Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Likumprojekts (steidzams) otrajam
lasījumam
Par Rīgas
Tehniskās universitātes Satversmi
(Nr.522/Lp9)
|
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (nav) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
|
|
Saeimas Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā priekšlikumi
nav iesniegti. |
|
|
|
Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi |
|
|
|
Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi |
|
1.pants. Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes sapulcē 2006.gada 25.maijā pieņemtā Rīgas Tehniskās universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta. |
|
|
|
1.pants. Rīgas Tehniskās universitātes
Satversmes sapulcē 2006.gada 25.maijā
pieņemtā Rīgas Tehniskās universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta. |
|
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Rīgas
Tehniskās universitātes Satversme. |
|
|
|
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Rīgas Tehniskās universitātes Satversme. |
|
Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku
zaudē likums Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.). |
|
|
|
Pārejas noteikums Ar
šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums Par Rīgas Tehniskās
universitātes Satversmi (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2003, 14.nr.). |
Pieņemta
Rīgas Tehniskās universitātes
Satversmes sapulces sēdē
2006.gada 25.maijā
Rīgas Tehniskās universitātes Satversme
1. Vispārīgie noteikumi
1. Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk RTU) ir
valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes
institūcija, kurā īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā
arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.
Tās nosaukums citās valodās ir:
latīņu valodā: Universitas technica Rigensis;
angļu valodā: Riga Technical University;
vācu valodā: Technische Universität Riga;
krievu valodā:
Рижский
технический
университет;
franču valodā: Université Technique de Riga;
spāņu valodā: Universidad Técnica de Riga;
lietuviešu valodā: Rygos technikos universitetas;
igauņu valodā: Riia Tehnika ülikool.
2. RTU ir autonoma izglītības un zinātnes
institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kura īsteno augstākās akadēmiskās un
profesionālās izglītības studiju programmas atbilstoši Latvijas un Eiropas
darba tirgus vajadzībām un veic pasaules līmeņa fundamentālo un lietišķo
zinātnisko darbu tehniskajās, dabas sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kā
arī arhitektūrā. Tās autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas
dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas
veidus un formas, kā arī atbildībā par RTU iegūtās izglītības kvalitāti,
mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, par
demokrātisma principu un augstskolu darbību regulējošu likumu un citu normatīvo
aktu ievērošanu.
3. RTU ir atvasināta publiska persona, tai ir savs
zīmogs ar Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni un uzrakstu
"Rīgas Tehniskā universitāte", zaļi-balti-melns karogs un ģerbonis,
kurā ietverti elementi no 1862.gadā dibinātās Rīgas Politehniskās augstskolas,
vēlākā Rīgas Politehniskā institūta, simbolikas.
4. RTU juridiskā
adrese ir: Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija.
2. RTU mērķi, pamatvirzieni,
uzdevumi un akadēmiskā brīvība
5. RTU darbības
mērķis un pamatvirzieni ir nodrošināt studijas un zinātniskos pētījumus tās
darbības galvenajās zinātņu nozarēs. Atbilstoši valsts akreditētajām studiju
programmām, RTU piešķir akadēmiskos grādus (bakalaurs, maģistrs), ceturtā un
piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālos grādus (bakalaurs,
maģistrs) un zinātnisko grādu (doktors). RTU nodrošina pārejas iespējas starp
studiju programmām un līmeņiem.
6. RTU uzdevums ir sagatavot starptautiska līmeņa
zinātniekus, inženierus, ekonomistus, pārvaldes un vadības speciālistus,
arhitektus un pedagogus, nodrošināt studiju un pētnieciskā darba nedalāmību un
attīstīt RTU profilam atbilstošās zinātnes nozares, īpašu uzmanību pievēršot
Latvijas tautsaimniecības prioritārajām zinātnes nozarēm.
7. RTU savas autonomijas ietvaros atbilstoši mērķim un
uzdevumiem:
7.1. nosaka studiju saturu un formas, izstrādā
studiju programmas un nodrošina to kvalitatīvu realizāciju, nosaka papildu
uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī RTU zinātniskā darba
pamatvirzienus;
7.2. piešķir zinātniskos un akadēmiskos grādus un
profesionālo kvalifikāciju, izsniedz RTU diplomus, veic citās valstīs apgūto studiju
programmu un kursu pielīdzināšanu;
7.3.
patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido
personālsastāvu, nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Latvijas
Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām likmēm;
7.4. nosaka augstskolas darba kārtību;
7.5. informē sabiedrību par savu darbību un piedāvā tai
iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, attīsta
sadarbību ar citām augstskolām un zinātniskiem institūtiem, veicina studējošo
un darbinieku apmaiņu, nodrošina jauno zinātnieku sagatavošanu un to
iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.
