra Puse vai nu:

a) pieprasa saskaņā ar savu kompetenci katra atsevišķa apsaimniekošanas objekta īpašniekam vai operatoram, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām virs I pielikuma 1. slejā minētā piemērojamās jaudas sliekšņa un:

i. izvada jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošajām vielām tādā apjomā, kas pārsniedz II pielikuma 1. slejā minēto piemērojamo slieksni;

ii. veic pārnesi ārpus teritorijas jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas, pārsniedzot II pielikuma 2. slejā minēto piemērojamo slieksni, ja Puse izvēlējusies sniegt pārskatu par piesārņojošām vielām saskaņā ar 5. punkta d) apakšpunktu;

iii. veic bīstamo atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, pārsniedzot 2 tonnas gadā, vai citu atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, pārsniedzot 2 000 tonnas gadā, ja Puse ir izvēlējusies sniegt pārskatu par atkritumiem saskaņā ar 5. punkta d) apakšpunktu, vai

iv. veic jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu pārnesi ārpus teritorijas notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, un apjoma ziņā pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā minēto piemērojamo slieksni.

uzņemas šim īpašniekam vai operatoram uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu, vai

b) pieprasa saskaņā ar savu kompetenci katra atsevišķa apsaimniekošanas objekta īpašniekam vai operatoram, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām, atbilstīgi vai virs I pielikuma 2. slejā minētā darbinieku sliekšņa un ražo, apstrādā vai izmanto jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošām vielām tādos apjomos, kas pārsniedz II pielikuma 3. slejā minēto piemērojamo slieksni, uzņemties attiecīgajam īpašniekam vai operatoram uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu;

2. Katra Puse pieprasa, lai 1. punktā minētā apsaimniekošanas objekta īpašnieks vai operators iesniegtu 5. un 6. punktā minēto informāciju saskaņā ar šajos punktos izklāstītajām prasībām par piesārņojošām vielām un atkritumiem, attiecībā uz kuriem ir pārsniegti sliekšņi.

3. Lai sasniegtu šā protokola mērķi, Puse var nolemt attiecībā uz konkrētu piesārņojošo vielu piemērot emisiju slieksni vai arī ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksni, ar noteikumu, ka tas palielina būtiskās informācijas apjomu par reģistrā pieejamajām emisijām vai pārnesēm.

4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā iestāde apkopo vai arī izvirza vienu vai vairākas sabiedriskās iestādes vai kompetentās struktūras apkopot informāciju par 7. un 8. punktā minēto piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, lai to ietvertu Puses reģistrā.

5. Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam ir jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, aizpildīt un iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei šādu informāciju par apsaimniekošanas objektu:

a) nosaukumu, adresi, ģeogrāfisko atrašanās vietu un attiecīgā apsaimniekošanas objekta darbību vai darbības, kā arī īpašnieka vai operatora vārdu, uzņēmuma nosaukumu;

b) katras piesārņojošās vielas, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, nosaukumu un skaitlisko identifikatoru;

c) katras piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas izvadīts no apsaimniekošanas objekta vidē pārskata gadā, norādot kopumā un, vai emisija ir gaisā, ūdenī vai zemē, tostarp ievadīšana zemē;

d) vai nu:

i.   ;          katras tās piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesta ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp apjomiem, kas pārnesti apglabāšanai vai reģenerācijai, kā arī apsaimniekošanas objekta nosaukumu un adresi, kas saņem šo pārnesi; vai

ii. to atkritumu apjomu, par kuriem jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesti ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp bīstamajiem atkritumiem un citiem atkritumiem jebkādām reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām, attiecīgi norādot ar “R” (reģenerācija) vai “D” (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai saskaņā ar III pielikumu, un starp bīstamo atkritumu pārrobežu kustībām – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja nosaukumu un adresi, kā arī faktisko reģenerēšanas vai apglabāšanas vietu;

e) apjomu ikvienai tai piesārņojošai vielai notekūdeņos, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesta ārpus teritorijas pārskata gadā, un

f) izmantotās metodoloģijas veidu, lai iegūtu c) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju saskaņā ar 9. panta 2. punktu, norādot, vai informācija ir balstīta uz mērījumiem, aprēķiniem vai novērtējumu.

6. Informācija, kas minēta 5. punkta c) līdz e) apakšpunktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas rodas no ikdienas darbībām un ārkārtējos gadījumos.

7. Katra Puse savā reģistrā, atbilstīgā telpiskā dezagregēšanā uzrāda informāciju par piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, attiecībā uz kuriem attiecīgā Puse nosaka, ka datus ir apkopojušas attiecīgās valsts iestādes un ka tos praktiski var ietvert. Ja Puse nosaka, ka šādi dati nepastāv, tā veic pasākumus, lai ierosinātu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem avotiem saskaņā ar to valsts prioritātēm.

8. Informācija, kas minēta 7. punktā, ietver informāciju par to, kāda veida metodoloģija ir pielietota informācijas ieguvē.

8. pants

Pārskata iesniegšanas cikls

1. Katra Puse nodrošina, ka informācija, kas jāiestrādā tās reģistrā, ir sabiedrībai pieejama, savākta un uzrādīta kalendārā gada reģistrā. Pārskata gads ir kalendārais gads, uz kuru šī informācija attiecas. Katrai Pusei pirmais pārskata gads ir kalendārais gads pēc tam, kad protokols attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā. Pārskata sniegšana, kas pieprasīta saskaņā ar 7. pantu, ir ikgadēja. Tomēr otrais pārskata gads var būt otrais kalendārais gads, kas seko pirmajam pārskata gadam.

2. Katra Puse, kas nav reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija ir iestrādāta tās reģistrā piecpadsmit mēnešu laikā, sākot no katra pārskata gada beigām. Tomēr informāciju par pirmo pārskata gadu tās reģistrā iestrādā divu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām.

3. Katra Puse, kas ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija par attiecīgo pārskata gadu ir iestrādāta reģistrā sešus mēnešus pēc tam, kad Pusēm, kas nav reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, ir prasīts iestrādāt šo informāciju.

9. pants

Datu apkopošana un lietvedība

1. Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. punkta prasībām, apkopot datus, kas nepieciešami, lai saskaņā ar turpmāk minēto 2. punktu un pietiekami bieži noteiktu apsaimniekošanas objekta un izmešu pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas pārskata sniegšanai saskaņā ar 7. pantu, un uzglabāt kompetentajām valsts iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem pārskatā sniegtā informācija iegūta piecu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī uzrāda datu apkopošanā pielietoto metodoloģiju.

2. Katra Puse pieprasa, lai apsaimniekošanas objektu īpašnieki vai operatori, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. pantu, izmantotu vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert monitoringa datus, emisiju faktorus, masas bilances vienādojumus, netiešu monitoringu vai citus aprēķinus, tehniskos pētījumus un citas metodes. Tas būtu jādara saskaņā ar starptautiski atzītām metodoloģijām.

10. pants

Kvalitātes novērtējums

1. Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 1. punkta prasībām, nodrošināt to sniegtās informācijas kvalitāti.

2. Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietvertie dati ir pakļauti kvalitātes izvērtējumam, ko veic kompetentā valsts iestāde, jo īpaši, kas attiecas uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību, ņemot vērā pamatnostādnes, ko var izstrādāt Pušu sanāksme.

11. pants

Informācijas pieejamība sabiedrībai

1. Katra Puse nodrošina tādas informācijas pieejamību sabiedrībai, kas ietverta tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, nepamatojot interesi, un saskaņā ar šā protokola noteikumiem, pirmkārt, nodrošinot to, ka reģistrs sniedz tiešu elektronisku pieeju caur publisko telekomunikāciju tīklu.

2. Ja tās reģistrā ietvertā informācija nav sabiedrībai viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā valsts iestāde pēc pieprasījuma sniedz šo informāciju caur jebkuru citu efektīvu līdzekli, tiklīdz tas ir iespējams un vēlākais viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

3. Saskaņā ar 4. punktu katra Puse nodrošina, ka pieeja tās reģistrā ietvertajai informācijai ir bez maksas.

4. Katra Puse var atļaut tās kompetentajai valsts iestādei noteikt maksu par 2. punktā minētās konkrētās informācijas pavairošanu un nosūtīšanu, bet šāda maksa nedrīkst būt nepamatoti liela.

5. Ja tās reģistrā ietvertā informācija nav publiski viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse veicina elektronisku pieeju tās reģistram publiski pieejamās vietās, piemēram, publiskajās bibliotēkās, vietējo iestāžu birojos

vai citās piemērotās vietās.

12. pants

Konfidencialitāte

1. Katra Puse var pilnvarot kompetento iestādi uzglabāt reģistra informāciju konfidenciāli, ja šīs informācijas publiskošana nelabvēlīgi ietekmētu:

a) starptautiskās attiecības, valsts aizsardzību vai sabiedrības drošību;

b) tiesvedību, personas tiesības uz taisnīgu tiesu vai valsts iestāžu spēju vadīt izmeklēšanu krimināllietā vai disciplinārlietā;

c) komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu, ja šāda konfidencialitāte paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses;

d) intelektuālā īpašuma tiesības vai

e) tādu personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja šī persona nav piekritusi tam, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un kur šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos. Iepriekšminētos konfidencialitātes pamatojumus interpretē ierobežoti, ņemot vērā sabiedrības intereses par informācijas izpaušanu, kā arī to, vai informācija attiecas uz emisijām vidē.

2. Jebkuru tādu informāciju par emisijām, kas attiecas uz vides aizsardzību, saistībā ar 1. punkta c) apakšpunktu apsver saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3. Kad vien informācija tiek turēta slepenībā saskaņā ar 1. punktu, reģistrs norāda, kāda veida informācija netiek izpausta, piemēram, sniedzot vispārēju ķīmisko informāciju, ja iespējams, kā arī to, kāda iemesla dēļ informācija netiek izpausta.

13. pants

Sabiedrības līdzdalība valstu piesārņojošo vielu un izmešu

pārneses reģistru izveidē

1. Katra Puse saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem nodrošina piemērotas iespējas sabiedrības līdzdalībai attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra izveidē.

2. Katra Puse 1. punkta piemērošanas nolūkā nodrošina informācijas par ierosinātajiem pasākumiem saistībā uz attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra izstrādi bezmaksas pieejamību sabiedrībai un iespēju iesniegt jebkādas piezīmes, informāciju, analīzi vai atzinumus, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu, un attiecīgā iestāde pienācīgi šo informāciju ņem vērā.

3. Kad ir pieņemts lēmums ieviest vai būtiski mainīt tās reģistru, katra Puse nodrošina, ka informācija par lēmumu un apsvērumi, uz kuriem tas balstās, tiek savlaicīgi padarīti publiski pieejami.

14. pants

Tiesas pieejamība

1. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina, ka ikvienai personai, kura uzskata, ka tās lūgums sniegt informāciju saskaņā ar 11. panta 2. punktu ir ticis ignorēts, daļēji vai pilnīgi nepamatoti noraidīts, nepietiekami atbildēts vai kā citādi nav izskatīts atbilstīgi minētā punkta noteikumiem, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā iestādē, kas izveidota ar tiesību aktu.

2. Šā panta 1. punkta prasības neskar attiecīgās Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar pašreizējiem līgumiem, kas tām piemērojami un kas izskata šā panta priekšmetu.

15. pants

Resursu palielināšana

1. Katra Puse veicina sabiedrības izpratni par tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru un nodrošina atbalsta un padomu sniegšanu reģistrā ietvertās informācijas pieejamībai, izpratnei un lietošanai.

2. Katrai Pusei būtu jānodrošina atbilstīgu atbildīgo iestāžu un organizāciju resursu palielināšanu, kā arī jāsniedz padomus, lai palīdzētu tām veikt savus pienākumus saskaņā ar šo protokolu.

16. pants

Starptautiskā sadarbība

1. Puses sadarbojas un palīdz viena otrai:

a) starptautiskās darbībās, atbalstot šā protokola mērķus;

b) uz savstarpēja nolīguma pamata starp iesaistītajām Pusēm, izpildot šo protokolu, ieviest valsts sistēmas;

c) daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu par emisijām un pārnesēm pierobežu teritorijās un

d) daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu attiecībā uz pārnesēm starp Pusēm.

