Likums

14. 02. 2008. 9/7 - 2 -

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (nr. 526/Lp9).

Pielikumā: priekšlikumu apkopojums uz 20 lp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts

trešajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”(nr. 526/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 11 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem" "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā).

14.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3.1 daļā paredzētajā kārtībā.

(2)...(3)

(3¹) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai, ja:

1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību.

2. Papildināt 14.panta 3.¹ daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

„1¹) kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu”.

2. Papildināt 14.panta 3.¹ daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3.¹ daļā paredzētajā kārtībā.

(2) ...(3)

(3¹) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai, ja:

1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību.

3. Papildināt 20.panta 3.¹ daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

(1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks, viendzīvokļa mājas kopīpašnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai.

(2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam; ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006.gada 28.februāra, - sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.

4. Aizstāt 34.panta trešajā daļā vārdus „privatizācijas komisija” ar vārdiem „pašvaldības dome (padome)”.

45.pants. Maksājumu termiņi

(1) ...(3)

(4) Samaksu par privatizēto objektu pircējs nokārto mēneša laikā no dienas, kad privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto.

(5) Fiziskā persona, privatizējot dzīvokli, viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu, vai daudzdzīvokļu māju vai mākslinieka darbnīcu, kā arī fiziskā vai juridiskā persona, privatizējot neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu tā ir noslēgusi nomas līgumu, pirkuma maksu var samaksāt pa daļām, ievērojot šā likuma 46.panta noteikumus.

(6) ... (7)

(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca nododama privatizācijai atklātā izsolē.

5. 45.pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par privatizācijas objektu netiek izdarīta šā panta ceturtajā daļā vai 46.panta otrajā daļā noteiktajos termiņos, kā arī mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija atceļ lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likuma 45. panta devītajā daļā (likumprojekta 5. pants) paredzēto grozījumu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu par attiecīgās neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu privatizācijai atklātā izsolē pieņem pēc tam, kad beidzies termiņš šā panta astotajā daļā minētā privatizācijas komisijas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai vai izbeigts tiesiskais strīds par lēmumu.“

Atbalstīts

5. 45.pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Pēc tam, kad privatizācijas komisija atcēlusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu šā panta astotajā daļā noteiktajos gadījumos, privatizējamā neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca nododama privatizācijai atklātā izsolē. Lēmumu par attiecīgās neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu privatizācijai atklātā izsolē pieņem pēc tam, kad beidzies termiņš šā panta astotajā daļā minētā privatizācijas komisijas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai vai izbeigts tiesiskais strīds par lēmumu."

50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

2) piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus;

3) slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu, uz kura atrodas privatizētais objekts;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

6. Papildināt 50. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas–pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašnieks par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Juridiskais birojs

Papildināt 50. pantu ar (1)¹daļu šādā redakcijā:

“(1)¹ Privatizētā objekta uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšana un norēķini par to notiek saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma piegādes līgumu. Pakalpojuma piegādes līgumu slēdz privatizētā objekta īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs attiecīgo pakalpojumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Privatizētā objekta īpašnieks pakalpojuma piegādes līgumu ir tiesīgs slēgt arī ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku kā starpnieku starp privatizētā objekta īpašnieku un attiecīgā pakalpojuma sniedzēju.”

Juridiskais birojs

Papildināt 50. pantu ar (2)¹daļu šādā redakcijā:

“(2)¹ Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas – pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, privatizēto objektu īpašnieki vienojas par viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepiecieš amo pakalpojumu sniegšanu un kārtību, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu. Ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies – pakalpojumu sniegšanas kārtību un pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, ja pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kā arī kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(2) Privatizētā objekta uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšana un norēķini par tiem notiek saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma līgumu. Pakalpojuma līgumu slēdz privatizētā objekta īpašnieks vai viņa pilnvarots dzīvojamās mājas pārvaldītājs un apsaimniekotājs un pakalpojuma sniedzējs attiecīgo pakalpojumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Attiecīgā pakalpojuma sniegšanas noteikumi ir vienādi visiem dzīvojamās mājas privatizēto objektu īpašniekiem.

(3) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nosaka:

1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to;

2 kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.

(4) Ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1. punktā minēto, - kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2. punktā minēto, - dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā pakalpojuma līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets.

(6) Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi attiecas arī uz valsti vai pašvaldību, ja tā ir dzīvokļa īpašnieks.

