Anotācija

Rīgas Tehniskās universitātes Satversme

Likumprojekts

Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi

1.pants. Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes sapulcē 2006.gada 25.maijā pieņemtā Rīgas Tehniskās universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Rīgas Tehniskās universitātes Satversme.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.).

Izglītības un zinātnes ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

Eiropas Savienības līdzekļu

apguves lietās

N.Broks

Likumprojekta „Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī, saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ar šo likumprojektu tiek apstiprināta Rīgas Tehniskās universitātes Satversme. Satversme nosaka Rīgas Tehniskās universitātes darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Rīgas Tehniskās universitātes pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Akadēmiskā sapulce, Senāts, Rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts arī Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.
3.Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	Nākamie trīs gadi (2008.–2010.)			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Nav nepieciešams izstrādāt papildu normatīvos aktus.
2. Cita informācija	Citas informācijas nav.

	V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
	1. Saistības pret Eiropas Savienību.			Likumprojekts šo jomu neskar.
	2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.			Likumprojekts šo jomu neskar.
	3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.				Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)			Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas. Rektors atbild par augstskolas darbības atbilstību tās satversmei saskaņā ar Augstskolu likuma 17^1.panta 1. punktu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu pēc tā pieņemšanas likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Rīgas Tehniskās universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav akadēmijas personāla sastāvā, izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Valsts sekretāra vietā – valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās	Juridiskā dienesta vadītāja p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
L.Sīka	R.Kārkliņš	R.Ozola	A.Melnis

13.07.2007; 10:39

839

S.Gerge – Lubeja 7047898

sendija.gerge@izm.gov.lv

Pieņemta

Rīgas Tehniskās universitātes

Satversmes sapulces sēdē

2006.gada 25.maijā

Rīgas Tehniskās universitātes Satversme

1. Vispārīgie noteikumi

1. Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk – RTU) ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.

Tās nosaukums citās valodās ir:

latīņu valodā: Universitas technica Rigensis;

angļu valodā: Riga Technical University;

vācu valodā: Technische Universität Riga;

krievu valodā: Рижский технический университет;

franču valodā: Université Technique de Riga;

spāņu valodā: Universidad Técnica de Riga;

lietuviešu valodā: Rygos technikos universitetas;

igauņu valodā: Riia Tehnika ülikool.

2. RTU ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kura īsteno augstākās akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju programmas atbilstoši Latvijas un Eiropas darba tirgus vajadzībām un veic pasaules līmeņa fundamentālo un lietišķo zinātnisko darbu tehniskajās, dabas sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kā arī arhitektūrā. Tās autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par RTU iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, par demokrātisma principu un augstskolu darbību regulējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

3. RTU ir atvasināta publiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni un uzrakstu "Rīgas Tehniskā universitāte", zaļi-balti-melns karogs un ģerbonis, kurā ietverti elementi no 1862.gadā dibinātās Rīgas Politehniskās augstskolas, vēlākā Rīgas Politehniskā institūta, simbolikas.

4. RTU juridiskā adrese ir: Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija.

2. RTU mērķi, pamatvirzieni, uzdevumi un akadēmiskā brīvība

5. RTU darbības mērķis un pamatvirzieni ir nodrošināt studijas un zinātniskos pētījumus tās darbības galvenajās zinātņu nozarēs. Atbilstoši valsts akreditētajām studiju programmām, RTU piešķir akadēmiskos grādus (bakalaurs, maģistrs), ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālos grādus (bakalaurs, maģistrs) un zinātnisko grādu (doktors). RTU nodrošina pārejas iespējas starp studiju programmām un līmeņiem.

6. RTU uzdevums ir sagatavot starptautiska līmeņa zinātniekus, inženierus, ekonomistus, pārvaldes un vadības speciālistus, arhitektus un pedagogus, nodrošināt studiju un pētnieciskā darba nedalāmību un attīstīt RTU profilam atbilstošās zinātnes nozares, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas tautsaimniecības prioritārajām zinātnes nozarēm.