2. Puses veicina savstarpēju sadarbību un attiecīgos gadījumos – ar nozīmīgām starptautiskām organizācijām, lai sekmētu:

a) sabiedrības informētību starptautiskā līmenī;

b) tehnoloģijas nodošanu un

c) tehniskās palīdzības nodrošināšanu Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, un Pusēm, kuru ekonomika ir pārejas posmā, jautājumos, kas saistīti ar šo protokolu.

17. pants

Pušu sanāksme

1. Ar šo tiek izveidota Pušu sanāksme. Tās pirmo sesiju sasauc ne vēlāk kā divus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās. Turpmāk kārtējās Pušu sanāksmes sesijas notiek pēc vai reizē ar konvencijas Pušu kārtējām sanāksmēm, ja vien protokola Puses nenolemj citādi. Pušu sanāksme organizē ārkārtas sesiju, ja tā tiek nolemts kārtējās sesijas gaitā vai pēc kādas Puses rakstiska lūguma, ar noteikumu, ka sešos mēnešos pēc tam, kad Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecīgo lūgumu darījis zināmu visām Pusēm, to ir atbalstījusi vismaz viena trešdaļa Pušu.

2. Pušu sanāksme pastāvīgi pārskata šā protokola ieviešanu un izstrādi, pamatojoties uz Pušu regulāri sniegtajiem pārskatiem, un šajā nolūkā:

a) pārskata piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izstrādi un sekmē to progresīvu stiprināšanu un konverģenci;

b) nosaka pamatnostādnes, kas atvieglo Pušu pārskatu sniegšanu tai, atceroties nepieciešamību izvairīties no darbību dubultošanas šai sakarā;

c) nosaka darba programmu;

d) izskata un attiecīgos gadījumos pieņem pasākumus, lai stiprinātu starptautisko sadarbību saskaņā ar 16. pantu;

e) izveido jebkādas palīgstruktūras, ko tā uzskata par vajadzīgām;

f) saskaņā ar 20. panta noteikumiem izskata un pieņem priekšlikumus par tādiem grozījumiem šajā protokolā un tā pielikumos, kurus uzskata par nepieciešamiem šā protokola piemērošanas nolūkā;

g) pirmajā sesijā izskata un vienprātīgi pieņem sesiju un tās palīgstruktūru reglamentu, ņemot vērā jebkuru reglamentu, ko pieņēmusi konvencijas Pušu sanāksme;

h) apsver finanšu nosacījumu vienprātīgu noteikšanu, kā arī tehniskās palīdzības mehānismu ieviešanu, lai sekmētu šā protokola īstenošanu;

i) attiecīgos gadījumos lūdz citu saistītu starptautisko organizāciju pakalpojumus, lai sasniegtu šā protokola mērķus, un

j) izskata un veic jebkādas papildu darbības, kas var būt vajadzīgas, lai sekmētu šā protokola mērķus, piemēram, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšana, kas veicina tā īstenošanu.

3. Pušu sanāksme sekmē informācijas apmaiņu par pieredzi, kas gūta no pārskatu sniegšanas par pārnesēm, izmantojot piesārņojošās vielas un atkritumus raksturojošas pieejas, un pārskata šo pieredzi, lai izpētītu konverģences iespējamību starp šīm divām pieejām, ņemot vērā sabiedrības interesi par informāciju saskaņā ar 1. pantu un vispārējo valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru efektivitāti.

4. Apvienoto Nāciju Organizācijai, tās specializētajām iestādēm un Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, kā arī ikvienai valstij vai reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kam saskaņā ar 24. pantu ir tiesības parakstīt šo protokolu, bet kas nav šā protokola Puses, kā arī ikvienai starpvaldību organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz kurām attiecas šis protokols, ir tiesības novērotāja statusā piedalīties Pušu sanāksmēs. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

5. Ikvienai nevalstiskai organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz kurām attiecas šis protokols, un kas ir informējušas Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru par savu vēlmi būt pārstāvētai Pušu sanāksmēs, ir tiesības piedalīties novērotāja statusā, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

18. pants

Balsstiesības

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, katrai šā protokola Pusei ir viena balss.

2. Balsojot par jautājumiem, kas ir to kompetencē, reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir tāds balsu skaits, kas atbilst šo organizāciju dalībvalstu – šā protokola Pušu – skaitam. Šādas organizācijas nebalso, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības un otrādi.

19. pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa un, ja vien nav skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo protokolu tajā pašā laikā ir atsauce uz ikvienu tā pielikumu.

20. pants

Grozījumi

1. Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.

2. Priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā protokolā izskata Pušu sanāksmēs.

3. Jebkuru priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā protokolā rakstiski iesniedz sekretariātam, kas vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ierosināts pieņemt šo grozījumu, dara to zināmu visām Pusēm, citām valstīm un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas saistībām ar protokolu un attiecībā uz kurām protokols vēl nav stājies spēkā, un parakstītājiem.

4. Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par katru ierosināto šā protokola grozījumu. Ja visi centieni rast vienprātību ir bijuši nesekmīgi un vienošanās netiek panākta, tad galīgo lēmumu par grozījumu var pieņemt, ja “par” balso trīs ceturtdaļas sanāksmē klātesošo un balsojošo Pušu.

5. Šā panta piemērošanas nolūkā “klātesošās un balsojošās Puses” nozīmē Puses, kas piedalās sanāksmē un balso “par” vai “pret”.

6. Par ikvienu šā protokola grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, sekretariāts paziņo depozitāram, kas to nosūta visām Pusēm, citām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas protokola saistībām, kā arī protokola parakstītājiem.

7. Grozījums, kas nav pielikuma grozījums, stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kas ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas to deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus, ko atbalstījušas vismaz trīs ceturtdaļas to Pušu, kuras bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā. Pēc tam grozījums deviņdesmitajā dienā stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi pēc tam, kad Puse nodod grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumentu.

8. Ja grozījums izdarīts pielikumā, Puse, kas nevar pieņemt šādu grozījumu, par to rakstiski paziņo depozitāram divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties informē visas Puses par šāda paziņojuma saņemšanu. Puse jebkurā laikā var atcelt iepriekšējo paziņojumu par neapstiprināšanu, un pēc tam attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā šā pielikuma grozījumi.

9. Divpadsmit mēnešus pēc tam, kad depozitārs saskaņā ar 6. punktu grozījumu nosūtījis Pusēm, pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nav iesniegušas depozitāram paziņojumu saskaņā ar 8. punktu, ar noteikumu, ka šādu paziņojumu ir iesniegusi ne vairāk kā viena trešdaļa Pušu no tām Pusēm, kas bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā.

10. Ja pielikuma grozījums ir tieši saistīts ar šā protokola grozījumu, tas nestājas spēkā līdz laikam, kad stājas spēkā šā protokola grozījums.

21. pants

Sekretariāts

Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecībā uz šo protokolu pilda šādas sekretariāta funkcijas:

a) sasauc un sagatavo Pušu sanāksmes;

b) pārsūta Pusēm ziņojumus un citu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā protokola noteikumiem;

c) ziņo Pušu sanāksmei par sekretariāta aktivitātēm; un

d) citas funkcijas, kuras var noteikt Pušu sanāksme uz pieejamo resursu pamata.

22. pants

Atbilstības pārskatīšana

Pirmajā sesijā Pušu sanāksme vienprātīgi nosaka sadarbības procedūras un konsultatīva rakstura iestāžu pasākumus, kas nav saistīti ar tiesu iestādēm, lai novērtētu un sekmētu atbilstību šā protokola noteikumiem un izskatītu gadījumus, kas tiem neatbilst. Ieviešot šīs procedūras un pasākumus, Pušu sanāksme apsver, cita starpā, vai atļaut saņemt informāciju no sabiedrības locekļiem attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo protokolu.

23. pants

Domstarpību izšķiršana

1. Ja divām vai vairākām Pusēm rodas domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu, attiecīgās Puses cenšas tās izšķirt sarunu ceļā vai ar jebkādiem citiem mierīgiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem, ko tās atzīst par pieņemamu.

2. Parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot šo protokolu vai pievienojoties tam, vai jebkurā laikā pēc tam valsts var rakstiski paziņot depozitāram par to, ka attiecībā uz domstarpībām, kas netiek izšķirtas saskaņā ar 1. punktu, tā attiecībās ar ikvienu Pusi, kas apņemas to pašu, atzīst par saistošu vienu vai abus no šādiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem:

a) domstarpību izskatīšana Starptautiskajā Tiesā;

b) domstarpību izšķiršana šķīrējtiesā saskaņā ar IV pielikumā noteikto procedūru.

Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var sastādīt deklarāciju ar līdzīgām sekām attiecībā uz šķīrējtiesu saskaņā ar b) apakšpunktā minētajām procedūrām.

3. Gadījumos, kad iesaistītās Puses ir atzinušas abus 2. punktā minētos domstarpību izšķiršanas veidus, domstarpības var izšķirt vienīgi Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienojas par ko citu.

24. pants

Parakstīšana

Šis protokols ir atvērts parakstīšanai Kijevā (Ukrainā) no 2003. gada 21. līdz 23. maijam, piektajā Ministru konferencē “Vide Eiropai” un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2003. gada 31. decembrim visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras veido suverēnas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un kurām šīs dalībvalstis nodevušas pilnvaras rīkoties jautājumos, uz ko attiecas šis protokols, tostarp pilnvaras slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

25. pants

Depozitārs

Šā protokola depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

26. pants

Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina 24. pantā minētās parakstītājvalstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

2. No 2004. gada 1. janvāra šim protokolam var pievienoties 24. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

3. Ikviena 24. pantā minētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šā protokola Pusi arī tad, ja neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šā protokola Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šā protokola. Gadījumā, ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir šā protokola Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis lemj par to, kāds ir atbildības sadalījums, pildot šajā protokolā paredzētos pienākumus. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis

nevar vienlaikus īstenot tiesības, kas izriet no šā protokola.

4. Šā protokola 24. pantā minētās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas attiecīgajos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos norāda, kādas ir to pilnvaras jautājumos, uz kuriem attiecas šis protokols. Šīs organizācijas informē depozitāru arī par jebkādām nozīmīgām izmaiņām to pilnvarās.

27. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas nodoto dokumentu nepievieno papildus pie dokumentiem, ko nodevušas šīs organizācijas dalībvalstis.

3. Attiecībā uz katru valsti vai organizāciju, kas šo protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai tam pievienojas pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas, šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija ir nodevusi ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

28. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo protokolu nevar veikt nekādas atrunas.

29. pants

Izstāšanās

Jebkurā laikā pēc trīs gadiem no dienas, kurā attiecībā uz Pusi spēkā stājās šis protokols, attiecīgā Puse var izstāties no protokola, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Ikviena šāda izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

30. pants

Autentiski teksti

Šā protokola oriģināleksemplārs, kura teksti angļu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, tiek nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Kijevā, divi tūkstoši trešā gada divdesmit pirmajā maijā.

