Likumprojekts

Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem

1.pants. 2007.gada 10.maija Reģionālās sadarbības padomes statūti (turpmāk – Statūti) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2.pants. Statūtos paredzēto saistību izpildi nodrošina Ārlietu ministrija.

3.pants. Par Statūtu spēkā stāšanos Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināmi Statūti angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministra

pienākumu izpildītāja –

kultūras ministre

H.Demakova

Likumprojekta “Par Reģionālas sadarbības padomes statūtiem”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir ieinteresēta labu attiecību veidošanā ar Rietumbalkānu valstīm, kuras ir potenciālās Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvijas atbalsta tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanu, kas ir būtiski faktori šī reģiona stabilitātē, tālākajā attīstībā un integrācijā eiroatlantiskajās struktūrās.

Līdz 2008.gada 1.februārim uz Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta bāzes paredzēts izveidot Reģionālās sadarbības padomi (RSP), kas apvienotu gan starptautiskās sabiedrības izveidotā Stabilitātes pakta, gan paša reģiona izveidotā Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesa (DAESP) iniciatīvas. Stabilitātes pakta reformas būtība ir pašu Dienvidaustrumeiropas valstu ievērojama atbildības uzņemšanās par reģionālo sadarbību un lēmumiem, t.sk. par turpmāku finansēšanu.

Dalība RSP Latvijai dos iespēju sevi apliecināt kā stabilu, uz attīstību orientētu valsti, kas atbalsta drošību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi Dienvidaustrumeiopas reģionā. Tādējādi tiks veicināta sadarbība ar Rietumbalkānu valstīm un Latvijas starptautiskā atpazīstamība. Ņemot vērā Latvijas vājo pārstāvību reģionā (Latvijai nav nevienas vēstniecības Rietumbalkānu valstīs), dalība RSP būs labs informācijas avots par procesiem un situāciju šajās valstīs. Latvijai būs iespēja pēc vēlēšanās un iespējām arī praktiski iesaistīties RSP iniciatīvās gan finansiāli, gan sūtot savus ekspertus, piemēram, daloties ES un NATO integrācijas pieredzē.

Līdz šim Latvija tiešā veidā finansiāli nav atbalstījusi nevienu Dienvidaustrumeiropas reģiona sadarbības projektu. Tāpēc dalība RSP būs iespēja Latvijai kā ES un NATO dalībvalstij uzņemties atbildību un dot savu ieguldījumu potenciālo ES dalībvalstu sagatavošanā integrācijai ES un NATO.

Dalība RSP atbilst Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs 2006.-2010.gadam teiktajam, ka “lai spētu stāvēt pretī jaunajiem izaicinājumiem, arvien lielāku nozīmi pasaulē iegūst globālās un reģionālās organizācijas, kurās valstis piedalās neatkarīgi no to lieluma un ietekmes. Darbība tajās Latvijai ir izdevīga, jo ļauj sniegt savu ieguldījumu konkrētu problēmu risināšanā un aizstāvēt savas nacionālas intereses pasaules politikā”.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ar likumprojekta “Par Reģionālās sadarbības padomes statūtiem” pieņemšanu Latvija nosaka, ka tā vēlas kļūt par RSP dalībvalsti un RSP valdes locekli.

Lai kļūtu par RSP valdes locekli, Latvijai saskaņā ar Statūtu 10.pantu jāveic minimālā iemaksa RSP sekretariāta budžetā 50 000 eiro apmērā. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Dienvidaustrumeiropas (DAE) Stabilitātes pakta biroja, šī minimālā iemaksa ir jāveic vismaz trīs gadus pēc kārtas.

RSP dalībnieki ir DAESP dalībvalstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Grieķija, Maķedonija, Rumānija, Serbija, Turcija, Horvātija, Moldova, Melnkalne), Apvienoto Nāciju Pagaidu pārvaldes misija Kosovā (UNMIK), kas pārstāv Kosovu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1244, Eiropas Savienība, ko pārstāv Troika jeb ES prezidējošā valsts, Eiropas Komisija un Padomes Sekretariāts, kā arī tās donorvalstis, starptautiskās organizācijas un starptautiskās finanšu institūcijas, kuras aktīvi un būtiski iesaistās Dienvidaustrumeiropas reģionālās sadarbības atbalstīšanā.

Latvijai kā RSP valdes loceklei būs jāpiedalās RSP ikgadējās sanāksmēs un RSP valdes sēdēs četras reizes gadā.

RSP ikgadējā sanāksme ir tikšanās augstākā ranga ierēdņu līmenī. Tā nodrošina stratēģisko koordināciju un reģionālās sadarbības procesu norisi, izskata un apstiprina ģenerālsekretāra gada ziņojumu par reģionālo sadarbību Dienvidaustrumeiropā, kā arī stratēģisko darba programmu nākamajam gadam.