7. RTU savas autonomijas ietvaros atbilstoši mērķim un uzdevumiem:

7.1. nosaka studiju saturu un formas, izstrādā studiju programmas un nodrošina to kvalitatīvu realizāciju, nosaka papildu uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī RTU zinātniskā darba pamatvirzienus;

7.2. piešķir zinātniskos un akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz RTU diplomus, veic citās valstīs apgūto studiju programmu un kursu pielīdzināšanu;

7.3. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām likmēm;

7.4. nosaka augstskolas darba kārtību;

7.5. informē sabiedrību par savu darbību un piedāvā tai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, attīsta sadarbību ar citām augstskolām un zinātniskiem institūtiem, veicina studējošo un darbinieku apmaiņu, nodrošina jauno zinātnieku sagatavošanu un to iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.

8. Tiesības iegūt RTU akadēmisko un profesionālo izglītību ir jebkuram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Ārzemnieku studijas notiek saskaņā ar Augstskolu likumu. Personai, kura vēlas studēt RTU, nepieciešams vidējo vai augstāko izglītību apliecinošs dokuments. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un RTU uzņemšanas noteikumiem, kurus izstrādā, apstiprina un paziņo Senāts.

Katram sabiedrības loceklim ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas kļūt par RTU akadēmiskā personāla locekli atbilstoši viņa zināšanām, darbaspējām un prasmei.

3. Pamatstruktūra

9. RTU pamatstruktūru veido fakultātes (nodaļas), zinātniskie centri, institūti, katedras, profesoru grupas, mācību un zinātniskās laboratorijas, studiju centri, filiāles un citas struktūrvienības. Struktūrvienību izveidošana un likvidēšana ir RTU Senāta kompetencē. Katrai struktūrvienībai ir savs nolikums, ko apstiprina RTU Senāts. Struktūrvienības saņem, uzglabā un izmanto to rīcībā esošos finansu līdzekļus saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošo likumdošanu. Struktūrvienību finansu līdzekļus nedrīkst izmantot bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

10. Fakultāte apvieno struktūrvienības viena vai vairāku zinātnes vai profesijas virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Tā izstrādā un nodrošina studiju programmu īstenošanu, koordinē pētniecības programmu izpildi un nodrošina nepieciešamos apstākļus institūtu, katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz Promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Fakultāti vada dekāns, kuru ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā jābūt ne mazākam par 20% no fakultātes domes sastāva. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde. Fakultātes akadēmisko personālu, izņemot profesorus un asociētos profesorus, ievēlē fakultātes dome. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas tiesības noteiktā apakšnozarē fakultātes dome var deleģēt attiecīgajam institūtam. Ja jaunā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu un tai nav tiesības ievēlēt docētājus.

11. Zinātniskais centrs var tikt veidots kā vienas fakultātes zinātniskais centrs vai kā starpfakultāšu zinātniskais centrs, un tajos var būt asociēti institūti, katedras un zinātniskās laboratorijas viena vai vairāku zinātnisko virzienu darbības koordinēšanai. Fakultātes zinātniskā centra, kas veidots vienas fakultātes ietvaros, direktoru ievēlē šīs fakultātes dome. Starpfakultāšu zinātniskā centra, kas veidots uz vairāku fakultāšu bāzes, direktoru ievēlē šī centra padome, kuru veido attiecīgo fakultāšu domju deleģēti pārstāvji.

12. Institūts apvieno vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienības (katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas), lai izmantotu to zinātnisko potenciālu kopīgu pētniecisko mērķu sasniegšanai un studiju organizēšanai. Tas izstrādā studiju programmas un atbild par to realizāciju, kā arī piedalās citu studiju programmu īstenošanā. Institūta akadēmiskā personāla zinātniskais potenciāls atbilst Promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Institūtu vada direktors. To ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem. Ja institūts ir RTU aģentūra, tad tā akadēmisko personālu un direktoru ievēlē institūta padome.

13. Katedra izstrādā un īsteno studiju programmas, piedalās citu studiju programmu īstenošanā un veic zinātniskos pētījumus. Katedra ir fakultātei vai institūtam pakļauta struktūrvienība. Katedras sastāvā var būt vairāki profesori. Katedras vadītāju ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz pieciem gadiem. Katedras akadēmisko personālu ievēlē fakultātes dome.

14. Profesora grupa tiek dibināta specializētu studiju un noteiktu studiju priekšmetu nodrošināšanai un zinātniskā darba veikšanai. Profesora grupu var izveidot, ja tajā ir ne mazāk kā trīs akadēmiskā personāla pārstāvji ar zinātnisko grādu. Profesora grupa ir fakultātei vai institūtam pakļauta struktūrvienība, kuru vada profesors. Izņēmuma gadījumā profesora grupu vada asociētais profesors. Profesora grupas akadēmisko personālu, izņemot asociētos profesorus, ievēlē fakultātes dome. Profesora grupas vadītāju apstiprina rektors pēc nozares profesoru padomes rekomendācijas.

15. Mācību laboratorijas veido noteiktu studiju kursu īstenošanai. Tās ir pakļautas institūtam vai katedrai un to personālu un laboratorijas vadītāju vēlē institūta padome.

16. Zinātniskās laboratorijas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Zinātniskā laboratorija ir patstāvīga struktūrvienība, kura ir pakļauta attiecīga zinātniska profila institūtam vai fakultātei. Laboratoriju vada laboratorijas vadītājs, kuru ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem.

17. Studiju centrs tiek dibināts profesora, asociētā profesora vai docenta vadībā speciālu studiju, kā arī pētniecības darbu veikšanai.

18. Filiāle ir RTU patstāvīga struktūrvienība. Filiāli dibina un likvidē ar Senāta lēmumu. Filiāles uzdevumos ietilpst nodrošināt Latvijas novadu iedzīvotājiem iespēju studēt ar Senāta lēmumiem noteiktajās akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmas dienas, vakara vai neklātienes apmācības formās Senāta lēmumos noteiktā apjomā.

19. Koledžprogrammu nodaļas var izveidot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai. Tās darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu.

20. Savu darbības mērķu sasniegšanai RTU ir tiesības ar Senāta lēmumu dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, publiskās aģentūras un komercsabiedrības, būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos. RTU ir tiesības dibināt, reorganizēt un likvidēt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizēt publiskus kursus un lekcijas, veikt izdevējdarbību.

21. RTU ar Senāta lēmumu var dibināt zinātniskos institūtus un zinātniskos centrus kā RTU publiskās aģentūras. Zinātniskā institūta vai zinātniskā centra – publiskās aģentūras – tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanu un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums, Publisko aģentūru likums un Augstskolu likums.

4. Personāls

22. RTU personālu veido:

22.1. akadēmiskais personāls - RTU akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

22.2. vispārējais personāls;

22.3.pilna laika studējošie, tajā skaitā arī maģistranti un doktoranti.

23. RTU personālam ir tiesības piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā. Tiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem. RTU personālam pienākumi jāveic saskaņā ar savas struktūrvienības nolikumu. RTU Senāts kvalificē pārkāpumus un uzliek sodus personālam saskaņā ar darba tiesiskās attiecības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

24. RTU akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. RTU akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta akadēmiskajā amatā var ievēlēt uz sešiem gadiem, ja pretendents nav ievēlēts kādā no šiem amatiem citā mācību vai zinātniskajā iestādē. Akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Darba līgumu ar profesoru un asociēto profesoru, pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku. Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora pienākumus var uzticēt asociētajam profesoram, asociētā profesora pienākumus – docentam, docenta pienākumus – lektoram vai asistentam ar doktora grādu. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu RTU var piešķirt goda nosaukumu – emeritus profesors.

25. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem – apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu kā viesprofesori vai vieslektori akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

26. RTU iesniedz ziņas Akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu. RTU rektors atbild par Akadēmiskā personāla reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai.

27. Profesori ir starptautiski atzīti speciālisti, kuri veic augsta līmeņa pētniecisku darbu un nodrošina kvalitatīvas studijas zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Par RTU profesoriem var tikt ievēlētas personas, kurām ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze profesora vai asociētā profesora amatā. Profesoru atklātā konkursā ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome atbilstoši Augstskolu likuma un Augstākās izglītības padomes prasībām. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

27.1. augsti kvalitatīvu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savam amatam atbilstošajā zinātnes nozarē;

27.2. pētniecības darba un doktorantu studiju vadīšana profesora amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

27.3. dalība studiju programmu izstrādāšanā;

27.4. dalība RTU studiju programmu, RTU un tās struktūrvienību darba kvalitātes vērtēšanā;

27.5. jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

28. Par RTU asociētiem profesoriem var ievēlēt personas ar doktora grādu, bet profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Senāts pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes apakšnozares asociētā profesora vietas atklāta konkursa izsludināšanu. Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir:

28.1. pētniecības darba veikšana, doktorantu un maģistrantu pētnieciskā darba vadīšana asociētā profesora amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

28.2. augsti kvalitatīvu lekciju lasīšana, studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

29. To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes, pēc RTU priekšlikuma, apstiprina Augstākās izglītības padome. RTU Senāts pēc rektora ieteikuma apstiprina nozares profesoru padomes priekšsēdētāju, kurš izvēlas kandidātus nozares profesoru padomes sastāvam. Nozares profesoru padomes sastāvā ir visi, bet ne mazāk kā pieci attiecīgās nozares vai apakšnozares RTU profesori. Nozares profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz viena trešdaļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo organizāciju pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgā amata ievirzei, bet kuri nestrādā RTU. Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina RTU Senāts.

Ja RTU attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu profesoru, nozares profesoru padomi veido kopā ar citām augstskolām. Apvienotā nozares profesoru padome darbojas tajā augstskolā, kurā strādā tās priekšsēdētājs, bet tās sastāvu apstiprina visu iesaistīto augstskolu senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, nozares profesoru padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome.

Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru padomē, tās darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī par to, par kuru pretendentu viņi balso.

Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome.

30. Par RTU docentiem un vadošajiem pētniekiem var būt personas ar doktora grādu. Profesionālo studiju priekšmetu nodrošināšanai par docentiem var ievēlēt personas ar augstāko izglītību, kurām ir vismaz septiņu gadu pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs praktiskā darba stāžs. Docentu galvenie uzdevumi ir:

30.1. pētniecības darba veikšana docenta amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

30.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

Vadošā pētnieka uzdevumi ir:

30.3. pētniecības darba veikšana un vadīšana;

30.4. doktorantu pētnieciskā darba vadīšana.

31. Par RTU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var būt personas ar maģistra vai doktora grādu, bet par lektoriem un asistentiem profesionālajās studiju programmās arī personas ar augstāko izglītību un pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu piecu gadu praktiskā darba stāžu. Lektorus, pētniekus un asistentus, novērtējot to zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes dome vai institūta padome, ja tās locekļu kvalifikācija atbilst Promocijas padomes prasībām. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

31.1. pētniecības darba veikšana lektora amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

31.2.lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

Asistentu galvenie uzdevumi ir:

31.3. pētniecības darba veikšana asistenta amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

31.4. studiju nodarbību (semināru un laboratoriju nodarbību) vadīšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

Pētnieka uzdevums ir pētniecības darba veikšana.

32. Ja RTU ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, Senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi). Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties RTU vēlēto vadības institūciju darbā.

33. Vispārējais RTU personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un RTU studējošos. RTU administratīvo personālu veido rektors, prorektori, kanclers, dekāni, direktori un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs. RTU vispārējo personālu pieņem darbā rektors vai viņa pilnvarots pārstāvis. Fakultātes vispārīgo personālu pieņem darbā dekāns, bet juridiski patstāvīgo institūtu vispārīgo personālu - institūtu direktors.

34. RTU studējošie ir:

34.1. bakalaura studiju programmu studenti;

34.2. profesionālo studiju programmu studenti;

34.3. maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

34.5.doktoranti.

35. Studējošie tiek uzņemti studiju programmā pēc tam, kad saņemta licence programmas īstenošanai. No valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finanšu līdzekļi no studiju maksas, atbilstoši Augstskolu likumam, ieskaitāmi RTU budžeta kontā un izmantojami tikai:

35.1. mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

35.2. aprīkojuma iegādei;

35.3. akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai;

35.4. RTU attīstībai.

36. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic rektors. Apelācijas izskata Senāts. Izslēgt no studējošo saraksta var:

36.1. pēc studējošā vēlēšanās;

36.2. konstatējot, ka personas uzņemšanu RTU ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

36.3. par noteiktajos termiņos nenokārtotiem pārbaudījumiem un citu studiju uzdevumu nepildīšanu;

36.4. par RTU iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem.

37. Studējošajiem ir tiesības:

37.1. iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību;

37.2. noteiktā kārtībā izmantot RTU telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta objektus u.c.;

37.3. RTU Senātā apstiprinātā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

37.4. realizēt Augstskolu likumā paredzētās tiesības uz studiju un pētnieciskā darba, kā arī mākslinieciskās jaunrades brīvību;

37.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

37.6. augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

37.7. vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties RTU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

37.8. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

37.9. dibināt biedrības, pulciņus, klubus.

38. Studējošiem ir sava pašpārvalde, kura pārstāv RTU studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām un RTU akadēmisko un vispārējo personālu. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvalde:

38.1. reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

38.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās, sociālās un kultūras dzīves jautājumos RTU un citās valsts iestādēs;

38.3. veicina studentu ieinteresētību studēt;

38.4. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību RTU koleģiālajās institūcijās.

39. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras RTU struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses. RTU studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošiem. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Senātā, fakultātes domē un Akadēmiskajā sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu RTU lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos. Studējošo organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka RTU studējošo pašpārvaldes nolikums.

5. RTU pārstāvības un vadības institūcijas,

lēmējinstitūcijas

40. RTU pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

40.1. Satversmes sapulce (Akadēmiskā sapulce);

40.2. Senāts;

40.3. rektors;

40.4. revīzijas komisija;

40.5. akadēmiskā šķīrējtiesa.

41. Akadēmiskā sapulce ir RTU pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Akadēmiskajai sapulcei ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce. Akadēmisko sapulci 200 cilvēku sastāvā uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē akadēmiskais personāls, studējošie un vispārējais personāls. Akadēmiskās sapulces sastāvā tiek iekļauti visi 80 Senāta locekļi, bet pārējos 120 Akadēmiskās sapulces locekļus ievēlē administrācija, fakultātes, juridiski patstāvīgās struktūrvienības un studentu pašpārvalde tām izdalīto vietu apjomā proporcionālas pārstāvniecības nodrošināšanai. Akadēmiskā sapulcē akadēmiskā personāla īpatsvars ir vismaz 60 procenti (120 pārstāvji), bet studējošo īpatsvars ir 20% (40 pārstāvji). Akadēmiskā sapulce ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

42. Akadēmisko sapulci ne retāk kā reizi gadā sasauc rektors vai Senāts. Akadēmiskā sapulce:

42.1. pieņem un groza RTU Satversmi;

42.2. ievēlē un atceļ rektoru;

42.3. apstiprina Senāta nolikumu un tā ievēlēšanas atbilstību RTU Satversmei;

42.4. ievēlē revīzijas komisiju un akadēmisko šķīrējtiesu, kā arī apstiprina to nolikumus;

42.5. noklausās rektora pārskatu, dod ieteikumus prorektoriem.

43. Akadēmiskā sapulce savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju.

44. RTU Senāts ir RTU personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija 80 cilvēku sastāvā. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas RTU darbības sfēras (izskata un pēc neatkarīgas ekspertīzes apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, apstiprina RTU budžetu u.c.). Senātam ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce.

45. Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trīs gadiem. Senātu vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā Senāta priekšsēdētāja vietnieks un šajos amatos var ievēlēt RTU profesorus, kuri neieņem rektora, prorektora vai kanclera amatus. Senāta sastāvā ir:

45.1. 60 akadēmiskā personāla pārstāvji (75% no kopskaita), tajā skaitā vismaz 40 profesori vai asociētie profesori (50% no kopskaita), kurus ievēlē fakultāšu domēs un juridiski patstāvīgu struktūrvienību padomēs. Ievēlētos pārstāvjus Senāta sastāvā iekļauj vēlēšanu rezultātā saņemto “par” balsu secībā, aizpildot struktūrvienībai izdalīto vietu skaitu. Šis vietu skaits Senātā ir proporcionāls struktūrvienības studiju un zinātniskā darba finansējuma apjomam, ievērojot, ka katrai fakultātei pārstāvju skaits ir ne mazāks par 2 un ne lielāks par 12. Tām struktūrvienībām, kuras nevar nodrošināt, ka uz 2/3 no tām atvēlētajām vietām pretendē profesori vai asociētie profesori, vietu skaits Senātā tiek samazināts līdz līmenim, kas šo proporciju nodrošina;

45.2. 16 studējošo pārstāvji (20% no kopskaita), kurus ievēlē studentu pašpārvalde proporcionāli studējošo skaitam, ievērojot, ka katrai fakultātei ir vismaz 1 pārstāvis;

45.3. 4 vispārējā personāla pārstāvji (5% no kopskaita), kuru skaitā ir rektors, divi prorektori, kanclers.

RTU Senāta lēmumu izpildi, kā arī pastāvīgi RTU darbības vadību realizē rektors, mācību prorektors, zinātņu prorektors un kanclers.

46. Senāts, atbilstoši Akadēmiskās sapulces apstiprinātam nolikumam, var izveidot padomes un komisijas. To darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Veto tiesības ir rektoram visos jautājumos un Senāta studējošo pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studentu tiesības un likumīgās intereses. Senāts savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju.

47. Padomnieku konventu dibina pēc RTU Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja, vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Akadēmiskajā sapulcē.

48. Rektors ir RTU augstākā amatpersona, kas īsteno RTU vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv RTU. Rektors:

48.1. atbild par RTU darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī RTU Satversmei;

48.2. atbild par RTU iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

48.3. nodrošina RTU piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī RTU mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, personiski atbild par RTU finansiālo darbību;

48.4. veicina RTU personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

48.5. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī RTU Satversmē noteiktos pienākumus.

49. Mācību prorektora, zinātņu prorektora un kanclera tiesības un pienākumus nosaka rektora apstiprināti amata apraksti. Mācību prorektoru un zinātņu prorektoru pēc rektora ieteikuma Senāts ievēl uz rektora pilnvaru laiku. Kancleru pēc rektora ieteikuma ievēl Senāts, un viņš strādā uz darba līguma pamata pastāvīgā darbā.

Rektora komandējuma vai atvaļinājuma laikā rektora pienākumus, pamatojoties uz rektora rīkojumu, pilda pārējie RTU darbības vadības pārstāvji šādā secībā – kanclers vai mācību prorektors vai zinātņu prorektors. Rektora pēkšņas slimības laikā rektora pienākumus bez īpaša pilnvarojuma veic RTU kanclers.

50. Rektoru Akadēmiskā sapulce ievēlē no dabaszinātņu, inženierzinātņu, arhitektūras, vides zinātņu un vadībzinātņu profesoriem uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets. Ja rektors vēlēšanu noteikumu pārkāpumu dēļ netiek apstiprināts, jaunas rektora vēlēšanas tiek organizētas divu mēnešu laikā. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc RTU Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbā konstatēti likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai.

51. Akadēmiskā sapulce ievēlē revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā uz trīs gadiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt rektors, prorektori, kanclers, dekāni, institūtu direktori. Revīzijas komisijai, atbilstoši Akadēmiskās sapulces apstiprinātam nolikumam, ir tiesības un pienākums pārbaudīt RTU finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un RTU Satversmei. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz RTU finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātam. RTU administrācija Senātam mēneša laikā sniedz pārskatu par Revīzijas komisijas konstatēto pārkāpumu likvidēšanu. Revīzijas komisija savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju.

52. Akadēmiskā sapulce aizklātā balsošanā no akadēmiskā personāla un studējošo vidus ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā uz trīs gadiem. Studējošo īpatsvars akadēmiskajā šķīrējtiesā ir 20% no akadēmiskās šķīrējtiesas sastāva. Tajā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji (rektors, prorektori, kanclers, dekāni, institūtu direktori). Studējošo pārstāvjus šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde. Akadēmiskajai šķīrējtiesai ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce.

53. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

53.1. strīdus starp RTU amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

53.2. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par RTU Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem.

Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Akadēmiskajai sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Akadēmiskās sapulces piekrišanu. Akadēmiskā šķīrējtiesa savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju.