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

Nr.	Darbība	Jaudas slieksnis (1. sleja)	Darbinieku slieksnis (2. sleja)
1.	Enerģētika
a)	Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas	*	10 darbinieki
b)	Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas	*
c)	Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas	Ar ievadītā siltuma jaudu – 50 megavati (MW)
d)	Koksa krāsnis	*
e)	Ogļu velmētavas	Ar jaudu – 1 tonna stundā
f)	Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas	*
2.	Metālu ražošana un pārstrāde
a)	Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas	*	10 darbinieki
b)	Čuguna vai tērauda ražošanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas	Ar jaudu – 2,5 tonnas stundā
c)	Iekārtas melno metālu pārstrādei: Karstās velmētavas Kaltuves ar āmuriem Metāla aizsargpārklājuma uzkausēšana	Ar jaudu – 20 tonnas neapstrādāta tērauda stundā Ar enerģijas patēriņu – 50 kilodžouli (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW Ar neapstrādāta tērauda padevi – 2 tonnas stundā
d)	Melno metālu lietuves	Ar ražošanas jaudu – 20 tonnas dienā
e)	Iekārtas: i) Neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos	*
	ii) Krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ietverot reģenerētus produktus (rafinēšanu, liešanu, u.c.).	Ar kausēšanas jaudu – 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem citiem metāliem	10 darbinieki
f)	Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei	Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3
3.	Minerālu rūpniecība
a)	Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības	*	10 darbinieki
b)	Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros	Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri
c)	Iekārtas, lai ražotu: cementa klinkeru rotācijas krāsnīs kaļķus rotācijas krāsnīs cementa klinkeru vai kaļķus citu veidu krāsnīs	Ar ražošanas jaudu – 500 tonnas dienā Ar ražošanas jaudu – 50 tonnas dienā Ar ražošanas jaudu – 50 tonnas dienā
d)	Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošanai, kuru pamatā ir azbests	*	10 darbinieki
e)	Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stikla šķiedras ražošanu	Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnas dienā
f)	Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu	Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnas dienā< /span>
g)	Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai	Ar ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā vai krāsns ietilpību – 4 m3 un ar krāsns krāvuma blīvumu – 300 kg/m3
4.	Ķīmiskā rūpniecība
	a) Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram: i) parastie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie); ii) skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi; iii) sēru saturoši ogļūdeņraži; iv) slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti; v) fosforu saturoši ogļūdeņraži; vi) halogēnogļūdeņraži; vii) metālorganiskie savienojumi; viii) galvenie plastmasas materiāli (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras); ix) sintētiskais kaučuks; x) krāsvielas un pigmenti; xi) virsmas aktīvās vielas	*	10 darbinieki
b)	Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram: i) gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds; ii) skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe; iii) bāzes, tādas kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds; iv) sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts; v) nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds.	*	10 darbinieki
c)	Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā	*	10 darbinieki
d)	Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā	*
e)	Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu	*
f)	Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā	*
5.	Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana
a)	Bīstamo atkritumu sadedzināšanas, pirolīzes, reģenerācijas, ķīmiskās apstrādes vai izgāšanas iekārtas	Uzņem 10 tonnas dienā	10 darbinieki
b)	Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas	Jauda – 3 tonnas stundā
c)	Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas	Jauda – 50 tonnas dienā
d)	Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves)	Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnas
e)	Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas	Pārstrādes jauda – 10 tonnas dienā
f)	Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas	Ar jaudu – 100 000 cilvēk ekvivalenti
g)	Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām	Ar jaudu – 10 000 m3 dienā
6.	Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas
a)	Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem	*	10 darbinieki
< span lang=EN-US>b)	Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai	Ar ražošanas jaudu – 20 tonnas dienā
c)	Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām	Ar ražošanas jaudu – 50 m3 dienā
7.	Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra
a)	Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai	i) ar 40 000 vietām mājputniem ii) ar 2 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg) iii) ar 750 vietām sivēnmātēm	10 darbinieki
b)	Intensīva akvakultūra	Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju – 1 000 tonnas gadā
8.	Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti
	a) Lopkautuves	Ar kautķermeņu ražošanas jaudu – 50 tonnas dienā	10 darbinieki
	b) Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no: dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu) Augu izcelsmes izejvielām	Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnas dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)
	c) Piena apstrāde un pārstrāde	Ar iegūtā piena daudzumu dienā – 200 tonnas (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)
9.	Citas darbības
a)	Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai	Ar apstrādes jaudu – 10 tonnas dienā	10 darbinieki
b)	Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes	Ar apstrādes jaudu – 12 tonnas gatavās produkcijas dienā
c)	Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai	Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnas gadā
d)	Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu	*
e)	Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem	Ar kravnesību 100 metrus gariem kuģiem

Piezīmes:

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jaudas slieksnis.

Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visi apsaimniekošanas objekti ir pakļauti pārskata sniegšanai).

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbinieku slieksnis.

“10 darbinieki” atbilst 10 darbiniekiem, kas strādā pilnu slodzi.

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS

Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela	Emisiju slieksnis (1. sleja)			Piesārņojošo vielu pārneses slieksnis ārpus teritorijas (2. sleja)	Ražošanas, izstrādes vai lietošanas slieksnis (3. sleja)
			gaisā (1a. sleja)	ūdenī (1b. sleja)	zemē (1c. sleja)
			kg/gadā	kg/gadā	kg/gadā	kg/gadā	kg/gadā
1	74-82-8	Metāns (CH4)	100 000	-	-	-	*
2	630-08-0	Oglekļa monoksīds (CO)	500 000	-	-	-	*
3	124-38-9	Oglekļa dioksīds (CO2)	100 miljoni	-	-	-	*
4		Fluorogļūdeņraži (HFCs)	100	-	-	-	*
5	10024-97-2	Slāpekļa oksīds (N2O)	10 000	-	-	-	*
6	7664-41-7	Amonjaks (NH3)	10 000	-	-	-	10 000
7		Gaistošie organiskie savienojumi, izņemot metānu (NMVOC)	100 000	-	-	-	*
8		Slāpekļa oksīdi (NOx/NO2)	100 000	-	-	-	*
9		Perfluoroglekļi (PFCs)	100	-	-	-	*
10	2551-62-4	Sēra heksafluorīds (SF6)	50	-	-	-	*
11		Sēra oksīdi (SOx/SO2)	150 000	-	-	-	*
12		Kopējais slāpeklis	-	50 000	50 000	10 000	10 000
13		Kopējais fosfors	-	5 000	5 000	10 000	10 000
14		Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs)	1	-	-	100	10 000
15		Hlorfluoroglekļi (CFCs)	1	-	-	100	10 000
16		Halons	1	-	-	100	10 000
17	7440-38-2	Arsēns un savienojumi (kā As)	20	5	5	50	50
18	7440-43-9	Kadmijs un savienojumi (kā Cd)	10	5	5	5	5
19	7440-47-3	Hroms un savienojumi (kā Cr)	100	50	50	200	10 000
20	7440-50-8	Varš un savienojumi (kā Cu)	100	50	50	500	10 000
21	7439-97-6	Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg)	10	1	1	5	5
22	7440-02-0	Niķelis un savienojumi (kā Ni)	50	20	20	500	10 000
23	7439-92-1	Svins un savienojumi (kā as Pb)	200	20	20	50	50
24	7440-66-6	Cinks un savienojumi (kā as Zn)	200	100	100	1 000	10 000
25	15972-60-8	Alahlors	-	1	1	5	10 000
26	309-00-2	Aldrins	1	1	1	1	1
27	1912-24-9	Atrazīns	-	1	1	5	10 000
28	57-74-9	Hlordāns	1	1	1	1	1< /o:p>
29	143-50-0	Hlordekons	1	1	1	1	1
30	470-90-6	Hlorfenvinfoss	-	1	1	5	10 000
31	85535-84-8	Hloralkāni, C10-C13	-	1	1	10	10 000
32	2921-88-2	Hlorpirifoss	-	1	1	5	10 000
33	50-29-3	DDT	1	1	1	1	1
34	107-06-2	1,2-dihloretāns (EDC)	1 000	10	10	100	10 000
35	75-09-2	Dihlormetāns (DCM)	1 000	10	10	100	10 000
36	60-57-1	Dildrins	1	1	1	1	1
37	330-54-1	Diurons	-	1	1	5	10 000
38	115-29-7	Endosulpfāns	-	1	1	5	10 000
39	72-20-8	Endrīns	1	1	1	1	1
40		Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX)	-	1 000	1 000	1 000	10 000
41	76-44-8	Heptahlors	1	1	1	1	1
42	118-74-1	Heksahlorbenzols (HCB)	10	1	1	1	5
43	87-68-3	Heksahlorbutadiēns (HCBD)	-	1	1	5	10 000
44	608-73-1	1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH)	10	1	1	1	10
45	58-89-9	Lindāns	1	1	1	1	1
46	2385-85-5	Mirekss	1	1	1	1	1
47		PCDD + PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq)	0,001	0,001	0,001	0,001	0,001
48	608-93-5	Pentahlorbenzols	1	1	1	5	50
49	87-86-5	Pentahlorfenols (PCP)	10	1	1	5	10 000
50	1336-36-3	Polihlorēts bifenils (PCBs)	0,1	0,1	0,1	1	50
51	122-34-9	Simazīns	-	1	1	5	10 000
52	127-18-4	Tetrahloretilēns (PER)	2 000	-	-	1 000	10 000
53	56-23-5	Tetrahlormetāns (TCM)	100	-	-	1 000	10 000
54	12002-48-1	Trihlorbenzols (TCBs)	10	-	-	1 000	10 000
55	71-55-6	1,1,1-trihloretāns	100	-	-	1 000	10 000
56	79-34-5	1,1,2,2-tetrahloretāns	50	-	-	1 000	10 000
57	79-01-6	Trihloretilēns	2 000	-	-	1 000	10 000
58	67-66-3	Trihlormetāns	500	-	-	1 000	10 000
59	8001-35-2	Toksafēns	1	1	1	1	1
60	75-01-4	Vinila hlorīds	1 000	10	10	100	10 000
61	120-12-7	Antracēns	50	1	1	50	50
62	71-43-2	Benzols	1 000	200 (kā BTEX) (a)	200 (kā BTEX) (a)	2 000 (kā BTEX) (a)	10 000
63		Bromētie difinelēteri (PBDE)	-	1	1	5	10 000
64		Nonilfenola etoksilāti (NP/NPEs) un saistītas vielas	-	1	1	5	10 000
65	100-41-4	Etila benzols	-	200 (kā BTEX) (a)	200 (kā BTEX) (a)	2 000 (kā BTEX) (a)	10 000
66	75-21-8	Etilēna oksīds	1 000	10	10	100	10 000
67	34123-59-6	Izoproturons	-	1	1	5	10 000
68	91-20-3	Naftalīns	100	10	10	100	10 000
69		Alvorganiskie savienojumi (kā kopējais Sn)	-	50	50	50	10 000
70	117-81-7	Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)	10	1	1	100	10 000
71	108-95-2	Fenoli (kā kopējais C)	-	20	20	200	10 000
72		Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAHs) (b)	50	5	5	50	50
73	108-88-3	Toluols	-	200 (kā BTEX) (a)	200 (kā BTEX) (a)	2 000 (kā BTEX) (a)	10 000
74		Tributilalva (tributyltin) un savienojumi	-	1	1	5	10 000
75		Trifeniltins (THT) (Triphenyltin) un savienojumi	-	1	1	5	10 000
76		Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)	-	50 000	-	-	**
77	1582-09-8	Trifluralīns	-	1	1	5	10 000
78	1330-20-7	Ksiloli	-	200 (kā BTEX) (a)	200 (kā BTEX) (a)	2 000 (kā BTEX) (a)	10 000
79		Hlorīdi (kā kopējais Cl)	-	2 miljoni	2 miljoni	2 miljoni	10 000 (c)
80		Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)	10 000	-	-	-	10 000
81	1332-21-4	Azbests	1	1	1	10	10 000
82		Cianīdi (kā kopējais CN)	-	50	50	500	10 000
83		Fluorīdi (kā kopējais F)	-	2 000	2 000	10 000	10 000 (c)
84		Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)	5 000	-	-	-	10 000
85	74-90-8	Ūdeņraža cianīds (HCN)	200	-	-	-	10 000
86		Cietās daļiņas (PM10)	50 000	-	-	-	*

Paskaidrojumi:

Piesārņojošās vielas CAS numurs nozīmē precīzu ķīmijas analītisko apskatu indeksu.

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā un a) apakšpunkta iv) daļā minētais slieksnis. Ja slejas daļā (gaisā, ūdenī vai zemē) norādītais slieksnis ir pārsniegts, pārskatā par emisijām vai piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārneses uz attiecīgajā slejas daļā minēto vides aģentu ir nepieciešamas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu tām Pusēm, kas izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais

slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir

izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

Tabulas 3. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas emisijām un pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Defise (-) norāda, ka par apspriežamo parametru un līdzekļiem nav prasība sniegt pārskatu.

Zvaigznīte (*) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.a slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Dubulta zvaigznīte (**) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.b slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Piezīmes:

(a) Par vienkāršajām piesārņojošām vielām jāsniedz pārskats, ja ir pārsniegts BTEX slieksnis (benzola, toluola, etilbenzola un ksilola parametru summas).

(b) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra kā benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Protokola par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos).

(c) Kā neorganiskie savienojumi.