8. Tiesības iegūt RTU
akadēmisko un profesionālo izglītību ir jebkuram Latvijas pilsonim un personām,
kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir
izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas neatkarīgi no dzimuma, sociālā un
mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un
reliģiskās pārliecības. Ārzemnieku studijas notiek saskaņā ar Augstskolu
likumu. Personai, kura vēlas studēt RTU, nepieciešams vidējo vai augstāko
izglītību apliecinošs dokuments. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā saskaņā ar
Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un RTU uzņemšanas noteikumiem, kurus
izstrādā, apstiprina un paziņo Senāts.
Katram sabiedrības loceklim ir tiesības bez jebkādas
diskriminācijas kļūt par RTU akadēmiskā personāla locekli atbilstoši viņa
zināšanām, darbaspējām un prasmei.
3. Pamatstruktūra
9. RTU pamatstruktūru
veido fakultātes (nodaļas), zinātniskie centri,
institūti, katedras, profesoru grupas, mācību un zinātniskās laboratorijas, studiju
centri, filiāles un citas struktūrvienības. Struktūrvienību
izveidošana un likvidēšana ir RTU Senāta kompetencē. Katrai struktūrvienībai ir
savs nolikums, ko apstiprina RTU Senāts. Struktūrvienības saņem, uzglabā un
izmanto to rīcībā esošos finansu līdzekļus saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā
esošo likumdošanu. Struktūrvienību finansu līdzekļus nedrīkst izmantot bez
struktūrvienības vadītāja piekrišanas.
10. Fakultāte
apvieno struktūrvienības viena vai vairāku zinātnes vai profesijas virzienu
studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Tā izstrādā un nodrošina studiju
programmu īstenošanu, koordinē pētniecības programmu izpildi un nodrošina
nepieciešamos apstākļus institūtu, katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultāti
var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst
vismaz Promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.
Fakultāti vada dekāns, kuru ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz
piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā
jābūt ne mazākam par 20% no fakultātes domes sastāva. Studējošo pārstāvjus
fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde. Fakultātes
akadēmisko personālu, izņemot profesorus un asociētos profesorus, ievēlē
fakultātes dome. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas tiesības noteiktā apakšnozarē
fakultātes dome var deleģēt attiecīgajam institūtam. Ja jaunā augstākās
izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko
potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu un tai nav
tiesības ievēlēt docētājus.
11.
Zinātniskais centrs var tikt veidots kā vienas fakultātes zinātniskais centrs
vai kā starpfakultāšu zinātniskais centrs, un tajos var būt asociēti institūti,
katedras un zinātniskās laboratorijas viena vai vairāku zinātnisko virzienu
darbības koordinēšanai. Fakultātes zinātniskā centra, kas veidots vienas
fakultātes ietvaros, direktoru ievēlē šīs fakultātes dome. Starpfakultāšu
zinātniskā centra, kas veidots uz vairāku fakultāšu bāzes, direktoru ievēlē šī
centra padome, kuru veido attiecīgo fakultāšu domju deleģēti pārstāvji.
12. Institūts apvieno vienas zinātnes apakšnozares vai
vairāku apakšnozaru struktūrvienības (katedras, profesoru grupas, zinātniskās
un mācību laboratorijas), lai izmantotu to zinātnisko potenciālu kopīgu
pētniecisko mērķu sasniegšanai un studiju organizēšanai. Tas izstrādā studiju
programmas un atbild par to realizāciju, kā arī piedalās citu studiju programmu
īstenošanā. Institūta akadēmiskā personāla zinātniskais potenciāls atbilst
Promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Institūtu vada
direktors. To ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem. Ja institūts ir RTU aģentūra, tad
tā akadēmisko personālu un direktoru ievēlē institūta padome.
13. Katedra izstrādā un īsteno studiju programmas,
piedalās citu studiju programmu īstenošanā un veic zinātniskos pētījumus.
Katedra ir fakultātei vai institūtam pakļauta struktūrvienība. Katedras sastāvā
var būt vairāki profesori. Katedras vadītāju ievēlē fakultātes dome vai
institūta padome uz pieciem gadiem. Katedras akadēmisko personālu ievēlē
fakultātes dome.
