Anotācija

Likumprojekts

Grozījumi Komerclikumā

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 75.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

''(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (šā likuma 45.pants) vai māklera darbībai (šā likuma 64.panta pirmā daļa), vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:''.

2.  181.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"181.pants. Gada pārskata iesniegšana";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valde gada pārskatu iesniedz kompetentajai publiskajai iestādei.";

izslēgt otro daļu.

3.  249.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda ''statūtos'' ar vārdiem "izņemot šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā";

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Statūtos var noteikt pilnvarojumu valdei uz laiku līdz pieciem gadiem palielināt pamatkapitālu statūtos vai akcionāru sapulces noteiktajā apmērā, nepārsniedzot 30 procentus no sabiedrības pamatkapitāla uz pilnvarojuma spēkā stāšanās brīdi. Valdes pilnvarojums palielināt pamatkapitālu neattiecas uz pamatkapitāla palielināšanu šā likuma 254.pantā minētajā gadījumā.

(5) Palielinot pamatkapitālu šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, grozījumus sabiedrības statūtos izdara padome.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto pilnvarojumu valde var izlietot tiktāl, ciktāl statūtos vai akcionāru sapulces lēmumos nav noteikts citādi."

4. Papildināt 257.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Palielinot pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, jaunās emisijas akciju apmaksas veids var tikt noteikts tikai naudā.

(4) Palielinot pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, jaunās emisijas akciju apmaksas termiņš nosakāms ne ilgāks kā trīs mēneši no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu."

5. Papildināt 261.panta otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) valdes sēdes protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un padomes sēdes protokola izrakstu ar lēmumu atļaut valdei pamatkapitāla palielināšanu;".

6. Papildināt 292.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) dot piekrišanu valdei palielināt pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos šā likuma 249.panta piektajā daļā minētajā gadījumā."

7. Papildināt likumu ar 310.¹, 310.² un 310.³ pantu šādā redakcijā:

"310.¹ pants. Valdes lēmuma atcelšana par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu var atcelt šā likuma 286.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, kā arī ja pārkāpta pamatkapitāla palielināšanas kārtība.

(2) Celt prasību tiesā, lai atceltu valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, var jebkurš akcionārs.

(3) Termiņš prasības celšanai, lai atceltu valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, ir trīs mēneši no dienas, kad akcionārs uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par valdes lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

310.² pants. Kārtība, kādā izpilda tiesas nolēmumu valdes lēmuma atcelšanai par pamatkapitāla palielināšanu

Nolēmumu atcelt valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu tiesa pēc nolēmuma spēkā stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistra iestādei.

310.³ pants. Atbildība par valdes lēmuma nepamatotu apstrīdēšanu saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies valdes lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības."

8. Papildināt likumu ar 335.¹ pantu šādā redakcijā:

"335.¹ pants. Pārrobežu apvienošana

(1) Pārrobežu apvienošana ir tādu divu vai vairāk kapitālsabiedrību apvienošana, no kurām vismaz viena ir reģistrēta Latvijas Republikā, bet pārējās dibinātas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktiem.

(2) Dalībvalsts šā likuma izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republika, Norvēģijas Karaliste un Lihtenšteinas Firstiste.

(3) Par pārrobežu apvienošanu nav uzskatāma tāda apvienošana, kurā iesaistīta kapitālsabiedrība, kas paredzējusi veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kuras daļas pēc kapitāla daļu īpašnieku pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no šīs kapitālsabiedrības aktīviem. Šādai atpirkšanai vai izpirkumam ir pielīdzināmas darbības, ar kurām kapitālsabiedrība vēlas nodrošināt, lai tās daļu tirgus vērtība būtiski neatšķirtos no tās aktīvu tīrās vērtības.

(4) Pārrobežu apvienošanai piemēro šā likuma noteikumus par kapitālsabiedrību apvienošanu, ciktāl šā likuma XIX sadaļā nav noteikts citādi. Ja iegūstošā kapitālsabiedrība tiek reģistrēta citā dalībvalstī, Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, iesaistoties pārrobežu apvienošanā, ievēro šā likuma noteikumus par kapitālsabiedrību apvienošanu, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar apvienošanu un uz kapitālsabiedrības kreditoru, dalībnieku, obligacionāru, kā arī darbinieku aizsardzību."

9. Aizstāt 338.panta otrās daļas 6.punktā vārdus "akcionāriem, kuriem pieder priekšrocību akcijas" ar vārdiem "katras akciju kategorijas akciju turētājiem".

10.  340.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību līguma projektu pārbauda revidents, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā sarakstā. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var ievēlēt kopīgu revidentu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki vai biedri. Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai."

11. Aizstāt 341.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "apstiprināts" ar vārdu "ievēlēts".

12. Izslēgt 363.pantu.

13. Izslēgt 368.pantu.

14. Papildināt 372.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Šā likuma 340.panta trešajā daļā minētajā gadījumā novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda revidents, kurš atbilst šā likuma 340.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem."

15. Papildināt 377.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Šā likuma 340.panta trešajā daļā minētajā gadījumā novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda revidents, kurš atbilst šā likuma 340.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem."

16. Papildināt likumu ar XIX sadaļu šādā redakcijā:

"XIX sadaļa

Pārrobežu apvienošanas īpašie noteikumi

380.pants. Reorganizācijas līgums

Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) pārrobežu apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību un jaundibināmās kapitālsabiedrības veidus;

2) ziņas par iegūstošajai kapitālsabiedrībai nododamās mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu un saistību novērtēšanu;

3) kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu, kurš izmantots pārrobežu apvienošanas nosacījumu noteikšanai.

381.pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Reorganizācijas prospektā papildus šā likuma 339.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda informāciju, kā pārrobežu apvienošana ietekmē pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības dalībniekus un kreditorus.

(2) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības darbiniekiem vai to pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar reorganizācijas prospektu.

382.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Ja citā dalībvalstī reģistrētas pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības darbību reglamentējošos tiesību aktos nav paredzēta procedūra kompensāciju noteikšanai kapitālsabiedrības mazākuma dalībniekiem, neaizliedzot pārrobežu apvienošanas reģistrēšanu, Latvijas Republikā reģistrēta pievienojamā kapitālsabiedrība var piemērot šādu procedūru, ja citā dalībvalstī reģistrētas pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības dalībnieki pieņem lēmumu atļaut minētās procedūras piemērošanu.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas pievienojamās kapitālsabiedrības darbību reglamentējošos tiesību aktos ir paredzēta procedūra, lai pārbaudītu un grozītu kapitāla vērtspapīru vai daļu apmaiņas koeficientu, neaizliedzot pārrobežu apvienošanas reģistrēšanu, Latvijas Republikā reģistrēta pievienojamā kapitālsabiedrība var atļaut minētās procedūras piemērošanu, ja lēmumu pieņem vienbalsīgi dalībnieku sapulcē, kas apstiprina reorganizācijas līgumu. Procedūrā pieņemtais lēmums ir saistošs arī Latvijas Republikā reģistrētai iegūstošajai kapitālsabiedrībai un tās dalībniekiem.

383.pants. Pirmsapvienošanas apliecība

(1) Ja iegūstošo kapitālsabiedrību paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, Latvijas Republikā reģistrēta pievienojamā kapitālsabiedrība komercreģistra iestādē iesniedz pieteikumu apliecinājuma saņemšanai, ka pievienojamā kapitālsabiedrība ir veikusi visas nepieciešamās darbības pārrobežu apvienošanas pabeigšanai.

(2) Pieteikumam pievieno šā likuma 347.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētos dokumentus. Pieteikumā kapitālsabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka attiecīgā prasība nav apmierināta.

384.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei

Ja iegūstošā kapitālsabiedrība tiek reģistrēta Latvijas Republikā, papildus šā likuma 347.pantā minētajiem dokumentiem komercreģistra iestādē iesniedz citas dalībvalsts komercreģistra iestādes ne vēlāk kā pirms sešiem mēnešiem izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka citā dalībvalstī reģistrētā pievienojamā kapitālsabiedrība ir veikusi visas nepieciešamās darbības pārrobežu apvienošanas pabeigšanai.

385.pants. Pievienošanas īpašie noteikumi

Ja pārrobežu apvienošana notiek pievienošanas procesā un pārrobežu apvienošanu veic kapitālsabiedrība, kurai pieder pievienojamās kapitālsabiedrības visas kapitāla daļas, attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu pievienojamo kapitālsabiedrību nepiemēro šā likuma 343.panta pirmās daļas noteikumus.