III PIELIKUMS

A DAĻA

APGLABĀŠANAS OPERĀCIJA (“D”)

- Glabāšana zemē vai uz zemes (piem., izgāztuvē)

- Attīrīšana augsnē (piem., šķidru vai dubļainu izmešu bioloģiskā deģenerācija augsnē)

- Iesūknēšana (piem., sūknējamu izmešu ievadīšana akās, dabīgi radušos krātuvju sāls kupolos)

- Virsmas nožogošana (piem., šķidru vai dubļainu izmešu ievietošana bedrēs, dīķos vai lagūnās)

- Speciāli projektēti poligoni (novietošana līnijā izvietotos atsevišķos sektoros, kas ir apsegti ar vāku un izolēti viens no otra un no vides)

- Emisijas ūdenstilpnē, izņemot jūras/okeānus

- Emisijas jūrās/okeānos, tostarp jūras gultnes iestarpināšana

- Bioloģiskā apstrāde, kura nekur citur šajā pielikumā nav norādīta un kuras rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām

- Fizikāli ķīmiskā apstrāde, kas šajā pielikumā nekur citur nav norādīta un kā rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām (piem., iztvaicēšanu, žāvēšanu, kalcinēšanu, neitralizēšanu, nogulsnēšanos)

- Sadedzināšana uz zemes

- Sadedzināšana jūrā

- Pastāvīga uzglabāšana (piem., konteinera novietne raktuvē)

- Samaisīšana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Pārsaiņošana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Uzglabāšana, kam paredzēta jebkura no šajā daļā minētajām darbībām

B DAĻA

REĢENERĀCIJAS DARBĪBAS (“R”)

- Kurināmais (izņemot tiešo sadedzināšanu) vai kā citi līdzekļi, lai ražotu enerģiju

- Šķīdinātāju utilizācija/reģenerācija

- Otrreizējā to organisko vielu pārstrāde/utilizācija, kuras neizmanto kā šķīdinātājus

- Metālu un metālu savienojumu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

- Neorganisko metālu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

- Skābju vai bāzu reģenerācija

- To vielu reģenerācija, ko izmanto piesārņojuma apkarošanai

- Vielu reģenerācija no katalizatoriem

- Lietotas naftas otrreizēja attīrīšana vai citi iepriekš izmantotas naftas otrreizējās izmantošanas veidi

- Zemes apstrāde, kā rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai kā rezultātā notiek ekoloģiski uzlabojumi

- Pārpalikušo materiālu lietošana, kas iegūti no jebkuras no šajā daļā iepriekš minētajām reģenerācijas darbībām

< o:p>

- Atkritumu apmaiņa, lai tos nodotu jebkurai no šajā daļā iepriekšminētajām reģenerācijas darbībām

- To materiālu uzkrāšanas, kas paredzēti jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

IV PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESA

1. Ja saskaņā ar šā protokola 23. panta 2. punktu domstarpību izšķiršanu nodod šķīrējtiesai, puse vai puses par to paziņo citai domstarpību pusei vai pusēm ar diplomātiskām līdzekļiem, kā arī paziņo sekretariātam šķīrējtiesā par izskatāmā jautājuma būtību, un jo īpaši norāda tos šā protokola pantus, kuru interpretācija vai piemērošana ir domstarpību pamatā. Sekretariāts saņemto informāciju pārsūta visām šā protokola Pusēm.

2. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs locekļi. Gan prasītājs vai prasītāji, gan otra domstarpību puse vai puses ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pēdējais minētais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt tās valsts pilsonis, kura ir domstarpībās iesaistītā puse, un viņa parastā dzīvesvieta nedrīkst būt kādas domstarpībās iesaistītās puses teritorijā, kā arī viņš nedrīkst būt šo pušu valsts dienestā vai kā citādi saistīts ar izskatāmo lietu.

3. Ja divos mēnešos pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas nav iecelts šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses lūguma turpmākajos divos mēnešos priekšsēdētāju ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs.

4. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divos mēnešos pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, otra puse var par to informēt Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš divos turpmākajos mēnešos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja attiecīgā puse to neizdara minētajā termiņā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmākajos divos mēnešos ieceļ šo šķīrējtiesnesi.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un šā protokola noteikumiem.

6. Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem, pieņem savu reglamentu.

7. Šķīrējtiesas lēmumus gan procedūras jautājumos, gan arī jautājumos par lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus vajadzīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9. Domstarpībās iesaistītās puses sekmē šķīrējtiesas darbu, un jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus:

a) nodod tās rīcībā visus attiecīgos dokumentus, materiālus un informāciju;

b) vajadzības gadījumā nodrošina tai iespējas uzaicināt un uzklausīt lieciniekus vai ekspertus.

10. Puses un šķīrējtiesas locekļi ievēro visas tās informācijas konfidencialitāti, kuru tie ir konfidenciāli ieguvuši laikā, kad notiek lietas izskatīšana šķīrējtiesā.

11. Pēc vienas puses lūguma šķīrējtiesa var ieteikt veikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai neaizstāv savu viedokli, otra puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt galīgo lēmumu. Puses prombūtne vai sevis neaizstāvēšana nav šķērslis lietas izskatīšanai. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai jāpārliecinās, ka prasība ir labi pamatota ar faktiem un tiesību aktiem.

13. Šķīrējtiesa var izskatīt un izlemt pretprasības, kas tieši izriet no domstarpību būtības.

14. Ja vien – ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus – šķīrējtiesa nenolemj citādi, tad tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzību šķīrējtiesas locekļiem, domstarpībās iesaistītās puses sedz vienādās daļās. Šķīrējtiesa uzskaita visus savus izdevumus un sniedz pusēm galīgo aprēķinu.

15. Jebkura šā protokola Puse, kam saistībā ar domstarpību priekšmetu ir likumīgas intereses, kuras var ietekmēt konkrētajā lietā pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties lietas izskatīšanā.

16. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu piecos mēnešos no tās izveidošanas datuma, izņemot gadījumus, kad tā uzskata par vajadzīgu šo termiņu pagarināt par ne vairāk kā pieciem mēnešiem.

17. Šķīrējtiesas lēmumam ir pievieno pamatojums. Lēmums ir galīgs un saistošs visām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šā protokola Pusēm.

18. Visas domstarpības, kas pusēm varētu rasties par lēmuma interpretāciju vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, vai, ja to nav iespējams sasaukt, citai šķīrējtiesai, ko šim nolūkam izveido tādā pašā kārtībā, kā pirmo šķīrējtiesu.

B PIELIKUMS

Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar 26. panta 4. punktu ANO/EEK Protokolā par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

Eiropas Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, tā ir kompetenta slēgt starptautiskus nolīgumus un izpildīt no tiem izrietošās saistības, kas veicina šādu mērķu sasniegšanu:

- vides saglabāšana, aizsargāšana un kvalitātes uzlabošana,

- cilvēku veselības aizsargāšana,

- saprātīga un racionāla dabas resursu izmantošana,

- pasākumu sekmēšana starptautiskā līmenī, lai risinātu reģionālās un pasaules mēroga vides problēmas.

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ir piemēroti līdzekļi vides uzlabošanas veicināšanai, informācijas par piesārņojošo vielu emisijām pieejamības sabiedrībai nodrošināšanai un izmantošanai kompetentās valsts iestādēs, lai tās noteiktu tendences, uzrādītu piesārņojuma samazināšanas progresu, atbalstītu atbilstības monitoringu un novērtētu progresu nu, tādējādi dodot ieguldījumu iepriekšminēto mērķu sasniegšanā.

Turklāt Eiropas Kopiena deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi tiesību aktus, kuri ir saistoši tās dalībvalstīm un ietver jautājumus, ko reglamentē šis protokols, un tā iesniegs un attiecīgā gadījumā atjaunos šo tiesību aktu sarakstu saskaņā ar šā protokola 26. panta 4. punktu.

Eiropas Kopiena ir atbildīga par to saistību izpildi, kuras izriet no šā protokola un uz kurām attiecas spēkā esošie Kopienas tiesību akti. Kopienas kompetences izmantošana, pēc savas būtības, ir pakļauta nepārtrauktai attīstībai.

Vides ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktores p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R. Vējonis	G. Puķītis	U. Lapiņš	V.Puriņš	G.Krūmiņa

01.10.2007. 10:58

8638

G. Krūmiņa

7026578; guna.krumina@vidm.gov.lv

PROTOCOL ON POLLUTANT RELEASE AND TRANSFER REGISTERS

The Parties to this Protocol,

Recalling article 5, paragraph 9, and article 10, paragraph 2, of the 1998 Convention on Access to Information, Public Participation in Decision-making and Access to Justice in Environmental Matters (the Aarhus Convention),

Recognizing that pollutant release and transfer registers provide an important mechanism to increase corporate accountability, reduce pollution and promote sustainable development, as stated in the Lucca Declaration adopted at the first meeting of the Parties to the Aarhus Convention,

Having regard to principle 10 of the 1992 Rio Declaration on Environment and Development,

Having regard also to the principles and commitments agreed to at the 1992 United Nations Conference on Environment and Development, in particular the provisions in chapter 19 of Agenda 21,

Taking note of the Programme for the Further Implementation of Agenda 21, adopted by the General Assembly of the United Nations at its nineteenth special session, 1997, in which it called for, inter alia, enhanced national capacities and capabilities for information collection, processing and dissemination, to facilitate public access to information on global environmental issues through appropriate means,

Having regard to the Plan of Implementation of the 2002 World Summit on Sustainable Development, which encourages the development of coherent, integrated information on chemicals, such as through national pollutant release and transfer registers,

Taking into account the work of the Intergovernmental Forum on Chemical Safety, in particular the 2000 Bahia Declaration on Chemical Safety, the Priorities for Action Beyond 2000 and the Pollutant Release and Transfer Register/Emission Inventory Action Plan,

Taking into account also the activities undertaken within the framework of the Inter-Organization Programme for the Sound Management of Chemicals,

Taking into account furthermore the work of the Organisation for Economic Co-operation and Development, in particular its Council Recommendation on Implementing Pollutant Release and Transfer Registers, in which the Council calls upon member countries to establish and make publicly available national pollutant release and transfer registers,

Wishing to provide a mechanism contributing to the ability of every person of present and future generations to live in an environment adequate to his or her health and well-being, by ensuring the development of publicly accessible environmental information systems,

Wishing also to ensure that the development of such systems takes into account principles contributing to sustainable development such as the precautionary approach set forth in principle 15 of the 1992 Rio Declaration on Environment and Development,

Recognizing the link between adequate environmental information systems and the exercise of the rights contained in the Aarhus Convention,

Noting the need for cooperation with other international initiatives concerning pollutants and waste, including the 2001 Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants and the 1989 Basel Convention on the Control of Transboundary Movements of Hazardous Wastes and their Disposal,

Recognizing that the objectives of an integrated approach to minimizing pollution and the amount of waste resulting from the operation of industrial installations and other sources are to achieve a high level of protection for the environment as a whole, to move towards sustainable and environmentally sound development and to protect the health of present and future generations,

Convinced of the value of pollutant release and transfer registers as a cost -effective tool for encouraging improvements in environmental performance, for providing public access to information on pollutants released into and transferred in and through communities, and for use by Governments in tracking trends, demonstrating progress in pollution reduction, monitoring compliance with certain international agreements, setting priorities and evaluating progress achieved through environmental policies and programmes,

Believing that pollutant release and transfer registers can bring tangible benefits to industry through the improved management of pollutants,

Noting the opportunities for using data from pollutant release and transfer registers, combined with health, environmental, demographic, economic or other types of relevant information, for the purpose of gaining a better understanding of potential problems, identifying ‘hot spots’, taking preventive and mitigating measures, and setting environmental management priorities,

Recognizing the importance of protecting the privacy of identified or identifiable natural persons in the processing of information reported to pollutant release and transfer registers in accordance with applicable international standards relating to data protection,

Recognizing also the importance of developing internationally compatible national pollutant release and transfer register systems to increase the comparability of data,

Noting that many member States of the United Nations Economic Commission for Europe, the European Community and the Parties to the North American Free Trade Agreement are acting to collect data on pollutant releases and transfers from various sources and to make these data publicly accessible, and recognizing especially in this area the long and valuable experience in certain countries,

Taking into account the different approaches in existing emission registers and the need to avoid duplication, and recognizing therefore that a certain degree of flexibility is needed,

Urging the progressive development of national pollutant release and transfer registers,

Urging also the establishment of links between national pollutant release and transfer registers and information systems on other releases of public concern,

Have agreed as follows:

Article 1

OBJECTIVE

The objective of this Protocol is to enhance public access to information through the establishment of coherent, integrated, nationwide pollutant release and transfer registers (PRTRs) in accordance with the provisions of this Protocol, which could facilitate public participation in environmental decision-making as well as contribute to the prevention and reduction of pollution of the environment.