RSP valdes sēdes sasauc un sagatavo ģenerālsekretārs, saskaņojot to ar DAESP prezidējošo valsti. RSP valdes sēdēs piedalās RSP nacionālie koordinatori, kuri ir augstākā ranga ierēdņi katrā RSP dalībvalstī un kuru uzdevums ir saskaņot RSP svarīgos jautājumus ar attiecīgās valsts pārvaldi.

Latvijai līdz 2007.gada 15.novembrim jāinformē DAE Stabilitātes pakta Īpašais koordinators par savu interesi kļūt par RSP dalībvalsti. Īpašais koordinators pēc konsultēšanās ar ģenerālsekretāru priekšlikumu par nākamo RSP dalībnieku sastāvu iesniegs apstiprināšanai pēdējā Reģionālo diskusiju sanāksmē 2008.gada februārī.

Tā kā RSP tās veiksmīgai funkcionēšanai ir jāsavāc vismaz 1 miljons EUR no donoriem, tad visu valstu, starptautisko organizāciju un finansu institūciju, kuras izteikušas vēlēšanos kļūt par donoriem, ieguldījums būs uzskatāms par būtisku RSP darbības nodrošināšanā. Līdz ar to RSP jau esošie dalībnieki (DAESP dalībvalstis, UNMIK, ES) ir ieinteresēti atbalstīt donorvalstu (tajā skaitā arī Latvijas) lēmumu kļūt par RSP dalībvalsti ar nosacījumu, ka tās pilda savas finansiālās saistības ar RSP.

2008.gada februārī notiks pirmā RSP sanāksmē, kurā RSP formāli pārņems visus DAE Stabilitātes pakta reģionālās sadarbības pienākumus. Šīs sanāksmes laikā kā daļa no Saprašanās Memoranda tiks parakstīti un stāsies spēkā 2007.gada 10.maijā Zagrebas Reģionālajā diskusiju sanāksmē apstiprinātie RSP statūti.

3. Cita informācija

1999.gada 10.jūnijā tika uzsākta DAE Stabilitātes pakta iniciatīva - pirmā starptautiskās sabiedrības konflikta novēršanas stratēģija Balkānu valstīm, kas vērsta uz miera veicināšanu, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, ekonomisko labklājību un drošību. Lielā mērā pateicoties DAE Stabilitātes paktam, reģions ir tuvojies eiroatlantiskajai integrācijai. Nākamajā posmā reģionam ir jāattālinās no sākotnēji uzsāktā starptautiski vadītā procesa, lai tas pats būtu noteicējs reģiona lietās. Tāpēc 2005.gadā tika uzsākts DAE Stabilitātes pakta pārveidošanas un pilnveidoša nas process, kura rezultātā līdz 2008.gadam DAE ir jāizveido jauns reģionālās sadarbības ietvars.

2006.gada maijā Stabilitātes pakta augstākā lēmumu pieņemšanas institūcija- Reģionālā diskusiju sanāksme - pieņēma lēmumu pārveidot Stabilitātes paktu.

Reģiona valstis par jauno organizāciju būs atbildīgas ne vien politiski, bet arī finansiāli. Stabilitātes pakts un tā starptautiskie partneri nodrošinās donoru iesaistīšanos līdz reģiona valstis pašas varēs finansiāli nodrošināt RSP darbību.

RSP un tās sekretariātu Sarajevā vadīs ģenerālsekretārs Hidadžets Biškevičs (Hidajet Biškević, Horvātijas pārstāvis). Ņemot vērā ciešu attiecību nozīmību ar Eiropas Savienības institūcijām, Dienvidaustrumeiropas valstis ir vienojušās par RSP pārstāvniecības nepieciešamību Briselē.

Lai veicinātu reģionālo sadarbību un atbalstu Balkānu valstu eiroatlantiskajā integrācijā, RSP galvenokārt darbosies sešās prioritārajās jomās:

- Ekonomiskā un sociālā attīstība;

- Infrastruktūras stiprināšana;

- Iekšlietas un tieslietas;

- Drošības sektors;

- Cilvēkresursu veidošana;

- Parlamentārā sadarbība (atbalsta sadarbības forma iepriekšminētajām prioritātēm).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav būtiskas ietekmes.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav būtiskas ietekmes.

3. Sociālo seku izvērtējums

Sociālo seku nav.