14. Profesora grupa tiek dibināta specializētu
studiju un noteiktu studiju priekšmetu nodrošināšanai un zinātniskā darba
veikšanai. Profesora grupu var izveidot, ja tajā ir ne mazāk kā trīs akadēmiskā
personāla pārstāvji ar zinātnisko grādu. Profesora grupa ir fakultātei vai
institūtam pakļauta struktūrvienība, kuru vada profesors. Izņēmuma gadījumā
profesora grupu vada asociētais profesors. Profesora grupas akadēmisko
personālu, izņemot asociētos profesorus, ievēlē fakultātes dome. Profesora
grupas vadītāju apstiprina rektors pēc nozares profesoru padomes
rekomendācijas.
15. Mācību laboratorijas veido noteiktu studiju kursu
īstenošanai. Tās ir
pakļautas institūtam vai katedrai un to personālu un laboratorijas vadītāju
vēlē institūta padome.
16. Zinātniskās laboratorijas veido un realizē
pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.
Zinātniskā laboratorija ir patstāvīga struktūrvienība, kura ir pakļauta
attiecīga zinātniska profila institūtam vai fakultātei. Laboratoriju vada
laboratorijas vadītājs, kuru ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem.
17.
Studiju centrs tiek dibināts profesora, asociētā profesora vai docenta vadībā speciālu
studiju, kā
arī pētniecības darbu veikšanai.
18.
Filiāle ir RTU patstāvīga struktūrvienība. Filiāli dibina un likvidē ar Senāta
lēmumu. Filiāles uzdevumos ietilpst nodrošināt Latvijas novadu iedzīvotājiem
iespēju studēt ar Senāta lēmumiem noteiktajās akadēmiskajās un profesionālajās
studiju programmas dienas, vakara vai neklātienes apmācības formās Senāta
lēmumos noteiktā apjomā.
19.
Koledžprogrammu nodaļas var izveidot pirmā līmeņa profesionālās augstākās
izglītības studiju programmu īstenošanai. Tās darbojas saskaņā ar Senāta
apstiprinātu nolikumu.
20. Savu darbības mērķu
sasniegšanai RTU ir tiesības ar Senāta lēmumu dibināt, reorganizēt un likvidēt
iestādes, publiskās aģentūras un komercsabiedrības, būt par biedru un
dibinātāju biedrībās un nodibinājumos. RTU ir tiesības dibināt, reorganizēt un likvidēt biedrības un fondus, rīkot kongresus,
konferences un citas sanāksmes, organizēt publiskus kursus un lekcijas, veikt
izdevējdarbību.
21. RTU ar Senāta lēmumu var dibināt
zinātniskos institūtus un zinātniskos centrus kā RTU publiskās aģentūras.
Zinātniskā institūta vai zinātniskā centra publiskās aģentūras tiesisko
pamatu, pārvaldi, finansēšanu un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās
darbības likums, Publisko aģentūru likums un Augstskolu likums.
4. Personāls
22. RTU personālu veido:
22.1. akadēmiskais
personāls - RTU akadēmiskajos
amatos ievēlētie darbinieki;
22.2. vispārējais personāls;
22.3.pilna laika studējošie, tajā skaitā arī
maģistranti un doktoranti.
23. RTU personālam ir tiesības piedalīties vadības
un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā. Tiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.
RTU personālam pienākumi jāveic saskaņā ar savas struktūrvienības nolikumu. RTU
Senāts kvalificē pārkāpumus un uzliek sodus personālam saskaņā ar darba
tiesiskās attiecības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
24. RTU akadēmisko
personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki,
lektori, pētnieki, asistenti. RTU akadēmiskais personāls veic zinātniskos
pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta akadēmiskajā
amatā var ievēlēt uz sešiem gadiem, ja pretendents nav ievēlēts kādā no šiem
amatiem citā mācību vai zinātniskajā iestādē. Akadēmiskajā amatā ievēlētu
personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā.
Darba līgumu ar profesoru un asociēto profesoru, pamatojoties uz nozares
profesoru padomes lēmumu, slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku. Pagaidu
prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora pienākumus var
uzticēt asociētajam profesoram, asociētā profesora pienākumus docentam,
docenta pienākumus lektoram vai asistentam ar doktora grādu. Par īpašu
ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem
sasniedzot pensijas vecumu RTU var piešķirt goda nosaukumu emeritus
profesors.
25. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas
apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu
kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai
zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskajam personālam
ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu
doktora disertācijas sagatavošanai. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un
docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu
atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu kā viesprofesori vai
vieslektori akadēmiskajos amatos citās augstskolās.