Article 2

DEFINITIONS

For the purposes of this Protocol,

1. “Party” means, unless the text indicates otherwise, a State or a regional economic integration organization referred to in article 24 which has consented to be bound by this Protocol and for which the Protocol is in force;

2. “Convention” means the Convention on Access to Information, Public Participation in Decision making and Access to Justice in Environmental Matters, done at Aarhus, Denmark, on 25 June 1998;

3. “The public” means one or more natural or legal persons, and, in accordance with national legislation or practice, their associations, organizations or groups;

4. “Facility” means one or more installations on the same site, or on adjoining sites, that are owned or operated by the same natural or legal person;

5. “Competent authority” means the national authority or authorities, or any other competent body or bodies, designated by a Party to manage a national pollutant release and transfer register system;

6. “Pollutant” means a substance or a group of substances that may be harmful to the environment or to human health on account of its properties and of its introduction into the environment;

7. “Release” means any introduction of pollutants into the environment as a result of any human activity, whether deliberate or accidental, routine or non-routine, including spilling, emitting, discharging, injecting, disposing or dumping, or through sewer systems without final waste-water treatment;

8. “Off-site transfer” means the movement beyond the boundaries of the facility of either pollutants or waste destined for disposal or recovery and of pollutants in waste water destined for waste-water treatment;

9. “Diffuse sources” means the many smaller or scattered sources from which pollutants may be released to land, air or water, whose combined impact on those media may be significant and for which it is impractical to collect reports from each individual source;

10. The terms “national” and “nationwide” shall, with respect to the obligations under the Protocol on Parties that are regional economic integration organizations, be construed as applying to the region in question unless otherwise indicated;

11. “Waste” means substances or objects which are:

(a) Disposed of or recovered;

(b) Intended to be disposed of or recovered; or

(c) Required by the provisions of national law to be disposed of or recovered;

12. “Hazardous waste” means waste that is defined as hazardous by the provisions of national law;

13. “Other waste” means waste that is not hazardous waste;

14. “Waste water” means used water containing substances or objects that is subject to regulation by national law.

Article 3

GENERAL PROVISIONS

1. Each Party shall take the necessary legislative, regulatory and other measures, and appropriate enforcement measures, to implement the provisions of this Protocol.

2. The provisions of this Protocol shall not affect the right of a Party to maintain or introduce a more extensive or more publicly accessible pollutant release and transfer register than required by this Protocol.

3. Each Party shall take the necessary measures to require that employees of a facility and members of the public who report a violation by a facility of national laws implementing this Protocol to public authorities are not penalized, persecuted or harassed by that facility or public authorities for their actions in reporting the violation.

4. In the implementation of this Protocol, each Party shall be guided by the precautionary approach as set forth in principle 15 of the 1992 Rio Declaration on Environment and Development.

5. To reduce duplicative reporting, pollutant release and transfer register systems may be integrated to the degree practicable with existing information sources such as reporting mechanisms under licences or operating permits.

6. Parties shall strive to achieve convergence among national pollutant release and transfer registers.

Article 4

CORE ELEMENTS OF A POLLUTANT RELEASE AND

TRANSFER REGISTER SYSTEM

In accordance with this Protocol, each Party shall establish and maintain a publicly accessible national pollutant release and transfer register that:

(a) Is facility-specific with respect to reporting on point sources;

(b) Accommodates reporting on diffuse sources;

(c) Is pollutant-specific or waste-specific, as appropriate;

(d) Is multimedia, distinguishing among releases to air, land and water;

(e) Includes information on transfers;

(f) Is based on mandatory reporting on a periodic basis;

(g) Includes standardized and timely data, a limited number of standardized reporting thresholds and limited provisions, if any, for confidentiality;

(h) Is coherent and designed to be user-friendly and publicly accessible, including in electronic form;

(i) Allows for public participation in its development and modification; and

(j) Is a structured, computerized database or several linked databases maintained by the competent authority.

Article 5

DESIGN AND STRUCTURE

1. Each Party shall ensure that the data held on the register referred to in article 4 are presented in both aggregated and non-aggregated forms, so that releases and transfers can be searched and identified according to:

(a) Facility and its geographical location;

(b) Activity;

(c) Owner or operator, and, as appropriate, company;

(d) Pollutant or waste, as appropriate;

(e) Each of the environmental media into which the pollutant is released; and

(f) As specified in article 7, paragraph 5, the destination of the transfer and, where appropriate, the disposal or recovery operation for waste.

2. Each Party shall also ensure that the data can be searched and identified according to those diffuse sources which have been included in the register.

3. Each Party shall design its register taking into account the possibility of its future expansion and ensuring that the reporting data from at least the ten previous reporting years are publicly accessible.

4. The register shall be designed for maximum ease of public access through electronic means, such as the Internet. The design shall allow that, under normal operating conditions, the information on the register is continuously and immediately available through electronic means.

5. Each Party should provide links in its register to its relevant existing, publicly accessible databases on subject matters related to environmental protection.

6. Each Party shall provide links in its register to the pollutant release and transfer registers of other Parties to the Protocol and, where feasible, to those of other countries.

Article 6

SCOPE OF THE REGISTER

1. Each Party shall ensure that its register includes the information on:

(a) Releases of pollutants required to be reported under article 7, paragraph 2;

(b) Off-site transfers required to be reported under article 7, paragraph 2; and

(c) Releases of pollutants from diffuse sources required under article 7, paragraph 4.

2. Having assessed the experience gained from the development of national pollutant release and transfer registers and the implementation of this Protocol, and taking into account relevant international processes, the Meeting of the Parties shall review the reporting requirements under this Protocol and shall consider the following issues in its further development:

(a) Revision of the activities specified in annex I;

(b) Revision of the pollutants specified in annex II;

(c) Revision of the thresholds in annexes I and II; and

(d) Inclusion of other relevant aspects such as information on on-site transfers, storage, the specification of reporting requirements for diffuse sources or the development of criteria for including pollutants under this Protocol.

Article 7

REPORTING REQUIREMENTS

1. Each Party shall either:

(a) Require the owner or the operator of each individual facility within its jurisdiction that undertakes one or more of the activities specified in annex I above the applicable capacity threshold specified in annex I, column 1, and:

(i) Releases any pollutant specified in annex II in quantities exceeding the applicable thresholds specified in annex II, column 1;

(ii) Transfers off-site any pollutant specified in annex II in quantities exceeding the applicable threshold specified in annex II, column 2, where the Party has opted for pollutant –specific reporting of transfers pursuant to paragraph 5 (d);

(iii) Transfers off-site hazardous waste exceeding 2 tons per year or other waste exceeding 2,000 tons per year, where the Party has opted for waste -specific reporting of transfers pursuant to paragraph 5 (d); or

(iv) Transfers off-site any pollutant specified in annex II in waste water destined for waste-water treatment in quantities exceeding the applicable threshold specified in annex II, column 1b;

to undertake the obligation imposed on that owner or operator pursuant to paragraph 2; or

(b) Require the owner or the operator of each individual facility within its jurisdiction that undertakes one or more of the activities specified in annex I at or above the employee threshold specified in annex I, column 2, and manufactures, processes or uses any pollutant specified in annex II in quantities exceeding the applicable threshold specified in annex II, column 3, to undertake the obligation imposed on that owner or operator pursuant to paragraph 2.

2. Each Party shall require the owner or operator of a facility referred to in paragraph 1 to submit the information specified in paragraphs 5 and 6, and in accordance with the requirements therein, with respect to those pollutants and wastes for which thresholds were exceeded.

3. In order to achieve the objective of this Protocol, a Party may decide with respect to a particular pollutant to apply either a release threshold or a manufacture, process or use threshold, provided that this increases the relevant information on releases or transfers available in its register.

4. Each Party shall ensure that its competent authority collects, or shall designate one or more public authorities or competent bodies to collect, the information on releases of pollutants from diffuse sources specified in paragraphs 7 and 8, for inclusion in its register.

5. Each Party shall require the owners or operators of the facilities required to report under paragraph 2 to complete and submit to its competent authority, the following information on a facility-specific basis:

(a) The name, street address, geographical location and the activity or activities of the reporting facility, and the name of the owner or operator, and, as appropriate, company;

(b) The name and numerical identifier of each pollutant required to be reported pursuant to paragraph 2;

(c) The amount of each pollutant required to be reported pursuant to paragraph 2 released from the facility to the environment in the reporting year, both in aggregate and according to whether the release is to air, to water or to land, including by underground injection;

(d) Either:

(i) The amount of each pollutant required to be reported pursuant to paragraph 2 that is transferred off-site in the reporting year, distinguishing between the amounts transferred for disposal and for recovery, and the name and address of the facility receiving the transfer; or

(ii) The amount of waste required to be reported pursuant to paragraph 2 transferred off-site in the reporting year, distinguishing between hazardous waste and other waste, for any operations of recovery or disposal, indicating respectively with ‘R’ or ‘D’ whether the waste is destined for recovery or disposal pursuant to annex III and, for transboundary movements of hazardous waste, the name and address of the recoverer or disposer of the waste and the actual recovery or disposal site receiving the transfer;

(e) The amount of each pollutant in waste water required to be reported pursuant to paragraph 2 transferred off-site in t he reporting year; and

(f) The type of methodology used to derive the information referred to in subparagraphs (c) to (e), according to article 9, paragraph 2, indicating whether the information is based on measurement, calculation or estimation.

6. The information referred to in paragraph 5 (c) to (e) shall include information on releases and transfers resulting from routine activities and from extraordinary events.

7. Each Party shall present on its register, in an adequate spatial disaggregation, the information on releases of pollutants from diffuse sources for which that Party determines that data are being collected by the relevant authorities and can be practicably included. Where the Party determines that no such data exist, it shall take measures to initiate reporting on releases of relevant pollutants from one or more diffuse sources in accordance with its national priorities.

8. The information referred to in paragraph 7 shall include information on the type of methodology used to derive the information.

Article 8

REPORTING CYCLE

1. Each Party shall ensure that the information required to be incorporated in its register is publicly available, compiled and presented on the register by calendar year. The reporting year is the calendar year to which that information relates. For each Party, the first reporting year is the calendar year after the Protocol enters into force for that Party. The reporting required under article 7 shall be annual. However, the second reporting year may be the second calendar year following the first reporting year.

2. Each Party that is not a regional economic integration organization shall ensure that the information is incorporated into its register within fifteen months from the end of each reporting year. However, the information for the first reporting year shall be incorporated into its register within two years from the end of that reporting year.

3. Each Party that is a regional economic integration organization shall ensure that the information for a particular reporting year is incorporated into its register six months after the Parties that are not regional economic integration organizations are required to do so.

Article 9

DATA COLLECTION AND RECORD-KEEPING

1. Each Party shall require the owners or operators of the facilities subject to the reporting requirements of article 7 to collect the data needed to determine, in accordance with paragraph 2 below and with appropriate frequency, the facility’s releases and off-site transfers subject to reporting under article 7 and to keep available for the competent authorities the records of the data from which the reported information was derived for a period of five years, starting from the end of the reporting year concerned. These records shall also describe the methodology used for data gathering.

2. Each Party shall require the owners or operators of the facilities subject to reporting under article 7 to use the best available information, which may include monitoring data, emission factors, mass balance equations, indirect monitoring or other calculations, engineering judgments and other methods. Where appropriate, this should be done in accordance with internationally approved methodologies.

Article 10

QUALITY ASSESSMENT

1. Each Party shall require the owners or operators of the facilities subject to the reporting requirements of article 7, paragraph 1, to assure the quality of the information that they report.

2. Each Party shall ensure that the data contained in its register are subject to quality assessment by the competent authority, in particular as to their completeness, consistency and credibility, taking into account any guidelines that may be developed by the Meeting of the Parties.

Article 11

PUBLIC ACCESS TO INFORMATION

1. Each Party shall ensure public access to information contained in its pollutant release and transfer register, without an interest having to be stated, and according to the provisions of this Protocol, primarily by ensuring that its register provides for direct electronic access through public telecommunications networks.

2. Where the information contained in its register is not easily publicly accessible by direct electronic means, each Party shall ensure that its competent authority upon request provides that information by any other effective means, as soon as possible and at the latest within one month after the request has been submitted.

3. Subject to paragraph 4, each Party shall ensure that access to information contained in its register is free of charge.

4. Each Party may allow its competent authority to make a charge for reproducing and mailing the specific information referred to in paragraph 2, but such charge shall not exceed a reasonable amount.

5. Where the information contained in its register is not easily publicly accessible by direct electronic means, each Party shall facilitate electronic access to its register in publicly accessible locations, for example in public libraries, offices of local authorities or other appropriate places.

Article 12

CONFIDENTIALITY

1. Each Party may authorize the competent authority to keep information held on the register confidential where public disclosure of that information would adversely affect:

(a) International relations, national defence or public security;

(b) The course of justice, the ability of a person to receive a fair trial or the ability of a public authority to conduct an enquiry of a criminal or disciplinary nature;

(c) The confidentiality of commercial and industrial information, where such confidentiality is protected by law in order to protect a legitimate economic interest;

(d) Intellectual property rights; or

(e) The confidentiality of personal data and/or files relating to a natural person if that person has not consented to the disclosure of the information to the public, where such confidentiality is provided for in national law.

The aforementioned grounds for confidentiality shall be interpreted in a restrictive way, taking into account the public interest served by disclosure and whether the information relates to releases into the environment.

2. Within the framework of paragraph 1 (c), any information on releases which is relevant for the protection of the environment shall be considered for disclosure according to national law.

3. Whenever information is kept confidential according to paragraph 1, the register shall indicate what type of information has been withheld, through, for example, providing generic chemical information if possible, and for what reason it has been withheld.

Article 13

PUBLIC PARTICIPATION IN THE DEVELOPMENT

OF NATIONAL POLLUTANT RELEASE AND TRANSFER REGISTERS

1. Each Party shall ensure appropriate opportunities for public participation in the development of its national pollutant release and transfer register, within the framework of its national law.

2. For the purpose of paragraph 1, each Party shall provide the opportunity for free public access to the information on the proposed measures concerning the development of its national pollutant release and transfer register and for the submission of any comments, information, analyses or opinions that are relevant to the decision-making process, and the relevant authority shall take due account of such public input.

3. Each Party shall ensure that, when a decision to establish or significantly change its register has been taken, information on the decision and the considerations on which it is based are made publicly available in a timely manner.

Article 14

ACCESS TO JUSTICE

1. Each Party shall, within the framework of its national legislation, ensure that any person who considers that his or her request for information under article 11, paragraph 2, has been ignored, wrongfully refused, whether in part or in full, inadequately answered, or otherwise not dealt with in accordance with the provisions of that paragraph has access to a review procedure before a court of law or another independent and impartial body established by law.

2. The requirements in paragraph 1 are without prejudice to the respective rights and obligations of Parties under existing treaties applicable between them dealing with the subject matter of this article.

Article 15

CAPACITY-BUILDING

1. Each Party shall promote public awareness of its pollutant release and transfer register, and shall ensure that assistance and guidance are provided in accessing its register and in understanding and using the information contained in it.

2. Each Party should provide adequate capacity-building for and guidance to the responsible authorities and bodies to assist them in carrying out their duties under this Protocol.

Article 16

INTERNATIONAL COOPERATION

1. The Parties shall, as appropriate, cooperate and assist each other:

(a) In international actions in support of the objectives of this Protocol;

(b) On the basis of mutual agreement between the Parties concerned, in implementing national systems in pursuance of this Protocol;

(c) In sharing information under this Protocol on releases and transfers within border areas; and

(d) In sharing information under this Protocol concerning transfers among Parties.

2. The Parties shall encourage cooperation among each other and with relevant international organizations, as appropriate, to promote:

(a) Public awareness at the international level;

(b) The transfer of technology; and

(c) The provision of technical assistance to Parties that are developing countries and Parties with economies in transition in matters relating to this Protocol.

Article 17

MEETING OF THE PARTIES

1. A Meeting of the Parties is hereby established. Its first session shall be convened no later than two years after the entry into force of this Protocol. Thereafter, ordinary sessions of the Meeting of the Parties shall be held sequentially with or parallel to ordinary meetings of the Parties to the Convention, unless otherwise decided by the Parties to this Protocol. The Meeting of the Parties shall hold an extraordinary session if it so decides in the course of an ordinary session or at the written request of any Party provided that, within six months of it being communicated by the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe to all Parties, the said request is supported by at least one third of these Parties.

2. The Meeting of the Parties shall keep under continuous review the implementation and development of this Protocol on the basis of regular reporting by the Parties and, with this purpose in mind, shall:

(a) Review the development of pollutant release and transfer registers, and promote their progressive strengthening and convergence;

(b) Establish guidelines facilitating reporting by the Parties to it, bearing in mind the need to avoid duplication of effort in this regard;

(c) Establish a programme of work;

(d) Consider and, where appropriate, adopt measures to strengthen international cooperation in accordance with article 16;

(e) Establish such subsidiary bodies as it deems necessary;

(f) Consider and adopt proposals for such amendments to this Protocol and its annexes as are deemed necessary for the purposes of this Protocol, in accordance with the provisions of article 20;

(g) At its first session, consider and by consensus adopt rules of procedure for its sessions and those of its subsidiary bodies, taking into account any rules of procedure adopted by the Meeting of the Parties to the Convention;

(h) Consider establishing financial arrangements by consensus and technical assistance mechanisms to facilitate the implementation of this Protocol;

(i) Seek, where appropriate, the services of other relevant international bodies in the achievement of the objectives of this Protocol; and

(j) Consider and take any additional action that may be required to further the objectives of this Protocol, such as the adoption of guidelines and recommendations which promote its implementation.

3. The Meeting of the Parties shall facilitate the exchange of information on the experience gained in reporting transfers using the pollutant-specific and waste-specific approaches, and shall review that experience in order to investigate the possibility of convergence between the two approaches, taking into account the public interest in information in accordance with article 1 and the overall effectiveness of national pollutant release and transfer registers.

4. The United Nations, its specialized agencies and the International Atomic Energy Agency, as well as any State or regional economic integration organization entitled under article 24 to sign this Protocol but which is not a Party to it, and any intergovernmental organization qualified in the fields to which the Protocol relates, shall be entitled to participate as observers in the sessions of the Meeting of the Parties. Their admission and participation shall be subject to the rules of procedure adopted by the Meeting of the Parties.

5. Any non-governmental organization qualified in the fields to which this Protocol relates which has informed the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe of its wish to be represented at a session of the Meeting of the Parties shall be entitled to participate as an observer unless one third of the Parties present at the session raise objections. Their admission and participation shall be subject to the rules of procedure adopted by the Meeting of the Parties.

Article 18

RIGHT TO VOTE

1. Except as provided for in paragraph 2, each Party to this Protocol shall have one vote.

2. Regional economic integration organizations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote with a number of votes equal to the number of their member States which are Parties. Such organizations shall not exercise their right to vote if their member States exercise theirs, and vice versa.

Article 19

ANNEXES

Annexes to this Protocol shall form an integral part thereof and, unless expressly provided otherwise, a reference to this Protocol constitutes at the same time a reference to any annexes thereto.

Article 20

AMENDMENTS

1. Any Party may propose amendments to this Protocol.

2. Proposals for amendments to this Protocol shall be considered at a session of the Meeting of the Parties.

3. Any proposed amendment to this Protocol shall be submitted in writing to the secretariat, which shall communicate it at least six months before the session at which it is proposed for adoption to all Parties, to other States and regional economic integration organizations that have consented to be bound by the Protocol and for which it has not yet entered into force and to Signatories.

4. The Parties shall make every effort to reach agreement on any proposed amendment to this Protocol by consensus. If all efforts at consensus have been exhausted, and no agreement reached, the amendment shall as a last resort be adopted by a three-fourths majority vote of the Parties present and voting at the session.

5. For the purposes of this article, “Parties present and voting” means Parties present and casting an affirmative or negative vote.

6. Any amendment to this Protocol adopted in accordance with paragraph 4 shall be communicated by the secretariat to the Depositary, who shall circulate it to all Parties, to other States and regional economic integration organizations that have consented to be bound by the Protocol and for which it has not yet entered into force and to Signatories.

7. An amendment, other than one to an annex, shall enter into force for those Parties having ratified, accepted or approved it on the ninetieth day after the date of receipt by the Depositary of the instruments of ratification, acceptance or approval by at least three fourths of those which were Parties at the time of its adoption. Thereafter it shall enter into force for any other Party on the ninetieth day after that Party deposits its instrument of ratification, acceptance or approval of the amendment.

8. In the case of an amendment to an annex, a Party that does not accept such an amendment shall so notify the Depositary in writing within twelve months from the date of its circulation by the Depositary. The Depositary shall without delay inform all Parties of any such notification received. A Party may at any time withdraw a notification of non-acceptance, whereupon the amendment to an annex shall enter into force for that Party.

9. On the expiry of twelve months from the date of its circulation by the Depositary as provided for in paragraph 6, an amendment to an annex shall enter into force for those Parties which have not submitted a notification to the Depositary in accordance with paragraph 8, provided that, at that time, not more than one third of those which were Parties at the time of the adoption of the amendment have submitted such a notification.

10. If an amendment to an annex is directly related to an amendment to this Protocol, it shall not enter into force until such time as the amendment to this Protocol enters into force.

Article 21

SECRETARIAT

The Executive Secretary of the Economic Commission for Europe shall carry out the following secretariat functions for this Protocol:

(a) The preparation and servicing of the sessions of the Meeting of the Parties;

(b) The transmission to the Parties of reports and other information received in accordance with the provisions of this Protocol;

(c) The reporting to the Meeting of the Parties on the activities of the secretariat; and

(d) Such other functions as may be determined by the Meeting of the Parties on the basis of available resources.

Article 22

REVIEW OF COMPLIANCE

At its first session, the Meeting of the Parties shall by consensus establish cooperative procedures and institutional arrangements of a non-judicial, non-adversarial and consultative nature to assess and promote compliance with the provisions of this Protocol and to address cases of non-compliance. In establishing these procedures and arrangements, the Meeting of the Parties shall consider, inter alia, whether to allow for information to be received from members of the public on matters related to this Protocol.

Article 23

SETTLEMENT OF DISPUTES

1. If a dispute arises between two or more Parties about the interpretation or application of this Protocol, they shall seek a solution by negotiation or by any other peaceful means of dispute settlement acceptable to the parties to the dispute.

2. When signing, ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol, or at any time thereafter, a State may declare in writing to the Depositary that, for a dispute not resolved in accordance with paragraph 1, it accepts one or both of the following means of dispute settlement as compulsory in relation to any Party accepting the same obligation:

(a) Submission of the dispute to the International Court of Justice;

(b) Arbitration in accordance with the procedure set out in annex IV.

A regional economic integration organization may make a declaration with like effect in relation to arbitration in accordance with the procedures referred to in subparagraph (b).

3. If the parties to the dispute have accepted both means of dispute settlement referred to in paragraph 2, the dispute may be submitted only to the International Court of Justice, unless the parties to the dispute agree otherwise.

Article 24

SIGNATURE

This Protocol shall be open for signature at Kiev (Ukraine) from 21 to 23 May 2003 on the occasion of the fifth Ministerial Conference “Environment for Europe,” and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 31 December 2003, by all States which are members of the United Nations and by regional economic integration organizations constituted by sovereign States members of the United Nations to which their member States have transferred competence over matters governed by this Protocol, including the competence to enter into treaties in respect of these matters.

Article 25

DEPOSITARY

The Secretary-General of the United Nations shall act as the Depositary of this Protocol.

Article 26

RATIFICATION, ACCEPTANCE, APPROVAL

AND ACCESSION

1. This Protocol shall be subject to ratification, acceptance or approval by signatory States and regional economic integration organizations referred to in article 24.

2. This Protocol shall be open for accession as from 1 January 2004 by the States and regional economic integration organizations referred to in article 24.