(7) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai."

Daļēji atbalstīts,

iekļauts

priekšlikumā

nr. 4

Daļēji atbalstīts,

iekļauts

priekšlikumā

nr. 4

Atbalstīts

6. Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to;

2) kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.

(6) Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi attiecas arī uz valsti vai pašvaldību, ja tā ir dzīvokļa īpašnieks.

73.³ pants. Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1)... (8)

(9) Maksājumus par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

7. Papildināt 73.³ pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Ja samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai netiek izdarīta šā panta devītajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī tā netiek izdarīta mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija atceļ lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”

7. Papildināt 73.³ pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Ja samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai netiek izdarīta šā panta devītajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija atceļ lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”

73.⁴ pants. Kārtība, kādā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) ... (5

(6) Maksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

8. Papildināt 73.⁴ pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai netiek izdarīta šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija atceļ lēmumu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”

8. Papildināt 73.⁴ pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitāla.

(3) Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.

(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz d zīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un neizīrētie dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 74.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Privatizācijai netiek nodotas izīrētas valsts dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, kā arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, līdz 2008. gada 1. decembrim ir pieņemts Ministru kabineta lēmums.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 74.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Privatizācijai netiek nodotas izīrētas pašvaldības daudzdzīvokļu un viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, kā arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, līdz 2008. gada 1. decembrim ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums.”

Atbalstīts,

likumproj.

papildināts ar jaunu pantu

Atbalstīts

9. 74. pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

Pārejas noteikumi

1.---15.

16. Pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” var pieņemt lēmumu uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā vai speciālajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija ir saskaņota ar attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdi.

9. Pārejas noteikumos:

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 16. punktu.

Deputāts V. Agešins

Papildināt likuma pārejas noteikumu 16. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja valstij piederošas dzīvojamās mājas privatizācija netiek saskaņota, lēmumu par šādas dzīvojamās mājas saglabāšanu valsts īpašumā var pieņemt vienīgi Ministru kabinets, nodrošinot šās dzīvojamās mājas izīrēto dzīvokļu īrnieku tiesības privatizēt citus valstij piederošus dzīvokļus."

Deputāts V. Agešins

Papildināt likuma pārejas noteikumu 16. punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja pašvaldībai piederošas dzīvojamās mājas privatizācija netiek saskaņota, lēmumu par šādas dzīvojamās mājas saglabāšanu pašvaldības īpašumā pašvaldības dome (padome) var pieņemt vienīgi tad, ja attiecīgā pašvaldība nodrošina šās dzīvojamās mājas izīrēto dzīvokļu īrnieku tiesības privatizēt citus pašvaldībai piederošus dzīvokļus."

Atbalstīts

/skatīt

komisijas priekšlikumu

nr.5.,6../

Atbalstīts daļēji,

iekļauts

komisijas priekšlikumā

nr.5.

Atbalstīts daļēji,

iekļauts

komisijas priekšlikumā

nr.6.

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 16. punktu;

30.¹ Pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē:

1) dzīvojamās mājas un tajās esošos privatizācijas objektus, ja lēmumi par šo dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim;

2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā un ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Šis noteikums attiecas uz tām valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopīpašums ir izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;

3) privatizācijas objektus šā likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos.

izteikt 30.¹ punktu šādā redakcijā:

„30.¹ Pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē:

1) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru privatizācija valsts aģentūrai „Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;

2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kas izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;

3) likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski;

4) privatizācijas objektus šā likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos.”;

10.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 30.¹ punkta 1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru privatizācija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai vai pašvaldības domei (padomei) bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;"

Atbalstīts

izteikt 30.¹ punktu šādā redakcijā:

„30.¹ Pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē:

1) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru privatizācija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai vai pašvaldības domei (padomei) bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;"

2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kas izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;

4) privatizācijas objektus šā likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos.”;

30.² Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.

aizstāt 30.²punktā vārdus un skaitļus „līdz 2007.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem „līdz 2008.gada 31.decembrim”.

aizstāt 30.²punktā vārdus un skaitļus „līdz 2007.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem „līdz 2008.gada 31.decembrim”;

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -- - -

54. pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

11.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 40. punktu šādā redakcijā:

“40. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam zemes gabala nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 54. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25 procentiem.”

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 40. punktu šādā redakcijā: