Rīgā, 2009. gada martā

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Civillikumā″ (Nr. 528/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

“Grozījumi Civillikumā” (Nr.528/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija	2. Pirmā lasījuma redakcija	3. Nr.	4. Priekšlikumi (8)	5. Komisijas atzinums	6. Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:				Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:
1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par galīgi noslēgtu no tā brīža, kad tas, kam piedāvāts priekšlikums, paziņo priekšlikuma piedāvātājam par tā pieņemšanu, kaut arī priekšlikuma piedāvātājs vēl nebūtu paziņojumu saņēmis. Ja pieņemšana nav notikusi bez nosacījuma, bet priekšlikums ir prasījis vēl tālākas pārrunas, tad līgums atzīstams par galīgi noslēgtu no tā brīža, kad viena puse paziņo pēdējo beznosacījuma piekrišanu.	1. Izteikt 1537. pantu šādā redakcijā: „1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem līdzējiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana sasniegusi priekšlikuma devēju.”				1. Izteikt 1537. pantu šādā redakcijā: „1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem līdzējiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana sasniegusi priekšlikuma devēju.”

1587. Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.	2. Izteikt 1587. pantu šādā redakcijā: „1587. Tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saistība jāizpilda pat tad, ja tā kļuvusi apgrūtinošāka vai nu tāpēc, ka pieauguši izpildīšanas izdevumi, vai arī tāpēc, ka samazinājies ieguvums no izpildīšanas. Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz apstākļu izmaiņām, ja: 1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc līguma noslēgšanas; 2) līdzējs līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas; 3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku. Ja līdzēji saprātīgā laikā nespēj panākt vienošanos par līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt tiesai: 1) izbeigt līgumu, nosakot izbeigšanas datumu; 2) grozīt līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu. Papildus tiesa var uzlikt par pienākumu atlīdzināt pusei zaudējumus, ko tā cietusi, ja otra puse atteikusies no sarunām vai arī pārtraukusi tās pretēji labai ticībai.”	1. 2.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā: „1588.^1Ja no līdzējiem neatkarīgu un iepriekš neparedzētu objektīvu apstākļu izmaiņu dēļ saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša, līdzējam ir pienākums nekavējoties par to paziņot otram līdzējam un uzaicināt to veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz objektīvām apstākļu izmaiņām, ja: 1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc līguma noslēgšanas; 2) līdzējs līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas vai to radītās sekas; 3) līdzējs nebūtu slēdzis līgumu vai būtu to slēdzis uz citiem noteikumiem, ja zinātu par apstākļu izmaiņām un 4) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņu risku. ” Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: „Papildināt likumu ar 1588.^1 pantu šādā redakcijā: „1588.^1Ja no līdzējiem neatkarīgu objektīvu apstākļu izmaiņu dēļ līguma saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša, līdzēja pienākums ir nekavējoties par to paziņot otram līdzējam un uzaicināt viņu uz pārrunām, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz objektīvu apstākļu izmaiņām, ja: 1) tās notikušas pēc līguma noslēgšanas; 2) līguma slēgšanas brīdī šīs izmaiņas vai to radītās sekas nevarēja paredzēt; 3) zinot par tādām, nebūtu slēdzis līgumu vai būtu to slēdzis ar citiem noteikumiem; 4) viņš pats nav tieši uzņēmies apstākļu izmaiņu risku.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 2. Atbalstīts	2. Papildināt likumu ar 1588.^1 pantu šādā redakcijā: „1588.^1Ja no līdzējiem neatkarīgu objektīvu apstākļu izmaiņu dēļ līguma saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša, līdzēja pienākums ir nekavējoties par to paziņot otram līdzējam un uzaicināt viņu uz pārrunām, lai līgumu grozītu vai izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz objektīvu apstākļu izmaiņām, ja: 1) tās notikušas pēc līguma noslēgšanas; 2) līguma slēgšanas brīdī šīs izmaiņas vai to radītās sekas nevarēja paredzēt; 3) zinot par tādām, nebūtu slēdzis līgumu vai būtu to slēdzis ar citiem noteikumiem; 4) viņš pats nav tieši uzņēmies apstākļu izmaiņu risku.”
	3. Papildināt likumu ar 1592.^1 pantu šādā redakcijā: „1592.^1 Līdzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līguma neizpildīšana ir būtiska. Līguma neizpildīšana ir būtiska, ja: 1) saistības precīzai izpildei ir svarīga nozīme vai 2) neizpildīšanas dēļ kreditors lielā mērā zaudē to, ar ko viņam bija tiesības rēķināties saskaņā ar līgumu, izņemot gadījumus, kad parādnieks rīkojās ar tādu rūpību un čaklību, kādu var sagaidīt no krietna un rūpīga saimnieka, vai 3) neizpildīšana ir ļaunprātīga un dod kreditoram pamatu uzskatīt, ka viņš nevar paļauties uz saistības izpildīšanu nākotnē.”	3.	Juridiskā komisija Izslēgt likumprojekta 3.pantu.	Atbalstīts
1668. Ja nokavēto izpildījumu pretinieks bez iebilduma pieņem, vai ja saistību atceļ to pārjaunojot, vai arī ja prasījuma tiesība izbeidzas ar noilgumu, tad arī ar nokavējumu nevar pamatot nekādas prasības.	4. Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā: „1668. Ja līdzējs bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības izvirzīt vēlāk citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņš ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme nav no šādiem blakus prasījumiem noteikti atteicies.”	4. 5.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā: „Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā: „1668. Ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības izvirzīt vēlāk citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņš ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme, nav no šādiem blakus prasījumiem noteikti atteicies.”” Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā: „Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā: „1668. Ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības izvirzīt vēlāk citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņa no šādiem blakus prasījumiem nav noteikti atteikusies.””	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 5. Atbalstīts	3. Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā: „1668. Ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības vēlāk izvirzīt citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņa no šādiem blakus prasījumiem nav noteikti atteikusies.”
	5. Papildināt likumu ar 1724.^1 pantu šādā redakcijā: „1724.^1 Tiesa var samazināt līgumsodu līdz saprātīgam apmēram pēc līdzēja lūguma, ja līgumsoda apmērs par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus, kuriem ir nozīme līgumsoda samazināšanai, bet samazinātais līgumsods nedrīkst būt mazāks par nodarītajiem zaudējumiem”.	6.	Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā: „Papildināt likumu ar 1724.^1 pantu šādā redakcijā: „1724.^1 Līdzējs var lūgt samazināt piedzenamo līgumsodu par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu līdz saprātīgam apmēram, ja pieprasītā līgumsoda apmērs ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus, kuriem ir nozīme līgumsoda samazināšanai, tomēr samazinātais līgumsods nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.”	Atbalstīts	4. Papildināt likumu ar 1724.^1 pantu šādā redakcijā: „1724.^1 Līdzējs var lūgt samazināt piedzenamo līgumsodu par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu līdz saprātīgam apmēram, ja pieprasītā līgumsoda apmērs ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus, kuriem ir nozīme līgumsoda samazināšanā, tomēr samazinātais līgumsods nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.”