3. Any regional economic integration organization referred to in article 24 which becomes a Party without any of its member States being a Party shall be bound by all the obligations under this Protocol. If one or more member States of such an organization is a Party, the organization and its member States shall decide on their respective responsibilities for the performance of their obligations under this Protocol. In such cases, the organization and the member States shall not be entitled to exercise rights under this Protocol concurrently.

4. In their instruments of ratification, acceptance, approval or accession, the regional economic integration organizations referred to in article 24 shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by this Protocol. These organizations shall also inform the Depositary of any substantial modifications to the extent of their competence.

Article 27

ENTRY INTO FORCE

1. This Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For the purposes of paragraph 1, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by the States members of such an organization.

3. For each State or regional economic integration organization which ratifies, accepts or approves this Protocol or accedes thereto after the deposit of the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, the Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit by such State or organization of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 28

RESERVATIONS

No reservations may be made to this Protocol.

Article 29

WITHDRAWAL

At any time after three years from the date on which this Protocol has come into force with respect to a Party, that Party may withdraw from the Protocol by giving written notification to the Depositary. Any such withdrawal shall take effect on the ninetieth day after the date of its receipt by the Depositary.

Article 30

AUTHENTIC TEXTS

The original of this Protocol, of which the English, French and Russian texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized thereto, have signed this Protocol.

DONE at Kiev, this twenty-first day of May, two thousand and three.

Annex I

ACTIVITIES

No.	Activity		Capacity threshold (column 1)		Employee threshold (column 2)
1.	Energy sector
(a)	Mineral oil and gas refineries	*			10 employees
(b)	Installations for gasification and liquefaction	*
(c)	Thermal power stations and other combustion installations	With a heat input of 50 megawatts (MW)
(d)	Coke ovens	*
(e)	Coal rolling mills	With a capacity of 1 ton per hour
(f)	Installations for the manufacture of coal products and solid smokeless fuel	*
2.	Producing and processing of metals
(a)	Metal ore (including sulphide ore) roasting or sintering installations	*			10 employees 10 employees
(b)	Installations for the production of pig iron or steel (primary or secondary melting) including continuous casting	With a capacity of 2.5 tons per hour
(c)	Installations for the processing of ferrous metals: (i) Hot-rolling mills (ii) Smitheries with hammers (iii) Application of protective fused metal coats	With a capacity of 20 tons of crude steel per hour With an energy of 50 kilojoules per hammer, where the calorific power used exceeds 20 MW With an input of 2 tons of crude steel per hour
(d)	Ferrous metal foundries	With a production capacity of 20 tons per day
(e)	Installations: (i) For the production of non -ferrous crude metals from ore, concentrates or secondary raw materials by metallurgical, chemical or electrolytic processes (ii) For the smelting, including the alloying, of non -ferrous metals, including recovered products (refining, foundry casting, etc.)	* With a melting capacity of 4 tons per day for lead and cadmium or 20 tons per day for all other metals
(f)	Installations for surface treatment of metals and plastic materials using an electrolytic or chemical process	Where the volume of the treatment vats equals 30 m^3			10 employees
3.	Mineral industry
(a)	Underground mining and related operations	*
(b)	Opencast mining	Where the surface of the area being mined equals 25 hectares			10 employees
	Installations for the production of: (i) Cement clinker in rotary kilns (ii) Lime in rotary kilns (iii) Cement clinker or lime in other furnaces	With a production capacity of 500 tons per day With a production capacity exceeding 50 tons per day With a production capacity of 50 tons per day			10 employees
(d)	Installations for the production of asbestos and the manufacture of asbestos -based products	*			10 employees
(e)	Installations for the manufacture of glass, including glass fibre	With a melting capacity of 20 tons per day
(f)	Installations for melting mineral substances, including the production of mineral fibres	With a melting capacity of 20 tons per day
(g)	Installations for the manufacture of ceramic products by firing, in particular roofing tiles, bricks, refractory bricks, tiles, stoneware or porcelain	With a production capacity of 75 tons per day, or with a kiln capacity of 4 m^3 and with a setting density per kiln of 300 kg/m^3
4.	Chemical industry
(a)	Chemical installations for the production on an industrial scale of basic organic chemicals, such as: (i) Simple hydrocarbons (linear or cyclic, saturated or unsaturated, aliphatic or aromatic) (ii) Oxygen-containing hydrocarbons such as alcohols, aldehydes, ketones, carboxylic acids, esters, acetates, ethers, peroxides, epoxy resins (iii) Sulphurous hydrocarbons (iv) Nitrogenous hydrocarbons such as amines, amides, nitrous compounds, nitro compounds or nitrate compounds, nitriles, cyanates, isocyanates (v) Phosphorus -containing hydrocarbons (vi) Halogenic hydrocarbons (vii) Organometallic compounds (viii) Basic plastic materials (polymers, synthetic fibres and cellulose-based fibres) (ix) Synthetic rubbers (x) Dyes and pigments (xi) Surface-active agents and surfactants	*		10 employees
(b)	Chemical installations for the production on an industrial scale of basic inorganic chemicals, such as: (i) Gases, such as ammonia, chlorine or hydrogen chloride, fluorine or hydrogen fluoride, carbon oxides, sulphur compounds, nitrogen oxides, hydrogen, sulphur dioxide, carbonyl chloride (ii) Acids, such as chromic acid, hydrofluoric acid, phosphoric acid, nitric acid, hydrochloric acid, sulphuric acid, oleum, sulphurous acids (iii) Bases, such as ammonium hydroxide, potassium hydroxide, sodium hydroxide (iv) Salts, such as ammonium chloride, potassium chlorate, potassium carbonate, sodium carbonate, perborate, silver nitrate (v) Non-metals, metal oxides or other inorganic compounds such as calc ium carbide, silicon, silicon carbide	*		10 employees
(c)	Chemical installations for the production on an industrial scale of phosphorous -, nitrogen- or potassiumbased fertilizers (simple or compound fertilizers)	*		10 employees
(d)	Chemical installations for the production on an industrial scale of basic plant health products and of biocides	*		10 employees
(e)	Installations using a chemical or biological process for the production on an industrial scale of basic pharmaceutical products	*		10 employees
(f)	Installations for the production on an industrial scale of explosives and pyrotechnic products	*		10 employees
5.	Waste and waste-water management
(a)	Installations for the incineration, pyrolysis, recovery, chemical treatment or landfilling of hazardous waste	Receiving 10 tons per day			10 employees
(b)	Installations for the incineration of municipal waste	With a capacity of 3 tons per hour
(c)	Installations for the disposal of non -hazardous waste	With a capacity of 50 tons per day
(d)	Landfills (excluding landfills of inert waste)	Receiving 10 tons per day or with a total capacity of 25,000 tons
(e)	Installations for the disposal or recycling of animal carcasses and animal waste	With a treatment capacity of 10 tons per day			10 employees
(f)	Municipal waste -water treatment plants	With a capacity of 100,000 population equivalents
(g)	Independently operated industrial waste -water treatment plants which serve one or more activities of this annex	With a capacity of 10,000 m3 per day
6.	Paper and wood production and processing
(a)	Industrial plants for the production of pulp from timber or similar fibrous materials	*			10 employees
(b)	Industrial plants for the production of paper and board and other primary wood products (such as chipboard, fibreboard and plywood)	With a production capacity of 20 tons per day
(c)	Industrial plants for the p reservation of wood and wood products with chemicals	With a production capacity of 50 m3 per day
7.	Intensive livestock production and aquaculture
(a)	Installations for the intensive rearing of poultry or pigs	(i) With 40,000 places for poultry (ii) With 2,000 places for production pigs (over 30 kg) (iii) With 750 places for sows			10 employees
(b)	Intensive aquaculture	1,000 tons of fish and shellfish per year			10 employees
8.	Animal and vegetable products from the food and beverage sector
(a)	Slaughterhouses	With a carcass production capacity of 50 tons per day			10 employees
(b)	Treatment and processing intended for the production of food and beverage products from: (i) Animal raw materials (other than milk) (ii) Vegetable raw materials	With a finished product production capacity of 75 tons per day With a finished product production capacity of 300 tons per day (average value on a quarterly basis)
(c)	Treatment and processing of milk	With a capacity to receive 200 tons of milk per day (average value on an annual basis)
9.	Other activities
(a)	Plants for the pretreatment (operations such as washing, bleaching, mercerization) or dyeing of fibres or textiles	With a treatment capacity of 10 tons per day			10 employees
(b)	Plants for the tanning of hides and skins	With a treatment capacity of 12 tons of finished product per day			10 employees
(c)	Installations for the surface treatment of substances, objects or products using organic solvents, in particular for dressing, printing, coating, degreasing, waterproofing, sizing, painting, cleaning or impregnating	With a consumption capacity of 150 kg per hour or 200 tons per year			10 employees
(d)	Installations for the production of carbon (hard-burnt coal) or electrographite by means of incineration or graphitization	*			10 employees
(e)	Installations for the building of, and painting or removal of paint from ships	With a capacity for ships 100 m long			10 employees

Explanatory notes:

Column 1 contains the capacity thresholds referred to article 7, paragraph 1 (a).

An asterisk (*) indicates that no capacity threshold is applicable (all facilities are subject to reporting).

Column 2 contains the employee threshold referred to in article 7, paragraph 1 (b).

“10 employees” means the equivalent of 10 full-time employees.