4. Ietekme uz vidi

Ietekmes uz vidi nav

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

70.2

35.1

12.6

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

- 70.2

- 35.1

- 12.6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

j j jj j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j j. j j j j k l

Lai kļūtu par RSP valdes locekli, Latvijai saskaņā ar Statūtu 10.pantu jāveic minimālā iemaksa RSP sekretariāta budžetā 50 000 eiro (35 140 LVL saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu 13.08.2007) apmērā. Šī minimālā iemaksa ir jāveic vismaz trīs gadus pēc kārtas no 2008.gada līdz 2010.gadam. Sākot ar 2011.gadu Dienvidaustrumeiropas reģiona valstis pašas nodrošinās RSP darbībai nepieciešamo finansējumu.

2009.gadā iemaksu RSP sekretariātam plānots veikt par 2008.gadu un 2009.gadu, kas sastāda 100 000 eiro (70,2 tūkst. latu).

Panākta vienošanās ar Aizsardzības ministriju par finansējuma piešķiršanu Ārlietu ministrijai Latvijas dalības naudas iemaksai RSP par 2008.gadu 50 000 eiro (35 140 LVL) apmērā no Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem.

Latvijas dalību RSP ikgadējās sanāksmēs un RSP valdes sēdēs četras reizes gadā apmaksās Ārlietu ministrija no tās budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nebūs jāizdod papildu tiesību akti.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums -

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta normu izpildē netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Tiesību akta izpildi savas kompetences ietvaros izpildīs Ārlietu ministrija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiesību akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Ārlietu ministrijas interneta mājas lapā

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Ārlietu ministra vietā – kultūras ministre H. Demakova

Valsts sekretāra pienākumu izpildītāja

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M. Manika

I. Mangule

E.Vijupe

L.Straumane

29.10.2007 09:30

1569

Linda Straumane

linda.straumane@mfa.gov.lv, 7223123

Pielikums priekšsēdētāja secinājumiem

STABILITĀTES PAKTA REĢIONĀLO DISKUSIJU SANĀKSME

Zagrebā 2007.gada 10.maijā

Reģionālās sadarbības padomes (RSP) Statūti

IEVADS

1. Pēdējās desmitgades pozitīvie notikumi Dienvidaustrumeiropā (DAE) un vajadzība nosargāt Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta nozīmīgākos sasniegumus šajā reģionā izvirza prasību izveidot tam vairāk atbilstošu un paša reģiona vadītu sadarbības struktūru, arī turpmāk saņemot starptautiskās sabiedrības atbalstu.

2. Pamatojoties uz Stabilitātes pakta reģionālās diskusijas lēmumiem, kas tika pieņemti Belgradā (2006.gada maijā) un Bukarestē (2006.gada novembrī), Dienvidaustrumeiropas Sadarbības procesa (DAESP) galotņu tikšanās laikā un reģionālajā diskusijā Zagrebā (2007.gada maijā) tika pieņemts kopīgs lēmums pārveidot DAE Stabilitātes paktu par Reģionālās sadarbības padomi (RSP). Stabilitātes pakta reģionālo diskusiju pēdējai sanāksmei tūlīt sekos pirmā RSP sanāksme, kurai jānotiek ne vēlāk kā 2008.gada februārī.

RSP UZDEVUMI

3. RSP ir noteikti šādi uzdevumi: uzturēt mērķtiecīgu reģionālo sadarbību Dienvidaustrumeiropā, izmantojot paša reģiona pārvaldītu un vadītu struktūru; nodrošināt attiecīgu darba grupu un iniciatīvu politisko vadību un saņemt būtisku ieguldījumu no darba grupām un iniciatīvām, kas aktīvi darbojas konkrētās reģionālās sadarbības tematiskajās jomās; veicināt Eiropas un Eiroatlantisko integrāciju un sniegt norādījumus RSP Sekretariātam un ģenerālsekretāram.

4. Izmantojot Sekretariātu un darba grupas, RSP nodrošina DAESP darbības kapacitāti un funkcionē kā forums, panākot to starptautisko donorkopienu dalībnieku nepārtrauktu līdzdalību, kuras darbojas Dienvidaustrumeiropā.

SADARBĪBAS PRIORITĀRĀS JOMAS RSP IETVAROS

5. Sadarbības prioritārās jomas RSP ietvaros ir:

a) ekonomiskā un sociālā attīstība;

b) infrastruktūra;

c) tieslietas un iekšlietas;

d) sadarbība drošības jautājumos;

e) cilvēkresursu veidošana;

f) parlamentārā sadarbība kā vispārēja tēma.

6. Šo prioritāro jomu kontekstā svarīgi faktori būs dzimumu līdztiesības panākšana, sociālā saliedēšanās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšana.

7. Ievērojot ģenerālsekretāra ieteikumu un DAESP galotņu tikšanās politiskās pamatnostādnes, RSP var pieņemt lēmumu mainīt šīs prioritārās jomas atkarībā no notikumiem reģionā.

