Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts
otrajam lasījumam
Grozījumi
likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju(nr. 526/Lp9)
Spēkā esošā likuma redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (6) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija |
|
Izdarīt likumā "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.;
1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003,
23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007,
3.nr.) šādus grozījumus: |
1. |
Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta ievaddaļā
skaitļus un vārdus "2006, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 3.nr."
ar skaitļiem un vārdiem "2006,
2., 13.nr.; 2007, 11.nr." |
Atbalstīts |
Izdarīt likumā
"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.;
1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.;
2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.;
2007, 11.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
2. |
Ekonomikas ministra
vietā tieslietu ministrs G. Bērziņš Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "valsts aģentūra "Mājokļu
aģentūra" (attiecīgā locījumā)
ar vārdiem" "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts
aģentūra" (attiecīgā locījumā). |
Atbalstīts, likumproj. papildināts ar jaunu pantu |
1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "valsts aģentūra "Mājokļu
aģentūra"" (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem" "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts
aģentūra" (attiecīgā locījumā). |
14.pants. Secība, kādā
tiek privatizēts kopējais dzīvoklis (1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3.1 daļā
paredzētajā kārtībā. (2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa
dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. (3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja: 1) dzīvokļa īrnieki un
viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas
apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli.
Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā
kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu
lietošanas kārtība; 2) nav celta prasība
tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu
izlikšanu. (31) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes
locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai
dzīvokļa platībai, ja: 1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no
kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā; 2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un
viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa
domājamo daļu; 3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu
institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. |
1.
Papildināt 14.panta 3.1 daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā: 11) kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi
noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to,
kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu. |
|
|
|
2.
Papildināt 14.panta 3.1 daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā: 11) kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi
noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to,
kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu. |
20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais
dzīvoklis
(1) Kopējo dzīvokli var privatizēt
šā panta trešajā vai 3.1 daļā paredzētajā kārtībā. (2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā
privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes
locekļiem. (3) Kopējo dzīvokli var privatizēt,
ja: 1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes
locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos
par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un
viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā
vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība; 2) nav celta prasība tiesā par īres
līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. (31) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai, ja: 1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā; 2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu; 3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. |
|
3. |
Juridiskais birojs. Papildināt likumprojektu ar jaunu 2. pantu (attiecīgi mainot turpmāko
pantu numerāciju) šādā redakcijā: "2. Papildināt 20.panta 3.1 daļu ar 1.1 punktu
šādā redakcijā: 11) kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi
noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to,
kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu. |
Atbalstīts, likumproj. papildināts ar jaunu pantu |
3. Papildināt 20.panta 3.1 daļu ar 1.1
punktu šādā redakcijā: 11) kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi
noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to,
kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu;. |
34.pants. Atteikums
privatizēt piedāvāto objektu (1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu
īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks, viendzīvokļa mājas kopīpašnieks
vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas
rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai. (2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu
uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā
noteiktajā termiņā. (3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto
objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā
periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam; ja lēmums par dzīvojamās
mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006.gada 28.februāra, - sešu
mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra
"Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas
uzsākšanu. |
2. Aizstāt 34.panta trešajā daļā vārdus privatizācijas komisija ar
vārdiem pašvaldības dome (padome). |
|
|
|
4. Aizstāt 34.panta trešajā
daļā vārdus privatizācijas komisija ar vārdiem pašvaldības dome (padome). |
45.pants. Maksājumu
termiņi (1) Privatizācijas objekts izpērkams, maksājot
īpašuma kompensācijas vai cita veida privatizācijas sertifikātos un ievērojot
šā likuma noteikumus. Pircējam ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu,
maksājot arī latos. (2) Maksājumu kārtību nosaka Ministru kabinets. (3) Maksājumus par privatizēto objektu
neatkarīgi no maksāšanas līdzekļa pircējs izdara Latvijas Hipotēku un zemes
bankā, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu. (4) Samaksu par privatizēto objektu pircējs
nokārto mēneša laikā no dienas, kad privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu
par pirkuma līguma slēgšanu, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto. (5) Fiziskā persona, privatizējot dzīvokli,
viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu, vai daudzdzīvokļu māju vai
mākslinieka darbnīcu, kā arī fiziskā vai juridiskā persona, privatizējot
neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu tā ir noslēgusi nomas līgumu,
pirkuma maksu var samaksāt pa daļām, ievērojot šā likuma 46.panta noteikumus. (6) Samaksu par privatizācijas objektu, kas
piedāvāts privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma
kompensācijas sertifikāti, pircējs nokārto, maksājot tikai īpašuma
kompensācijas sertifikātos, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu. (7) Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu,
50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus
privatizācijas sertifikātos. Ja neapdzīvojamā telpa piedāvāta privatizācijai
atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, 50
procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos, 50 procentus - īpašuma
kompensācijas sertifikātos. (8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka
darbnīcu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos
termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa vai
mākslinieka darbnīca nododama privatizācijai atklātā izsolē. |
3.