386.pants. Ieraksts par pārrobežu apvienošanu komercreģistrā

Ja ieraksts par iegūstošo kapitālsabiedrību tiek izdarīts citas dalībvalsts komercreģistrā, ierakstu par pievienojamo kapitālsabiedrību komercreģistrā izdara, kad komercreģistra iestāde ir saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts komercreģistra iestādes par attiecīga ieraksta izdarīšanu.

387.pants. Pārrobežu apvienošanas spēkā stāšanās

Ja iegūstošā kapitālsabiedrība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta Latvijas Republikā, pārrobežu apvienošana uzskatāma par spēkā stājušos, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par iegūstošo kapitālsabiedrību."

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9. Fiziskā persona, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (šā likuma 45.pants) vai māklera darbībai (šā likuma 64.panta pirmā daļa) un kura nav reģistrēta komercreģistrā, piesaka sevi reģistrācijai komercreģistrā līdz 2008.gada 1.maijam.

10. Grozījumi šā likuma 181.pantā stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā."

18. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Uzņēmumu reģistram. Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādē, tiek radīts papildus administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem. Administratīvā sloga mazināšanai un atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija sēdē nolemtajam (prot.Nr.35 20.§ 2.punkts) likumprojekts paredz, ka gada pārskati ir iesniedzami vienai valsts iestādei - Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus. Atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17.panta desmitajai daļai fiziskā persona vai individuālā uzņēmuma īpašnieks, kura darbība atbilst Komerclikuma 45. vai 64.pantā minētajiem noteikumiem, piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, neņemot vērā Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus, vai dibina komercsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem. Interpretējot gramatiski un ņemot vērā to, ka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma mērķis ir noregulēt ar Komerclikuma spēkā stāšanos saistītus jautājumus, nevis ietvert pastāvīgi darbojošos regulējumu, praksē tiek izdarīts secinājums, ka mākleriem, kuri savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbību sākuši vēl pirms pārejas perioda beigām un veica to kā fiziskas personas vai kā individuālie uzņēmumi, bija obligāts pienākums kļūt par komersantiem, bet fiziskai personai, kura uzsākusi māklera darbību pēc pārejas perioda beigām, šāds pienākums ir tikai tad, ja tā sasniedz Komerclikuma 75.pantā minētos kritērijus. (..) Mākleri, kuri sākuši savu darbību pirms pārejas perioda beigām, un mākleri, kuri sākuši savu darbību pēc tā, atrodas salīdzināmos apstākļos. Līdz ar to, lai noteiktu dažādu tiesisko regulējumu (vienā gadījumā paredzētu pienākumu reģistrēties komercreģistrā, bet otrā šādu pienākumu neparedzētu), jāpastāv objektīvi pamatotai nepieciešamībai noteikt dažādu regulējumu. Šāda objektīva nepieciešamība nav konstatējama. Interpretējot teleoloģiski (pēc jēgas un mērķa), jāsecina, ka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17.panta desmitā daļa attiecināma uz visām fiziskām personām un individuālajiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kad uzsākta to saimnieciskā darbība vai uzņēmējdarbība. Tātad fiziska persona bez reģistrācijas komercreģistrā nedrīkst veikt māklera darbību.[1] Minētais pēc analoģijas attiecināms arī uz komercaģentiem. Likumprojekts noteic personai pienākumu pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibinot komercsabiedrību, ja tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera un komercaģenta darbībai, kas ir definēta attiecīgi Komerclikuma 45. un 64. pantā. Tādējādi likumprojekts novērš praksē pastāvošo pretrunīgo interpretāciju attiecībā uz mākleru un komercaģentu pienākumu reģistrēties komercreģistrā un nodrošina personu, kuras izmanto mākleru un komercaģentu pakalpojumus, aizsardzību, ņemot vērā Komerclikumā ietverto mākleru un komercaģentu pienākumu un atbildības regulējumu. 2005.gada 26.oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (turpmāk – direktīva). Direktīvas 2005/56/EK mērķis ir atvieglot tādu kapitālsabiedrību apvienošanu, no kurām katra ir reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vienlaicīgi nodrošinot katras pārrobežu apvienošanas procesā iesaistītās kapitālsabiedrības dalībnieku un kreditoru aizsardzību. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības brīvību un kapitāla brīvu apriti, ieviešot direktīvā 2005/56/EK noteiktās prasības, t.i., izveidotu mehānismu, kā bez nesamērīgām juridiska un administratīva rakstura grūtībām Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība apvienojas ar citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu kapitālsabiedrību. Turklāt, lai atvieglotu pārrobežu apvienošanas procesu, tam atbilstoši direktīvas 2005/56/EK prasībām tiek piemērotas Komerclikuma normas, kas reglamentē sabiedrību apvienošanos Latvijas Republikas mērogā, papildus piemērojot speciālos noteikumus par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu. Komerclikums paredz, ka reorganizācijas līgumu revidents var nepārbaudīt, ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri vai dalībnieki. Taču minētais regulējums ir attiecināts tikai uz personālsabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tādējādi izslēdzot akciju sabiedrības no to subjektu loka, kuru dalībniekiem ir tiesības lemt par reorganizācijas līguma pārbaudes nepieciešamību. Atbilstoši direktīvas 2005/56/EK prasībām kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā iesaistīto kapitālsabiedrību dalībnieki var lemt nepiemērot revidenta pārbaudi reorganizācijas līgumam, ja tam piekrīt visi attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieki. Turklāt minētās tiesības kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā ir attiecinātas arī uz akciju sabiedrībām. Lai ieviestu minēto direktīvas 2005/56/EK prasību un novērstu pastāvošo nevienlīdzīgo attieksmi attiecībā uz reorganizācijas līguma pārbaudes nepieciešamību, likumprojekts paredz arī akciju sabiedrību akcionāriem tiesības lemt par revidenta veiktās reorganizācijas līguma pārbaudes nepieciešamību. Atbilstoši Komerclikuma 340.pantam reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību līguma projekta pārbaudei komercreģistra iestāde apstiprina attiecīgo sabiedrību ievēlētu revidentu no komercreģistra iestādes apstiprināta saraksta. Lai mazinātu administratīvo slogu, ka sabiedrībai tās ievēlētu revidentu reorganizācijas līguma pārbaudei ir nepieciešams formāli apstiprināt komercreģistra iestādē, likumprojekts paredz atteikties no revidenta apstiprināšanas komercreģistra iestādē. Vienlaikus likumprojekts saglabā prasību, ka reorganizācijas līguma pārbaudei ir jāievēl revidents no komercreģistra iestādes apstiprināta saraksta. Papildus likumprojekts paredz precizēt Komerclikuma 338.panta otrās daļas 6.punktu, tādējādi nodrošinot Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešās direktīvas 78/855/EEK, kas balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos un Padomes 1982. gada 17. decembra Sestās direktīvas 82/891/EEK, kura balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu pilnīgu pārņemšanu. Likumprojekts ievieš arī prasības, kas noteiktas Padomes 1976. gada 13. decembra Otrās direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (turpmāk – Direktīva 77/91/EEK) 25. panta otrajā daļā, proti, ka vajadzības gadījumā par pamatkapitāla palielinājumu noteiktā apjoma robežās lemj tam pilnvarota sabiedrības struktūra.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz: 1) gada pārskatu iesniegšanu vienai iestādei – Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi nodrošinot vienas aģentūras principa ievērošanu, iesniedzot gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus; 2) pienākumu personām, kuru veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera vai komercaģenta darbībai, pieteikt sevi reģistrācijai komercreģistrā; 3) kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūru; 4) akciju sabiedrību akcionāru tiesības lemt par revidenta pārbaudi reorganizācijas līgumam; 5) reorganizācijā iesaistīto sabiedrību tiesības ievēlēt revidentu reorganizācijas līguma pārbaudei bez komercreģistra iestādes apstiprinājuma; 6) iespēju akciju sabiedrības statūtos noteikt pilnvarojumu valdei palielināt sabiedrības pamatkapitālu statūtos vai akcionāru sapulces noteiktajā apjomā.
3. Cita informācija	Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojektā ietvertie pasākumi pozitīvi ietekmēs makroekonomiskās vides attīstību, jo paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu un pasākumus tiesiskās drošības stiprināšanai.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu, nodrošinot iespēju gada pārskatus iesniegt vienai valsts iestādei un atceļot reorganizācijas līguma pārbaudei ievēlēta revidenta apstiprināšanu komercreģistra iestādē. Likumprojektā ietvertais kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas regulējums nodrošinās administratīvā sloga mazināšanu pārrobežu līmeņa komercdarbībai, tādējādi nodrošinot uzņēmējdarbības brīvību un kapitāla brīvu apriti. Nodrošinot personu, kuru veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera vai komercaģenta darbībai, reģistrāciju komercreģistrā tiks radīta drošāka uzņēmējdarbības vide.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” un likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” un likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” ir virzāmi izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā vienlaicīgi. Nepieciešams izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar: 1) Padomes 1976. gada 13. decembra Otro direktīvu 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (tiek pārņemta pilnībā); 2) Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešo direktīvu 78/855/EEK, kas balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos (tiek pārņemta pilnībā); 3) Padomes 1982. gada 17. decembra Sesto direktīvu 82/891/EEK, kura balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (tiek pārņemta pilnībā); 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (tiek pārņemta daļēji).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.		Padomes 1976. gada 13. decembra Otrā direktīva 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (L065/14/03/1968 P.0008-0012) Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešā direktīva 78/855/EEK, kas balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos (L295/20/10/1978 P.0036-0043) Padomes 1982. gada 17. decembra Sestā direktīva 82/891/EEK, kura balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (L378/31/12/1982 P.0047-0054) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (L310/25/11/2005 P.0001-0009)
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
Likumprojekta 3. pants Likumprojekta 4. pants Likumprojekta 5. pants Likumprojekta 6. pants Likumprojekta 7. pants Likumprojekta 8. pants (335.^1 panta pirmā daļa) Likumprojekta 8. pants (335.^1 panta trešā daļa) Likumprojekta 8. pants (335.^1 panta trešā daļa) Likumprojekta 9. pants Likumprojekta 16. pants (380.pants) Likumprojekta 16. pants (381.pants) Likumprojekta 16. pants (382.pants) Likumprojekta 16. pants (383.pants) Likumprojekta 16. pants (384.pants) Likumprojekta 16. pants (385.pants) Likumprojekta 16. pants (386.pants) Likumprojekta 16. pants (387.pants)	Direktīvas 77/91/EEK 25. panta otrais punkts Direktīvas 77/91/EEK 25. panta otrais punkts Direktīvas 77/91/EEK 25. panta otrais punkts Direktīvas 77/91/EEK 25. panta otrais punkts Direktīvas 77/91/EEK 25. panta otrais punkts Direktīvas 2005/56/EK 1.pants un 4.panta pirmā punkta a) apakšpunkts Direktīvas 2005/56/EK 3.pants trešais punkts Direktīvas 2005/56/EK 4.pants pirmā punkta b) apakšpunkts Direktīvas 78/855/EEK 5. panta otrā punkta e) apakšpunkts un Direktīvas 82/891/EEK 3.panta otrā punkta f) apakšpunkts Direktīvas 2005/56/EK 5.panta a), k) un l) apakšpunkts Direktīvas 2005/56/EK 7.pants Direktīvas 2005/56/EK 10.panta trešais punkts Direktīvas 2005/56/EK 10. panta otrais punkts Direktīvas 2005/56/EK 11.panta otrais punkts Direktīvas 2005/56/EK 15.panta pirmais punkts Direktīvas 2005/56/EK 13.pants Direktīvas 2005/56/EK 12.pants		Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst
5. Cita informācija	Ar likumprojektu Direktīva 2005/56/EK tiek pārņemta daļēji. Direktīvas 2005/56/EK 5.pants (izņemot a), k) un l) apakšpunktu), 6., 8., 9., 14. un 17. pants atbilst spēkā esošajām Komerclikuma normām. Direktīvas 2005/56/EK 10.panta 2.punkts, 11.pants un 13.panta otrais punkts tiek pārņemti ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Ar likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” netiek pārņemts Direktīvas 2005/56/EK 16.pants „Darbinieku līdzdalība”. Minētā panta pārņemšanai nepieciešamie normatīvie akti tiks izstrādāti līdz direktīvas pārņemšanas termiņa beigām.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	_____________
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Likumprojekts paredz paplašināt Uzņēmumu reģistra funkcijas kapitālsabiedrību reorganizāciju reģistrēšanā. Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks infor mēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums „Grozījumi Komerclikumā” pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiesību aktu portālā www.likumi.lv. Bez tam, par likuma pieņemšanu tiks sniegta informācija masu saziņas līdzekļos un Uzņēmumu reģistra mājas lapā www.ur.gov.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā izskata Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumus var pārsūdzēt tiesā.
4. Cita informācija	Nav

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

10.10.2007 14:47

2177

Paipala 67046104

olga.paipala@tm.gov.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	V. Jarkina

---

[1] Nikuļceva I. Māklera tiesiskā regulējuma problemātika. Latvijas Vēstnesis, Jurista vārds, 2007, Nr.21