RSP SANĀKSMJU FORMĀTS

8. RSP dalībnieki ir DAESP dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misija Kosovā (UNMIK), kas pārstāv Kosovu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1244, Eiropas Savienība, ko pārstāv Troika jeb ES prezidējošā valsts, Eiropas Komisija un Padomes Sekretariāts, kā arī tās donorvalstis, starptautiskās organizācijas un starptautiskās finanšu institūcijas, kuras aktīvi un būtiski iesaistās Dienvidaustrumeiropas reģionālās sadarbības atbalstīšanā[1]. Lūgumam kļūt par RSP dalībvalsti ir jāpievieno esošo dalībvalstu piekrišana.

9. RSP ikgadējā sanāksme tiek sasaukta tūlīt pēc DAESP galotņu tikšanās. Šo sanāksmi kopīgi vada ģenerālsekretārs un DAESP prezidējošās dalībvalsts (PD) ārlietu ministrs, kura valstī sanāksme notiek, un to sagatavo ģenerālsekretārs, saskaņojot ar PD. RSP ikgadējā sanāksme ir tikšanās augstākā ranga ierēdņu līmenī. Tā nodrošina stratēģisko koordināciju un reģionālās sadarbības procesu norisi, izskata un apstiprina ģenerālsekretāra gada ziņojumu par reģionālo sadarbību Dienvidaustrumeiropā, kā arī stratēģisko darba programmu nākamajam gadam. RSP ikgadējā sanāksmē, pamatojoties uz ģenerālsekretāra lūgumu un/vai iniciatīvu un RSP valdes locekļu piekrišanu, var piedalīties citas valstis, starptautiskās organizācijas un partneri viesa statusā.

10. RSP ikgadējo sanāksmju starplaikos RSP darbības vadību un uzraudzību nodrošina RSP valde. Valde akceptē ģenerālsekretāra gada ziņojumu un pieņem stratēģisko darba programmu nākamajam gadam, palīdz ģenerālsekretāram to izpildīt un izskata gada laikā sasniegto. Valdes locekļi ir tie RSP dalībnieki, kuri iemaksā līdzekļus RSP Sekretariāta budžetā, kā arī Eiropas Savienība, ko pārstāv Troika – ES prezidējošā valsts, Eiropas Komisija un Padomes Sekretariāts.[2] RSP valdes sēdes notiek ik gada ceturksni, un tās vada ģenerālsekretārs. RSP valdes sēdes sasauc un sagatavo ģenerālsekretārs, saskaņojot to ar DAESP PV. RSP valdes sēdēs piedalās RSP nacionālie koordinatori, kuri ir augstākā ranga ierēdņi katrā RSP dalībvalstī un kuru uzdevums ir saskaņot RSP svarīgos jautājumus ar attiecīgās valsts pārvaldi.

11. Valsts, kurā notiek sanāksme, sedz visus ar tās norisi saistītos izdevumus, ja vien nav nolemts citādi, bet, ja sanāksme tiek organizēta RSP Sekretariāta mītnes vietā, sanāksmes dalībvalstis pašas sedz savām delegācijām ar ceļu un uzturēšanos saistītos izdevumus.

12. RSP lēmumus pieņem uz konsensa pamata, kas nozīmē, ka pret lēmumu nav iebildumu.

RSP STRUKTŪRAS

13. Ģenerālsekretāram ir jābūt spēcīgam attiecīgā reģiona politiķim, kas spēj sadarboties ar donorvalstīm un starptautiskajām organizācijām un strādāt kopā ar reģiona valstu valdībām visaugstākajā līmenī; viņam nepieciešama sekmīga darba pieredze reģionālajā sadarbībā. Ģenerālsekretāra mandāts ietver šādus pienākumus:

a) veicināt un sekmēt RSP mērķu sasniegšanu, it īpaši stimulēt reģionālo sadarbību, vērot un koordinēt reģionālās sadarbības pasākumus un iniciatīvas DAE ietvaros, kā arī atbalstīt Eiropas un Eiroatlantisko integrāciju;

b) vadīt ik ceturksni notiekošās RSP valdes sēdes, kā arī kopā ar DAESP PD ārlietu ministru vadīt RSP ikgadējās sanāksmes;

c) vadīt RSP Sekretariātu, pildot izpildvaras funkcijas attiecībā uz personāla darbību, tostarp personāla pieņemšanu darbā un tā vadību;

d) uzturēt ciešus sadarbības kontaktus ar visiem RSP dalībniekiem un partneriem, it īpaši ar DAESP dalībvalstīm, kā arī ar attiecīgajām reģionālajām iniciatīvām un organizācijām;