45.pantā: izteikt
astoto daļu šādā redakcijā: "(8)
Ja samaksa vai pirmā iemaksa par privatizācijas objektu netiek izdarīta šā
panta ceturtajā daļā vai 46.panta otrajā daļā noteiktajos termiņos, kā arī tā
netiek izdarīta mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas
komisija atceļ lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu."; papildināt
pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: (9)
Pēc tam, kad privatizācijas komisija atcēlusi lēmumu par pirkuma līguma
slēgšanu šā panta astotajā daļā noteiktajos gadījumos, privatizējamās
neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nododamas privatizācijai
atklātā izsolē. |
|
|
redakcionāli precizēts |
5. 45.pantā: izteikt
astoto daļu šādā redakcijā: "(8)
Ja samaksa vai pirmā iemaksa par privatizācijas objektu netiek izdarīta šā
panta ceturtajā daļā vai 46.panta otrajā daļā noteiktajos termiņos, kā arī
mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija
atceļ lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu."; papildināt
pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: (9)
Pēc tam, kad privatizācijas komisija atcēlusi lēmumu par pirkuma līguma
slēgšanu šā panta astotajā daļā noteiktajos gadījumos, privatizējamā
neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca nododama privatizācijai atklātā
izsolē. |
50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka
pienākumi
(1) Privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir: 1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus; 2) piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievēroj ot spēkā esošos normatīvos aktus; 3) slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku fizisko vai juridisko personu, uz kura atrodas privatizētais objekts; 4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus. (2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (3) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. |
|
4. |
Ekonomikas ministra
vietā tieslietu ministrs G. Bērziņš Papildināt 50. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai
ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar
nodošanaspieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības,
dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašnieks par
pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu, norēķinās
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." |
Atbalstīts likumproj. papildināts ar jaunu pantu |
6. Papildināt 50. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai
ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar
nodošanaspieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības,
dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašnieks par
pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu, norēķinās
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." |
73.1 pants.
Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo
telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Šīs nodaļas
noteikumi piemērojami gadījumos, kad valsts aģentūra Mājokļu aģentūra vai
pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā
kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājā esošo: 1) dzīvokļu īrnieki,
viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt
īpašumā viņu īrēto dzīvokli; 2) mākslinieku darbnīcu
nomnieki, kuri ir mākslinieki atbilstoši šā likuma 1.panta 19.punkta
prasībām, vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu; 3) neapdzīvojamo telpu
nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto neapdzīvojamo telpu. (2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz valsts vai pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" vai likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju". (3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijā. (4) Dzīvokļus, mākslinieku
darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas viendzīvokļa vai
daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai
citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo
īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot
īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu
izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā. (5) Pēc dzīvojamās mājas
privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās
telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai,
privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā. (6) Šīs nodaļas noteikumi
neattiecas uz valstij vai pašvaldībai piederošām ēkām, kurām nav dzīvojamās
mājas statusa. |
|
5. |
Deputāts V. Agešins Izslēgt 73.1 panta trešo daļu. |
Neatbalstīts |
|
73.3 pants.
Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz dzīvokli līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi
iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai. (2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no
iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai. (3) Lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja: 1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi
noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to,
kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli; 2) nav celta prasība tiesā par īres līguma
izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. (4) Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi
nevēlas īrēto dzīvokli iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar
īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli var privatizēt šā
likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa īrnieks un viņa
ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu
vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli. (5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli
var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes
(padomes) vai valsts aģentūras Mājokļu aģentūra lēmumu, ievērojot šā likuma
15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39.panta noteikumus. (6) (Izslēgta ar 24.02.2005. likumu). (7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā
pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā
noteikto maksu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa. (8) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens
vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās
mājas privatizācijai savu īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz
notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš
vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas privatizēt
dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo
telpu lietošanas kārtība. (9) Maksājumus par dzīvokļa nodošanu īpašumā
līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks izdara Latvijas Hipotēku un
zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. |
4. Papildināt 73.3 pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: (10) Ja samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai netiek izdarīta šā panta devītajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī tā netiek izdarīta mēneša laikā no
brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija atceļ lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai. |
|
|
|
7. Papildināt 73.3
pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: (10) Ja samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai netiek izdarīta šā panta devītajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas
dienas, privatizācijas
komisija atceļ lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai. |
73.4
pants. Kārtība, kādā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas
nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (1) Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka
darbnīcas nomnieks, lai iegūtu īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu vai
mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šajā likumā
noteiktajā kārtībā iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par neapdzīvojamās
telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtēšanu un neapdzīvojamās telpas vai
mākslinieka darbnīcas nomas līgumu. Neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka
darbnīcu novērtēšana tiek veikta saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem. (2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no
pieteikuma saņemšanas dienas novērtē neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka
darbnīcu, ja nomnieks samaksājis maksu par neapdzīvojamās telpas vai
mākslinieka darbnīcas novērtēšanu. Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka
darbnīcas novērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (3) Privatizācijas komisija mēneša laikā no
neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtēšanas dienas nosaka
neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas pirkuma maksu, pieņemto
lēmumu paziņojot nomniekam. (4) Pēc paziņojuma saņemšanas nomniekam mēneša
laikā jāiesniedz privatizācijas komisijai vai nu apstiprinājums
neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas privatizācijai par noteikto
pirkuma maksu, norādot maksājumu izdarīšanas kārtību un iesniedzot dokumentus,
kas apliecina, ka ir izpildīti šā likuma 17.panta otrajā daļā vai 18.panta
otrajā daļā minētie nosacījumi, vai neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka
darbnīcas privatizācijas atteikums. Atteikuma gadījumā nomniekam saglabājas
tiesības privatizēt savu nomāto neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu
šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nomnieks neapdzīvojamās telpas vai
mākslinieka darbnīcas privatizācijas un noteiktās pirkuma maksas
apstiprinājumu iesniedz vēlāk nekā mēneša laikā, attiecīgā neapdzīvojamā
telpa vai mākslinieka darbnīca ir jānovērtē atkārtoti, izņemot gadījumus, kad
nomnieks noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis
privatizācijas komisijas noteikto pirkuma maksu. (5) Mēneša laikā no nomnieka apstiprinājuma
saņemšanas dienas privatizācijas komisija pieņem lēmumu par neapdzīvojamās
telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai un par to paziņo nomniekam. (6) Maksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās
telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā
no paziņojuma saņemšanas dienas. |
5. Papildināt 73.4 pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: (7) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamās telpas vai
mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
netiek izdarīta šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī tā netiek izdarīta mēneša laikā no
brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija atceļ lēmumu par neapdzīvojamās telpas vai
mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. |
|
|
|
8. Papildināt 73.4 pantu ar septīto daļu šādā
redakcijā: (7) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamās telpas vai
mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
netiek izdarīta šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī mēneša laikā no brīdinājuma
izsūtīšanas dienas, privatizācijas
komisija atceļ lēmumu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas
nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. |
Pārejas noteikumi 16. Pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra Mājokļu aģentūra var pieņemt lēmumu uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā vai speciālajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija ir saskaņota ar attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdi. |
|
6. |
Deputāts V. Agešins Papildināt likuma pārejas noteikumu 16. punktu ar otro teikumu šādā
redakcijā: "Šāds saskaņojums nedrīkst ierobežot izīrētu dzīvojamo māju un
izīrētu dzīvokļu īrnieku tiesības uz savu izīrēto dzīvojamo māju un dzīvokļu
privatizāciju." |
Neatbalstīts |
|
30.1 Pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā
noteiktajā kārtībā privatizē: 1) dzīvojamās mājas un tajās
esošos privatizācijas objektus, ja lēmumi par šo dzīvojamo māju
privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra" vai
pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim; 2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai
pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā un ja lēmums par dzīvojamās
mājas privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra"
vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada
31.decembrim. Šis noteikums attiecas uz tām valsts vai pašvaldības un kādas
citas personas kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopīpašums ir
izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam; 3) privatizācijas objektus šā
likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos. |
6. Pārejas noteikumos: izteikt 30.1
punktu šādā redakcijā: 30.1 Pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā
noteiktajā kārtībā privatizē: 1) dzīvojamās mājas un tajās
esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru
privatizācija valsts aģentūrai Mājokļu aģentūra vai pašvaldības domei (padomei)
bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem; 2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai
pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kas izveidojies laikā līdz
2006.gada 31.augustam; 3) likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās
dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti
vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski; 4) privatizācijas objektus šā
likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos.;
|
|
|
|
9. Pārejas noteikumos: izteikt 30.1
punktu šādā redakcijā: 30.1 Pēc 2006.gada
1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē: 1) dzīvojamās mājas un tajās
esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru
privatizācija valsts aģentūrai Mājokļu aģentūra vai pašvaldības domei
(padomei) bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem; 2) dzīvojamo māju domājamās
daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā,
kas izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam; 3) likumā noteiktajā kārtībā
par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un
dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur
iemitinātas tiesiski; 4) privatizācijas objektus šā
likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos.; |
30.2 Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai
pašvaldības dome (padome) lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas
uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. |
aizstāt 30.2 punktā vārdus un skaitļus līdz
2007.gada 31.decembrim ar vārdiem un skaitļiem līdz 2008.gada
31.decembrim. |
|
|
|
aizstāt 30.2 punktā
vārdus un skaitļus līdz 2007.gada 31.decembrim ar vārdiem un skaitļiem
līdz 2008.gada 31.decembrim. |