Annex II

POLLUTANTS

No.	CAS number	Pollutant	Threshold for releases (column 1)			Threshold for off-site transfers of pollutants (column 2) kg/year	Manufacture, process or use threshold (column 3) kg/year
			to air (column 1a) kg/year	to water (column 1b) kg/year	to land (column 1c) kg/year
1	74-82-8	Methane (CH4)	100 000	-	-	-	*
2	630-08-0	Carbon monoxide (CO)	500 000	-	-	-	*
3	124-38-9	Carbon dioxide (CO2)	100 million	-	-	-	*
4		Hydro-fluorocarbons (HFCs)	100	-	-	-	*
5	10024-97-2	Nitrous oxide (N2O)	10 000	-	-	-	*
6	7664-41-7	Ammonia (NH3)	10 000	-	-	-	10 000
7		Non-methane volatile organic compounds (NMVOC)	100 000	-	-	-	*
8		Nitrogen oxides (NOx /NO2)	100 000	-	-	-	*
9		Perfluorocarbons (PFCs)	100	-	-	-	*
10	2551-62-4	Sulphur hexafluoride (SF6)	50	-	-	-	*
11		Sulphur oxides (SOx/SO2)	150 000	-	-	-	*
12		Total nitrogen	-	50 000	50 000	10 000	10 000
13		Total phosphorus	-	5 000	5 000	10 000	10 000
14		Hydrochlorofluorocarbons (HCFCs)	1	-	-	100	10 000
15		Chlorofluorocarbons (CFCs)	1	-	-	100	10 000
16		Halons	1	-	-	100	10 000
17	7440-38-2	Arsenic and compounds (as As)	20	5	5	50	50
18	7440-43-9	Cadmium and compounds (as Cd)	10	5	5	5	5
19	7440-47-3	Chromium and compounds (as Cr)	100	50	50	200	10 000
20	7440-50-8	Copper and c ompounds (as Cu)	100	50	50	500	10 000
21	7439-97-6	Mercury and compounds (as Hg)	10	1	1	5	5
22	7440-02-0	Nickel and compounds (as Ni)	50	20	20	500	10 000
23	7439-92-1	Lead and compounds (as Pb)	200	20	20	50	50
24	7440-66-6	Zinc and compounds (as Zn)	200	100	100	1 000	10 000
25	15972-60-8	Alachlor	-	1	1	5	10 000
26	309-00-2	Aldrin	1	1	1	1	1
27	1912-24-9	Atrazine	-	1	1	5	10 000
28	57-74-9	Chlordane	1	1	1	1	1
29	143-50-0	Chlordecone	1	1	1	1	1
30	470-90-6	Chlorfenvinphos	1	1	1	5	10 000
31	85535-84-8	Chloro -alkanes, C10-C13	-	1	1	10	10 000
32	2921-88-2	Chlorpyrifos	-	1	1	5	10 000
33	50-29-3	DDT	1	1	1	1	1
34	107-06-2	1,2-dichloroethane (EDC)	1 000	10	10	100	10 000
35	75-09-2	Dichloromethane (DCM)	1 000	10	10	100	10 000
36	60-57-1	Dieldrin	1	1	1	1	1
37	330-54-1	Diuron	-	1	1	5	10 000
38	115-29-7	Endosulphan	-	1	1	5	10 000
39	72-20-8	Endrin	1	1	1	1	1
40		Halogenated organic compounds (as AOX)	-	1 000	1 000	1 000	10 000
41	76-44-8	Heptachlor	1	1	1	1	1
42	118-74-1	Hexachloroben zene (HCB)	10	1	1	1	5
43	87-68-3	Hexachlorobutadiene (HCBD)	-	1	1	5	10 000
44	608-73-1	1,2,3,4,5, 6-hexachlorocyclohexane (HCH)	10	1	1	1	10
45	58-89-9	Lindane	1	1	1	1	1
46	2385-85-5	Mirex	1	1	1	1	1
47		PCDD +PCDF (dioxins +furans) (as Teq)	0.001	0.001	0.001	0.001	0.001
48	608-93-5	Pentachloroben zene	1	1	1	5	50
49	87-86-5	Pentachlorophenol (PCP)	10	1	1	5	10 000
50	1336-36-3	Polychlorinated biphenyls (PCBs)	0.1	0.1	0.1	1	50
51	122-34-9	Simazine	-	1	1	5	10 000
52	127-18-4	Tetrachloroethylene (PER)	2000	-	-	1 000	10 000
53	56-23-5	Tetrachloromethane (TCM)	100	-	-	1 000	10 000
54	12002-48-1	Trichlorobenzenes (TCBs)	10	-	-	1 000	10 000
55	71-55-6	1,1,1-trichloro ethane	100	-	-	1 000	10 000
56	79-34-5	1,1,2,2-tetrachloroethane	50	-	-	1 000	10 000
57	79-01-6	Trichloroethylene	2 000	-	-	1 000	10 000
58	67-66-3	Trichloromethane	500	-	-	1 000	10 000
59	8001-35-2	Toxaphene	1	1	1	1	1
60	75-01-4	Vinyl chloride	1 000	10	10	100	10 000
61	120-12-7	Anthracene	50	1	1	50	50
62	71-43-2	Benzene	1 000	200 (as BTEX) ^a/	200 (as BTEX) ^a/	2 000 (as BTEX) ^a/	10 000
63		Brominated diphenylethers (PBDE)	-	1	1	5	10 000
64		Nonylphenol ethoxylates (NP/NPEs) and related substances	-	1	1	5	10 000
65	100-41-4	Ethyl benzene	-	200 (as BTEX)^a/	200 (as BTEX)^a/	2 000 (as BTEX)^a/	10 000
66	75-21-8	Ethylene oxide	1 000	10	10	100	10 000
67	34123-59-6	Isoproturon	-	1	1	5	10 000
68	91-20-3	Naphthalene	100	10	10	100	10 000
69		Organotin compounds (as total Sn)	-	50	50	50	10 000
70	117-81-7	Di-(2-ethyl hexyl) phthalate (DEHP)	10	1	1	100	10 000
71	108-95-2	Phenols (as total C)	-	20	20	200	10 000
72		Polycyclic aromatic hydrocarbons (PAHs)^b/	50	5	5	50	50
73	108-88-3	Toluene	-	200 (as BTEX)^a/	200 (as BTEX)^a/	2 000 (as BTEX)^a/	10 000
74		Tributyltin and compounds	-	1	1	5	10 000
75		Triphenyltin and compounds	-	1	1	5	10 000
76		Total organic carbon (TOC) (as total C or COD/3)	-	50 000	-	-	**
77	1582-09-8	Trifluralin	-	1	1	5	10 000
78	1330-20-7	Xylenes	-	200 (as BTEX)^a/	200 (as BTEX)^a/	2 000 (as BTEX)^a/	10 000
79		Chlorides (as tot al Cl)	-	2 million	2 million	2 million	10 000^c/
80		Chlorine and inorganic compounds (as HCl)	10 000	-	-	-	10 000
81	1332-21-4	Asbestos	1	1	1	10	10 000
82		Cyanides (as total CN)	-	50	50	500	10 000
83		Fluorides (as total F)	-	2 000	2 000	10 000	10 000^c/
84		Fluorine and inorganic compounds (as HF)	5 000	-	-	-	10 000
85	74-90-8	Hydrogen cyanide (HCN)	200	-	-	-	10 000
86		Particulate matter ( P M10)	50 000	-	-	-	*

Explanatory notes:

The CAS number of the pollutant means the precise identifier in Chemical Abstracts Service.

Column 1 contains the thresholds referred to in article 7, paragraph 1 (a)(i) and (iv). If the threshold in a given sub-column (air, water or land) is exceeded, reporting of releases or, for pollutants in waste water destined for waste-water treatment, transfers to the environmental medium referred to in that sub-column is required with respect to the facility in question, for those Parties which have opted for a system of reporting pursuant to article 7, paragraph 1 (a).

Column 2 contains the thresholds referred to in article 7, paragraph 1 (a)(ii). If the threshold in this column is exceeded for a given pollutant, reporting of the off-site transfer of that pollutant is required with respect to the facility in question, for those Parties which have opted for a system of reporting pursuant to article 7, paragraph 1 (a)(ii).

Column 3 contains the thresholds referred to in article 7, paragraph (1)(b). If the threshold in this column is exceeded for a given pollutant, reporting of the releases and off-site transfers of that pollutant is required with respect to the facility in question, for those Parties which have opted for a system of reporting pursuant to article 7, paragraph 1 (b).

A hyphen (-) indicates that the parameter in question does not trigger a reporting requirement.

An asterisk (*) indicates that, for this pollutant, the release threshold in column (1)(a) is to be used rather than a manufacture, process or use threshold.

A double asterisk (**) indicates that, for this pollutant, the release threshold in column (1)(b) is to be used rather than a manufacture, process or use threshold.

Footnotes:

^a/ Single pollutants are to be reported if the threshold for BTEX (the sum parameter of benzene, toluene, ethyl benzene, xylene) is exceeded.

^b/ Polycyclic aromatic hydrocarbons (PAHs) are to be measured as benzo(a)pyrene (50-32-8), benzo(b)fluoranthene (205-99-2), benzo(k)fluoranthene (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pyrene (193-39-5) (derived from the Protocol on Persistent Organic Pollutants to the Convention on Long-range Transboundary Air Pollution).

^c/ As inorganic compounds.

Annex III

PART A

DISPOSAL OPERATIONS (‘D’)

- Deposit into or onto land (e.g. landfill)

- Land treatment (e.g. biodegradation of liquid or sludgy discards in soils)

- Deep injection (e.g. injection of pumpable discards into wells, salt domes or naturally occurring repositories)

- Surface impoundment (e.g. placement of liquid or sludge discards into pits, ponds or lagoons)

- Specially engineered landfill (e.g. placement into lined discrete cells which are capped and isolated from one another and the environment)

- Release into a water body except seas/oceans

- Release into seas/oceans including sea-bed insertion

- Biological treatment not specified elsewhere in this annex which results in final compounds or mixtures which are discarded by means of any of the operations specified in this part

- Physico-chemical treatment not specified elsewhere in this annex which results in final compounds or mixtures which are discarded by means of any of the operations specified in this part (e.g. evaporation, drying, calcination, neutralization, precipitation)

- Incineration on land

- Incineration at sea

- Permanent storage (e.g. emplacement of containers in a mine)

- Blending or mixing prior to submission to any of the operations specified in this part

- Repackaging prior to submission to any of the operations specified in this part

- Storage pending any of the operations specified in this part

PART B

RECOVERY OPERATIONS (‘R’)

- Use as a fuel (other than in direct incineration) or other means to generate energy

- Solvent reclamation/regeneration

- Recycling/reclamation of organic substances which are not used as solvents

- Recycling/reclamation of metals and metal compounds

- Recycling/reclamation of other inorganic materials

- Regeneration of acids or bases

- Recovery of components used for pollution abatement

- Recovery of components from catalysts

- Used oil re-refining or other reuses of previously used oil

- Land treatment resulting in benefit to agriculture or ecological improvement

- Uses of residual materials obtained from any of the recovery operations specified above in this part

- Exchange of wastes for submission to any of the recovery operations specified above in this part

- Accumulation of material intended for any operation specified in this part

Annex IV

ARBITRATION

1. In the event of a dispute being submitted for arbitration pursuant to article 23, paragraph 2, of this Protocol, a party or parties shall notify the other party or parties to the dispute by diplomatic means as well as the secretariat of the subject matter of arbitration and indicate, in particular, the articles of this Protocol whose interpretation or application is at issue. The secretariat shall forward the information received to all Parties to this Protocol.

2. The arbitral tribunal shall consist of three members. Both the claimant party or parties and the other party or parties to the dispute shall appoint an arbitrator, and the two arbitrators so appointed shall designate by common agreement the third arbitrat or, who shall be the president of the arbitral tribunal. The latter shall not be a national of one of the parties to the dispute, nor have his or her usual place of residence in the territory of one of these parties, nor be employed by any of them, nor have dealt with the case in any other capacity.

3. If the president of the arbitral tribunal has not been designated within two months of the appointment of the second arbitrator, the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe shall, at the request of either party to the dispute, designate the president within a further two -month period.

4. If one of the parties to the dispute does not appoint an arbitrator within two months of the notification referred to in paragraph 1, the other party may so inform the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe, who shall designate the president of the arbitral tribunal within a further two-month period. Upon designation, the president of the arbitral tribunal shall request the party which has not appointed an arbitrator to do so within two months. If it fails to do so within that period, the president shall so inform the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe, who shall make this appointment within a further two -month period.

5. The arbitral tribunal shall render its decision in accordance with international law and the provisions of this Protocol.

6. Any arbitral tribunal constituted under the provisions set out in this annex shall draw up its own rules of procedure.

7. The decisions of the arbitral tribunal, both on procedure and on substance, shall be taken by majority vote of its members.

8. The tribunal may take all appropriate measures to establish the facts.

9. The parties to the dispute shall facilitate the work of the arbitral tribunal and, in particular, using all means at their disposal, shall:

(a) Provide it with all relevant documents, facilities and information;

(b) Enable it, where necessary, to call witnesses or experts and receive their evidence.

10. The parties and the arbitrators shall protect the confidentiality of any information that they receive in confidence during the proceedings of the arbitral tribunal.

11. The arbitral tribunal may, at the request of one of the parties, recommend interim measures of protection.

12. If one of the parties to the dispute does not appear before the arbitral tribunal or fails to defend its case, the other party may request the tribunal to continue the proceedings and to render its final decision. Absence of a party or failure of a party to defend its case shall not constitute a bar to the proceedings. Before rendering its final decision, the arbitral tribunal must satisfy itself that the claim is well founded in fact and law.

13. The arbitral tribunal may hear and determine counterclaims arising directly out of the subject matter of the dispute.

14. Unless the arbitral tribunal determines otherwise because of the particular circumstances of the case, the expenses of the tribunal, including the remuneration of its members, shall be borne by the parties to the dispute in equal shares. The tribunal shall keep a record of all its expenses, and shall furnish a final statement thereof to the parties.

15. Any Party to this Protocol which has an interest of a legal nature in the subject matter of the dispute, and which may be affected by a decision in the case, may intervene in the proceedings with the consent of the tribunal.

16. The arbitral tribunal shall render its award within five months of the date on which it is established, unless it finds it necessary to extend the time limit for a period which should not exceed five months.

17. The award of the arbitral tribunal shall be accompanied by a statement of reasons. It shall be final and binding upon all parties to the dispute. The award will be transmitted by the arbitral tribunal to the parties to the dispute and to the secretariat. The secretariat will forward the information received to all Parties to this Protocol.

18. Any dispute which may arise between the parties concerning the interpretation or execution of the award may be submitted by either party to the arbitral tribunal which made the award or, if the latter cannot be seized thereof, to another tribunal constituted for this purpose in the same manner as the first.

Vides ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktores p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R. Vējonis	G. Puķītis	U. Lapiņš	V.Puriņš	G.Krūmiņa

01.10.2007. 11:14

10234

G. Krūmiņa

7026578; guna.krumina@vidm.gov.lv