e) ar Sekretariāta starpniecību sniegt atbalstu DAESP un tā prezidējošai dalībvalstij, tostarp sagatavojot sanāksmes un konferences;

f) piedalīties DAESP visu līmeņu sanāksmēs;

g) iesniegt RSP izskatīšanai un apstiprināšanai gada ziņojumu par reģionālo sadarbību DAE ietvaros un ikgadējo stratēģisko darba plānu;

h) iepazīstināt ar gada ziņojuma stratēģiskajiem aspektiem DAESP galotņu tikšanās dalībniekus, tādējādi piedaloties DAESP politisko pamatnostādņu izstrādē;

i) cieši sadarboties ar visām ES institūcijām un tās dalībvalstīm, lai veicinātu DAE integrēšanos Eiropas Savienībā un stimulētu reģionālās sadarbības pasākumus pilnvērtīgi papildināt ES integrācijas procesu;

j) cieši sadarboties ar citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām, arī ar finanšu institūcijām un privāto sektoru, veicinot reģionālo sadarbību Dienvidaustrumeiropā, un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanos reģionālās sadarbības procesos;

k) nodrošināt RSP koncentrēšanos uz reģionālās sadarbības prioritārajām jomām;

l) atvieglot centienus nodrošināt līdzekļus RSP aizgādībā notiekošajiem reģionālās sadarbības pasākumiem.

14. Ģenerālsekretāra amata kandidātu nominēšana notiek šādā kārtībā:

a) katra DAESP dalībvalsts ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms DAESP galotņu tikšanās var DAESP PD ieteikt vienu piemērotu kandidātu, ievērojot noteikumus, kas ietverti ģenerālsekretāra mandātā, un nekavējoties ar DAESP PD starpniecību konsultēties par šo kandidātu ar RSP valdes locekļiem un DAESP dalībvalstīm;

b) konsultēšanās beidzas trīs nedēļas pirms DAESP galotņu tikšanās;

c) DAESP Politisko direktoru komiteja ne vēlāk kā divas nedēļas pirms DAESP galotņu tikšanās sagatavo nominācijas priekšlikumu, ņemot vērā iepriekš minētās konsultācijas;

d) nominācijas priekšlikums tiek nodots RSP valdei apspriešanai un apstiprināšanai ikgadējā sanāksmē dienu pirms DAESP galotņu tikšanās;

e) pēc tam, kad priekšlikums ir apstiprināts RSP ikgadējā sanāksmē, vienu dienu pirms DAESP galotņu tikšanās DAESP dalībvalstu ārlietu ministri ieceļ ģenerālsekretāru;

f) iecelšanu apstiprina DAESP galotņu tikšanās laikā.

15. Ģenerālsekretāru ieceļ uz triju gadu termiņu ar iespēju pagarināt amata termiņu vēl uz diviem gadiem.

16. Ģenerālsekretāra mandātu var pārtraukt ar RSP valdes lēmumu, pamatojoties uz ģenerālsekretāra līguma nosacījumiem. Ģenerālsekretāra atlaišanas procedūru var sākt, ja to pieprasa vismaz divi RSP valdes locekļi, un atlaišanai ir vajadzīgs RSP valdes locekļu konsenss mīnus viena balss. Atlaišana stājas spēkā pēc tam, kad DAESP dalībvalstis ir izpildījušas savstarpēju rakstveida procedūru.

17. Ģenerālsekretāra rīcībnespējas vai atlaišanas gadījumā RSP valde var pieņemt RSP Sekretariāta darbības nodrošināšanai nepieciešamos lēmumus, ieskaitot lēmumu par ģenerālsekretāra vietas izpildītāja iecelšanu, kamēr nav pieņemts oficiāls lēmums par nākamo ģenerālsekretāru saskaņā ar šo Statūtu 14.pantu.

18. Ģenerālsekretārs sniedz pārskatu RSP valdei par RSP Sekretariātam atvēlēto budžeta līdzekļu izlietošanu. RSP Sekretariāta budžeta līdzekļu administrēšanas un finansiālās apsaimniekošanas procedūras, tostarp noteikumi par neatkarīgu auditu, ir izklāstīti atsevišķā dokumentā, pamatojoties uz RSP valdes vienošanos.

19. RSP Sekretariāts darbojas ģenerālsekretāra vadībā un atbalsta RSP, kā arī DAESP uzdevumu izpildi, piedaloties RSP ikgadējo sanāksmju un valdes sēžu, kā arī DAESP galotņu tikšanās un/vai ministru sanāksmju lēmumu sagatavošanā un izpildē. Sekretariāts nodrošina tehnisko, organizatorisko un analītisko atbalstu ģenerālsekretāram, RSP ikgadējai sanāksmei un valdei, kā arī, ja nepieciešams, – atbalstu DAESP ministru sanāksmju un galotņu tikšanās sagatavošanā. Sekretariāts nodrošina koordinācijas struktūru reģionālās sadarbības pasākumiem DAE ietvaros un darbojas kā šādu pasākumu informācijas un kontaktu centrs.

20. Sekretariāta darbiniekus, izņemot ģenerālsekretāru, pieņem darbā uz konkursa pamata, ņemot vērā vajadzīgo kvalifikāciju, tajā pašā laikā arī pienācīgi ievērojot darbinieku dzimuma un ģeogrāfisko līdzsvaru. Turklāt īpašu uzdevumu veikšanai ģenerālsekretārs var uz laiku pieņemt darbiniekus no citām struktūrām.

21.Konsultējoties ar RSP valdes locekļiem, ģenerālsekretārs no Sekretariāta augstākā ranga darbinieku vidus nosauc savu vietnieku, kurš vajadzības gadījumā rīkojas ģenerālsekretāra vārdā.

22. Sekretariāta mītne atrodas …, un tā mītnes valsts piekrīt nodrošināt Sekretariātam vajadzīgo juridisko statusu.

23. Sakariem ar Eiropas un Eiroatlantiskajām institūcijām RSP Sekretariāts izveido Briseles biroju, kas nodrošina atbalstu DAESP, kā noteikts šo Statūtu 4.pantā.

24. RSP sanāksmju un Sekretariāta darba valoda ir angļu valoda.

RSP SAISTĪBA AR ATSEVIŠĶĀM DARBA GRUPĀM UN INICIATĪVĀM

25. Savu mērķu sasniegšanai konkrētās prioritārajās jomās RSP uzrauga un, ja nepieciešams, sniedz palīdzību attiecīgajām reģionālās sadarbības darba grupām un iniciatīvām DAE ietvaros. RSP jo īpaši palīdz darba grupām vai iniciatīvām gūt iespēju saņemt reģionālo un starptautisko politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu, kas vajadzīgs to uzdevumu izpildei. Tiks nodibināti atbilstīgi RSP sakari ar atsevišķām pastāvošajām un veidojamām darba grupām vai iniciatīvām, lai nodrošinātu, ka šo grupu vai iniciatīvu centieni viens otru pastiprina un tiek novērsta nevajadzīga dublēšana.

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Pabriks

N.Penke

I.Mangule

E. Vijupe

L.Straumane

18.09.2007 14:30

1420

Linda Straumane

linda.straumane@mfa.gov.lv, 7223123

ANNEX TO THE CHAIRMAN’S CONCLUSIONS

MEETING OF THE STABILITY PACT’S REGIONAL TABLE (Zagreb, 10 May 2007)

Statute of the Regional Co-operation Council (RCC)

INTRODUCTION

The positive developments in South Eastern Europe (SEE) in the past decade and the need to safeguard the significant achievements of the Stability Pact for South Eastern Europe necessitate the development of a more regionally owned and led co-operation framework with continued support of the international community.
Based on decisions taken by the Stability Pact Regional Table in Belgrade (May 2006) and Bucharest (November 2006), the Summit of the South East European Co-operation Process (SEECP) and the Regional Table in Zagreb (May 2007) thus jointly decide to transform the Stability Pact for SEE into a Regional Co-operation Council (RCC). The final meeting of the Regional Table of the Stability Pact shall take place back-to-back with the first meeting of the RCC no later than February 2008.

TASKS OF THE RCC

3. The tasks of the RCC are defined as follows: to sustain focused regional cooperation in SEE through a regionally-owned and led framework; to provide political guidance to and receive substantive input from relevant task forces and initiatives active in specific thematic areas of regional co-operation; to promote European and Euro-Atlantic integration; and to provide guidance to the Secretariat of the RCC and its Secretary General.

4. The RCC should provide the SEECP with operational capacities through its Secretariat and task forces as well as act as a forum for the continued involvement of those members of the international donor community engaged in SEE.

PRIORITY AREAS FOR CO-OPERATION IN THE FRAMEWORK OF THE RCC

5. Priority areas for co-operation in the framework of the RCC are as follows:

a. Economic and Social Development.

b. Infrastructure

c. Justice and Home Affairs

d. Security Co-operation

e. Building Human Capital

f. as well as Parliamentary Co-operation as an overarching theme

6. In the context of these priority areas, gender mainstreaming, social cohesion and the involvement of civil society actors will be important factors.

7. The RCC on recommendation of the Secretary General as well as in accordance with political guidelines of the SEECP Summit may decide to adapt these priority areas depending on developments in the region.