26. RTU
iesniedz ziņas Akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu.
RTU rektors atbild par Akadēmiskā personāla reģistram iesniegto ziņu
precizitāti un atbilstību īstenībai.
27. Profesori ir starptautiski atzīti
speciālisti, kuri veic augsta līmeņa pētniecisku darbu un nodrošina
kvalitatīvas studijas zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Par RTU profesoriem var
tikt ievēlētas personas, kurām ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba
pieredze profesora vai asociētā profesora amatā. Profesoru atklātā konkursā
ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome atbilstoši Augstskolu likuma un
Augstākās izglītības padomes prasībām. Profesoru galvenie uzdevumi ir:
27.1. augsti
kvalitatīvu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība
savam amatam atbilstošajā zinātnes nozarē;
27.2. pētniecības
darba un doktorantu studiju vadīšana profesora amata nosaukumam atbilstošā
zinātnes apakšnozarē;
27.3. dalība
studiju programmu izstrādāšanā;
27.4. dalība
RTU studiju programmu, RTU un tās struktūrvienību darba kvalitātes vērtēšanā;
27.5. jaunās
zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.
28. Par RTU asociētiem profesoriem var ievēlēt personas ar doktora grādu, bet profesionālo studiju
programmu īstenošanai arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un
vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto
profesoru atklātā konkursā ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Senāts
pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes apakšnozares asociētā
profesora vietas
atklāta konkursa izsludināšanu. Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir:
28.1. pētniecības darba veikšana, doktorantu un
maģistrantu pētnieciskā darba vadīšana asociētā profesora amata nosaukumam
atbilstošā zinātnes apakšnozarē;
28.2. augsti kvalitatīvu lekciju lasīšana, studiju
darba nodrošināšana un vadīšana.
29. To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru
profesoru padomes, pēc RTU priekšlikuma, apstiprina Augstākās izglītības
padome. RTU Senāts pēc rektora ieteikuma apstiprina nozares profesoru padomes
priekšsēdētāju, kurš izvēlas kandidātus nozares profesoru padomes sastāvam.
Nozares profesoru padomes sastāvā ir visi, bet ne mazāk kā pieci attiecīgās
nozares vai apakšnozares RTU profesori. Nozares profesoru padomi paplašina
tiktāl, lai tajā vismaz viena trešdaļa locekļu būtu attiecīgās nozares
profesori vai profesionālo organizāciju pārstāvji, kuru darbības virziens
atbilst attiecīgā amata ievirzei, bet kuri nestrādā RTU. Nozares profesoru padomes
sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina RTU Senāts.
Ja RTU attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu
profesoru, nozares profesoru padomi veido kopā ar citām augstskolām. Apvienotā
nozares profesoru padome darbojas tajā augstskolā, kurā strādā tās
priekšsēdētājs, bet tās sastāvu apstiprina visu iesaistīto augstskolu senāti.
Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, nozares profesoru
padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome.
Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru
padomē, tās darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un
rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī par to, par
kuru pretendentu viņi balso.
Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības
padome.
30. Par RTU docentiem un vadošajiem pētniekiem var būt
personas ar doktora grādu. Profesionālo studiju priekšmetu nodrošināšanai par
docentiem var ievēlēt personas ar augstāko izglītību, kurām ir vismaz septiņu
gadu pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs praktiskā darba stāžs. Docentu galvenie
uzdevumi ir:
30.1. pētniecības darba veikšana docenta amata
nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;
30.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana,
eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē),
īpaši tās pamatkursos.
Vadošā
pētnieka uzdevumi ir:
30.3. pētniecības darba veikšana un vadīšana;
30.4.
doktorantu pētnieciskā darba vadīšana.
31. Par RTU lektoriem, pētniekiem un asistentiem
var būt personas ar maģistra vai doktora grādu, bet par lektoriem un
asistentiem profesionālajās studiju programmās arī personas ar augstāko
izglītību un pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu piecu gadu praktiskā darba
stāžu. Lektorus, pētniekus un asistentus, novērtējot to zinātnisko un
pedagoģisko kvalifikāciju, ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes dome vai
institūta padome, ja tās locekļu kvalifikācija atbilst Promocijas padomes
prasībām. Lektoru
galvenie uzdevumi ir:
31.1.
pētniecības darba veikšana lektora amata nosaukumam atbilstošā zinātnes
apakšnozarē;
31.2.
lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbau
dījumu
organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.