54. RTU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav augstskolas personāls, RTU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu RTU rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, tad personas, kuras nav augstskolas personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

55. Fakultātes dome un institūta padome vada un pārzina attiecīgi fakultātes un institūta darbību. Domes sastāvā ir fakultātes visu struktūrvienību pārstāvji, studējošo pārstāvji, kā arī pārstāvji no pārējā vadošā akadēmiskā personāla (profesori, asociētie profesori, docenti vai vadošie pētnieki). Studējošie fakultātes domes sastāvā ir ne mazāk kā 20%. Institūta padomi veido atbilstoši Senāta apstiprinātam institūta nolikumam. Dome no vadošā akadēmiskā personāla vidus ievēlē dekānu (fakultātē) un direktoru (institūtā) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Fakultātes dekāns un institūta direktors ir šo struktūrvienību oficiālie pārstāvji, kuri nodrošina attiecīgi domes un padomes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, savu struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību.

6. Studijas

56. Studiju programmu realizāciju koordinē mācību prorektora dienests. Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālā nosaukuma iegūšanai nepieciešamās prasības.

57. RTU tiek īstenotas akadēmiskās un profesionālās studiju programmas bakalaura un maģistra grāda iegūšanai, inženiera kvalifikācijas iegūšanai, kā arī studijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Tās tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, bet maģistra studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir no viena līdz diviem gadiem ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai. Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās (tajā skaitā vakara un neklātienes studijās) ir vienāda.

58. Akadēmiskajām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar bakalaura un maģistra darba izstrādāšanu un gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļas attiecīgi ir bakalaura un maģistra darba aizstāvēšana un atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem studiju programmas ietvaros.

Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar diplomdarba (diplomprojekta) vai profesionālā bakalaura (profesionālā maģistra) darba izstrādāšanu un valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) vai profesionālā bakalaura (profesionālā maģistra) darba aizstāvēšana un atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem studiju programmas ietvaros.

7. Zinātniskā pētniecība

59. Zinātniskā pētniecība ir RTU darbības neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu un Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu uzdevumu risināšana. Zinātniskās pētniecības darbs notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

60. Zinātniskā darba vadītājs patstāvīgi nosaka savu pētījuma tematu, bet RTU kopējos zinātniskās darbības plānus un svarīgākos aspektus koordinē zinātņu prorektora dienests. Pētījumu virzieni tiek saskaņoti ar citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētajām institūcijām, to nozīmība un zinātniskais līmenis tiek regulāri izvērtēti. RTU un valsts institūcijas piešķir finansējumu noteiktiem pētījumiem, kuros ir ieinteresēta valsts un sabiedrība. Pētījumus var veikt arī par citu juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.

61. Zinātnisko pētījumu rezultātus RTU publicē starptautiski atzītos un citos izdevumos, kā arī RTU Zinātniskajos rakstos. RTU Zinātniskie raksti iznāk regulāri kā atsevišķās zinātņu nozarēs veikto pētījumu rezultātus atspoguļojošas sērijas. RTU Zinātniskie raksti ir pieejami visām ieinteresētajām institūcijām.

62. Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir RTU Senātā apstiprināta promocijas padome.

8. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

63. RTU var piederēt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs. RTU īpašumu veido:

63.1. kustama un nekustama manta, kas RTU dāvināta, ko tā matojusi vai ko iegādājusies par pašu līdzekļiem;

63.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā RTU īpašums;

63.3. RTU intelektuālais īpašums.

RTU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma. Valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgas valsts institūcijas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

64. RTU finanšu resursus veido:

64.1. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

64.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

64.3. ārvalstu finanšu palīdzība;

64.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

64.5. citi normatīvajos aktos paredzēti ienākumi.

65. Finanšu resursu struktūru nosaka RTU Senāts, bet budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Akadēmiskajai sapulcei un izglītības un zinātnes ministram. Struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst RTU budžetā.

66. Akreditētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām) un studējošo kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai).

67. RTU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

67.1. brīvi rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai;

67.2. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

67.3. slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības;

67.4. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

67.5. veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņu izmanto RTU attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos;

67.6. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.

9. RTU reorganizācijas vai likvidācijas kārtība,

Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

68. Lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

69. RTU Satversmi un nosaukumu var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai RTU Akadēmiskā sapulce. Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.

Rīgas Tehniskās universitātes

rektors I.Knēts

Izglītības un zinātnes ministre	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāj p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
B.Rivža	M.Gruškevics	R.Kārkliņš	R.Ozola	G.Rēvalde

10.09.2007; 13:42

4950

V.Lecinska 7047803

Vineta.Lecinska@izm.gov.lv