MEETING FORMAT OF THE RCC

8. The membership of the RCC consists of the participating states of the SEECP, the United Nations Interim Administration Mission in Kosovo (UNMIK) on behalf of Kosovo in accordance with United Nations Security Council Resolution 1244, the European Union, represented by the Troika, consisting of the EU Presidency, the European Commission and the Council Secretariat, as well as those donor countries, international organisations and international financial institutions actively and substantially engaged in support of regional cooperation in SEE.[3] Requests for membership of the RCC require the consent of the existing members.

9. The Annual Meeting of the RCC is held back to back with the SEECP Summit. The Annual Meeting of the RCC is co-chaired by the Secretary General and the Foreign Minister of the SEECP Chairmanship in Office (CiO), hosted by the SEECP CiO and prepared by the Secretary General in co-ordination with the SEECP CiO. The Annual Meeting of the RCC meets at the level of Senior Civil Servants or above. It shall ensure the strategic co-ordination and development of the regional co-operation processes, review and endorse the Secretary General's Annual Report on regional co-operation in SEE as well as the Strategic Work Programme for the following year. The RCC Annual Meeting is open to other countries, international organisations and partners as guests upon request to and/or the initiative of the Secretary General following the consent of the members of the RCC Board.

10. In between Annual Meetings of the RCC operational guidance and supervision of the RCC is provided by the RCC Board. The Board accepts the Annual Report of the Secretary General and adopts the Strategic Work Programme for the following year, supports the Secretary General in its implementation and reviews progress in the course of the year. The Board consists of those RCC members contributing to the budget of the RCC Secretariat as well as the European Union, represented by the Troika, consisting of the EU Presidency, the European Commission and the Council Secretariat.[4] The RCC Board meets quarterly and is chaired by the Secretary General. RCC Board meetings are convened and prepared by the Secretary General in co-ordination with the SEECP CiO. The RCC Board meets at the level of RCC National Co-ordinators, which are Senior Civil Servants in each RCC member responsible for coordination of RCC relevant issues within their respective national administration.

11. The host of any particular meeting will bear all costs in connection with holding meetings unless otherwise decided or organised at the seat of the RCC Secretariat itself, while other participants will cover their expenses relating to travel and stay of their respective delegations.

12. Decisions of the RCC will be taken by consensus, which is understood as absence of objection.

STRUCTURES OF THE RCC

13. The Secretary General shall be a strong political figure from the region, with the ability to interact with donor states and international organisations and to work with governments in the region at the highest appropriate level, and shall have a record of successful engagement in regional co-operation. The mandate of the Secretary General shall be to:

a. Promote and facilitate the achievement of the RCC’s objectives, in particular to foster regional co-operation, to follow and co-ordinate regional co-operation activities and initiatives in SEE and to support European and Euro-Atlantic integration;

b. Chair the RCC Board’s quarterly meetings and co-chair the RCC’s Annual meeting with the SEECP CiO Minister of Foreign Affairs;

c. Head the RCC Secretariat, having executive authority with regard to staff operations, including personnel recruitment and management;

d. Maintain close, co-operative contacts with all members and partners of the RCC, and in particular with the participating states of the SEECP, as well as with relevant regional initiatives and organisations;

e. Provide support to the SEECP and its CiO through the RCC Secretariat, including by preparing meetings and conferences;

f. Take part in meetings of the SEECP at all levels;

g. Submit an Annual Report on regional co-operation in SEE and an Annual Strategic Work Plan to the RCC for review and endorsement;

h. Present the strategic aspects of this Annual Report to the SEECP Summit thus contributing to the elaboration of the political guidelines of the SEECP;

i. Co-operate closely with all institutions of the EU and its Member States in order to support the EU integration process of SEE and to contribute to the full complementarity of regional co-operation activities with the EU integration process;

j. Work closely with other international institutions and organisations, including international financial institutions, and the private sector in promoting regional co-operation in SEE, and support the involvement of civil society actors in regional co-operation processes;

k. Ensure that the RCC focuses on priority areas for regional co-operation;

l. Facilitate efforts to secure funding for regional co-operation activities under the auspices of the RCC.

14. The process of nominating a Secretary General is as follows:

a. SEECP Participating States can propose one suitable candidate each to the SEECP CiO, according to the terms of reference outlined in the mandate of the Secretary General no later than 6 weeks before the SEECP Summit and through the SEECP CiO immediately consult with the RCC Board members and the SEECP Participating States on these candidates.

b. Consultations are concluded 3 weeks before the SEECP Summit.

c. The SEECP Committee of Political Directors makes a nomination proposal, taking into account those consultations no later than 2 weeks before the SEECP Summit.