Asistentu
galvenie uzdevumi ir:
31.3.
pētniecības darba veikšana asistenta amata nosaukumam atbilstošā zinātnes
apakšnozarē;
31.4.
studiju nodarbību (semināru un laboratoriju nodarbību) vadīšana savā studiju
programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.
Pētnieka
uzdevums ir pētniecības darba veikšana.
32. Ja RTU ir brīvs vai uz laiku brīvs
akadēmiskais amats, Senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt
neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā
viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).
Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības,
pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un
lektoriem, bet viņi nevar piedalīties RTU vēlēto vadības institūciju darbā.
34. RTU studējošie ir:
34.1. bakalaura studiju programmu studenti;
34.2. profesionālo studiju programmu studenti;
34.3. maģistra studiju programmu studenti
(maģistranti);
34.5.doktoranti.
35. Studējošie tiek uzņemti studiju programmā pēc
tam, kad saņemta licence programmas īstenošanai. No valsts budžeta līdzekļiem
finansēto studiju vietu skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc
Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju maksu studiju vietās, kas
netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai
fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finanšu
līdzekļi no studiju maksas, atbilstoši Augstskolu likumam, ieskaitāmi RTU
budžeta kontā un izmantojami tikai:
35.1. mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras
iegādei;
35.2. aprīkojuma iegādei;
35.3. akadēmiskā un vispārējā personāla un
studējošo materiālajai stimulēšanai;
35.4. RTU attīstībai.
36. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic
rektors. Apelācijas izskata Senāts. Izslēgt no studējošo saraksta var:
36.1. pēc studējošā vēlēšanās;
36.2. konstatējot, ka personas uzņemšanu RTU
ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts
pretendentu vienlīdzības princips;
36.3. par noteiktajos termiņos nenokārtotiem
pārbaudījumiem un citu studiju uzdevumu nepildīšanu;
36.4. par RTU iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem.
37. Studējošajiem ir tiesības:
37.1. iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko
izglītību;
37.2. noteiktā kārtībā izmantot RTU telpas,
bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta objektus u.c.;
37.3. RTU Senātā apstiprinātā kārtībā pārtraukt un
atsākt studijas;
37.4. realizēt Augstskolu likumā paredzētās
tiesības uz studiju un pētnieciskā darba, kā arī mākslinieciskās jaunrades
brīvību;
37.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas
tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;
37.6. augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas
domas un uzskatus;
37.7. vēlēt un tikt ievēlētam studējošo
pašpārvaldē, līdzdarboties RTU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
37.8. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt
citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;
37.9. dibināt biedrības, pulciņus, klubus.
38. Studējošiem ir sava pašpārvalde, kura pārstāv
RTU studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām un RTU akadēmisko un
vispārējo personālu. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko
izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Augstskolas vadības institūciju
pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo
pašpārvalde:
38.1. reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un
ārvalstīs;
38.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses
akadēmiskās, materiālās, sociālās un kultūras dzīves jautājumos RTU un citās
valsts iestādēs;
38.3. veicina studentu ieinteresētību studēt;
38.4. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību RTU koleģiālajās
institūcijās.
39. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt
un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras RTU struktūrvienības
pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses. RTU studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir
obligāti visiem studējošiem. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Senātā,
fakultātes domē un Akadēmiskajā sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar
studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas
komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa.
Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar
klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir
tiesības uz līdzdalību visu līmeņu RTU lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības
piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos. Studējošo organizāciju,
biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka RTU studējošo
pašpārvaldes nolikums.
5. RTU pārstāvības un
vadības institūcijas,
lēmējinstitūcijas
40. RTU pārstāvības un vadības institūcijas un
galvenās lēmējinstitūcijas ir:
40.1. Satversmes sapulce (Akadēmiskā sapulce);
40.2. Senāts;
40.3. rektors;
40.4. revīzijas komisija;
40.5. akadēmiskā šķīrējtiesa.
41. Akadēmiskā sapulce ir RTU pilnvarota augstākā
koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Akadēmiskajai
sapulcei ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce. Akadēmisko sapulci
200 cilvēku sastāvā uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē akadēmiskais
personāls, studējošie un vispārējais personāls. Akadēmiskās sapulces sastāvā
tiek iekļauti visi 80 Senāta locekļi, bet pārējos 120 Akadēmiskās sapulces
locekļus ievēlē administrācija, fakultātes, juridiski patstāvīgās
struktūrvienības un studentu pašpārvalde tām izdalīto vietu apjomā
proporcionālas pārstāvniecības nodrošināšanai. Akadēmiskā sapulcē akadēmiskā
personāla īpatsvars ir vismaz 60 procenti (120 pārstāvji), bet studējošo
īpatsvars ir 20%
(40 pārstāvji). Akadēmiskā
sapulce ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.