1776. Cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgo rūpību (1646.p.). Izņēmums no šā noteikuma pielaižams tikai ļaunprātīga tiesību aizskāruma gadījumā.

6. Izteikt 1776. pantu šādā redakcijā: „1776. Cietušajam, kura tiesības ir aizskartas, zaudējumu samazināšanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Tiesību aizskārējs var prasīt zaudējumu atlīdzības samazinājumu par summu, par kādu cietušais tos varēja samazināt. Cietušajam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, kas radušies, ievērojot pienācīgu rūpību, cenšoties samazināt zaudējumus. Tiesa var samazināt zaudējumu apmēru par summu, par kādu cietušais tos varēja samazināt ievērojot pienācīgu rūpību.”

7.

Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 6. pantu šādā redakcijā: „Izteikt 1776. pantu šādā redakcijā: „1776. Cietušajam, kura tiesības ir aizskartas, zaudējumu samazināšanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot panta pirmajā daļā minētos pasākumus. Tiesību aizskārējs var prasīt zaudējumu atlīdzības samazinājumu par summu, par kādu cietušais tos varēja samazināt, ievērojot pienācīgu rūpību, izņemot gadīj umu, ja tiesību aizskārums ir ļaunprātīgs.”

Atbalstīts

5. Izteikt 1776. pantu šādā redakcijā: „1776. Cietušajam, kura tiesības ir aizskartas, zaudējumu samazināšanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus. Tiesību aizskārējs var prasīt zaudējumu atlīdzības samazinājumu par summu, par kādu cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību, šos zaudējumus varēja samazināt, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums ir ļaunprātīgs.”

1785. Ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības apmēru noteic šā līguma saturs.

7. Papildināt 1785. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „1785. Tiesisko darījumu neizpildījusī puse atlīdzina otrai pusei zaudējumus tādā apmērā, kādu tā paredzēja vai varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.”

8.

Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā: „Papildināt 1785.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „ Ja līdzēji līgumā nav vienojušies par zaudējumu atlīdzības pienākumu vai apmēru, zaudējumu nodarītājs atlīdzina otram līdzējam zaudējumus tādā apmērā, kādu tas paredzēja vai varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.”

Atbalstīts

6. Papildināt 1785.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „Ja līdzēji līgumā nav vienojušies par zaudējumu atlīdzības pienākumu vai apmēru, zaudējumu nodarītājs atlīdzina otram līdzējam zaudējumus tādā apmērā, kādu tas paredzēja vai varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.”