The nomination proposal is forwarded to the RCC Board for consideration and endorsement at the Annual Meeting the day before the SEECP Summit.
Following the endorsement of the RCC Annual Meeting, the Secretary General is appointed by SEECP Foreign Ministers a day before the SEECP Summit.
The SEECP Summit approves the appointment.

15. The Secretary General is appointed for 3 years with the possibility to extend his/her term by 2 years.

16. The mandate of the Secretary General can be discontinued by decision of the RCC Board based on the terms of his/her contract. The procedure for the dismissal of the Secretary General can be launched on request of at least two members of the RCC Board and requires a decision by consensus minus one of the RCC Board. It becomes effective subject to a written procedure among SEECP Participating States.

17. In case of incapacity or dismissal of the Secretary General, the RCC Board can take decisions necessary to ensure the functioning of the RCC Secretariat, including the appointment of an acting Secretary General until a formal decision on the succession is taken in accordance with article 14.

18. The Secretary General is responsible to the RCC Board for the appropriate use of funds made available to the budget of the RCC Secretariat. The administration and financial management procedures governing the budget of the RCC Secretariat, including an independent audit, are outlined in a separate document, based on agreement of the RCC Board.

19. The Secretariat of the RCC is directed by the Secretary General and supports the RCC as well as the SEECP in fulfilling their tasks by working towards the preparation and implementation of decisions of the RCC Annual Meeting and Board as well as decisions of SEECP Summits and/or Ministerial meetings. The Secretariat provides technical, organisational and analytical support to the Secretary General, the RCC Annual Meeting and Board as well as operational support – if required – in preparing SEECP Ministerial meetings and Summits. It provides a co-ordination framework for regional co-operation activities within SEE and acts as an information and focal point for such activities.

20. The Secretariat’s staff, with the exception of the Secretary General, should be recruited on a competitive basis in accordance with the competencies required, while taking into account gender and geographical balance as appropriate. In addition, the Secretary General may accept staff secondments for specific assignments.

21. The Secretary General shall designate, in consultation with the members of the RCC Board, a deputy from among the senior staff of the Secretariat to act on his behalf as necessary.

22. The Secretariat is located in … and the host country agrees to provide it with the necessary legal basis.

23. The RCC Secretariat shall establish a Liaison Office in Brussels with European and Euro-Atlantic institutions, providing support to the SEECP consistent with article 4.

24. The working language of RCC meetings as well as of the Secretariat is English.

RELATIONSHIP BETWEEN THE RCC AND INDIVIDUAL TASK FORCES AND INITIATIVES

25. In order to pursue its goals in the specific priority areas, the RCC will monitor and where necessary facilitate the work of relevant regional co-operation taskforces and initiatives in SEE. In particular, the RCC will assist the taskforces/initiatives in gaining access to regional and international political, technical and financial support required to fulfil their objectives. Appropriate relationships will be established between the RCC and current and future individual taskforces/initiatives to ensure that their respective efforts are mutually reinforcing and avoid unnecessary overlap.

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Pabriks

N.Penke

I.Mangule

E. Vijupe

L.Straumane

18.09.2007 14:30

1885

Linda Straumane

linda.straumane@mfa.gov.lv, 7223123

[1] Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Stabilitātes pakta partneri, kuri aktīvi un būtiski iesaistās DAE reģionālās sadarbības atbalstīšanā, tiek lūgti līdz 2007.gada 15.novembrim darīt zināmu Stabilitātes pakta Īpašajam koordinatoram savu ieinteresētību kļūt par RSP dalībnieku. Īpašais koordinators pēc konsultēšanās ar ģenerālsekretāru priekšlikumu par nākamo RSP dalībnieku sastāvu iesniegs apstiprināšanai pēdējā Reģionālo diskusiju sanāksmē 2008.gada februārī.

[2] Lai kļūtu par RSP valdes locekli, minimālā iemaksa RSP Sekretariāta budžetā ir 50 000 eiro. DAESP dalībvalstu un UNMIK/Kosovas iemaksas regulē atsevišķs dokuments.

[3] Based on these criteria, Stability Pact partners actively and substantially engaged in support of regional

co-operation in SEE are requested to indicate their interest to become a member of the RCC to the Special Co-ordinator of the Stability Pact by 15 November 2007. The Special Co-ordinator, after consultation with the Secretary General, will then make a proposal outlining the membership of the future RCC for endorsement at the final meeting of the Regional Table in February 2008.

[4] For membership of the RCC Board, a minimum contribution of 50.000 Euro to the budget of the RCC Secretariat is required. Contributions for SEECP participating states and UNMIK/Kosovo are regulated in a separate document.