42. Akadēmisko sapulci ne retāk kā reizi gadā
sasauc rektors vai Senāts. Akadēmiskā sapulce:
42.1. pieņem un groza RTU Satversmi;
42.2. ievēlē un atceļ rektoru;
42.3. apstiprina Senāta nolikumu un tā ievēlēšanas
atbilstību RTU Satversmei;
42.4. ievēlē revīzijas komisiju un akadēmisko
šķīrējtiesu, kā arī apstiprina to nolikumus;
42.5. noklausās rektora pārskatu, dod ieteikumus
prorektoriem.
43. Akadēmiskā sapulce savu darbību izbeidz, ja
Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju.
44. RTU Senāts ir RTU personāla koleģiāla vadības
institūcija un lēmējinstitūcija 80 cilvēku sastāvā. Senāts apstiprina kārtību
un noteikumus, kuri regulē visas RTU darbības sfēras (izskata un pēc neatkarīgas ekspertīzes
apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, apstiprina RTU
budžetu u.c.). Senātam ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce.
45. Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trīs
gadiem. Senātu vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā Senāta
priekšsēdētāja vietnieks un šajos amatos var ievēlēt RTU profesorus, kuri
neieņem rektora, prorektora vai kanclera amatus. Senāta sastāvā ir:
45.1. 60 akadēmiskā personāla pārstāvji (75% no
kopskaita), tajā skaitā vismaz 40 profesori vai asociētie profesori (50% no
kopskaita), kurus ievēlē fakultāšu domēs un juridiski patstāvīgu
struktūrvienību padomēs. Ievēlētos pārstāvjus Senāta sastāvā iekļauj vēlēšanu
rezultātā saņemto par balsu secībā, aizpildot struktūrvienībai izdalīto vietu
skaitu. Šis vietu skaits Senātā ir proporcionāls struktūrvienības studiju un
zinātniskā darba finansējuma apjomam, ievērojot, ka katrai fakultātei pārstāvju
skaits ir ne mazāks par 2 un ne lielāks par 12. Tām struktūrvienībām, kuras nevar
nodrošināt, ka uz 2/3 no tām atvēlētajām vietām pretendē profesori vai
asociētie profesori, vietu skaits Senātā tiek samazināts līdz līmenim, kas šo
proporciju nodrošina;
45.2. 16 studējošo pārstāvji (20% no kopskaita),
kurus ievēlē studentu pašpārvalde proporcionāli studējošo skaitam, ievērojot,
ka katrai fakultātei ir vismaz 1 pārstāvis;
45.3. 4 vispārējā personāla pārstāvji (5% no
kopskaita), kuru
skaitā ir rektors, divi prorektori, kanclers.
RTU Senāta lēmumu izpildi, kā arī
pastāvīgi RTU darbības vadību realizē rektors,
mācību prorektors, zinātņu prorektors un kanclers.
46. Senāts, atbilstoši Akadēmiskās
sapulces apstiprinātam nolikumam, var izveidot padomes un komisijas. To
darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Veto tiesības ir rektoram
visos jautājumos un Senāta studējošo pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar
studentu tiesības un likumīgās intereses.
Senāts savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par
RTU reorganizāciju vai likvidāciju.
47. Padomnieku konventu dibina pēc RTU
Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā
nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc
tā priekšsēdētāja, vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.
Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru augstskolas attīstības
stratēģijas jautājumos. Tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā
un Akadēmiskajā sapulcē.
48. Rektors ir RTU augstākā amatpersona,
kas īsteno RTU vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma
pārstāv RTU. Rektors:
48.1. atbild par RTU darbības atbilstību
Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī RTU Satversmei;
48.2. atbild par RTU iegūstamās izglītības
un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;
48.3. nodrošina RTU piešķirto valsts
budžeta līdzekļu, kā arī RTU mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu
izmantojumu, personiski atbild par RTU finansiālo darbību;
48.4. veicina RTU personāla attīstību un
nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
48.5. veic citus Augstskolu likumā un
citos normatīvajos aktos, kā arī RTU Satversmē noteiktos pienākumus.
49. Mācību prorektora, zinātņu prorektora
un kanclera tiesības un pienākumus nosaka rektora apstiprināti amata apraksti.
Mācību prorektoru un zinātņu prorektoru pēc rektora ieteikuma Senāts ievēl uz
rektora pilnvaru laiku. Kancleru pēc rektora ieteikuma ievēl Senāts, un viņš
strādā uz darba līguma pamata pastāvīgā darbā.
Rektora komandējuma
vai atvaļinājuma laikā rektora pienākumus, pamatojoties uz rektora rīkojumu,
pilda pārējie RTU darbības vadības pārstāvji šādā secībā kanclers vai mācību
prorektors vai zinātņu prorektors. Rektora pēkšņas slimības laikā rektora
pienākumus bez īpaša pilnvarojuma veic RTU kanclers.
50. Rektoru Akadēmiskā
sapulce ievēlē no dabaszinātņu, inženierzinātņu, arhitektūras, vides zinātņu un
vadībzinātņu profesoriem uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne
vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko
vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Ievēlēto rektoru
apstiprina Ministru kabinets. Ja rektors vēlēšanu noteikumu pārkāpumu dēļ
netiek apstiprināts, jaunas rektora vēlēšanas tiek organizētas divu mēnešu
laikā. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru
kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju. Rektoru atceļ no amata Ministru
kabinets pēc RTU Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja
rektora darbā konstatēti likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas
gadījumā Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora
pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai.
51. Akadēmiskā sapulce ievēlē revīzijas komisiju piecu
cilvēku sastāvā uz trīs gadiem.
Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt rektors, prorektori, kanclers, dekāni,
institūtu direktori. Revīzijas komisijai, atbilstoši Akadēmiskās sapulces
apstiprinātam nolikumam, ir tiesības un pienākums pārbaudīt RTU finansiālās un
saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem
normatīvajiem aktiem un RTU Satversmei. Ar revīziju saistīto jautājumu
noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem
dokumentiem, kas attiecas uz RTU finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī
pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām. Revīzijas komisija veic
pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par
pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātam. RTU administrācija Senātam mēneša
laikā sniedz pārskatu par Revīzijas komisijas konstatēto pārkāpumu likvidēšanu.
Revīzijas komisija savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis
lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju.
52. Akadēmiskā sapulce aizklātā balsošanā no akadēmiskā
personāla un studējošo vidus
ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā uz trīs gadiem. Studējošo
īpatsvars akadēmiskajā šķīrējtiesā ir 20% no akadēmiskās šķīrējtiesas sastāva.
Tajā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji (rektors,
prorektori, kanclers, dekāni, institūtu direktori). Studējošo pārstāvjus šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.
Akadēmiskajai šķīrējtiesai ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce.
53. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
53.1. strīdus starp RTU amatpersonām, kā arī
struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;
53.2. studējošo
un akadēmiskā personāla iesniegumus par RTU Satversmē noteikto akadēmisko
brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem.
Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild
Akadēmiskajai sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var
atbrīvot tikai ar Akadēmiskās sapulces piekrišanu. Akadēmiskā šķīrējtiesa savu darbību izbeidz,
ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju.
55. Fakultātes dome un institūta padome vada un pārzina
attiecīgi fakultātes un institūta darbību. Domes sastāvā ir fakultātes visu
struktūrvienību pārstāvji, studējošo pārstāvji, kā arī pārstāvji no pārējā
vadošā akadēmiskā personāla (profesori, asociētie profesori, docenti vai
vadošie pētnieki). Studējošie fakultātes domes sastāvā ir ne mazāk kā 20%.
Institūta padomi veido atbilstoši Senāta apstiprinātam institūta nolikumam.
Dome no vadošā akadēmiskā personāla vidus ievēlē dekānu (fakultātē) un
direktoru (institūtā) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc
kārtas.
Fakultātes dekāns un institūta direktors ir šo
struktūrvienību oficiālie pārstāvji, kuri nodrošina attiecīgi domes un padomes
sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba
organizāciju, savu struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību.
6. Studijas
56. Studiju programmu realizāciju koordinē mācību
prorektora dienests. Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā
grāda vai profesionālā nosaukuma iegūšanai nepieciešamās prasības.
57. RTU tiek īstenotas akadēmiskās un
profesionālās studiju programmas bakalaura un maģistra grāda iegūšanai,
inženiera kvalifikācijas iegūšanai, kā arī studijas doktora zinātniskā grāda
iegūšanai. Tās tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās
izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums
ir trīs līdz četri gadi, bet maģistra studiju programmas pilna laika studiju
ilgums ir no viena līdz diviem gadiem ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un
maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.
Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ieguvei
kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās
profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc pirmā līmeņa
augstākās profesionālās izglītības programmas apguves. Profesionālās augstākās
izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir
vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir,
ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.
Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir
tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai. Personas, kas ieguvušas
maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda
iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.
Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī
sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās (tajā skaitā vakara
un neklātienes studijās) ir vienāda.
58. Akadēmiskajām bakalaura un maģistra studiju
programmām jānoslēdzas ar bakalaura un maģistra darba izstrādāšanu un gala
pārbaudījumu, kura sastāvdaļas attiecīgi ir bakalaura un maģistra darba
aizstāvēšana un atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem studiju programmas
ietvaros.
Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar diplomdarba
(diplomprojekta) vai profesionālā bakalaura (profesionālā maģistra) darba
izstrādāšanu un valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir diplomdarba
(diplomprojekta) vai profesionālā bakalaura (profesionālā maģistra) darba
aizstāvēšana un atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem studiju programmas
ietvaros.
7. Zinātniskā pētniecība
59. Zinātniskā pētniecība ir RTU darbības
neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis
ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju zinātniska pamatošana un tālāka
attīstīšana, praktiski svarīgu un Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu uzdevumu
risināšana. Zinātniskās pētniecības darbs notiek saskaņā ar Zinātniskās
darbības likumu.
60. Zinātniskā darba vadītājs patstāvīgi nosaka savu
pētījuma tematu, bet RTU kopējos zinātniskās darbības plānus un svarīgākos
aspektus koordinē zinātņu prorektora dienests. Pētījumu virzieni tiek saskaņoti
ar citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un
citām ieinteresētajām institūcijām, to nozīmība un zinātniskais līmenis tiek
regulāri izvērtēti. RTU un valsts institūcijas piešķir finansējumu noteiktiem pētījumiem, kuros ir
ieinteresēta valsts un sabiedrība.
Pētījumus var veikt arī par citu
juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.
61. Zinātnisko pētījumu rezultātus RTU
publicē starptautiski atzītos un citos izdevumos, kā arī RTU Zinātniskajos
rakstos. RTU Zinātniskie raksti iznāk regulāri kā atsevišķās zinātņu nozarēs
veikto pētījumu rezultātus atspoguļojošas sērijas. RTU Zinātniskie raksti ir
pieejami visām ieinteresētajām institūcijām.
62. Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras
programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir RTU Senātā
apstiprināta promocijas padome.
8. Īpašums,
finanses un saimnieciskā darbība
63. RTU var piederēt kustamais, nekustamais un
intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs. RTU
īpašumu veido:
63.1. kustama un nekustama manta, kas RTU dāvināta, ko tā
matojusi vai ko iegādājusies par pašu līdzekļiem;
63.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta.
Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā RTU īpašums;
63.3. RTU intelektuālais īpašums.
RTU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā
nodotā valsts īpašuma. Valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma
pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgas valsts institūcijas
saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
64. RTU finanšu resursus veido:
64.1. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
64.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi;
64.3. ārvalstu finanšu palīdzība;
64.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un
dāvinājumi;
64.5. citi normatīvajos aktos paredzēti ienākumi.
65. Finanšu resursu struktūru nosaka RTU Senāts,
bet budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors
sniedz ikgadēju pārskatu Akadēmiskajai sapulcei un izglītības un zinātnes
ministram. Struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst RTU
budžetā.
66. Akreditētās studiju programmās studējošajiem
ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai
kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par
studijām) un studējošo kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu
līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai).
67. RTU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā
un ārvalstīs:
67.1. brīvi rīkoties ar savu īpašumu šajā
Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai;
67.2. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
67.3. slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām
personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības;
67.4. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot
kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā
esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši augstskolas
darbības mērķim;
67.5. veikt augstskolas profilam atbilstošu
saimniecisko darbību, kuras peļņu izmanto RTU attīstībai, kā arī ieguldīt savus
līdzekļus citos uzņēmumos;
67.6. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un
ārvalstu organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.
9. RTU
reorganizācijas vai likvidācijas kārtība,
Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība
68. Lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju
pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma.
Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas
projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.
69. RTU Satversmi un nosaukumu var pieņemt, grozīt
vai atcelt tikai RTU Akadēmiskā sapulce. Satversme un tās grozījumi
stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.